Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2021. gada 4. augustsLasīšanas ilgums: 6 min

Vīzu režīma liberalizācija – Komisija sniedz ziņojumu par to, kā Rietumbalkānu valstis un Austrumu partnerības valstis turpina pildīt noteiktās prasības

p045644-788874.jpg
© EU

Šodien Komisija iesniedz ceturto ziņojumu par to, kā tiek pārraudzīts ES bezvīzu režīms ar Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju un Serbiju, kā arī Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Ziņojumā apskatītas darbības, kas veiktas 2020. gadā ar mērķi īstenot trešajā ziņojumā saskaņā ar vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu sniegtos ieteikumus. Par valstīm, kurām bezvīzu režīmu piemēro mazāk par septiņiem gadiem (Gruzija, Moldova un Ukraina), ziņojumā sniegts arī sīkāks novērtējums par citām darbībām ar mērķi nodrošināt kritēriju nepārtrauktu izpildi. Ziņojumā secināts, ka visas attiecīgās valstis turpina izpildīt vīzu režīma liberalizācijas prasības un ir guvušas panākumus iepriekšējā gada ieteikumu īstenošanā. Vienlaikus ziņojumā ir uzsvērtas jomas, kurās ir vajadzīgs turpmāks katras valsts devums. Ziņojumā arī konstatēts, ka pārvietošanās bezvīzu režīma apstākļos joprojām sniedz pozitīvus ekonomiskos, sociālos un kultūras ieguvumus ES dalībvalstīm un partnervalstīm.

Iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone sacīja: “Liels sasniegums ir bezvīzu režīms ceļošanai starp ES un Rietumbalkānu valstīm un Austrumu partnerības valstīm. Lai arī ar Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi būtiski ietekmēja mobilitāti, no vīzu režīma atbrīvotajām valstīm Rietumbalkānos un Austrumu partnerībā ir jāturpina un jāpastiprina to centieni migrācijas un patvēruma pārvaldībā un cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību.”

Migrācija, patvērums un sadarbība atpakaļuzņemšanas jomā

Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ceļošanas ierobežojumi būtiski ietekmēja migrāciju un mobilitāti virzienā uz ES. Lielākā daļa personu, kas ceļoja uz ES, to darīja uz likumīgu iemeslu pamata. Lai gan visas novērtētās valstis turpināja veikt pasākumus, vēršoties pret neatbilstīgu migrāciju, ir nepieciešami turpmāki centieni pastāvošo problēmu risināšanai.

  • Patvēruma pieteikumu skaits 2020. gada pavasarī krasi samazinājās. Tomēr vairākām valstīm ir jāturpina risināt jautājumi saistībā ar to pilsoņu iesniegtiem nepamatotiem patvēruma pieteikumiem, tai skaitā pastiprinot dalību Eiropas daudzdisciplīnu platforma pret noziedzības draudiem (EMPACT) un turpinot organizēt mērķtiecīgas informācijas kampaņas.
  • Lai arī atgriešanu skaits samazinājās lidojumu ierobežotās pieejamības dēļ, turpinās laba sadarbība atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā starp dalībvalstīm un iesaistītajām valstīm.
  • Neraugoties uz to, ka kopumā samazinājās neatbilstīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits, joprojām ir vajadzīgi uzlabojumi robežu un migrācijas pārvaldības jomā. Dažās Rietumbalkānu valstīs, it īpaši Bosnijā un Hercegovinā, joprojām bažas rada to uzņemšanas spējas.
  • Frontex statusa nolīgumi ar Ziemeļmaķedoniju un Bosniju un Hercegovinu būtu ātri jāpabeidz un jāīsteno.
  • Lai nodrošinātu labu migrācijas pārvaldību un drošības vidi, kas ir priekšnoteikums nepārtrauktai vīzu režīma liberalizācijas kritēriju izpildei, novērtētajām valstīm ir jānodrošina turpmāka atbilstība ES vīzu politikai.

Sabiedriskā kārtība un drošība

Visas novērtētās valstis turpināja veikt pasākumus, lai novērstu un apkarotu organizēto noziedzību. Tomēr ir jāveic turpmāki pasākumi, lai kliedētu bažas par iekšējo drošību.

  • Valstīm, it īpaši uzlabojot koordināciju starp tiesībaizsardzības aģentūrām, būtu jāveic pasākumi nolūkā efektīvi apkarot organizēto noziedzību, krāpšanu finanšu jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
  • Augsta līmeņa korupcija joprojām rada bažas. Dažos gadījumos korupcijas apkarošanas centienus joprojām kavē korupcijas apkarošanas aģentūru ierobežotās spējas un juridiskais statuss, kā arī nelielais notiesājošo spriedumu skaits tajās korupcijas lietās, kuras nonāk tiesā (jo īpaši Moldovā un Ukrainā).
  • No vīzu režīma atbrīvotajām valstīm, kuras piešķir pilsonību apmaiņā pret ieguldījumiem, būtu efektīvi jāatsakās no šādām programmām, lai nepieļautu, ka citu valstu valstspiederīgie, kam ir nepieciešama vīza, apiet ES īstermiņa vīzu procedūru, un šīm valstīm būtu jāveic migrācijas un ar to saistīto drošības risku padziļināts novērtējums.

Turpmākie soļi

Komisija turpinās pārraudzīt ar vīzu režīma liberalizāciju saistīto prasību izpildi, rīkojot augstāko amatpersonu sanāksmes, kā arī regulāras Tiesiskuma, brīvības un drošības apakškomitejas sanāksmes un divpusējos un reģionālos dialogos starp ES un valstīm, kas atbrīvotas no vīzu režīma. Attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm šī pārraudzība notiks arī, sniedzot regulārus ziņojumus par paplašināšanos, un attiecīgā gadījumā – risinot sarunas par pievienošanos ES. Komisija turpinās sniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei vismaz reizi gadā.

Pamatinformācija

Pašlaik ES ir bezvīzu režīms ar 61 valsti. Atbilstoši šim bezvīzu režīmam trešo valstu pilsoņi, kam ir biometriskā pase, var bez vīzas ieceļot Šengenas zonā uz 90 dienām 180 dienu laikposmā. Bezvīzu režīma ceļotājiem, kuri apmeklēs Šengenas zonu, no 2022. gada beigām piemēros Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS).

Pastiprinātā vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānisma, kas pieņemts 2017. gada martā, ietvaros Komisija uzrauga to, kā trešās valstis, kuras saņēmušas atbrīvojumu no vīzu prasības vīzu režīma liberalizācijas dialoga rezultātā mazāk nekā pirms septiņiem gadiem, nepārtraukti pilda ar vīzu režīma liberalizāciju saistītās prasības, un vismaz reizi gadā sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Šodien publicētais ziņojums ir ceturtais ziņojums saskaņā ar vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu, kas seko pirmajam ziņojumam saistībā ar vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu 2017. gada decembrī, otrajam ziņojumam saistībā ar vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu 2018. gada decembrī un trešajam ziņojumam saistībā ar vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu 2020. gada jūlijā.

Šajā ziņojumā sniegtie dati attiecas uz 2020. kalendāro gadu, attiecīgā gadījumā ar atjauninājumiem par 2021. gadu.

Melnkalnes, Serbijas un Ziemeļmaķedonijas pilsoņi var ceļot uz ES bez vīzas kopš 2009. gada decembra. Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas pilsoņiem šāda iespēja pastāv kopš 2010. gada nogales. Attiecībā uz Moldovu bezvīzu režīms stājās spēkā 2014. gada aprīlī, uz Gruziju — 2017. gada martā un uz Ukrainu — 2017. gada jūnijā.

Papildinformācija

Ceturtais ziņojums saskaņā ar vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu

Dienestu darba dokuments

Jautājumi un atbildes

Pastiprināts vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānisms

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2021. gada 4. augusts