Zivsaimniecība: lai finansiāli atbalstītu zvejniecības un akvakultūras sektoru, Komisija iedarbina krīzes pasākumus

Eiropas Komisija nolemj iedarbināt jaunus krīzes pasākumus, kas paredzēti, lai zvejniecības un akvakultūras sektoru atbalstītu sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) krīzes mehānisms zvejniecības, akvakultūras un jūras produktu apstrādes sektora operatoriem sniegs tūlītēju atbalstu, finansiāli kompensējot tiem radušos ekonomiskos zaudējumus un papildu izmaksas. Dalībvalstīm būs iespēja finansiāli kompensēt pašreizējo tirgus satricinājumu dēļ zaudētos operatoru ienākumus, kā arī piešķirt uzglabāšanas atbalstu ražotāju organizācijām. Šis solis papildina krīzes pagaidu regulējumu, kurš dalībvalstīm ļauj atbalstu sniegt ar valsts atbalsta noteikumiem.

Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs:

Ukrainas karš ir karš pret mums visiem. Mūsu zvejniecības, akvakultūras un apstrādes sektoru smagi skar augstās enerģijas, skābekļa un izejvielu cenas. Pēdējos gados šī ir jau otrā reize (pirmā bija Covid-19 pandēmija), un mēs no jauna steidzamies palīgā. Šiem ārkārtas krīzes pasākumiem nekādā veidā nevajadzētu kavēt mūsu ilgtermiņa centienus sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus, strukturāli pārkārtojot enerģētiku zvejniecības un akvakultūras sektorā.

Iespēja saņemt kompensāciju sektorāla atbalsta veidā

Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir palielinājusi enerģijas un izejvielu cenas, un zvejniecības, akvakultūras un jūras produktu apstrādes sektorā tas nozīmē ļoti augstas darbības papildizmaksas un sarūkošu peļņas normu. Šodien iedarbinātais mehānisms dalībvalstīm ļauj izmantot divu veidu krīzes laika pasākumus, un tie ir:

• zvejniecības, akvakultūras un apstrādes sektora operatoriem izmaksājama finansiāla kompensācija par zaudētajiem ienākumiem un papildu izmaksām, kas izriet no pašreizējiem tirgus satricinājumiem. Papildu izmaksas par enerģiju ar šo kompensāciju var segt tad, ja tās ir saistītas ar tirgus traucējumiem, ko radījusi pret Ukrainu izvērstā Krievijas militārā agresija;

• finansiāla kompensācija, kuru izmaksā ražotāju organizācijām, kas īsteno kopīgās tirgu organizācijas paredzēto uzglabāšanas mehānismu (uzglabāšanas atbalsts). Šis mehānisms ražotāju organizācijām ļauj uzglabāt savu biedru produktus, lai tādējādi tirgus cenu noturētu apmierinošā līmenī.

EJZAF krīzes mehānisms ir pagaidu pasākums. To ar atpakaļejošu spēku piemēro no 2022. gada 24. februāra jeb dienas, kad sākās Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, līdz 2022. gada beigām. Lēmums par to, vai minētos pasākumus vajag izmantot, ir dalībvalstu ziņā. Izmantošanas gadījumā šie pasākumi iekļaujami nākamajā Komisijai iesniedzamās valsts EJZAF programmas redakcijā.

Konteksts

Krievijas militārā agresija pret Ukrainu netieši ietekmē arī daudzus ES zvejniekus, kuri vairs neiet jūrā, jo tas viņiem izmaksā dārgāk nekā palikt ostā. ES flote praktiski zaudē pelnītspēju. Melnajā jūrā darbojošos zvejas kuģus turklāt apdraud militāru darbību iespējamība, un tie darbību apturējuši piesardzības dēļ. Arī akvakultūras un apstrādes sektors cieš no enerģijas un izejvielu, kā arī loģistikas un transporta izmaksu kāpuma. Gaidāms, ka zivju tirgu satricinās negatīvas piegāžu bilances radīts šoks gan attiecībā uz svaigiem (ES) zvejas produktiem (jo nenotiek zvejas reisi), gan attiecībā uz dažiem apstrādātiem vai konservētiem produktiem (jo trūkst izejvielu).

Būtiskus tirgus traucējumus izraisoša ārkārtas notikuma gadījumā Komisijai saskaņā ar EJZAF regulu ir iespēja iedarbināt krīzes atbalsta mehānismu.

Sīkāka informācija

Saite uz lēmumu

Jautājumi un atbildes par zvejniecības un akvakultūras sektora finansiālai atbalstīšanai paredzēto krīzes mehānismu