Šodien Komisija atjaunina ES industriālo stratēģiju, tādējādi nodrošinot, ka tās industriālās ieceres pilnībā ņem vērā Covid-19 krīzes radītos jaunos apstākļus un palīdz pāriet uz ilgtspējīgāku, digitālāku, izturētspējīgāku un globāli konkurētspējīgāku ekonomiku.
Atjauninātajā stratēģijā ir atkārtoti apstiprinātas prioritātes, kas izklāstītas 2020. gada marta paziņojumā, kurš tika publicēts dienu pirms PVO pasludināja Covid-19 par pandēmiju, un vienlaikus apkopota krīzes laikā gūtā pieredze, kas veicinās atveseļošanos un stiprinās ES atvērto stratēģisko autonomiju. Ierosināti jauni pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt mūsu vienotā tirgus izturētspēju, jo īpaši krīzes laikā. Stratēģija palīdzēs labāk izprast galvenajās stratēģiskajās jomās pastāvošās atkarības un piedāvā instrumentus, ar kādiem tās var mazināt. Stratēģija iesaka jaunus pasākumus, kas vajadzīgi zaļās un digitālās pārejas paātrināšanai. Atjauninātā stratēģija turklāt ir atbilde uz aicinājumiem apzināt un uzraudzīt visas ES ekonomikas konkurētspējas galvenos rādītājus: tie ir vienotā tirgus integrācija, produktivitātes pieaugums, starptautiskā konkurētspēja, publiskās un privātās investīcijas un investīcijas pētniecībā un izstrādē.
Atjauninātās stratēģijas pamatā likta MVU dimensija ar pielāgotu finansiālo atbalstu un pasākumiem, kas ļauj MVU un jaunuzņēmumiem īstenot divējādo pāreju. Par MVU sūtni Komisija ir nodomājusi iecelt Vazilu Hudāku. Iecelšanas formalitātes ir gandrīz pabeigtas.
Šodien Komisija pieņēma arī priekšlikumu regulai par ārvalstu subsīdijām, kas kropļo vienoto tirgu. Regula kļūs par svarīgu ES industriālās stratēģijas īstenošanas palīgu, jo nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus un veicinās vienotā tirgus taisnīgumu un konkurētspēju.
Šodien publicētā atjauninātā industriālā stratēģija koncentrējas uz šādām galvenajām jomām:
Vienotā tirgus izturētspējas stiprināšana
Pēc Covid-19 uzliesmojuma nopietnus pārbaudījumus vienotajam tirgum sagādājuši piegāžu ierobežojumi, robežu slēgšana, kā arī sadrumstalotība. Krīze izgaismoja to, cik būtiski ir vienotajā tirgū saglabāt personu brīvu pārvietošanos, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un sadarboties, lai stiprinātu vienotā tirgus noturību pret traucējumiem. Tālab Komisija līdztekus citiem pasākumiem:
- ierosinās vienotā tirgus ārkārtas instrumentu – strukturālu risinājumu, kas nākotnes krīžu gadījumā nodrošinās personu brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti. Paātrinot produktu pieejamību un stiprinot sadarbību publiskā iepirkuma jomā, tam būtu jānodrošina lielāka pārredzamība un solidaritāte un jāpalīdz novērst kritiski svarīgu produktu trūkumu;
- lai apzinātu un novērstu jaunus iespējamos šķēršļus, panāks pilnīgu Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, tā nodrošinot, ka dalībvalstis pilda savus pašreizējos pienākumus, to vidū paziņošanas pienākumu;
- palīdzot valsts iestādēm palielināt produkcijas inspicēšanas un datu vākšanas spēju un pastiprināt šo darbību digitalizāciju, stiprinās produktu tirgus uzraudzību;
- mobilizēs ievērojamas investīcijas, ar kurām atbalstīs MVU; lai novērstu MVU pienākošos maksājumu kavēšanos, izstrādās un īstenos alternatīvas strīdu izšķiršanas shēmas un nodrošinās pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu MVU ietekmējošos maksātspējas riskus.
ES stratēģisko atkarību mazināšana
ES ir nozīmīga importētāja un eksportētāja, un tāpēc atvērtība tirdzniecībai un investīcijām ir tās spēks un izaugsmes un izturētspējas avots. Tomēr pandēmija likusi arī vairāk apzināties vajadzību analizēt un mazināt stratēģiskās atkarības – gan tehnoloģiskās, gan industriālās. Tāpēc Komisija:
- pamatojoties uz tirdzniecības datiem, veica augšupēju (no “apakšas” uz “augšu”) analīzi. Sākotnējā analīze rāda, ka no ES importētiem 5200 produktiem 137 (jeb 6 % no ES kopējās preču importa vērtības) ir tādi, kas pieder pie jutīgām ekosistēmām, no kurām ES ir ļoti atkarīga. Galvenokārt runa ir par energoietilpīgām industrijām (izejvielas u. c.) un veselības ekosistēmām (zāļu sastāvdaļas u. c.), taču pārstāvēti ir arī citi, zaļās un digitālās pārveides atbalstam relevanti produkti. 34 produkti (jeb 0,6 % no ES kopējās preču importa vērtības), iespējams, ir neaizsargātāki, ja spriež pēc potenciāli mazajām iespējām tos diversificēt vai aizstāt ar ES produkciju. Problēmas un atkarības analīze uzrāda arī progresīvo tehnoloģiju jomā;
- sniedzot papildu ieskatu par stratēģisko atkarību izcelsmi un ietekmi, iepazīstina ar sešu padziļinātu pārskatu rezultātiem par izejvielām, akumulatoriem, zāļu aktīvajām vielām, ūdeņradi, pusvadītājiem un mākoņdatošanas un perifērajām tehnoloģijām;
- uzsāks pārskatīšanas otro posmu, kurā skatīs potenciālās atkarības tādās svarīgās jomās kā divējādajai pārejai svarīgie produkti, pakalpojumi vai tehnoloģijas, piemēram, atjaunīgo energoresursu, enerģijas uzglabāšanas un kiberdrošības jomā, un ar Komisijas Kritiski svarīgo tehnoloģiju novērošanas centra palīdzību izstrādās uzraudzības sistēmu;
- lai palielinātu sagatavotību, cenšas dažādot starptautiskās piegādes ķēdes un veidot starptautiskas partnerības;
- atbalsta jaunas industriālās alianses stratēģiskās jomās, kurās šādas alianses ir labākais instruments tādu darbību paātrināšanai, kas citādi netiktu attīstītas. Atbalstu industriālajām aliansēm sniedz tad, ja tās piesaista privātos ieguldītājus jaunu uzņēmējdarbības partnerību un modeļu apspriešanai atklātā, pārredzamā un ar konkurences noteikumiem pilnībā saskanīgā veidā un ja tām piemīt inovācijas un augstvērtīgu darbvietu radīšanas potenciāls. Alianses nodrošina platformu, kas principā ir plaša un atvērta, un veltīs īpašu uzmanību jaunuzņēmumu un MVU iekļautībai.
Komisija gatavojas iedarbināt Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju aliansi un Industriālo datu, perifēro tehnoloģiju un mākoņdatošanas aliansi un apsver iespēju sagatavot Kosmisko nesējraķešu aliansi, kā arī Bezemisiju aviācijas aliansi;
- atbalsta dalībvalstu centienus apvienot publiskos resursus un tālab jomās, kurās ar tirgu vien kardinālu inovāciju panākt nevar, izmanto svarīgus projektus visas Eiropas interesēs (IPCEI). Iespējams arī ES budžeta atbalsts;
- paziņo stratēģiju un iespējamas izmaiņas tiesību aktos, kuras varētu tikt izdarītas, lai (arī uzņēmējdarbības pakalpojumu jomā) panāktu lielāku līderību standartu noteikšanā, vienlaikus atklāti sadarbojoties ar citiem abpusēji interesējošās jomās.
Divējādās pārejas paātrināšana
2020. gada industriālajā stratēģijā tika izziņotas darbības, kuru mērķis ir atbalstīt ES rūpniecības zaļo un digitālo pāreju, taču pandēmija ir krasi izmainījusi šīs pārveides ātrumu un mērogu. Tāpēc Komisija ieskicē jaunus pasākumus, kuru mērķis ir nostiprināt zaļās un digitālās pārejas ekonomisko pamatojumu, un attiecīgi:
- vajadzības gadījumā kopā ar industriju, publiskajām iestādēm, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām radīt pārejas ceļus, un sākt ar tūrismu un energoietilpīgajām industrijām. Šādi pārejas ceļi varētu dot labāku augšupēju izpratni par divējādās pārejas atbalstīšanai nepieciešamās rīcības mērogu, izmaksām un nosacījumiem relevantākajās ekosistēmās, un rezultātā tiktu izstrādāts īstenojams, ilgtspējīgai konkurētspējai labvēlīgs plāns;
- nodrošināt saskaņotu tiesisko regulējumu, kura mērķis ir īstenot Eiropas digitālās desmitgades un paketes “Gatavi 55” ieceres, arī paātrinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu un nodrošinot bagātīgu piekļuvi cenas ziņā pieejamai un dekarbonizētai elektroenerģijai;
- nodrošināt MVU ar ilgtspējības konsultantiem un atbalstīt uz datiem balstītus uzņēmējdarbības modeļus, lai zaļo un digitālo pāreju izmantotu pilnā apmērā;
- lai atbalstītu divējādo pāreju, investēt prasmju pilnveidē un profesionālajā pārkvalifikācijā.
Pašlaik notiekošajā plašajā ES konkurences noteikumu pārskatīšanā tiek gādāts, lai šie noteikumi spētu Eiropas iedzīvotāju labā atbalstīt zaļo un digitālo pāreju laikā, kad arī pasaules konkurences vide piedzīvo būtiskas izmaiņas.
Kolēģijas locekļu izteikumi
Priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu: “Šodienas atjauninātās industriālās stratēģijas mērķis ir nodrošināt, ka industrija ir gatava virzīt mūsu ekonomikas digitālo un zaļo pārveidi, vienlaikus – arī saistībā ar atveseļošanos no koronavīrusa krīzes – saglabājot savu konkurētspēju. Tas prasa jau tagad investēt cilvēkos, tehnoloģijās un pareizajā tiesiskajā regulējumā, kas garantē taisnīgumu un efektivitāti. Atbalstot un paplašinot mūsu rīcībā esošo galveno instrumentu pielietojuma jomu, šodien mēs iepazīstinām ar gūto pieredzi un atkārtoti apliecinām apņemšanos sadarboties ar visiem ekonomikas dalībniekiem no visas Eiropas.”
Priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, kurš atbild par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā: “Krīzes laikā ir būtiski saglabāt noturīgas globālās piegādes ķēdes, jo tās palīdz absorbēt satricinājumus un paātrināt ekonomikas atveseļošanos. Tagad, kad sākam pārvarēt Covid-19 pandēmija, Eiropas Savienības atjaunotās industriālās stratēģijas mērķis ir stiprināt Eiropas kā pasaules industriālās līderes pozīciju, lai nodrošinātu konkurētspējas priekšrocības digitālo un zaļo tehnoloģiju jomā. Mēs centīsimies izmantot visas iespējas sadarboties ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai atbalstītu atvērtu, taisnīgu un uz noteikumiem balstītu starptautisko tirdzniecību, mazinātu Eiropas stratēģiskās atkarības un izstrādātu standartus un noteikumus. Tas viss ir kritiski svarīgi Eiropas Savienības ekonomiskajam potenciālam. Mēs esam gatavi rīkoties ikreiz, kad jāaizstāv Eiropas uzņēmumi pret negodīgu praksi un jāaizsargā vienotā tirgus integritāte.”
Par iekšējo tirgu atbildīgais Komisijas loceklis Tjerī Bretons: “Faktiski industriālā revolūcija sākas jau tagad – ar nosacījumu, ka mēs pareizi investējam svarīgākajās tehnoloģijās un izvirzām pareizos pamatnosacījumus. Eiropa apgādājas ar līdzekļiem, kādi vajadzīgi inovatīvai, tīrai un izturētspējīgai industrijai, kas nodrošina kvalitatīvas darbvietas un MVU ļauj uzplaukt jau atveseļošanās procesa laikā.”
Konteksts
Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2020. gada septembra runā par stāvokli Eiropas Savienībā paziņoja par 2020. gada industriālās stratēģijas atjaunināšanu. Šodien publicētais paziņojums ir arī atbilde uz ES valstu līderu aicinājumu īstenot vērienīgu Eiropas industriālo politiku, lai tās rūpniecību padarītu ilgtspējīgāku, zaļāku, pasaules mērogā konkurētspējīgāku un izturētspējīgāku. ES līderi turklāt Komisiju aicināja apzināt stratēģiskās atkarības, jo īpaši visjutīgākajās industriālajās ekosistēmās, piemēram, veselības jomā, un ierosināt pasākumus, lai šīs atkarības mazinātu.
Šodienas paziņojumam ir pievienoti trīs Komisijas dienestu darba dokumenti: 2021. gada ikgadējais ziņojums par vienoto tirgu, kurā, pamatojoties uz 14 industriālo ekosistēmu novērtējumu, analizēts pašreizējais Eiropas ekonomikas stāvoklis, izvērtēti 2020. gada industriālās paketes īstenošanas panākumi un norādīts galveno darbības rādītāju kopums, ko izmantos turpmākai progresa uzraudzībai; Eiropas stratēģisko atkarību un spēju analīze ar padziļinātu pārskatu par vairākām stratēģiskajām jomām; dokuments par konkurētspējīgu un tīru Eiropas tēraudu, kurā analizēti izaicinājumi, ar ko šī industrija saskaras, un pieejamo ES instrumentu kopums.
Plašāka informācija
2021. gada ikgadējais ziņojums par vienoto tirgu
Stratēģiskās atkarības un spējas
Par konkurētspējīgu un tīru Eiropas tēraudu
Faktu lapa: industriālās stratēģijas atjaunināšana
Faktu lapa: padziļināti pārskati par Eiropas interešu stratēģiskajām jomām
Jauna Eiropas industriālā stratēģija (2020. gada marts).
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 5. maijs