Ceļu satiksmes drošība — 2020. gadā uz ES ceļiem dzīvību zaudēja par 4000 mazāk cilvēku, un bojāgājušo skaits tādējādi samazinājās līdz vēl nepieredzēti zemam līmenim

Šodien Eiropas Komisija publicēja provizoriskus datus par 2020. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušajiem. Tiek lēsts, ka pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 18 800 cilvēki, proti, par 17 % mazāk nekā 2019. gadā, un tas ir gada laikā vēl nepieredzēts samazinājums. Tas nozīmē, ka 2020. gadā uz ES ceļiem dzīvību zaudēja gandrīz par 4000 mazāk cilvēku nekā 2019. gadā. Satiksmes apjoma samazināšanās Covid-19 pandēmijas rezultātā nepārprotami, lai arī neizmērāmi, ir ietekmējusi ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu.

Transporta komisāre Adina  Veleana  norāda: “2020. gadā uz ES ceļiem dzīvību zaudēja gandrīz par 4000 mazāk cilvēku nekā 2019. gadā, tādējādi mūsu ceļi joprojām ir visdrošākie pasaulē. Tomēr pagājušajai desmitgadei izvirzīto mērķrādītāju mums nav izdevies sasniegt, un ir kopīgiem spēkiem jārīkojas, lai novērstu atgriešanos situācijā, kāda bija vērojama pirms Covid-19 pandēmijas. Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā esam atkārtoti apliecinājuši apņemšanos īstenot ES ceļu satiksmes drošības stratēģiju un visos transporta veidos samazināt bojāgājušo skaitu, tuvinot to nullei.”

ES ceļi — visdrošākie pasaulē

Iepriekšējā desmitgadē no 2010. līdz 2020. gadam ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits krities par 36 %. Tātad jāsecina, ka attiecīgajai desmitgadei noteiktais mērķrādītājs — bojāgājušo skaitu samazināt par 50 % — netika sasniegts. Tomēr ES, kur ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudējuši 42 cilvēki uz 1 miljonu iedzīvotāju, joprojām ir pasaulē visdrošākie ceļi. Salīdzinājumam jānorāda, ka pasaules vidējais rādītājs pārsniedz 180.

Provizoriskie dati liecina, ka 18 dalībvalstīs 2020. gadā reģistrēts mazākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits, kāds jebkad ir bijis. ES mērogā šis skaits samazinājies vidēji par 17 % salīdzinājumā ar 2019. gadu. Tomēr samazinājums nebūt nav bijis vienāds, un vislielākais samazinājums (par 20 % vai vairāk) vērojams Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Spānijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Ungārijā, Maltā un Slovēnijā. Turpretī piecās dalībvalstīs (Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Luksemburgā un Somijā) reģistrēts bojāgājušo skaita palielinājums, lai gan jāatzīmē, ka mazās valstīs šim rādītājam ir tendence gadu gaitā svārstīties.

Aplūkojot ilgāku laikposmu, redzams, ka uz Eiropas ceļiem bojāgājušo skaits laikā no 2010. līdz 2020. gadam samazinājies par 36 %, tomēr nesasniedzot ES mērķrādītāju — 50 %. Mērķrādītāju pārsniedza tikai Grieķija (54 %), un tai seko Horvātija (44 %), Spānija (44 %), Portugāle (43 %), Itālija (42 %) un Slovēnija (42 %). Kopumā deviņas dalībvalstis reģistrējušas samazinājumu par 40 % vai vairāk.

Lai gan līdz šim nepieredzētā situācija 2020. gadā izraisīja dažas izmaiņas valstu bojāgājušo skaita rādītājos, visdrošākie ceļi joprojām ir Zviedrijā (18 bojāgājušie uz 1 miljonu iedzīvotāju), savukārt Rumānija ziņoja par visaugstāko rādītāju 2020. gadā (85 bojāgājušie uz 1 miljonu iedzīvotāju). ES vidējais rādītājs bija 42 bojāgājušie uz 1 miljonu iedzīvotāju.

Pandēmijas ietekmi grūti izmērīt

Satiksmes apjoma samazināšanās Covid-19 pandēmijas rezultātā nepārprotami, lai arī neizmērāmi, ir ietekmējusi ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. Tomēr, piemēram, ASV provizoriskie dati liecina, ka, neraugoties uz satiksmes apjoma samazināšanos, bojāgājušo skaits 2020. gadā krasi palielinājies. Arī dažās ES valstīs konstatēts, ka pārvietošanās ierobežojumu periodos uz ceļiem biežāk vērojama riskanta uzvedība, jo sevišķi atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana.

Covid-19 ietekme uz mobilitāti pilsētās

Velotransporta popularitāte ir ievērojami pieaugusi, un daudzas pilsētas visā pasaulē (uz laiku) ir atvēlējušas riteņbraucējiem un gājējiem vietu uz ielām. Šai iedrošinošajai tendencei var būt ievērojama labvēlīga ietekme uz gaisa kvalitāti un klimata pārmaiņām, tomēr vienlaikus tā rada jaunas ceļu satiksmes drošības problēmas.

ES mērogā aptuveni 70 % ceļu satiksmes negadījumos pilsētās bojāgājušo ir neaizsargātie satiksmes dalībnieki, proti, gājēji, motociklisti un riteņbraucēji. Tāpēc ceļu satiksmes drošības jautājumu risināšana pilsētās ir viena no jomām, kam pievērsta galvenā uzmanība, un Komisija vēlas nodrošināt, ka ceļu satiksmes drošība tiek ņemta vērā visos urbānās mobilitātes plānošanas posmos. Ceļu satiksmes drošība būs svarīgs elements jaunajā Urbānās mobilitātes iniciatīvā, ar kuru Komisija nāks klajā šajā gadā. Runājot par mobilitāti pilsētās, jāatzīmē, ka divās Eiropas galvaspilsētās — Helsinkos un Oslo — 2019. gadā negāja bojā neviens gājējs vai riteņbraucējs, un abu pilsētu pārstāvji norāda, ka šajā ziņā būtiska nozīme ir atļautā braukšanas ātruma samazināšanai.

Vispārīga informācija

Šie skaitļi laisti klajā, gatavojoties konferencei par ES Ceļu satiksmes drošības rezultātiem, kurā politikas veidotāji, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un ceļu satiksmes drošības speciālisti pulcējas, lai novērtētu ceļu satiksmes drošības stāvokli ES un spriestu par vispiemērotākajiem turpmākajiem pasākumiem virzībā uz tā dēvētās “nulles vīzijas” īstenošanu.

2020. gada februāra Stokholmas deklarācija  pavēra ceļu turpmākai pasaules mēroga politiskai apņēmībai, un ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcijā par ceļu satiksmes drošību  2021.–2030. gada periods tika pasludināts par otro rīcības desmitgadi ceļu satiksmes drošības jomā, izvirzot arī jaunu samazinājuma mērķrādītāju 2030. gadam. Šajā ziņā ES jau ir uzņēmusies vadību un noteikusi jaunu mērķrādītāju, kas paredz ES līdz 2030. gadam par 50 % samazināt bojāgājušo skaitu un pirmo reizi arī smagi ievainoto skaitu. Tas 2018. un 2019. gadā tika noteikts Komisijas Stratēģiskajā rīcības plānā par ceļu satiksmes drošību un ES ceļu satiksmes drošības politikas satvarā 2021.–2030. gadam, kur izklāstīti arī vērienīgi ceļu satiksmes drošības uzlabošanas plāni, kas paredz līdz 2050. gadam sasniegt mērķi — līdz nullei samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu (“nulles vīzija”). Tika noteikti arī galvenie darbības rādītāji šādās jomās: drošības uzlabošana uz ceļiem un gar tiem, droši transportlīdzekļi, droša uzvedība uz ceļiem, proti, droša braukšanas ātruma izvēle, transportlīdzekļa vadīšana skaidrā un nenovēršot uzmanību, drošības jostu un aizsarglīdzekļu izmantošana, un ātra un efektīva aprūpe pēc sadursmes.

Sīkākai informācijai

2020. gada ceļu satiksmes drošības statistika: ko atklāj skaitļi?

Komisijas darbs ceļu satiksmes drošības jomā un ES ceļu satiksmes drošības statistika un analīze

 Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju — provizoriskie dati par 2020. gadu

Lihtenšteinā 2020. gadā ceļu satiksmē gāja bojā viens cilvēks, savukārt 2010. un 2019. gadā — neviens.

Transporta kopiena 15. aprīlī publicēja līdzīgus datus par 2020. gadā Rietumbalkānu reģionā bojāgājušajiem (https://www.transport-community.org/wp-content/uploads/2021/04/Annual-Statistics-2020.pdf ).

2020. gada skaitļi par dažām valstīm ir balstīti uz provizoriskiem datiem, un tajos var būt nelielas izmaiņas, kad 2021. gada rudenī tiks publicēti galīgie dati. Procentuālās izmaiņas tabulā attiecas uz bojāgājušo absolūto skaitu, nevis rādītāju uz vienu miljonu iedzīvotāju.