Jaunākā Eirobarometra aptauja par attīstības sadarbību liecina, ka gandrīz 9 no 10 ES iedzīvotājiem uzskata, ka ir svarīgi sadarboties ar valstīm ārpus ES, lai mazinātu nabadzību.
Globālā pandēmija nav satricinājusi iedzīvotāju atbalstu ES darbam starptautiskās attīstības jomā, un rezultāti apstiprina stabilu tendenci pēdējos gados, proti, sadarbība ar partnervalstīm joprojām ir viena no vispozitīvāk vērtētajām ES politikas jomām.
Komentējot rezultātus, starptautisko partnerību komisāre Juta Urpilainena sacīja: “Covid-19 kā rentgena uzņēmumā ir uzrādījis pastāvošās problēmas, piemēram, nevienlīdzību, vienlaikus atkal apliecinot, cik svarīga tādu globālu problēmu kā, piemēram, klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zuduma, risināšanā ir daudzpusējā sadarbība. Priecājos, ka šie ļoti pozitīvie rezultāti atspoguļo svarīgākās Eiropas vērtības, proti, globālās solidaritātes garu pat saspringtos laikos. Man ir arī prieks, ka cilvēki saprot, ka pārticīga, miermīlīga un noturīga Āfrika ir svarīga ES un ka jaunieši ir pārmaiņu veicinātāji un būtiski partneri.”
Veselība ierindojas akūtāko problēmu saraksta augšgalā
Viens no galvenajiem aptaujas konstatējumiem ir pieaugošās bažas par veselību, ko 36 % aptaujas dalībnieku identificējuši kā visakūtāko problēmu jaunattīstības valstu nākotnei, – tas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā.
Ņemot vērā sabiedrības pieaugošās bažas par Covid-19, ES pašlaik galveno uzmanību velta savu iedzīvotāju vakcinēšanai un starptautiskajiem centieniem veikt globālu vakcināciju, sniedz būtisku ieguldījumu COVAX un priekšfinansē vakcīnu ražošanu eksportēšanai uz 34 valstīm. ES arī stiprina veselības aprūpes sistēmas, pamatojoties uz Eiropas komandas globālo reaģēšanas pasākumu kopumu vairāk nekā 40 miljardu eiro apmērā, kas paredzēts pandēmijas skartajām partnervalstīm.
Kā otra asākā problēma minēta izglītība (35 %), kam seko miers un drošība (32 %), kā arī ekonomikas izaugsme un nodarbinātība (29 %). Aptuveni ceturtā daļa respondentu minēja ūdeni un sanitāriju (27 %), demokrātiju un cilvēktiesības (26 %), kā arī pārtikas nodrošinājumu un lauksaimniecību (24 %).
ES iedzīvotāji pārliecinoši piekrīt (88 %) tam, ka ES būtu jārisina klimata pārmaiņu un to seku jautājums jaunattīstības valstīs, savukārt 77 % pilnīgi piekrīt, ka nabadzības apkarošanai jaunattīstības valstīs vajadzētu būt vienai no galvenajām ES prioritātēm, un 61 % uzskata, ka ES attīstības politika būtu jāvērš arī uz nevienlīdzības mazināšanu jaunattīstības valstīs. Aptuveni trešdaļa respondentu (34 %) uzskata, ka ES attīstības politikai būtu jākoncentrējas tikai uz to, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm stiprināt to ekonomiku.
Stabils atbalsts attiecībām ar Āfriku
Attiecībā uz Āfriku vairāk nekā četri no pieciem ES iedzīvotājiem (81 %) uzskata, ka ES būtu jāstiprina partnerība ar Āfrikas valstīm, lai radītu darbvietas un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību abos kontinentos. Rezultāti labi atspoguļo ES kopīgo paziņojumu “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku” un ES ierosinātās piecas partnerības ar Āfriku.
Jauniešiem ir svarīga loma
Šā gada aptaujā īpaša uzmanība tika pievērsta viedokļiem par jauniešu lomu jaunattīstības valstīs šādu jautājumu risināšanā: I) vides problēmas un ii) ekonomikas un sociālās problēmas.
Šā gada aptaujā respondentiem tika jautāts, vai viņi uzskata, ka jauniešiem jaunattīstības valstīs ir svarīga loma vides problēmu risināšanā attiecīgajās jaunattīstības valstīs. Rezultāti liecina: deviņi no desmit (90 %) ES iedzīvotājiem piekrīt, ka jauniešiem ir svarīga loma vides problēmu risināšanā jaunattīstības valstīs, un 91 % uzskata, ka jauniešiem ir izšķiroša nozīme ekonomisko un sociālo problēmu risināšanā jaunattīstības valstīs.
Plašāka informācija
Šeit atradīsiet faktu lapas visu ES dalībvalstu valodās par konkrētām valstīm, faktu lapas par vispārējiem ES rezultātiem un jauniešiem kā fokusa grupu.
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 29. aprīlis