Šodien Eiropas Komisija ieviesa jaunus kritērijus, proti, savstarpīguma un proporcionalitātes principu, kuri jāizvērtē, lai atļautu eksportu saskaņā ar Covid-19 vakcīnu eksporta pārredzamības un atļauju piešķiršanas mehānismu. Ar šo sistēmu ievērojami tika uzlabota eksporta pārredzamība. Tomēr tās mērķis nodrošināt ES iedzīvotājiem savlaicīgu piekļuvi Covid-19 vakcīnām joprojām nav sasniegts.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “ES lepojas, ka tajā ir tādi vakcīnu ražotāji, kas vakcīnas piegādā ne tikai ES iedzīvotājiem, bet arī eksportē tās uz citām vietām pasaulē. Lai gan dalībvalstis piedzīvo pandēmijas trešo vilni un ne visi uzņēmumi izpilda savas līgumā noteiktās piegādes saistības, starp ESAO dalībniekiem ES ir vienīgais lielais ražotājs, kas turpina eksportēt ievērojamus vakcīnas daudzumus uz desmitiem valstu. Taču ceļam vajadzētu būt brīvam abos virzienos. Tāpēc Eiropas Komisija esošajā ES apstiprināšanas mehānismā ieviesīs savstarpīguma un proporcionalitātes principu. Eiropas Savienībai ir izcils dažādu vakcīnu portfelis, un mēs esam nodrošinājuši vairāk vakcīnas devu, nekā būtu nepieciešams, lai pietiktu pilnībā visiem iedzīvotājiem. Taču mums ir jānodrošina, ka vakcīnas ES iedzīvotājiem tiek piegādātas savlaicīgi un pietiekamā apjomā. Svarīga ir katra diena.”
Virzībā uz labāku pārredzamību, savstarpīgumu un proporcionalitāti
Ar jauno regulu esošajā mehānismā tiek ieviestas divas izmaiņas. Pirmkārt, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāapsver ne tikai tas, kā plānotais eksports ietekmēs Eiropas Savienības ar vakcīnu ražotājiem noslēgto pirkuma priekšlīgumu izpildi, bet arī šādi aspekti:
- savstarpīgums — vai galamērķa valsts, piemēram, ar tiesību aktiem vai citā veidā, ir ierobežojusi vakcīnu vai vakcīnu izejvielu eksportu no tās;
- proporcionalitāte — vai attiecīgie apstākļi, it īpaši epidemioloģiskā situācija, vakcinācijas līmenis un piekļuve vakcīnām, galamērķa valstī ir labāki vai sliktāki nekā Eiropas Savienībā.
Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāizvērtē, vai pieprasītais eksports neapdraud vakcīnu un to komponentu piegādes drošību Savienībā.
Otrkārt, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par vakcīnu tirdzniecību, ar jauno tiesību aktu regulas darbības jomā ir iekļautas 17 valstis*, kurām iepriekš tika piemērots atbrīvojums.
ES joprojām ir apņēmusies ievērot starptautisko solidaritāti, un tādēļ tā arī turpmāk šo shēmu nepiemēros vakcīnām, kas tiek piegādātas kā humānā palīdzība vai kas paredzētas COVAX cerības pirkuma līgumu sarakstā iekļautajām 92 valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem.
Eksporta atļauju shēma
Šis īstenošanas akts ir mērķorientēts, samērīgs, pārredzams un īslaicīgs. Tas ir visnotaļ saskanīgs ar ES starptautiskajām saistībām, ko tā uzņēmusies Pasaules Tirdzniecības organizācijas un G20 satvarā, un atbilst ES ierosinājumiem PTO tirdzniecības un veselības iniciatīvas sakarā. Dalībvalstis par atļaujas pieprasījumu lemj saskaņā ar Komisijas sniegto atzinumu.
Kopš šā mehānisma darbības sākuma ir apstiprināti 380 pieprasījumi par kopumā aptuveni 43 miljoniem vakcīnu devu eksportam uz 33 dažādiem galamērķiem. Tikai viens eksporta pieprasījums netika apstiprināts. Galvenie eksporta galamērķi ir, piemēram, Apvienotā Karaliste (aptuveni 10,9 miljoni devu), Kanāda (6,6 milj.), Japāna (5,4 milj.), Meksika (4,4 milj.), Saūda Arābija (1,5 milj.), Singapūra (1,5 milj.), Čīle (1,5 milj.), Honkonga (1,3 milj.), Koreja (1,0 milj.) un Austrālija (1,0 milj.).
Par ES vakcīnu stratēģiju
2020. gada 17. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas stratēģiju, kā paātrināt iedarbīgu un drošu Covid-19 vakcīnu izstrādi, ražošanu un ieviešanu. Apmaiņā pret tiesībām noteiktā laikposmā iegādāties noteiktu skaitu vakcīnas devu Komisija ar pirkuma priekšlīgumu palīdzību finansē daļu sākotnējo izmaksu, kas rodas vakcīnu ražotājiem. Sagādātais finansējums veido pirmo iemaksu par vakcīnām, kuras pēc tam reāli iegādāsies dalībvalstis. Tādējādi pirkuma priekšlīgumi ir risku mazinošas sākotnējās investīcijas, savukārt uzņēmumi apņemas sākt ražošanu, vēl pirms ir saņemta vakcīnas tirdzniecības atļauja. Tam būtu jānodrošina, ka pēc atļaujas piešķiršanas vakcīnas tiek piegādātas ātri un bez piegāžu pārtraukumiem.
Komisija līdz šim ir parakstījusi pirkuma priekšlīgumus ar sešiem uzņēmumiem (AstraZeneca, Sanofi-GSK, Janssen Pharmaceutica NV, BioNTech-Pfizer, CureVac un Moderna) un tādējādi nodrošinājusi piekļuvi līdz pat 2,6 miljardiem vakcīnas devu. Sarunās ar vēl diviem uzņēmumiem ir panākts progress. Ar tiem četriem minētajiem uzņēmumiem, kuru vakcīnām ir piešķirta tirdzniecības atļauja ar nosacījumiem, ir noslēgti līgumi par vairāk nekā 1,6 miljardu vakcīnas devu piegādi.
Sīkāka informācija
Paziņojums presei par mehānisma darbības ilguma pagarināšanu (2021. gada 11. marts)
*Iekļautās valstis: Albānija, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Gruzija, Islande, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lihtenšteina, Lībija, Melnkalne, Norvēģija, Serbija, Šveice un Ziemeļmaķedonija.
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 24. marts