Komisija pieņēma jaunas stratēģiskās vadlīnijas par to, kā vairot ES akvakultūras ilgtspēju un konkurētspēju. Komisijai, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām šīs vadlīnijas piedāvā kopīgu redzējumu, kurš ļaus sektoru attīstīt Eiropas zaļo kursu papildinošā veidā. Konkrēti tas attiecas uz stratēģiju “No lauka līdz galdam”. Vadlīnijas ES akvakultūras sektoram palīdzēs kļūt konkurētspējīgākam un izturētspējīgākam, kā arī uzlabot savu vidisko un klimatisko sniegumu.
Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs: “Akvakultūras loma Eiropas pārtikas sistēmā aizvien pieaug. Šis sektors spēj piedāvāt veselīgu pārtiku, kuras klimatiskā un vidiskā pēda ir caurmērā mazāka nekā lauksaimniecībā. Ar šodien pieņemtajām vadlīnijām mēs gribam ES akvakultūras produktu ražošanu iedibināt par globālu ilgtspējas un kvalitātes atskaites punktu, mazināt mūsu atkarību no jūras produktu importa un radīt jaunas darbvietas, jo sevišķi piekrastes reģionos.”
Vadlīniju mērķi
Vadlīnijas ir sagatavotas ciešā sadarbībā ar ES dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, konkrēti ar tām, kuras pārstāvētas Akvakultūras konsultatīvajā padomē. Lai panāktu, ka akvakultūra Savienībā turpina attīstīties, vadlīnijas izvirza četrus savstarpēji saistītus mērķus:
- izveidot spēju izturēt un konkurēt;
- iesaistīties pārejā uz zaļo ekonomiku;
- iegūt sabiedrības atbalstu un nodrošināt patērētāju informēšanu;
- vairot zināšanas un kāpināt inovāciju.
Turklāt ierosinātās vadlīnijas palīdzēs būtiski palielināt bioloģiskās akvakultūras īpatsvaru ES mērogā. Kā teikts nesen publicētajā Biolauksaimniecības rīcības plānā, akvakultūras produktu bioloģiskā ražošana joprojām ir salīdzinoši jauns sektors, taču tam piemīt ievērojams izaugsmes potenciāls.
Atšķirībā no zvejniecības akvakultūra nav ekskluzīvā ES kompetencē. Tomēr, atzīstot akvakultūras svarīgo nozīmi Eiropas nodrošinātībā ar pārtiku, ilgtspējīgā izaugsmē un nodarbinātībā, kopējā zivsaimniecības politikā ir paredzēta stratēģiskai ES akvakultūras politikas koordinēšanai vajadzīgā sistēma.
Ievērojot akvakultūrai piemītošo Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanas potenciālu, kā arī vajadzību nodrošināt sektora spēju pastāvēt un izturēt, jo īpaši Covid-19 krīzes kontekstā, šāda stratēģiska pieeja nu ir kļuvusi vēl aktuālāka. Jaunajās stratēģiskajās vadlīnijās šie mērķi ir iestrādāti pilnā mērā.
Ņemot vērā ES akvakultūras sektora problemātiku un iespējas, vadlīnijas rosina uz konkrētu rīcību vairākās jomās, tādās kā piekļuve zemes platībām un ūdeņiem, cilvēka un dzīvnieku veselība, vidiskais sniegums, klimata pārmaiņas, dzīvnieku labturība, normatīvais un administratīvais regulējums un ar ES akvakultūru saistītā saziņa.
Komisija ierosina izstrādāt sīkus norādījumus par labu praksi vissvarīgākajās jomās un paredz izveidot īpaši akvakultūrai domātu palīdzības mehānismu, ar kuru atbalstīt minēto norādījumu izstrādi, kā arī tajos aprakstītās labās prakses ieviešanu.
Cita starpā Komisija mudina ES dalībvalstis (patlaban notiekošajā) nacionālo akvakultūras stratēģisko plānu pārskatīšanā aptvert arī bioloģiskās akvakultūras izvēršanu un novirzīt šā veida ražošanai zināmu daļu no saņemtajiem Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) līdzekļiem.
Nākamie soļi
Komisija aicina ES dalībvalstis ņemt šīs jaunās vadlīnijas vērā akvakultūras sektoram paredzētajos nacionālajos daudzgadu stratēģiskajos plānos un no jaunveidojamā Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) un citiem ES fondiem saņemto līdzekļu sadalē.
Konteksts
Ceturtā daļa no Eiropā patērētajiem jūras produktiem ir akvakultūras produkti. Tomēr vairums patērēto jūras produktu – aptuveni 60 % no kopējā piedāvājuma – ir importēti. ES jūras produktu patēriņā tikai 10 % ir no ES akvakultūras. Tas liecina par lielu izaugsmes potenciālu.
Neraugoties uz šīm labajām komerciālajām izredzēm, ES akvakultūras produkcija kopš 2007. gada ir pieaugusi tikai par 6 %, 2018. gadā pārdošanas apjomam sasniedzot 1,2 miljonus tonnu un apgrozījumam 4,1 miljardu eiro. ES pienesums pasaules akvakultūras produkcijā 2018. gadā bija mazāks nekā 2 % no pasaules ražošanas apjoma (FAO, 2020).
ES dalībvalstu izstrādāto un akvakultūras darbību attīstīšanai paredzēto nacionālo daudzgadu stratēģisko plānu pamats ir iepriekšējās vadlīnijas, kuras Komisija pieņēma 2013. gadā.
Plašāka informācija
Vadlīnijas par ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ES akvakultūru
Kopīgā pētniecības centra ekonomiskais pārskats par ES akvakultūras nozari
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 17. maijs