Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Raksts par jaunumiem2021. gada 22. jūnijs

Jautājumi un atbildes – Eiropas Komisija apstiprina Latvijas atveseļošanas un noturības plānu 1,8 miljardu eiro apmērā

Visit of Ursula von der Leyen, President of the European Commission, to Latvia
 

Kā Komisija novērtēja Latvijas atveseļošanas un noturības plānu (ANM)?

Komisija izvērtē atveseļošanas un noturības plānus, pamatojoties uz vienpadsmit kritērijiem, kas izklāstīti atbilstošajā regulā. Saskaņā ar šiem kritērijiem ir jānovērtē, vai:

  • pasākumiem ir ilgstoša ietekme;
  • pasākumi risina problēmas, kas konstatētas konkrētai valstij adresētajos ieteikumos vai nozīmīgu to daļu;
  • atskaites punkti un mērķrādītāji, kas ļauj uzraudzīt reformu un investīciju procesu, ir skaidri un reālistiski;
  • plāni atbilst mērķiem, ka 37 % izdevumu jāparedz cīņai pret klimata pārmaiņām, bet 20 % – digitālajai jomai;
  • plānos ir ievērots princips “nenodari būtisku kaitējumu”;
  • plānos ir paredzēts atbilstošs kontroles un revīzijas mehānisms, un to izmaksu aprēķins ir ticams.

Komisija savu novērtējumu ir apkopojusi Padomes Īstenošanas lēmuma priekšlikumā. Pievienotajā dienestu darba dokumentā ir sniegta detalizēta dokumentācija par šo novērtējumu.

 

Vai Latvijas atveseļošanas un noturības plāns efektīvi atbalsta zaļo pārkārtošanos?

Latvijas plānā zaļās pārkārtošanās mērķiem paredzēti 38 % no kopējā 1,8 miljardu eiro piešķīruma. Tas atbilst vismaz 37 %, kas noteikti ANM regulā.

Plānā īpaša uzmanība pievērsta ilgtspējīgai mobilitātei. Rīgas zonas sabiedriskā transporta sistēmas pārvaldības reformai un ar to saistītajai investīciju programmai ar mērķi zaļināt pilsētas sabiedrisko transportu un infrastruktūru būtu ievērojami jāveicina Latvijas transporta nozares dekarbonizācija. Plānā ir paredzēti arī pasākumi daudzdzīvokļu un publisko ēku un uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanai un elektrotīkla modernizācijai. Atveseļošanas un noturības plāns ir arī vērsts uz pielāgošanos klimata pārmaiņām – ir paredzētas investīcijas aizsardzībai pret plūdiem un ugunsgrēkiem, kuras tiešā veidā palīdzētu sasniegt mērķi pielāgoties klimata pārmaiņu sekām.

 

Vai Latvijas atveseļošanas un noturības plāns efektīvi veicina digitālo pārkārtošanos?

Latvijas plānā digitālās pārkārtošanās mērķiem paredzēti 21 % no kopējā 1,8 miljardu eiro piešķīruma. Tas pārsniedz vismaz 20 %, kas noteikti ANM regulā.

Plānā paredzētie digitālie pasākumi attiecas uz dažādiem digitālās pārveides aspektiem, aptverot publisko un privāto sektoru, prasmes un savienojamību, ar uzsvaru uz Latvijas ekonomikas konkurētspējas uzlabošanu vidējā termiņā un ilgtermiņā. Vājas pamata digitālās prasmes, zems digitālo risinājumu izmantojums uzņēmumos, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu trūkums ir Latvijas galvenās problēmas digitālajā jomā, kas ietekmē darbaspēka pieejamību, konkurētspēju, noturību, valdības e-pakalpojumu izmantojumu un inovāciju. Lai tās risinātu, Latvijas plānā ir paredzētas apjomīgas investīcijas pamata un padziļinātajās digitālajās prasmēs.

Latvijas plānā ir iekļauti arī pasākumi attiecībā uz publiskās pārvaldes digitālo modernizāciju un tās pakalpojumu digitālo pārveidi, ieskaitot centralizētus publiskos risinājumus. Plānā iekļauti arī pasākumi, kas atbalsta uzņēmumu digitālo pārveidi un uzlabo pētniecības un inovācijas vidi, izveidojot nepieciešamo satvaru Latvijas dalībai Eiropas digitālās inovācijas centru tīklā . Plānā ir paredzēti arī pasākumi ļoti ātrdarbīgas platjoslas tīklu izvēršanai, kas palīdzētu uzlabot digitālo infrastruktūru.

 

Vai atveseļošanas un noturības plāns ir līdzsvarots risinājums Latvijas ekonomiskajai un sociālajai situācijai?

Plānā ir paredzēts sabalansēts reformu un investīciju kopums, kas vērsts uz to, lai risinātu Latvijas galvenos problēmjautājumus, stimulētu atveseļošanos no Covid-19 krīzes un liktu pamatus valsts ilgtermiņa izaugsmei.

Plāns ir koncentrēts uz Latvijas galvenajiem problēmjautājumiem, kas ir zaļā un digitālā pārkārtošanās, sociālā atstumtība, veselības aprūpe, reģionālās atšķirības, digitālās prasmes, pieaugušo izglītība un augstākā izglītība, konverģence un produktivitātes kāpināšana, tai skaitā pētniecība un inovācija un atbalsts uzņēmumu investīcijām, un administratīvās spējas, t. sk. nodokļu administrācijā, publiskajā iepirkumā un tiesu sistēmā.

 

Vai Latvijas ierosinātās reformas efektīvi atbilst būtiskai daļai Latvijai adresēto ieteikumu, kas tai sniegti Eiropas pusgada kontekstā?

Plānā ir paredzēts plašs savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, kas palīdzēs efektīvi risināt visas ekonomiskās un sociālās problēmas vai ievērojamu to ekonomisko un sociālo problēmu daļu, kuras Padome bija minējusi Latvijai 2019. un 2020. gada Eiropas pusgadā adresētajos ieteikumos.

Reformas un investīcijas prasmju apguves, izglītības un apmācības, veselības aprūpes un sociālās iekļautības jomā palīdzētu uzlabot Latvijas produktivitāti un iekļaujošu izaugsmi ilgtermiņā. Būtiskas investīcijas ir paredzētas prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt darbaspēkam vajadzīgās prasmes, un jaunu, izmaksu ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumam nolūkā uzlabot darbaspēka reģionālo mobilitāti.

Plānā ir ietvertas reformas un investīcijas ar mērķi palielināt veselības aprūpes sistēmas noturību un piekļūstamību, atbalstīt integrētās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu un palielināt veselības aprūpes iestāžu kapacitāti, lai spētu pielāgoties krīzes situācijām. Plāns palīdzēs risināt sociālās problēmas, turpinot uzlabot minimālā ienākuma atbalsta sistēmu, kurā tiks ieviests ikgadējas indeksācijas mehānisms un kura tiks piesaistīta ienākumu mediānas attīstībai. Pašreizējo problēmu novēršanā virzību panākt palīdzētu arī citas investīcijas piekļūstamības un rehabilitācijas infrastruktūrā personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un personām ar invaliditāti, kā arī investīcijas ilgtermiņa aprūpē senioriem.

Plāna izejas punkts reģionālo atšķirību mazināšanā ir administratīvi teritoriālā reforma, un ir paredzētas būtiskas investīcijas industriālajos parkos, pašvaldību transportā, autoceļu remontā, skolās un izmaksu ziņā pieejamos mājokļos.

Plānā ir paredzēti pasākumi turpmākam darbam pie nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas stratēģijas īstenošanas.

Sīkāka informācija

Paziņojums presei Eiropas Komisija apstiprina Latvijas atveseļošanas un noturības plānu

Atveseļošanas un noturības mehānisms. Jautājumi un atbildes

Faktu lapa par Latvijas atveseļošanas un noturības plānu

Priekšlikums Padomes īstenošanas lēmumam par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

Priekšlikums Padomes īstenošanas lēmumam par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu. Pielikums

Dienestu darba dokuments, kas pievienots Padomes īstenošanas lēmuma priekšlikumam

Atveseļošanas un noturības mehānisms

Atveseļošanas un noturības mehānisma regula

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2021. gada 22. jūnijs