Skip to main content
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Raksts par jaunumiem4 jūnijs 2021

Jautājumi un atbildes – jauni ES autortiesību noteikumi

 

Ko regulē jaunā Autortiesību direktīva?

Digitālās tehnoloģijas ir mainījušas radošā satura veidošanas, izplatīšanas un piekļuves veidus. Autortiesību direktīva ir jauns ES tiesību akts, ar kuru tiks modernizēti autortiesību noteikumi, lai tie atbilstu minētajām izmaiņām un tiešsaistes videi. Direktīvas, mērķis ir izveidot visaptverošu satvaru, no kura labumu gūs plašs dalībnieku loks, kas darbojas digitālajā vidē: interneta lietotāji, mākslinieki, žurnālisti, preses pārstāvji, filmu un mūzikas producenti, tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji, bibliotēkas, pētnieki, muzeji un augstskolas, kā arī daudzi citi.

Lai sasniegtu šo mērķi, Autortiesību direktīvā galvenā uzmanība ir pievērsta trim galvenajiem aspektiem.

  • Plašākas iespējas izmantot ar autortiesībām aizsargātus materiālus izglītībā, pētniecībā un kultūras mantojuma saglabāšanā: lai ļautu izmantot šos materiālus tiešsaistē un pāri robežām, izņēmumi, kas paredz šādu izmantošanu, ir modernizēti un pielāgoti tehnoloģiskajām pārmaiņām.
  • Iedzīvotājiem — plašāka piekļuve ar autortiesībām aizsargātam saturam internetā un pāri robežām: direktīva palīdz palielināt audiovizuālo darbu pieejamību pieprasījumvideo platformās, veicina digitalizāciju un tādu darbu izplatīšanu, kas vairs nav komerciālā apritē, un nodrošina, ka vispārpieejamu mākslas darbu kopijas visi lietotāji var tiešsaistē izplatīt ar pilnīgu juridisko noteiktību.
  • Taisnīgāki noteikumi labāk funkcionējošā autortiesību tirgū, kas sekmē kvalitatīva satura veidošanu: jaunas tiesības preses izdevējiem viņiem piederošā satura izmantošanā tiešsaistes pakalpojumu platformās, nostiprinātas tiesību subjektu pozīcijas sarunu risināšanā un tiesības saņemt atlīdzību par viņiem piederošā satura izmantošanu lietotāju augšupielādēta satura platformās, kā arī pārredzamības noteikumi, kas paredz autoru un izpildītāju atlīdzību.

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome 2019. gada pavasarī jaunajai Autortiesību direktīvai deva zaļo gaismu. Termiņš, līdz kuram dalībvalstīm šie jaunie noteikumi jātransponē savos tiesību aktos, ir pirmdiena, 2021. gada 7. jūnijs.

Kā Komisija palīdz dalībvalstīm īstenot Autortiesību direktīvu?

Komisija, izmantojot regulāras sanāksmes un divpusējos kontaktus, transponēšanas procesā ir sniegusi dalībvalstīm tehnisku palīdzību.

Lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot jaunos noteikumus par to, kā tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem izmantot aizsargātu saturu, un lai veicinātu licencēšanas tirgus attīstību starp tiesību subjektiem un tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem, Komisija ir izdevusi arī norādījumus par Autortiesību direktīvas 17. pantu.

17. pantā ir noteikts, ka dažiem tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem atļauja no tiesību subjektiem attiecībā uz saturu, kas augšupielādēts to tīmekļvietnē. Ja atļauja netiek piešķirta, tiem ir jāveic pasākumi, kuri nepieļautu neatļautu augšupielādi. Norādījumu mērķis ir palīdzēt visās dalībvalstīs pareizi un saskaņoti transponēt un piemērot 17. pantu, īpašu uzmanību pievēršot vajadzībai nodrošināt pienācīgu līdzsvaru starp lietotāju un tiesību subjektu dažādajām pamattiesībām.

Norādījumi palīdzēs arī tirgus dalībniekiem labāk izpildīt valstu tiesību aktus, ar kuriem 17. pants tiek īstenots. Tajos ir praktiskas norādes par 17. panta pamatnoteikumiem, piemēram, par visu iespējamo, kas pakalpojumu sniedzējiem jādara, lai saņemtu atļauju un nepieļautu neatļautu augšupielādi, un kā likumīgu izmantošanu aizsargāt praksē, ievērojot 17. pantā noteikto līdzsvaru.

Kādi ir jaunie noteikumi attiecībā uz tiešsaistes satura kopīgošanas platformām?

Viens no direktīvas mērķiem ir stiprināt satura veidotāju un tiesību subjektu pozīcijas, lai viņi varētu risināt sarunas un saņemt atlīdzību par savu saturu, ko tiešsaistē izmanto atsevišķas platformas, kas balstās uz lietotāju augšupielādētu saturu.

Attiecīgi platformas, kurām piemērojami jaunie noteikumi, tiek uzskatītas par tādām, kas veic darbību, uz kuru attiecas autortiesības (proti, veic izziņošanu vai publiskošanu) un kuras veikšanai tām jāsaņem atļauja no attiecīgajiem tiesību subjektiem.

Situācijās, kad ar tiesību subjektiem nav noslēgta vienošanās par licencēšanu, platformām jāveic konkrētas darbības, ja tās vēlas izvairīties no atbildības. Konkrētāk, tām ir: i) jādara viss iespējamais, lai saņemtu atļauju; ii) jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka nav pieejams neatļauts saturs, attiecībā uz kuru tiesību subjekti ir snieguši nepieciešamo un būtisko informāciju; un iii) jārīkojas ātri, lai pēc saņemtā paziņojuma izņemtu jebkādu neatļautu saturu, kā arī jāpieliek visas pūles, lai novērstu augšupielādes nākotnē.

Kāds ir mazākiem uzņēmumiem paredzēts īpašais režīms jauno tiešsaistes satura kopīgošanas platformu noteikumu kontekstā?

  • Ja tiesību subjekti nebūs piešķīruši atļauju, attiecībā uz jaunizveidotām mazajām platformām piemērojamā kārtība būs atvieglota.
  • Tā attieksies uz tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, kuri Savienībā darbojas mazāk nekā trīs gadus un kuru apgrozījums ir mazāks par 10 miljoniem eiro, kā arī kuriem mēnesī ir mazāk par 5 miljoniem lietotāju. Lai izvairītos no atbildības par darbu neatļautu izmantošanu, šiem jaunajiem mazajiem uzņēmumiem būs tikai jāpierāda, ka tie ir darījuši visu iespējamo, lai saņemtu atļauju, un nekavējoties rīkojušies, lai no savas platformas izņemtu neatļautos darbus, par kuriem tiem paziņojuši tiesību subjekti.
  • Tomēr, ja šo mazo uzņēmumu auditorija ir lielāka, proti, mēnesī tiem ir vairāk nekā 5 miljoni unikālo skatījumu, tiem arī jāpierāda, ka ir darījuši visu, lai nodrošinātu, ka darbi, par kuriem paziņojuši tiesību subjekti, platformā neparādīsies atkal. 

Kā direktīva nodrošina taisnīgu atlīdzību autoriem un izpildītājiem?

Direktīvas nolūks ir uzlabot pārredzamību un līdzsvaru līgumiskajās attiecībās starp satura veidotājiem (autoriem un izpildītājiem) un viņu producentiem un izdevējiem.

Direktīvā ir ietverti pieci dažādi autoru un izpildītāju pozīciju stiprināšanas elementi:

  • autoru un izpildītāju pienācīgas un samērīgas atlīdzības princips;
  • pārredzamības pienākums, kurš palīdzēs autoriem un izpildītājiem iegūt vairāk informācijas par viņu darbu un izpildījumu izmantošanu;
  • līguma pielāgošanas mehānisms, kas ļaus autoriem un izpildītājiem saņemt taisnīgu daļu tad, ja atlīdzība, par kuru sākotnēji panākta vienošanās, salīdzinājumā ar vēlāk gūtiem ienākumiem no darba vai izpildījuma izmantošanas ir nesamērīgi maza;
  • tiesību atsaukšanas mehānisms, kas dod iespēju satura veidotājiem atgūt savas tiesības, ja viņu darbi netiek izmantoti; kā arī
  • strīdu izšķiršanas procedūra autoriem un izpildītājiem. 

Kādā veidā jaunā direktīva atbalsta presi un kvalitatīvu žurnālistiku?

Jaunās preses izdevēju tiesības attiecas uz gadījumiem, kad preses publikācijas internetā izmanto informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, piemēram, ziņu apkopotāji vai mediju monitoringa pakalpojumu sniedzēji. Šādas tiesības ieviestas, lai preses izdevēji varētu gūt labumu no taisnīgāka tirgus un lai tiktu izveidota vislabākā iespējamā vide inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu attīstīšanai. Jaunās tiesības nostiprina preses izdevēju iespējas ar izdevīgākiem noteikumiem nodot saturu tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem.

Lai preses nozarē varētu veidot uzticamu un kvalitatīvu žurnālistikas saturu, būtiska nozīme ir žurnālistiem — preses publikāciju, t. i., rakstu, autoriem. Atvieglojot preses publikāciju izmantošanu tiešsaistē un tiesību ievērošanu padarot efektīvāku, direktīva pozitīvi ietekmē žurnālistu darbu. Turklāt, lai žurnālisti tiešām varētu gūt materiālu labumu no preses izdevēju tiesībām, direktīvā ir paredzēts, ka viņi saņems pienācīgu daļu no šādā veidā radītiem ieņēmumiem. Nodrošinot preses nozares ilgtspēju, jaunās tiesības atbalsta plurālistiskus, neatkarīgus un kvalitatīvus plašsaziņas līdzekļus, kas mūsu demokrātiskajā sabiedrībā ir būtiski, lai tiktu ievērota vārda brīvība un tiesības uz informāciju.

Vai jaunās preses izdevēju tiesības attiecas arī uz preses materiālu daļām (tā sauktajiem “fragmentiem”)?

Direktīvā noteikts, ka preses izdevumu atsevišķu vārdu un ļoti īsu izvilkumu izmantošana neietilpst jauno tiesību tvērumā. Tas nozīmē, ka tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji šādas preses izdevumu daļas var izmantot brīvi, neprasot preses izdevēja atļauju. Lai saprastu, ko nozīmē “ļoti īss izvilkums”, vērā jāņem tas, kā tiek ietekmēta jauno tiesību lietderība.

Vai direktīva uzspiež augšupielādes filtrus tiešsaistē?

Nē. Direktīva neuzspiež nekādus augšupielādes filtrus, nedz arī pieprasa lietotāju augšupielādēta satura platformām izmantot jebkādas konkrētas tehnoloģijas nelikumīga satura atpazīšanai. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem dažām tiešsaistes platformām ir jānoslēdz licences līgumi ar tiesību subjektiem, piemēram, mūzikas vai filmu producentiem, par mūzikas, video vai cita ar autortiesībām aizsargāta satura izmantošanu. Ja licences netiek izsniegtas, šīm platformām būs jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka to tīmekļvietnē nav pieejams tiesību subjektu neatļauts saturs. Pienākums pielikt “visas pūles” neparedz konkrētus līdzekļus vai tehnoloģijas.

Vai jaunās preses izdevēju tiesības skar privātpersonas?

Direktīva neuzliek pienākumus privātpersonām, tā reglamentē tikai preses publikāciju izmantošanu internetā, lielās tiešsaistes un pakalpojumu platformās, piemēram, ziņu apkopotāju vietnēs. Interneta lietotāji joprojām var koplietot saturu sociālajos medijos un ievietot saites uz tīmekļvietnēm un laikrakstiem (hipersaites).

Turklāt hipersaites ievietošana un atsevišķu vārdu vai ļoti īsu izvilkumu atkārtota izmantošana tiešsaistes platformās un pakalpojumos ir izslēgta no preses izdevējiem piešķirto jauno tiesību tvēruma.

Kā jaunie autortiesību noteikumi aizsargā lietotājus un viņu brīvību tiešsaistē?

Autortiesību direktīva aizsargā vārda brīvību, kas ir Eiropas Savienības pamatvērtība. Tā nosaka spēcīgas garantijas lietotājiem, skaidri norādot, ka ikvienā vietā Eiropā ir nepārprotami atļauts izmantot esošos darbus citātu, kritikas, recenzijas, karikatūras, kā arī parodijas vajadzībām. Tas nozīmē, ka mēmes un līdzīgu parodijā balstītu saturu var izmantot bez ierobežojumiem. Vienlaikus tiek saglabātas lietotāju intereses, jo ir paredzēti iedarbīgi mehānismi, kas ļauj ātri apstrīdēt viņu satura nepamatotu izņemšanu no platformām.

Jaunie noteikumi par lietotāju augšupielādēta satura platformām atvieglo licenču līgumu noslēgšanu starp komerciālajiem dalībniekiem un palīdz uzlabot satura veidotāju atlīdzību.

Piemērs: jaunie noteikumi, kas piemērojami preses izdevumu izmantošanai tiešsaistē, attiecas tikai uz tādiem komercpakalpojumiem kā ziņu apkopotāji, nevis uz lietotājiem. Tas nozīmē, ka interneta lietotāji joprojām var dalīties šādā saturā sociālajos tīklos un ievietot saites uz tiešsaistes laikrakstiem.

Vai Autortiesību direktīva liedz lietotājiem izteikties internetā tādā pašā veidā kā tagad? Vai ir aizliegts pievienot mēmes un GIF?

Nē. Ir nepārprotami atļauts augšupielādēt mēmes un citu saturu, ko lietotāji ģenerējuši citāta, kritikas, recenzijas, karikatūras, parodijas un stilizācijas nolūkā (piemēram, GIF vai tamlīdzīgi). Lietotāji var turpināt augšupielādēt šādu saturu tiešsaistē, taču jaunie noteikumi nodrošina skaidrību šajā jomā un tiek piemēroti visās ES dalībvalstīs.

Līdz šim autortiesību izņēmumi, kas pieļāva šos lietojumus, bija tikai fakultatīvi, un dalībvalstis varēja tos neīstenot. Autortiesību direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir pienākums atļaut šos lietojumus. Tas ir īpaši svarīgs solis ceļā uz vārda brīvību tiešsaistē.

Kādi ir pārējie direktīvā iekļautie autortiesību izņēmumi?

Izņēmumi vai ierobežojumi attiecībā uz ekskluzīvām tiesībām ļauj izņēmuma saņēmējam — privātpersonai vai iestādei — izmantot aizsargātu saturu bez tiesību subjektu iepriekšējas atļaujas. Izņēmumi un ierobežojumi ir ieviesti, lai atvieglotu ar autortiesībām aizsargāta satura lietošanu noteiktos apstākļos un sasniegtu konkrētus publiskās rīcībpolitikas, piemēram, pētniecības vai izglītības, mērķus. Jaunā direktīva ES izņēmumu regulējumu sinhronizē ar digitālajiem lietojumiem noteiktās sfērās, piemēram, izglītībā, pētniecībā un kultūras mantojuma jomā. Ir ieviesti četri obligāti piemērojami izņēmumi:

  • tekstizrace un datizrace pētniecības vajadzībām;
  • vispārējs tekstizraces un datizraces izņēmums citos nolūkos;
  • mācīšana un izglītība;
  • kultūras mantojuma saglabāšana.

Mērķis ir pavērt iespējas, ko digitālās tehnoloģijas piedāvā pētniecībai, datu analīzei, izglītībai un kultūras mantojuma saglabāšanai, ņemot vērā arī ar autortiesībām aizsargātu materiālu izmantošanu tiešsaistē un pāri robežām. 

Kā šī direktīva veicina piekļuvi plašākam ar autortiesībām aizsargātam saturam izglītības, kultūras un pētniecības vajadzībām?

Autortiesību izņēmums attiecībā uz tekstizraci un datizraci atvieglo ar autortiesību iegūšanu saistīto slogu augstskolām un pētniecības organizācijām. Šāds izņēmums ļauj tām izmantot automatizētas tehnoloģijas, lai ar pilnīgu juridisko noteiktību analizētu lielas datu kopas zinātniskiem mērķiem, arī gadījumos, kad darbība notiek publiskā un privātā sektora partnerību ietvaros. Tādējādi tiek atbalstīti zinātniskie centieni un inovācija, kas veicina, piemēram, slimību ārstēšanas metožu atklāšanu vai jaunus risinājumus ar klimata pārmaiņām saistītajām problēmām.

Papildus tam izņēmums attiecībā uz tekstizraci un datizraci, kas noteikts citiem lietotājiem, attiecas uz tekstizraci un datizraci ārpus pētniecības jomas. Šis izņēmums veicina datu analīzes un mākslīgā intelekta attīstību ES.

Jaunais izņēmums mācību jomā, ko varēs izmantot izglītības iestādes un skolotāji, piemērojams ar autortiesībām aizsargāta satura digitālai pārrobežu izmantošanai ilustrācijas nolūkos mācību procesā, arī tiešsaistē. Piemēram, tas nodrošina iespēju izglītības iestādēm ar pilnīgu juridisko noteiktību darīt pieejamu mācību saturu tālmācības studentiem citās dalībvalstīs, to publicējot tādā drošā elektroniskā vidē kā augstskolas intranets vai skolas virtuālā mācību vide.

Jaunais izņēmums attiecībā uz mantojuma saglabāšanu ļauj bibliotēkām un citām kultūras mantojuma iestādēm (piemēram, arhīviem, muzejiem), izmantojot jauno digitālo saglabāšanas metožu sniegtās priekšrocības, kopēt savās kolekcijās esošos darbus. Šis jaunais noteikums ļauj digitalizēt ES kultūras mantojumu nolūkā to saglabāt. Tas uzlabo mūsu kultūras mantojuma pieejamību nākamajām paaudzēm. 

Ko jaunie noteikumi paredz attiecībā uz vispārpieejamiem mākslas darbiem?

Ja mākslas darbu, piemēram, kādu sen tapušu gleznu, vairs neaizsargā autortiesības, tas kļūst par vispārpieejamu mākslas darbu. Šādā gadījumā ikvienam vajadzētu būt iespējai brīvi to kopēt, šādas kopijas izmantot un koplietot. Mūsdienās gan tas ne vienmēr tā notiek, jo dažas dalībvalstis nodrošina šādu mākslas darbu kopiju aizsardzību.

Jaunā direktīva garantē, ka attiecībā uz darbiem vizuālās mākslas jomā, kuri jau ir kļuvuši par vispārpieejamiem mākslas darbiem, neviens nevar pieprasīt autortiesību aizsardzību. Pateicoties šim noteikumam, visi lietotāji var ar pilnīgu juridisko noteiktību tiešsaistē izplatīt vispārpieejamu mākslas darbu kopijas. Piemēram, ikviens var kopēt, izmantot un tiešsaistē koplietot vispārpieejamu gleznu, skulptūru un mākslas darbu fotoattēlus, ko atradis internetā un vēlas atkārtoti izmantot, arī komerciāliem mērķiem, vai tos augšupielādēt vietnē “Wikipedia”. 

Kādā nolūkā iekļauts noteikums par darbiem, kas vairs nav komerciālā apritē?

Ar direktīvu ievieš jaunu licencēšanas mehānismu attiecībā uz darbiem, kas vairs nav komerciālā apritē, proti, grāmatām, filmām un citiem darbiem, kurus joprojām aizsargā autortiesības, bet kurus vairs nevar nopirkt. Tādējādi kultūras mantojuma iestādēm, piemēram, arhīviem un muzejiem, ir daudz vieglāk iegūt nepieciešamās licences, lai savās kolekcijās esošo mantojumu izplatītu sabiedrībai, sevišķi tiešsaistē un pāri robežām. Šī sistēma ļauj kultūras mantojuma iestādēm daudz vieglāk saņemt licences, par kurām sarunas risinātas ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, kas pārstāv attiecīgos tiesību subjektus.

Jaunie noteikumi arī paredz jaunu obligātu autortiesību izņēmumu piemērot tad, ja nav kolektīvās pārvaldījuma organizācijas, kas noteiktā jomā pārstāv tiesību subjektu, un tāpēc kultūras mantojuma iestādēm nav sarunu partneru, ar kuriem vienoties par licences saņemšanu. Šis tā sauktais “rezerves” izņēmums ļauj kultūras mantojuma iestādēm darbus, kuri vairs nav nopērkami, darīt pieejamus nekomerciālās tīmekļvietnēs. 

Kādā nolūkā iekļauts jaunais noteikums par paplašinātu kolektīvo licencēšanu?

Jaunais noteikums par paplašinātu kolektīvo licencēšanu paredz, ka dalībvalstis, ievērojot konkrētus nosacījumus, var atļaut kolektīvā pārvaldījuma organizācijām piešķirt licences, kas attiecas uz tādu personu tiesībām, kas nav organizācijas biedri. Šāds mehānisms atvieglo tiesību iegūšanu jomās, kurās citādi individuāla licencēšana lietotājiem var būt pārāk apgrūtinoša. Noteikums ietver vairākus drošības mehānismus, kas aizsargā tiesību subjektu intereses. 

Kāds ir ar pieprasījumvideo platformām risināmo sarunu mehānisms? Kā darbojas jaunie noteikumi?

Par spīti tam, ka pieprasījumpakalpojumi (tādi kā NetflixAmazon VideoUniverscineFilminMaxdomeChiliTV) kļūst aizvien populārāki, pieprasījumvideo platformās ir pieejams salīdzinoši maz ES audiovizuālo darbu. Vismaz no viena pieprasījumvideo pakalpojumu sniedzēja ir pieejami 47 % jeb mazāk nekā puse ES filmu, kas no 2005. gada līdz 2014. gadam ir nonākušas ES kinoteātros. Turklāt bieži vien ES audiovizuālie darbi nav pieejami platformās ārpus mītnes valsts; izmantojot pieprasījumvideo pakalpojumus, apmēram puse ES filmu pieejamas tikai vienā valstī, un 80 % filmu pieejamas trijās vai mazāk Eiropas valstīs. Daļēji tas skaidrojams ar grūtībām tiesību iegūšanā, arī līgumu slēgšanā.

Direktīvā ir paredzēts jauns sarunu mehānisms, kas uzlabotu audiovizuālo darbu, jo īpaši Eiropas darbu, pieejamību, pamanāmību un apriti. Tas atvieglo līgumu noslēgšanas procesu un novērš grūtības, kas saistītas ar to tiesību licencēšanu, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu filmu un seriālu pieejamību pieprasījumvideo platformās. Vairāk licenču nozīmē, ka pieprasījumvideo platformās ir pieejams vairāk Eiropas audiovizuālo darbu, un tas arī pozitīvi ietekmē pieprasījumvideo platformās piedāvāto darbu dažādību un daudzveidību.

Sīkākai informācijai

Šie jautājumi un atbildes ir 2019. gada 26. martā publicēto jautājumu un atbilžu – Eiropas Parlamenta balsojums par labu modernizētajiem noteikumiem, kas atbilst digitālajam laikmetam, – atjauninājums

Paziņojums presei “Sāk darboties jauni ES autortiesību noteikumi, kas dos labumu satura veidotājiem, uzņēmumiem un patērētājiem”

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
4 jūnijs 2021