Jautājumi un atbildes. Norādījumi par vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu noteikumu piemērošanu

Kāds ir Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvas (“VPI direktīva”) un tās piemērošanas norādījumu galvenais mērķis? Direktīva (ES) 2019/904 par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem tika pieņemta 2019. gada jūnijā ar mērķi novērst un samazināt konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi, jo īpaši ūdensvidi, un cilvēka veselību, kā arī ar inovatīvu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeļu, ražojumu un materiālu palīdzību veicināt pāreju uz aprites ekonomiku. Tā nacionālajos tiesību aktos jātransponē līdz 2021. gada 3. jūlijam, kad jāsāk tās piemērošana.

Šodien pieņemtie Norādījumi par vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu noteikumu piemērošanu ļaus pareizāk un saskaņotāk piemērot galvenās direktīvas daļas, jo īpaši attiecībā uz to, kā definēta plastmasa, vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi, kas pilnībā vai daļēji izgatavoti no plastmasas, un dažādie izstrādājumi, uz kuriem attiecas šī direktīva.

Ar šo direktīvu ES ir izvirzījusies priekšgalā globālajā cīņā pret jūras piedrazojumu. Šī direktīva ir Komisijas pieņemtās Plastmasas stratēģijas un Aprites ekonomikas rīcības plāna būtisks elements, jo tā stimulē tādu ilgtspējīgu alternatīvu izstrādājumu ražošanu un izmantošanu, kas ļauj novērst jūras piedrazojumu. Tā arī veicina Nulles piesārņojuma rīcības plāna īstenošanu un risina problēmu, kā panākt lielāku ilgtspēju Eiropas iedzīvotājiem. 

Kāpēc ES cīnās pret plastmasas drazu?

Vairāk nekā 80 % no jūrā atrodamās drazas ir plastmasa. Tā uzkrājas jūrās, okeānos un pludmalēs Eiropas Savienībā un visā pasaulē. Plastmasas atliekas apdraud dzīvos jūras organismus un biodaudzveidību un tiek atrastas ne vien tādos jūras dzīvniekos kā jūras bruņurupuči, roņi, vaļi un putni, bet arī zivīs un gliemjos, vēžveidīgajos un adatādaiņos un tādējādi – cilvēku pārtikā.

Plastmasa ir ērts, noderīgs un vērtīgs materiāls, taču tā jāizmanto citādi. Plastmasas draza rada kaitējumu videi un negatīvi ietekmē tautsaimniecību, jo rada ne vien materiāla zudumus zaudētas vērtības izteiksmē, bet arī savākšanas izmaksas un zaudējumus tūrismam, zivsaimniecībai un kuģniecībai. ES ar Eiropas zaļā kursa palīdzību veido aprites ekonomiku, kurā plastmasa tiks izmantota ilgtspējīgāk, atkalizmantota un reciklēta, neradot atkritumus vai piesārņojumu.

Kā plastmasa un vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi ir definēti VPI direktīvā?

Saskaņā ar direktīvu plastmasa ir materiāli, kas sastāv no polimēra, kuram var būt pievienotas piedevas vai citas vielas, un kas var būt galaproduktu galvenā strukturālā sastāvdaļa, izņemot dabiskos polimērus, kuri nav ķīmiski modificēti. Direktīva neattiecas uz krāsām, tintēm un līmvielām. Norādījumos ir sīkāk precizēti termini “dabiskais polimērs” un “ķīmiskā modifikācija” ar mērķi nodrošināt direktīvas konsekventu īstenošanu visā ES.

Vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi ir izstrādājumi, kuri pilnībā vai daļēji izgatavoti no plastmasas un parasti paredzēti lietošanai tikai vienu reizi vai īsu laiku, pirms tos izmet. Direktīva uz šiem izstrādājumiem attiecināta nolūkā sasniegt vides aizsardzības mērķus un ar inovatīvu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeļu, ražojumu un materiālu palīdzību sekmēt pāreju uz aprites ekonomiku.

Vai direktīva attiecas uz bionoārdāmo plastmasu?

Bionoārdāmā/biobāzētā plastmasa VPI direktīvas izpratnē ir uzskatāma par plastmasu. Patlaban vēl nav vispāratzītu tehnisko standartu, kas apliecinātu, ka konkrēts plastmasas izstrādājums jūras vidē īsā laikā pienācīgi bioloģiski noārdās un nekaitē videi.

Tā kā šī joma strauji attīstās, 2027. gadā direktīva tiks izskatīta, lai novērtētu, vai jaunāko zinātnes un tehnikas atziņu gaismā nav jānosaka kritēriji vai standarts attiecībā uz vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu bioloģisko noārdāmību jūras vidē. Sakarā ar jauno Aprites ekonomikas rīcības plānu Komisija 2022. gadā plāno izstrādāt politikas satvaru par bioloģiski noārdāmas vai kompostējamas plastmasas izmantošanu, balstoties uz tādu lietojumu novērtējumu, kur šādas plastmasas izmantošana var labvēlīgi ietekmēt vidi, un par šādiem lietojumiem piemērojamiem kritērijiem. 

Vai papīra izstrādājumi ar plastmasas oderējumu vai pārklājumu direktīvas izpratnē būtu uzskatāmi par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem? 

Direktīvā skaidri noteikts, ka tā attiecas tikai uz vienreizlietojamiem izstrādājumiem, kuri pilnībā vai daļēji izgatavoti no plastmasas. Vienreizlietojamu papīra izstrādājumu ar plastmasas oderējumu vai pārklājumu iekļaušana direktīvas darbības jomā atbilst direktīvas pamatmērķiem – samazināt plastmasas drazu apjomu un veicināt pilnīgāku aprites ekonomiku, kurā galvenā nozīme ir atkritumu rašanās novēršanai. Gadījumos, kad šādas ar plastmasu pārklātas un oderētas krūzītes, pārtikas tara vai šķīvji kļūst par drazu, papīrs izšķīdīs samērā ātri, bet plastmasas daļa var saglabāties vidē daudzus gadus un, iespējams, pārtapt par mikroplastmasu.

Ja uz šiem izstrādājumiem direktīva neattiektos, tas būtiski vājinātu tās ietekmi uz jūras piedrazojuma samazināšanu un pilnīgākas aprites ekonomikas veicināšanu, jo varētu būt risks, ka pilnībā no plastmasas izgatavotas krūzītes tiek aizstātas ar papīra izstrādājumiem ar plastmasas oderējumu vai pārklājumu, bet tādējādi nemainītos attiecīgie atkritumu rašanās modeļi. 

Uz kuriem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem jaunie noteikumi attiecas?

Dalībvalstīm līdz šāgada 3. jūlijam jāievieš pasākumi, kas nodrošinās, ka daži vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi vairs netiek laisti ES tirgū. Tie ir konkrēti ražojumi, kuriem tirgū pieejami cenu ziņā līdzvērtīgi alternatīvi izstrādājumi: vates kociņi, galda piederumi, šķīvji, salmiņi, dzērienu maisāmkociņi, balonu kociņi, krūzītes, pārtikas un dzērienu tara, kas izgatavota no putu polistirola, un visi oksonoārdāmas plastmasas izstrādājumi. Attiecībā uz citiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, tādiem kā zvejas rīki un mitrās salvetes, tika pieņemti citi pasākumi, kas ierobežo to izmantošanu, samazina patēriņu un novērš piedrazojumu, proti, marķēšanas prasības, paplašinātas ražotāja atbildības shēmas (princips “piesārņotājs maksā”), izpratnes veicināšanas kampaņas un ražojumu izstrādes prasības.

Dalībvalstīm ir arī pienākums nodrošināt, ka to tirgū laistiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem ir marķējums uz izstrādājuma vai tā iepakojuma, lai informētu patērētājus par plastmasas klātbūtni tajā un attiecīgo atkritumu likvidēšanas metodi, tostarp par nepieciešamību izvairīties no drazu izmešanas. Šī prasība attiecas uz higiēniskajām paketēm, tamponiem un to aplikatoriem, mitrajām salvetēm (t. i., iepriekš samitrinātām personīgās higiēnas un mājsaimniecības salvetēm), tabakas izstrādājumiem ar filtriem un filtriem, ko pārdod izmantošanai kopā ar šādiem izstrādājumiem, un dzērienu krūzītēm.

Turklāt dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai novērstu piedrazojumu, ko rada pārtikas tara, dzērienu tara, paciņas un iesaiņojumi, dzērienu krūzītes, vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi, mitrās salvetes, baloni, tabakas izstrādājumi ar filtriem un filtri, ko pārdod izmantošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, kā arī zvejas rīki, un šādu drazu savāktu.

Kā šādi izstrādājumi jāmarķē?

Atsevišķu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu marķējumā būs jāievēro noteikumi, kas paredzēti Komisijas 2020. gada 17. decembra Īstenošanas regulā, ar ko nosaka saskaņotas marķējuma specifikācijas attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/904 pielikuma D daļā norādītajiem vienreizlietojamajiem plastmasas izstrādājumiem.

Vektorizētās piktogrammas tādā secībā, kādā tās norādītas Īstenošanas regulas I līdz IV pielikumā, visās ES dalībvalstu oficiālajās valodās un gēlu valodā ir atrodamas šeit. 

Kāpēc VPI direktīvā īpaši izdalīti zvejas rīki?

Zvejas priekšmeti būtiski veicina jūras piedrazojumu un veido 27 % no visas pludmalēs atrastās plastmasas drazas. Pārskatītā Ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu direktīva attur no zvejas rīku izgāšanas jūrā, jo atceļ finansiālas sankcijas par to nogādāšanu krastā. VPI direktīva nodrošina, ka pēc šādu rīku nogādāšanas krastā tie tiek pienācīgi likvidēti.

VPI direktīva atbilstoši principam “piesārņotājs maksā” nosaka paplašinātu ražotāja atbildību. Tas nozīmē, ka zvejas rīku ražotāji būs atbildīgi par šādu rīku, arī bojātu un nolietotu zvejas rīku, un zvejas darbību laikā nozaudētu zvejas rīku savākšanu un iznīcināšanu vidi saudzējošā veidā.

Dalībvalstīm no 2022. gada būs jāziņo par tādiem plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, kas laisti tirgū, un par zvejas rīkiem, kas savākti jūrā.

Kāpēc dalībvalstīm jāziņo par tirgū laistiem zvejas rīkiem, kas satur plastmasu, un par atkritumiem kļuvušiem zvejas rīkiem, kas savākti jūrā?

VPI direktīva paredz vienkāršu, vienotu un konsekventu ziņošanu. Tādējādi būs iespējams salīdzināt tirgū laisto zvejas rīku skaitu ar savākto zvejas rīku skaitu. Tas pārstrādes uzņēmumiem sniegs skaidru priekšstatu par uzņēmējdarbības iespējām, bet Komisijai – vajadzīgo informāciju, lai nākotnē noteiktu saistošus ES zvejas rīku savākšanas mērķrādītājus.

Kā vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu izmantošanu ir ietekmējusi Covid krīze?

Dažiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem šīs pandēmijas laikā ir bijusi izšķirīga nozīme, jo īpaši veselības, pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. VPI direktīva neattiecas uz individuālajiem aizsarglīdzekļiem, piemēram, vienreizlietojamām sejas maskām vai cimdiem, kuru lietošanas apjoms un vides piedrazojums sakarā ar centieniem novērst Covid pandēmiju ir būtiski palielinājies. Neraugoties uz to, uz šādiem atkritumiem attiecas vispārīgāki ES tiesību aktu noteikumi par atkritumiem (Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem), kas nosaka pienākumu pienācīgi apsaimniekot atkritumus un aizliedz drazu izmešanu.

Dalībvalstīm, pieņemot direktīvas transponēšanas un īstenošanas pasākumus, ir jāievēro Savienības pārtikas aprites tiesību akti, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēta pārtikas higiēna un drošums, un attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, cik vien iespējams, jāmudina izmantot ilgtspējīgas alternatīvas. Tomēr saskaņā ar VPI direktīvu joprojām ir iespējams izmantot vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu alternatīvas, jo attiecīgos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus (jo īpaši pārtikas taru) arvien ir atļauts laist tirgū; ir jāsamazina to kopējais patēriņš. Tas jo īpaši būtiski ir tad, ja nav iespējams garantēt daudzreizlietojamo plastmasas izstrādājumu drošumu un higiēniskumu.

Sīkāka informācija

Paziņojums presei – IP/21/2710