Jautājumi un atbildes: Televīzijas un radio programmu direktīva

Kādām grūtībām saistībā ar televīzijas un radio programmu pārraidi un retranslāciju tiešsaistē pievēršas jaunā Televīzijas un radio programmu direktīva?

Raidorganizācijas arvien biežāk piedāvā savas pārraides tiešsaistē (piemēram, kā simultānraides vai arhīvtelevīzijas pakalpojumus). Tomēr šādas tiešsaistes programmas citās dalībvalstīs bieži vien nebija pieejamas, neraugoties uz to interesi par šādu programmu pieejamību. Tiesību iegūšana attiecībā uz šādiem lietojumiem var būt īpaši apgrūtinoša: raidorganizācijai bija jāsaņem dažādu tiesību īpašnieku atļaujas attiecībā uz dažādu kategoriju darbiem un citu aizsargātu saturu un atsevišķi par katru dalībvalsti, kurā programma būs pieejama tiešsaistē.

Retranslācijas pakalpojumi TV un radio kanālus sakopo paketēs. Šos pakalpojumus arvien biežāk nodrošina, izmantojot tehnoloģijas, kas nav kabeļi (piemēram, interneta protokola televīziju jeb IPTV), taču iepriekšējie noteikumi, kas atvieglo tiesību iegūšanu šo pakalpojumu operatoriem, attiecās tikai uz retranslācijām pa kabeļiem. Tie retranslācijas pakalpojumu operatori, kuri izmanto citas tehnoloģijas (piemēram, satelītu, IPTV, zemes ciparu apraidi, mobilos tīklus vai internetu), nevarēja izmantot šos noteikumus, kas atvieglo tiesību iegūšanu. Šo pakalpojumu operatoriem sarežģītās tiesību iegūšanas procedūras dēļ bija grūtības piedāvāt citu dalībvalstu programmas.

Kā jaunā Televīzijas un radio programmu direktīva veicinās pārrobežu piekļuvi TV un radio programmām?

Jaunā Televīzijas un radio programmu direktīva iepriekš minētās grūtības saistībā ar autortiesību nokārtošanu risina divējādi.

• Nosakot “izcelsmes valsts” principu: tiesības, kas nepieciešamas, lai noteiktas programmas darītu pieejamas raidorganizāciju tiešsaistes pakalpojumos (piemēram, simultānraidē vai arhīvtelevīzijas pakalpojumos), piešķir tikai attiecībā uz to valsti, kurā atrodas raidorganizācijas galvenā uzņēmējdarbības vieta (nevis uz visām dalībvalstīm, kurās raidorganizācija vēlas darīt pieejamas savas programmas). Licences maksai, ko raidorganizācijas maksā tiesību īpašniekiem, būs jābūt tādai, kas atspoguļo programmu auditorijas lielumu. Izcelsmes valsts princips palīdz raidorganizācijām noteiktas programmas (visas radio programmas un TV ziņu un aktuālo notikumu raidījumus, kā arī raidorganizāciju pilnībā finansētus, pašu veidotus materiālus) darīt pieejamas tiešsaistē arī citās dalībvalstīs. Tādējādi patērētāji var skatīties un klausīties vairāk tiešsaistes programmu, ko pārraida raidorganizācijas, kas reģistrētas citviet ES. Mazākumtautību valodu lietotājiem vai eiropiešiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, ir labākas iespējas piekļūt programmām viņu dzimtajā valodā.
• Obligātā kolektīvā pārvaldījuma sistēma, kas līdz šim tika piemērota tikai raidījumu retranslēšanai pa kabeli, tagad tiks attiecināta arī uz retranslācijas pakalpojumiem, kas tiek sniegti, izmantojot citus līdzekļus (piemēram, IPTV, satelītu, zemes ciparu apraidi vai tiešsaistes tehnoloģijas). Šī sistēma retranslācijas pakalpojumu operatoriem vajadzīgās tiesības ļauj saņemt vienkāršākā veidā — tiem jānokārto attiecīgās tiesības ar raidorganizācijām, kuru kanālus tie retranslē, un ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, t. i., organizācijām, kas pārstāv daudzus tiesību īpašniekus, un nevis ar vairākiem individuāliem tiesību īpašniekiem atsevišķi (piemēram, ar mūzikas komponistu vai audiovizuālo materiālu izpildītāju). Vienlaikus šī sistēma nodrošina, ka tiek aptvertas visu attiecīgo tiesību īpašnieku tiesības. Jaunie noteikumi ļauj retranslācijas pakalpojumu operatoriem piedāvāt lietotājiem vairāk kanālu no visas Eiropas Savienības. Piemēram, Beļģijas operatori, kas, izmantojot IPTV tehnoloģiju, piedāvā TV programmu paketes patērētājiem Beļģijā, varēs vieglāk iegūt tiesības uz citu dalībvalstu kanāliem un iekļaut tos savās pakalpojumu paketēs.

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome jaunajai Televīzijas un radio programmu direktīvai deva zaļo gaismu 2019. gada pavasarī. Dalībvalstīm noteiktais termiņš jauno noteikumu transponēšanai valsts tiesību aktos ir pirmdien, 2021. gada 7. jūnijā.

Uz kuriem pakalpojumiem attiecas izcelsmes valsts princips?

Izcelsmes valsts princips attiecas uz to raidorganizāciju tiešsaistes pakalpojumiem, kuras nodrošina piekļuvi ar tradicionālo apraidi pārraidītām programmām.

Šie pakalpojumi ietver pārraižu vienlaicīgu pārraidīšanu tiešsaistē (simultānraide), piedāvājot iespēju skatīties un/vai klausīties apraides programmas noteiktu laiku pēc to sākotnējās pārraidīšanas (arhīvtelevīzija) un pārraidot saturu, kas bagātina, paplašina vai papildina raidījumu (tostarp, piemēram, priekšskatījumi un tādi papildinājumi kā “aizkulišu” videomateriāli).

Izcelsmes valsts princips neattiecas uz pieprasījumvideo (VOD) pakalpojumiem.

Uz kurām programmām attiecas izcelsmes valsts princips?

Izcelsmes valsts princips attiecas uz visām radio programmām un noteiktām TV programmām, proti, ziņu un aktuālo notikumu pārraidēm un raidorganizāciju pilnībā finansētām, pašu veidotām raidījumu programmām.

Tāpēc izcelsmes valsts princips neattiecas uz televīzijas raidījumiem, kas iegūti no trešām personām vai ko raidorganizācijas pasūta neatkarīgiem raidījumu veidotājiem. Minēto principu nepiemēro arī sporta pasākumu televīzijas pārraidēm.

Vai raidorganizācijām obligāti šādas programmas jādara pieejamas tiešsaistē pāri robežām?

Nē. Izcelsmes valsts princips ir mehānisms, ar kuru raidorganizācijas, kuras vēlas piedāvāt savas programmas kā tiešsaistes pakalpojumu pāri robežām, to var, bet tām nav pienākuma to darīt.

Kuri retranslācijas pakalpojumi gūst labumu no obligātā kolektīvā pārvaldījuma sistēmas?

Kabeļoperatori jau tagad gūst labumu no mehānisma, ar kuru ievieš obligāto kolektīvo pārvaldījumu atbilstoši spēkā esošajai Satelītu apraides un kabeļu retranslācijas direktīvai (Direktīva 93/83/EEK). Ar jauno direktīvu operatoriem, kuri retranslācijas pakalpojumus nodrošina, izmantojot citas tehnoloģijas (satelītu, IPTV, zemes ciparu apraidi, mobilo tīklu, internetu), piemēro tos pašus noteikumus, lai iegūtu tiesības, kas nepieciešamas radio un televīzijas programmu retranslācijai no citām dalībvalstīm. Jaunie noteikumi attiecas uz retranslācijas pakalpojumiem internetā, ja tie tiek sniegti pārvaldītā vidē (t. i., vidē, kurā pilnvarotie lietotāji var piekļūt drošai retranslācijai).

Noteikumi par obligātu kolektīvo pārvaldījumu neattiecas uz raidorganizācijām piederošām retranslācijas tiesībām. Šādos gadījumos raidorganizācijas tiesības retranslācijas pakalpojumu operatoriem piešķir tieši, kā tas jau notiek saistībā ar kabeļu retranslācijām saskaņā ar Satelītu apraides un kabeļu retranslācijas direktīvu.

Kas ir tiešpievade? Kādus jaunus noteikumus ievieš šī direktīva?

Raidorganizācijas, translējot raidījumus auditorijai, arvien biežāk izmanto tiešpievadi. Tā vietā, lai programmas pārraidītu pa gaisu vai pa vadiem auditorijai tieši, raidorganizācijas nosūta savas programmas izplatītājiem, kuri tās translē sabiedrībai.

Direktīvā precizēts, ka tad, ja raidorganizācijas savus programmas saturošos signālus tiešpievadē pārraida vienīgi izplatītājiem, kuri tos tālāk translē sabiedrībai, tā ir publiskošanas darbība, kurā piedalās gan raidorganizācija, gan izplatītāji un par kuru tiem jāsaņem atļauja no tiesību īpašniekiem. Šis jaunais noteikums nodrošinās tiesību īpašniekiem pienācīgu atlīdzību par viņu darbu izmantošanu raidījumos, kuri tiek translēti tiešpievadē.

Sīkāka informācija

Šie jautājumi un atbildes ir atjauninājums 2019. gada 28. martā publicētajiem jautājumiem un atbildēm par Televīzijas un radio programmu direktīvu.

Paziņojums presei. Sāk piemērot jaunus ES autortiesību noteikumus, kas būs izdevīgi satura veidotājiem, uzņēmumiem un patērētājiem.

Faktu lapa. Audiovizuālo programmu pieejamības uzlabošana visā Eiropas Savienībā.