Pārskats pa politikas jomām
Eiropas Komisija ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpuma lietās, proti, tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas ES tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES politikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā.
Tālāk tekstā izklāstīti svarīgākie Komisijas pieņemtie lēmumi, kas grupēti pa politikas jomām. Komisija arī slēdz 108 lietas, kurās problemātiskie jautājumi ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisināti un Komisijai nav pamata procedūru turpināt.
Lai uzzinātu vairāk par ES pārkāpuma procedūru, sk. visus jautājumus un atbildes. Lai uzzinātu vairāk par visiem pieņemtajiem lēmumiem, sk. pārkāpuma procedūras lēmumu reģistru.
1. Vide un zivsaimniecība
(Sīkāka informācija: Vivian Loonela, tālr. +32 229 66712; Daniela Stoycheva, tālr. +32 229 53664)
Oficiāla paziņojuma vēstule, LESD 260. pants
Atkritumi. Komisija aicina BULGĀRIJU izpildīt saistības attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos
Komisija aicina Bulgāriju izpildīt Atkritumu poligonu direktīvas (Direktīva 1999/31/EK) prasības. Atkritumu poligonu direktīva nosaka standartus attiecībā uz poligoniem, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, ūdeni, augsni un gaisu. Eiropas zaļā kursa un Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķis ir virzīt ES uz nulles piesārņojumu sabiedrības veselības, vides un klimatneitralitātes labā. Saskaņā ar Atkritumu poligonu direktīvu pastāvošie poligoni drīkst turpināt darboties pēc 2009. gada 16. jūlija tikai tad, ja tie atbilst ES tiesību aktiem. 2015. gadā Eiropas Savienības Tiesa nolēma, ka Bulgārija nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai gādātu, ka visi poligoni izpilda šīs direktīvas uzliktos pienākumus. Tolaik vēl darbojās 113 standartam neatbilstoši poligoni. Lai gan Bulgārija panāca, ka visi 113 standartam neatbilstošie poligoni, par kuriem tika izdots spriedums, pārtrauca pieņemt atkritumus 2017. gada beigās, sešus gadus pēc Tiesas sprieduma 43 no šīm izgāztuvēm joprojām nav pilnībā slēgtas un sanētas. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Bulgārijai sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nepilda direktīvu pat pēc Tiesas 2015. gada sprieduma. Bulgārijai tagad ir doti divi mēneši laika tos izpildīt. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt pret Bulgāriju atkārtoti celt prasību Eiropas Savienības Tiesā, un var tikt piemērots naudassods.
Argumentēts atzinums
Ar bīstamām vielām saistītu lielu avāriju novēršana. Komisija aicina BULGĀRIJU uzlabot valsts noteikumus
Eiropas Komisija mudina Bulgāriju saskaņot valsts tiesību aktus ar Direktīvu 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību (Seveso III direktīva). Direktīva attiecas uz vairāk nekā 12 000 rūpniecisku iekārtu visā Eiropas Savienībā un paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai novērstu lielas rūpnieciskas avārijas un līdz minimumam samazinātu to kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Tās darbības joma aptver tādas nozares kā ķīmiskā rūpniecība un naftas ķīmijas rūpniecība un degvielas/kurināmā vairumtirdzniecība un uzglabāšana. Tiek piemēroti dažādi drošuma režīmi atkarībā no bīstamo vielu daudzuma, un iekārtām, kurās tiek izmantoti vai uzglabāti lieli daudzumi šādu vielu, piemēro stingrākas juridiskās prasības. Eiropas zaļā kursa un Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķis ir virzīt ES uz nulles piesārņojumu sabiedrības veselības, vides un klimatneitralitātes labā. Komisija 2020. gada jūlijā Bulgārijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli, un Bulgārija atbildes vēstulē apņēmās grozīt valsts tiesību aktus. Tomēr pagaidām Bulgārija vēl nav pienācīgi noteikusi direktīvas piemērošanas jomu, valsts tiesību aktos ieviešot jēdzienu “cits uzņēmums”, un rezultātā vairākas normas neatbilst regulējumam. Turklāt valsts tiesību aktos nav pareizi iestrādāti daži tehniskie noteikumi, piemēram, “inspekcijas” definīcija, kā arī informācija, kas jāsniedz sabiedrībai, un tas, ka sabiedrībai agrīnā stadijā jādod iespēja izteikt viedokli. Tāpēc Komisija Bulgārijai sūta argumentētu atzinumu. Tagad Bulgārijai tiek doti divi mēneši laika, lai situāciju labotu; pretējā gadījumā Komisija var vērsties Eiropas Savienības Tiesā.
Vēršanās Eiropas Savienības Tiesā
Gaisa kvalitāte. Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret GRIEĶIJU sakarā ar sliktu gaisa kvalitāti
Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Grieķiju sakarā ar sliktu gaisa kvalitāti augstas slāpekļa dioksīda (NO2) koncentrācijas dēļ. Ja ES gaisa kvalitātes regulējumā (Direktīva 2008/50/EK) noteiktās robežvērtības tiek pārsniegtas, dalībvalstīm ir jāpieņem gaisa kvalitātes plāni ar atbilstošiem pasākumiem, kas nodrošina, ka pārsnieguma periods ir pēc iespējas īsāks. Eiropas zaļais kurss un Nulles piesārņojuma rīcības plāns uzsver, cik svarīgi ir samazināt gaisa piesārņojumu, kas ir viens no galvenajiem cilvēka veselību negatīvi ietekmējošajiem faktoriem. Lai sekmīgi aizsargātu cilvēka veselību un nosargātu dabisko vidi, ir ļoti svarīgi pilnībā īstenot ES tiesību aktos nostiprinātos gaisa kvalitātes standartus. Slāpekļa dioksīds (NO2) rodas galvenokārt rūpniecībā un cilvēku darbības rezultātā, piemēram, ceļu satiksmē (jo īpaši no dīzeļmotora transportlīdzekļiem). Šāds piesārņojums izraisa smagas slimības, piemēram, astmu un samazinātu plaušu funkciju. Grieķijā gada NO2 robežvērtība nepārtraukti tiek pārsniegta Atēnās. Tā arī nav noteikusi atbilstošus pasākumus, kas nodrošina, ka pārsnieguma periods ir pēc iespējas īsāks. Tāpēc Komisija uzskata, ka līdz šim Grieķijas iestāžu pūliņi ir bijuši neapmierinoši un nepietiekami, un vēršas pret Grieķiju Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija atrodama paziņojumā presei.
2. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU
(Sīkāka informācija: Johannes Bahrke, tālr. +32 229 58615; Federica Miccoli, tālr. +32 229 58300; Célia Dejond, tālr. +32 229 88199)
Argumentēti atzinumi
Publiskais iepirkums. Komisija mudina VĀCIJU izpildīt ES publiskā iepirkuma un koncesijas noteikumus
Šodien Komisija ir nolēmusi sūtīt argumentētus atzinumus Vācijai, lai panāktu, ka tiek pareizi transponētas direktīvas par publisko iepirkumu un koncesijas līgumiem (Direktīva 2014/24/ES, 2014/25/ES un 2014/23/ES). ES publiskā iepirkuma tiesību aktos ir noteikts, ka par publiskā iepirkuma līgumiem, kuru vērtība pārsniedz konkrētu summu, iepirkums jāizsludina, ievērojot pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principus. Panākot, ka dalībvalstis šīs direktīvas pareizi transponē valsts tiesību aktos, Komisija veicina godīgas konkurences aizsardzību un labāku rezultātu par nodokļu maksātāju naudu. Pamatojoties uz Komisijas veikto analīzi, vairāki Vācijas tiesību aktu noteikumi šīm direktīvām neatbilst. Proti, Komisija akcentē trīs problēmas, respektīvi, arhitekta plānošanas pakalpojumu aprēķinu, glābšanas pakalpojumu atbrīvošanu no publiskā iepirkuma noteikumiem un pasta pakalpojumu definīcijas trūkumu. Tagad Vācijai tiek doti divi mēneši laika, lai atbildētu uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem un veiktu vajadzīgos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt pret Vāciju vērsties Eiropas Savienības Tiesā.
Vēršanās Eiropas Savienības Tiesā
Profesionālā kvalifikācija. Komisija vēršas Eiropas Savienības Tiesā pret ČEHIJU sakarā ar ES noteikumu par profesionālo kvalifikāciju neievērošanu
Šodien Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Čehiju, jo šaubās, vai Čehija ievēro ES noteikumus par profesionālo kvalifikāciju (Profesionālo kvalifikāciju direktīva 2005/36/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2013/55/ES). Komisija šo soli sper tāpēc, ka Čehija nav novērsusi pārkāpumus, kas norādīti Komisijas 2019. gada novembrī nosūtītajā argumentētajā atzinumā, un arī vēlāk pēc dialoga ar Čehijas varas iestādēm. Komisija īpašu uzmanību pievērš noteiktām normām valsts noteikumos par profesionālo kvalifikāciju, kas var tieši skart profesionāļus, kuri profesionālo kvalifikāciju ieguvuši Čehijā vai vēlas panākt, lai viņu profesionālā kvalifikācija tiktu atzīta Čehijā. Konstatētie pārkāpumi attiecas uz horizontāliem jautājumiem saistībā ar to personu statusu, kas saņem vai grasās saņemt kompensāciju Čehijā, un uz kārtojamajām formalitātēm un sniegtajām garantijām profesionāļiem. Tiek norādīts arī uz vairākām nozarspecifiskām problēmām, ar ko sastopas ārsti, medicīnas māsas, farmaceiti, veterinārārsti un arhitekti. Lai arī Čehija ir centusies attiecīgos noteikumus ievērot, Komisija uzskata, ka iepriekšminētās normas vēl neatbilst ES tiesību aktiem. Tādējādi var tikt kavēta profesionāļu pārrobežu mobilitāte, būt mazākas iespējas atrast darbu un potenciālajiem šādu pakalpojumu saņēmējiem var būt grūtāk izbaudīt vienotā tirgus priekšrocības. Šodien pieņemtie lēmumi seko Komisijas sistemātiski veiktajām valstu tiesību aktu un administratīvās prakses pārbaudēm un citām darbībām, ko tā veikusi, lai nodrošinātu pilnībā funkcionējošu vienoto tirgu pakalpojumiem un profesionāļiem. Paziņojumu presei var izlasīt šeit.
3. Migrācija, iekšlietas un drošības savienība
(Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr. + 32 229 53156; Laura Bérard, tālr. + 32 229 55721; Ciara Bottomley, tālr. +32 229 69971)
Oficiāla paziņojuma vēstules
Cīņa pret terorismu. Komisija mudina KIPRU, ČEHIJU, GRIEĶIJU, SPĀNIJU un LIETUVU nodrošināt, lai tiktu pareizi transponēti ES noteikumi par terorisma apkarošanu
Šodien Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūras, sūtot oficiāla paziņojuma vēstules Kiprai, Čehijai, Grieķijai, Spānijai un Lietuvai par to, ka tās nav pareizi transponējušas noteiktus to ES noteikumu elementus, kas attiecas uz terorisma apkarošanu (Direktīva (ES) 2017/541.). Direktīva par terorisma apkarošanu ir ES terorisma apkarošanas programmas pamatelements, un tajā iekļauti noteikumi, kas paredz kriminālatbildību un sodus par nodarījumiem, kas saistīti ar terorismu, piemēram, par ceļošanu uz ārvalstīm, lai veiktu teroristisku nodarījumu, atgriešanos vai ceļošanu Eiropas Savienībā šādu darbību nolūkā, apmācību terorisma nolūkos un terorisma finansēšanu. Turklāt ES noteikumi paredz īpašus noteikumus terorismā cietušajiem, lai nodrošinātu, ka viņiem ir pieejama uzticama informācija, kā arī profesionāli un specializēti atbalsta pakalpojumi tūlīt pēc uzbrukuma un tik ilgi, cik nepieciešams. Valsts tiesību aktos direktīva dalībvalstīm bija jātransponē līdz 2018. gada 8. septembrim. Tagad Kiprai, Čehijai, Grieķijai, Spānijai un Lietuvai tiek doti divi mēneši laika, lai atbildētu uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var sūtīt argumentētu atzinumu.
Argumentēti atzinumi
Drošība. Komisija mudina BEĻĢIJU ievērot ES noteikumus par tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzējiem
Šodien Komisija nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Beļģijai un aicināt, lai tā valsts tiesību aktos iestrādātu ES noteikumus par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriskās darbības (Padomes Pamatlēmums 2009/905/TI). Šie ES noteikumi pieļauj pastiprinātu informācijas apmaiņu tiesu ekspertīzē un nodrošina, ka vienā dalībvalstī akreditētu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju veikto laboratorijas darbību rezultātus par vienlīdz uzticamiem atzīst jebkuras citas dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādes, tādējādi padarot to darbu efektīvāku. Tiesību akti, kas īsteno šos ES noteikumus, dalībvalstīs bija jāievieš līdz 2015. gada 30. novembrim. Beļģija 2019. gadā paziņoja, ka tā ir daļēji transponējusi noteikumus saistībā ar DNS profiliem. Līdz šim Beļģija nav paziņojusi nevienu valsts transponēšanas pasākumu saistībā ar daktiloskopiskajiem datiem. Komisija 2020. gada maijā Beļģijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Tā kā šodien ir nosūtīts argumentēts atzinums, tagad Beļģijai ir divi mēneši laika, lai Komisijai paziņotu par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu pilnīgu īstenošanu. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt pret Beļģiju vērsties Eiropas Savienības Tiesā.
Vēršanās Eiropas Savienības Tiesā
Noziedzības apkarošana. Komisija vēršas Eiropas Savienības Tiesā pret ITĀLIJU sakarā ar nepietiekamu informācijas apmaiņu terorisma un noziedzības apkarošanā
Šodien Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Itāliju sakarā ar to, ka tā nav izpildījusi visas informācijas apmaiņas prasības, kas noteiktas ES noteikumos par pārrobežu sadarbību terorisma un pārrobežu noziedzības apkarošanā (“Prīmes lēmumi” — Padomes Lēmums 2008/615/TI un 2008/616/TI). Šie noteikumi ir galvenie cīņā pret terorismu un noziedzību. Pateicoties tiem, dalībvalstis var ātri apmainīties ar informāciju par DNS, pirkstu nospiedumiem un valsts transportlīdzekļu reģistrācijas datiem, lai tiesībaizsardzības iestādes varētu identificēt aizdomās turētos un konstatēt saiknes starp dažādām krimināllietām Savienībā. Dalībvalstīs šie noteikumi bija pilnībā jāīsteno līdz 2011. gada augustam. Komisija sāka pārkāpuma procedūru, Itālijai nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli, kam 2017. gadā sekoja argumentēts atzinums, kurā šī dalībvalsts tika mudināta pilnībā izpildīt juridiskās saistības. Kaut arī vairākkārt tika jautāts, ciktāl dalībvalsts savas saistības ir īstenojusi, līdz šim Itālija vēl aizvien neļauj citām dalībvalstīm piekļūt tās datiem par DNS, pirkstu nospiedumiem un transportlīdzekļu reģistrāciju. Tālab Komisija nolēma celt prasību Eiropas Savienības Tiesā. Paziņojumu presei var izlasīt tiešsaistē.
Komisija vēršas Eiropas Savienības Tiesā pret UNGĀRIJU sakarā ar nelikumīgu piekļuves ierobežošanu patvēruma procedūrai
Šodien Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Ungāriju sakarā ar to, ka tā nelikumīgi ierobežo piekļuvi patvēruma pieteikuma izskatīšanas procedūrai, un tas ir pretrunā 6. pantam Patvēruma procedūru direktīvā (Direktīva 2013/32/ES), ko interpretē, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 18. pantu. Patvēruma procedūru direktīvas 6. pants uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka trešo valstu valstspiederīgie un bezvalstnieki, kas atrodas dalībvalstu teritorijā, arī pie valsts robežām, spēj efektīvi izmantot tiesības iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Saskaņā ar Ungārijas tiesību aktu prasību, lai varētu pieteikties uz starptautisko aizsardzību Ungārijā, trešo valstu valstspiederīgajiem vispirms Ungārijas vēstniecībā ārpus Eiropas Savienības ir jāsniedz paziņojums par nodomu, kurā norādīta viņu vēlme pieprasīt patvērumu, un jāsaņem īpaša ieceļošanas atļauja šim nolūkam. Komisija uzskata, ka šis noteikums ir nelikumīgs ierobežojums attiecībā uz piekļuvi patvēruma procedūrai un ka tas ir pretrunā ar Patvēruma procedūru direktīvu, ko lasa saistībā ar Pamattiesību hartu, jo minētais noteikums liedz personām, kas atrodas Ungārijas teritorijā, arī pie robežas, tur pieteikties uz starptautisko aizsardzību. Komisija arī uzskata, ka Covid-19 pandēmijas risināšana, kas Ungārijas tiesībās norādīts par uzdevumu, šādu noteikumu nevar attaisnot. Tāpēc Komisija pret Ungāriju vēršas Eiropas Savienības Tiesā. Paziņojumu presei var izlasīt tiešsaistē.
4. Tieslietas
(Sīkāka informācija: Christian Wigand, tālr. +32 229 62253; Katarzyna Kolanko, tālr.+32 229 63444; Jordis Ferroli, tālr. +32 229 92729)
Oficiāla paziņojuma vēstules; argumentēts atzinums un papildu argumentēts atzinums
ES pamatvērtības. Komisija ierosina lietu pret UNGĀRIJU un POLIJU par LGBTI personu pamattiesību pārkāpumiem
Komisija sāk pārkāpuma procedūras pret Ungāriju un Poliju sakarā ar vienlīdzību un pamattiesību aizsardzību. Ungārijas gadījumā lietas ir saistītas ar nesen pieņemto likumu, kas jo īpaši aizliedz vai ierobežo piekļuvi saturam, kurā personām, kas jaunākas par 18 gadiem, ir popularizēta vai atainota “identificēšanās, kas neatbilst dzimumam, kāds ir piedzimstot, dzimuma maiņa vai homoseksualitāte”, un ar prasību, ka bērnu grāmatās ar LGBTI saturu jābūt saistību atrunai. Attiecībā uz Poliju Komisija uzskata, ka Polijas varas iestādes nav pilnīgi un pienācīgi atbildējušas uz Komisijas jautājumu par to, kāda ir vairāku Polijas reģionu un pašvaldību pieņemto rezolūciju par tā sauktajām “zonām, kas ir brīvas no LGBTI ideoloģijas” būtība un ietekme. Tagad abām dalībvalstīm tiek doti divi mēneši laika, lai atbildētu uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt tām sūtīt argumentētu atzinumu un pēc tam pret tām vērsties Eiropas Savienības Tiesā. Pilns paziņojums presei ir pieejams tiešsaistē.
Procesuālās tiesības. Komisija mudina astoņas ES valstis īstenot ES tiesību aktu par tiesībām uz advokāta palīdzību
Šodien Eiropas Komisija nolēma sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli sešām ES valstīm — Austrijai, Itālijai, Nīderlandei, Polijai, Rumānijai un Zviedrijai — par to, ka tās nav pilnībā transponējušas Direktīvu par tiesībām uz advokāta palīdzību. (Direktīva 2013/48/ES). Komisija arī nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Slovākijai un vēl vienu argumentētu atzinumu Bulgārijai. Direktīva nosaka minimālos noteikumus par aizdomās turētās personas tiesībām uz advokātu kriminālajā tiesvedībā un tiesvedībā, kurā tiek izpildīts Eiropas apcietināšanas orderis. Direktīva arī nosaka, ka aizdomās turētajiem ir tiesības uz to, ka brīvības atņemšanas gadījumā tiek informēta trešā persona, un, kamēr viņiem atņemta brīvība, ir tiesības sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm. Komisija ir izanalizējusi, kā direktīvu valsts tiesību aktos ir transponējušas šīs sešas dalībvalstis, un ir atklājusi atsevišķas nepilnības attiecībā uz bērnu tiesībām. Direktīva arī nodrošina, ka jau kopš aizturēšanas sākumposmiem bērnam nevar atņemt brīvību, par to neinformējot piemērotu trešo personu. Konstatētās nepilnības attiecas uz vajadzību informēt piemērotu pieaugušo gadījumos, kur personas, kam ir vecāku atbildība, informēšana par brīvības atņemšanu ir pret bērna vislabākajām interesēm. Tagad sešām dalībvalstīm (Austrijai, Itālijai, Nīderlandei, Polijai, Rumānijai un Zviedrijai) ir doti divi mēneši laika lai atbildētu un precizētu, pretējā gadījumā Komisija var nolemt tām nosūtīt argumentētu atzinumu. Komisija bija sākusi pārkāpuma tiesvedību, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Bulgārijai un Slovākijai 2017. gada janvārī par to, ka tās Komisijai nav paziņojušas, ar kādiem valsts noteikumiem šis ES tiesību akts ir īstenots. 2018. gada janvārī Komisija nosūtīja argumentētu atzinumu Bulgārijai, jo šī valsts vēl aizvien nebija paziņojusi transponēšanas pasākumus. Pa to laiku Slovākija un Bulgārija valsts noteikumus bija paziņojušas, taču ar šiem noteikumiem netika nodrošināts, ka tiek īstenotas visas direktīvas normas, it īpaši par paziņošanu citam pieaugušajam. Līdz ar to Komisija nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Slovākijai un papildu argumentētu atzinumu Bulgārijai. Tagad abām dalībvalstīm ir doti divi mēneši laika, lai atbildētu uz argumentēto atzinumu un veiktu vajadzīgos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija cels prasības Eiropas Savienības Tiesā. Tuvāk ar Direktīvu par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā var iepazīties šeit.
Vēršanās Eiropas Savienības Tiesā
Uzņēmējsabiedrību tiesības. Eiropas Komisija vēršas Eiropas Savienības Tiesā pret BULGĀRIJU sakarā ar to, ka valsts uzņēmējsabiedrību reģistrs nav savienots ar ES uzņēmējdarbības reģistru sistēmu
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Bulgāriju sakarā ar to, ka tā aizvien vēl nav savienojusi valsts uzņēmējsabiedrību reģistru ar Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (BRIS) un līdz ar to neievēro direktīvu (Direktīva (ES) 2017/1132) attiecībā uz dažiem sabiedrību tiesību aspektiem. Termiņš, līdz kura beigām Bulgārijai bija jāpieslēdzas sistēmai, apritēja 2017. gada 8. jūnijā. Kopš šī termiņa beigām ir pagājuši vairāk nekā četri gadi, bet, neraugoties uz vairākkārtējiem Komisijas aicinājumiem, Bulgārija sistēmai vēl nav pieslēgusies. Rezultātā sistēmā BRIS nav nekādu datu par Bulgārijas uzņēmējsabiedrībām. Līdz ar to ES iedzīvotājiem, uzņēmējsabiedrībam un profesionāļiem ir sarežģīti iegūt nepieciešamo informāciju par Bulgārijas uzņēmējsabiedrībām. Turklāt, tā kā Bulgārijas uzņēmējsabiedrību reģistrs nav pieslēgts sistēmai BRIS, sabiedrību reģistri nevar sadarboties pārrobežu apvienošanās gadījumos, kuros iesaistītas Bulgārijas uzņēmējsabiedrības, vai procedūrās, kas saistītas ar Bulgārijas uzņēmējsabiedrību pārrobežu filiālēm. Tālab Komisija nolēma pret Bulgāriju vērsties Eiropas Savienības Tiesā. Pilns paziņojums presei ir pieejams tiešsaistē.
5. Enerģētika un klimats
(Sīkāka informācija: Tim McPhie, tālr. +32 229 58602; Ana Crespo Parrondo, tālr. +32 229 81325)
Oficiāla paziņojuma vēstules
Drošības pamatstandarti. Komisija aicina MALTU pareizi transponēt ES tiesību aktu par aizsardzību pret jonizējošo starojumu
Šodien Komisija nolēma sūtīt Maltai oficiāla paziņojuma vēstuli, kurās prasīts valsts tiesību aktos pareizi transponēt pārskatīto Drošības pamatstandartu direktīvu (Padomes Direktīva 2013/59/Euratom). Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2018. gada 6. februārim, bet Komisija uzskata, ka Malta vēl joprojām nav izpildījusi dažas tajā noteiktās prasības. Ar šo direktīvu, kura modernizē un konsolidē ES tiesību aktus par aizsardzību pret radiāciju, nosaka drošības pamatstandartus iedzīvotāju, darbinieku un pacientu veselības aizsardzībai pret apdraudējumu, ko rada jonizējošais starojums. Tā ietver arī pēc Fukušimas kodolavārijas pastiprinātos noteikumus par gatavību avārijas situācijām un reaģēšanu uz tām. Tagad Maltai tiek doti divi mēneši laika, lai novērstu Komisijas konstatētās nepilnības. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.
Euratom Dzeramā ūdens direktīva. Komisija aicina PORTUGĀLI pareizi transponēt ES tiesību aktus par aizsardzību pret jonizējošo starojumu
Šodien Komisija nolēma sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Portugālei sakarā ar to, ka tā nav izpildījusi EURATOM Dzeramā ūdens direktīvas (Padomes Direktīva 2013/51/EURATOM) prasību noteikt precīzu paraugu ņemšanas biežumu pudelēs vai citos traukos pildītam un pārdošanai paredzētam dzeramajam ūdenim. Minētajā direktīvā ir noteiktas sabiedrības veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvajām vielām dzeramajā ūdenī. Tajā noteiktas parametru vērtības un radioaktīvo vielu monitoringa biežums un metodes, kā arī paredzēts izveidot monitoringa programmas, kas ļaus pārbaudīt, vai dzeramais ūdens atbilst direktīvas prasībām. Turklāt direktīvā arī noteikts, ka iedzīvotājiem jābūt pietiekami un pienācīgi informētiem par dzeramā ūdens kvalitāti. Tagad Portugālei tiek doti divi mēneši laika, lai novērstu Komisijas konstatēto nepilnību. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.
Argumentēti atzinumi
Radioaktīvie atkritumi. Komisija aicina HORVĀTIJU, POLIJU un NĪDERLANDI pareizi transponēt ES tiesību aktus par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu
Komisija ir nolēmusi sūtīt argumentētus atzinumus Horvātijai, Polijai un Nīderlandei par to, ka tās nav pareizi transponējušas dažas prasības, kas noteiktas Lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu direktīvā (Padomes Direktīva 2011/70/EURATOM). Radioaktīvie atkritumi rodas, ne tikai kodolspēkstacijās ražojot elektroenerģiju, bet arī saistībā ar radioaktīvo materiālu izmantošanu citā veidā medicīnas, pētniecības, rūpniecības un lauksaimniecības vajadzībām. Tas nozīmē, ka radioaktīvos atkritumus rada visas ES dalībvalstis. Direktīva iedibina Kopienas regulējumu attiecībā uz atbildīgu un drošu izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu. Respektīvi, direktīvā noteikts, ka dalībvalstīm jāizstrādā un jāīsteno valsts programmas, kā apsaimniekot visu lietoto kodoldegvielu un radioaktīvos atkritumus, kas radušies to teritorijā, līdz pat to apglabāšanai. Mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus un sabiedrību pret jonizējošo starojumu. Dalībvalstīm direktīva bija jātransponē līdz 2013. gada 23. augustam un pirmo reizi valsts programmas bija jāpaziņo Komisijai līdz 2015. gada 23. augustam. Attiecīgajām dalībvalstīm tiek doti divi mēneši laika, lai novērstu Komisijas konstatētās nepilnības. Ja Komisija nesaņems apmierinošu atbildi, tā var nolemt vērsties Eiropas Savienības Tiesā.
6. Nodokļu politika un muitas savienība
(Sīkāka informācija: Daniel Ferrie, tālr.: +32 229 86500, Nerea Artamendi Erro, tālr. +32 2 29 90964)
Oficiāla paziņojuma vēstules
Nodokļu politika. Komisija ceļ prasību pret LIETUVU par to, ka tā neievēro ES noteikumus par pievienotās vērtības nodokli (PVN)
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Lietuvai par to, ka tā nav pienācīg piemērojusi PVN noteikumus, ar kuriem paredzēts atvieglot mazo uzņēmumu darbību. Saskaņā ar pašreizējo mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) piemērojamo PVN režīmu tiem mazajiem uzņēmumiem Lietuvā, kuru apgrozījums ir mazāks par 45 000 EUR gadā, nav jāreģistrējas par PVN maksātājiem. Tomēr saskaņā ar pasākumiem, kas vērsti pret nodokļu apiešanu, Lietuva izslēdz uzņēmumus ar mazāku apgrozījumu, ja to faktisko īpašnieku gada ienākumi kopumā pārsniedz 45 000 EUR robežu, pat tad, ja citi šīs personas uzņēmumi ir juridiski neatkarīgi un neizmanto pilnībā mākslīgas struktūras. Noteikumi par nodokļu apiešanas novēršanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas nodrošina pareizu PVN iekasēšanu. Tomēr Komisija uzskata, ka to uzņēmumu izslēgšana no īpašā PVN režīma, kuri, lai gan ir finansiāli saistīti, veic pilnīgi neatkarīgu saimniecisko darbību, ir nesamērīga un ir pretrunā nodokļu neitralitātes principam. Tāpēc Komisija ieskatā Lietuva ir pārkāpusi PVN Direktīvu. Lietuvai tiek doti divi mēneši, lai novērstu šajā oficiālā paziņojuma vēstulē norādītos trūkumus. Ja Lietuva nākamo divu mēnešu laikā neveiks piemērotus pasākumus, Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.
Nodokļu politika. Komisija vēršas pret KIPRU par ES PVN noteikumu neievērošanu attiecībā uz mājokļiem
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt Kiprai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nav pienācīgi piemērojusi ES PVN noteikumus mājokļiem, kas iegādāti vai uzbūvēti Kiprā. Kipra bez jebkādiem citiem ierobežojumiem atļauj piemērot samazinātu PVN likmi 5 % apmērā par pirmajiem 200 m² dzīvojamās platības tiem mājokļiem, ko saņēmējs izmanto kā galveno un pastāvīgo dzīvesvietu. Konkrēti, samazināto likmi piemēro, neņemot vērā saņēmēja ienākumus, aktīvus un ekonomisko situāciju, ģimenes locekļus, kas dzīvos mājoklī, un attiecīgo mājokļu maksimālo kopējo platību. PVN direktīva dalībvalstīm patiešām atļauj sociālās politikas ietvaros mājokļiem piemērot samazinātu PVN likmi. Tomēr Kipras tiesību aktu plašā darbības joma un to ierobežojumu trūkums norāda, ka pasākums pārsniedz sociālās politikas mērķi. Līdz ar to Komisija uzskata, ka Kipra nav izpildījusi savus pienākumus, kas izriet no PVN direktīvas. Kipras rīcībā tagad ir divi mēneši, lai novērstu šajā oficiālā paziņojuma vēstulē konstatētos trūkumus. Ja Kipra nākamo divu mēnešu laikā neveiks piemērotus pasākumus, Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.
Nodokļu politika. Komisija aicina RUMĀNIJU atļaut konkrētiem atbalsttiesīgiem uzņēmumiem piekļūt Savienības vienas pieturas aģentūrai PVN jomā
Komisija šodien nolēma nosūtīt Rumānijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nav ļāvusi piekļūt Savienības vienas pieturas aģentūrai (OSS) konkrētām uzņēmumu kategorijām, kuras citādi ir tiesīgas saņemt atbalstu saskaņā ar PVN direktīvu. Savienības OSS ir elektroniskais portāls, ko tiešsaistes pārdevēji izmantos, lai no 2021. gada 1. jūlija vienkāršotu un izpildītu PVN saistības attiecībā uz pārdošanu patērētājiem ES, ļaujot tiem reģistrēties par PVN maksātājiem vienā dalībvalstī un deklarēt un nomaksāt PVN, kas maksājams citās dalībvalstīs. Pirmkārt, nacionālie tiesību akti, kas attiecas uz Savienības OSS, izslēdz Rumānijas mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), kuri pārdod telekomunikāciju, apraides vai elektroniskos pakalpojumus patērētājiem citās dalībvalstīs (t. i., tos uzņēmumus, kuru apgrozījums nepārsniedz 88 500 EUR un kuri piedalās MVU paredzētajā īpašajā PVN shēmā). Otrkārt, Savienības OSS var piereģistrēties tikai tie uzņēmumi, kuri Rumānijā jau ir reģistrēti par PVN maksātājiem, lai veiktu iekšzemes atskaitāmos darījumus un noteiktus darījumus Kopienas iekšienē, nevis tie, kuri reģistrēti citiem mērķiem. Rumānijai ir divi mēneši, lai novērstu šajā oficiālā paziņojuma vēstulē konstatētos trūkumus. Ja Rumānija nākamo divu mēnešu laikā neveiks piemērotus pasākumus, Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.
7. Mobilitāte un transports
(Sīkāka informācija: Stefan de Keersmaecker, tālr.: +32 229 84680, Anna Wartberger, tālr.: +32 229 82054)
Oficiāla paziņojuma vēstules
Autotransports. Komisija aicina BULGĀRIJU atcelt profesionāliem autovadītājiem izvirzīto prasību papildus autovadītāja apliecībai uzrādīt garīgās piemērotības apliecību
Komisija šodien nolēma nosūtīt Bulgārijai oficiāla paziņojuma vēstuli par papildu pienākumu ieviešanu profesionāliem autovadītājiem, kas ir pretrunā Direktīvai 2006/126/EK par vadītāju apliecībām un Direktīvai 2003/59/EK par arodprasmes apliecībām. Pašlaik Bulgārija profesionālajiem autovadītājiem (jo īpaši kravas automobiļu un autobusu vadītājiem) papildus autovadītāja apliecībai prasa kontroles iestādēm uzrādīt garīgās piemērotības apliecību. Direktīvā 2006/126/EK par vadītāju apliecībām ir izklāstīti nosacījumi par Eiropas vadītāju apliecību izsniegšanu, atjaunošanu vai apmainīšanu, jo īpaši minimālie fiziskās un garīgās piemērotības standarti. Tāpēc to vadītāja apliecības turētāju garīgā piemērotība, kuri veic profesionālo transportlīdzekļa vadīšanu, tiek izvērtēta vēl tad, kad vadītāja apliecība tiek izsniegta vai atjaunota. Nav pamata uzskatīt, ka profesionālā transportlīdzekļa vadīšana rada īpašas bažas par ceļu satiksmes drošību, kuras nevar atrisināt ar Direktīvā 2006/126/EK paredzēto garīgās piemērotības pārbaudi.
Turklāt, nosakot stingrākus minimālos garīgās piemērotības standartus Bulgārijas profesionālajiem autovadītājiem, viņi tiek nostādīti nelabvēlīgākā situācijā. Tas ir pretrunā mērķim novērst tādus “nevienlīdzīgus konkurences apstākļus” attiecībā uz šiem transportlīdzekļu vadītājiem, kurus ir paredzēts nodrošināt ar Direktīvu 2003/59/EK. Pamatojoties uz to, Eiropas Komisija uzskata, ka profesionālo autovadītāju garīgās piemērotības apliecība ir pretrunā Direktīvai 2006/126/EK un Direktīvai 2003/59/EK. Tagad Bulgārijai tiek doti divi mēneši laika, lai atbildētu uz Komisijas paustajām bažām un veiktu vajadzīgos pasākumus; pretējā gadījumā Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.
Vienotā Eiropas dzelzceļa telpa. Komisija aicina UNGĀRIJU pareizi transponēt ES tiesību aktus
Komisija šodien nolēma nosūtīt Ungārijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nav pareizi transponējusi un piemērojusi Direktīvu 2012/34/ES. Direktīvas mērķis ir izveidot vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, jo īpaši attiecībā uz konkurences jautājumiem, dzelzceļa nozares regulatīvo uzraudzību un finanšu arhitektūru, valstu regulatoru pilnvarām, uzlabotu regulējumu ieguldījumiem dzelzceļa nozarē un taisnīgu un nediskriminējošu piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai un ar dzelzceļu saistītiem pakalpojumiem. Komisija uzskata, ka dzelzceļa tiesiskais regulējums Ungārijā nav pareizi transponēts un nav piemēroti vairāki direktīvas noteikumi, kas cita starpā attiecas uz regulatīvās iestādes funkcijām un resursiem, regulatīvās iestādes neatkarību, noteikumiem par gadījumiem, kad dzelzceļa tīklus, uzņēmumus un infrastruktūru var izslēgt no direktīvas darbības jomas, un infrastruktūras jaudas iedalīšanu. Tagad Ungārijai tiek doti divi mēneši laika, lai atbildētu uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem un veiktu vajadzīgos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.
Jūras transports. Komisija mudina POLIJU panākt atbilstību ES noteikumiem par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni.
Komisija šodien nolēma nosūtīt Polijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nav ievērojusi ES noteikumus par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (grozītā Direktīva 2008/106/EK). Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka apmācības standarti tiek ievēroti visā ES un atbilst standartiem, par kuriem jau ir panākta vienošanās starptautiskā līmenī. Komisija uzskata, ka sertifikācijas prasības jūrniekiem, kas strādā uz kuģiem, kuri veic “vietējos reisus”, neatbilst direktīvas minimālajām sertifikācijas prasībām. Tagad Polijai tiek doti divi mēneši laika, lai atbildētu uz Komisijas paustajām bažām un veiktu vajadzīgos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.
Jūras transports. Komisija aicina VĀCIJU un GRIEĶIJU ievērot ES noteikumus par kuģu aprīkojumu.
Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Vācijai un Grieķijai par to, ka tās neievēro ES noteikumus par kuģu aprīkojumu (Direktīva 2014/90/ES). Kuģu aprīkojuma direktīvā ir saskaņoti drošības noteikumi attiecībā uz aprīkojumu, piemēram, glābšanas vestēm, notekūdeņu attīrīšanas sistēmām un radariem uz kuģiem, kas kuģo ar ES karogu. Ja kuģa kuģošanas karogs tiek nomainīts uz Vācijas karogu, Vācija neizsniedz līdzvērtības sertifikātus aprīkojumam, kas sertificēts ar Kuģu aprīkojuma direktīvu. Vēstule, kas nosūtīta Grieķijai, attiecas uz neatbilstošu tirgus uzraudzību un atbilstības novērtēšanas struktūru paziņošanas procedūrām, kā arī uz to, ka kuģu aprīkojuma ražotāji minētajām atbilstības novērtēšanas struktūrām nesniedz atbilstības deklarācijas. Vācijai un Grieķijai tiek doti divi mēneši laika, lai atbildētu uz Komisijas paustajām bažām un novērstu konstatētos trūkumus. Ja atbildes nebūs, Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.
Argumentēti atzinumi
Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi. Komisija aicina AUSTRIJU pilnībā transponēt jaunos Pārvaldības direktīvas noteikumus
Komisija šodien nolēma nosūtīt Austrijai argumentētu atzinumu par Direktīvas (ES) 2016/2370 par iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību transponēšanu. Austrija nav transponējusi vairākus direktīvas pantus, piemēram, infrastruktūras pārvaldītāja definīciju, dzelzceļa infrastruktūras ekspluatācijas un apkopes definīcijas un noteikumus par “infrastruktūras pārvaldītāja neatkarību”, tā funkciju sadali, ārpakalpojumu izmantošanu, iespēju slēgt sadarbības līgumus un to regulatīvo kontroli. Austrija arī nav transponējusi pilnībā noteikumus, kas saistīti gan ar piekļuves tiesību ierobežošanu, gan ar ierobežojumiem tiesībām uzņemt un izlaist pasažierus. Komisija vēršas pret Austriju, lai nodrošinātu, ka transponētie valsts pasākumi pilnībā aptver Pārvaldības direktīvas darbības jomu. Austrijai tagad ir divi mēneši laika atbildes sniegšanai. Ja Komisija nesaņems apmierinošu atbildi, tā var nolemt pret Austriju vērsties Eiropas Savienības Tiesā.
Lidostas maksas. Komisija mudina BULGĀRIJU pareizi transponēt ES noteikumus Sofijas lidostā.
Komisija šodien nolēma sūtīt Bulgārijai argumentētu atzinumu par to, ka tā Sofijas lidostā nav pareizi transponējusi un piemērojusi Direktīvas 2009/12/EK par lidostas maksām 6. panta 3. punktu un 11. panta 6. punktu. Saskaņā ar noteikumiem par lidostu maksām dalībvalstīm ir jāievieš tiesību akti, kas nodrošina, ka lidostu maksas, ko iekasē no aviosabiedrībām galvenajās ES lidostās, tiek aprēķinātas saskaņā ar pārredzamības, konsultēšanās un nediskriminācijas principiem. Lidostām ir jāapspriežas ar aviokompānijām par to maksām, un dalībvalstīm ir jāizraugās neatkarīga iestāde, kas ir pilnvarota izskatīt ar maksām saistītus strīdus, kuros iesaistītas lidostas un to lietotāji vai lidostas lietotāju pārstāvji vai apvienības. Turklāt Komisija arī uzskata, ka Bulgārija nav pareizi piemērojusi 3. pantu Direktīvā 2009/12/EK un 15. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (Gaisa pārvadājumu pakalpojumu regula). Ja Bulgārija divu mēnešu laikā neinformēs Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību regulai, Komisija var celt prasību Eiropas Savienības Tiesā.
Eiropas vienotā gaisa telpa. Komisija mudina 6 dalībvalstis ievērot ES noteikumus par datu pārraides pakalpojumu sniegšanu.
Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētus atzinumus Kiprai, Francijai, Grieķijai, Maltai, Portugālei un Slovākijai par to, ka tās nav sniegušas un nodrošinājušas datu pārraides pakalpojumus visiem operatoriem, kas izmanto pienācīgi aprīkotus gaisa kuģus, kuri lido to atbildībā esošajā gaisa telpā. Lēmums pieņemts pēc 2020. gada 15. maijā nosūtītajām oficiālā paziņojuma vēstulēm un 2021. gada 18. februārī nosūtītajām papildu oficiālā paziņojuma vēstulēm. Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 29/2009 katrai dalībvalstij irpienākums saistībā ar LES 4. panta 3. punktu veikt pasākumus, lai izraudzītie gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji varētu sniegt un nodrošināt šos pakalpojumus. Sakari starp gaisa kuģiem un zemi, kas tiek nodrošināti, izmantojot datu pārraides, papildina balss sakarus, ko parasti izmanto starp pilotu kabīni un gaisa satiksmes vadības centriem. Šīs sadarbspējīgās tehnoloģijas ieviešana Eiropā ir būtiska, lai uzlabotu sakaru efektivitāti starp pilotiem un dispečeriem, tādējādi palielinot gaisa satiksmes vadības jaudu. Datu pārraides pakalpojumu sniedzējiem noteiktais termiņš ir beidzies, un iekārtu trūkums noteiktos kontroles centros gaisa kuģu operatoriem, kuriem arī bija jāsagādā šī tehnoloģija, faktiski liedz izmantot datu pārraides pakalpojumus. Attiecīgajām dalībvalstīm tagad ir doti divi mēneši laika, lai veiktu vajadzīgos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt celt prasību Eiropas Savienības Tiesā.
8. Darbs un sociālās tiesības
(Sīkāka informācija: Arianna Podesta, tālr. +32 229 87024; Flora Matthaes, tālr.: +32 229 83951)
Oficiāla paziņojuma vēstules
Darba ņēmēju norīkošana darbā. Komisija aicina 24 dalībvalstis ievērot ES Izpildes direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā.
Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Dānijai, Vācijai, Igaunijai, Īrijai, Grieķijai, Francijai, Horvātijai, Itālijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Ungārijai, Maltai, Nīderlandei, Austrijai, Polijai, Rumānijai, Slovēnijai, Slovākijai un Somijai par dažādu valsts noteikumu neatbilstību Izpildes direktīvai par darba ņēmēju norīkošanu darbā (Direktīva 2014/67/ES). Izpildes direktīvas mērķis ir stiprināt darba ņēmēju norīkošanas noteikumu praktisko piemērošanu, risinot jautājumus, kas saistīti ar krāpšanas apkarošanu un noteikumu apiešanu, piekļuvi informācijai un administratīvo sadarbību starp ES dalībvalstīm. Jo īpaši Izpildes direktīvā ir noteiktas administratīvās prasības un kontroles pasākumi, ko dalībvalstis var noteikt, lai uzraudzītu atbilstību noteikumiem par darba ņēmēju norīkošanu darbā; tā aizstāv norīkoto darba ņēmēju tiesības un aizsargā viņus pret represijām (nelabvēlīga attieksme no darba devēja puses gadījumā, ja viņi vēršas tiesā vai administratīvā kārtā pret darba devēju, ja netiek ievērotas viņu tiesības); tā nodrošina, ka tiek aizsargātas norīkoto darba ņēmēju tiesības apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas situācijās, nodrošina administratīvo sankciju un naudas sodu efektīvu piemērošanu un iekasēšanu visās ES dalībvalstīs, uzliek dalībvalstīm pienākumu ieviest efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas. Komisija iesaistās dialogā ar 24 ES dalībvalstīm, kuras nav pareizi transponējušas dažus vai visus iepriekš minētos direktīvas noteikumus. Komisija paredz nodrošināt, ka ieviestie noteikumi ļaus turpināt darba ņēmēju norīkošanu darbā vienotajā tirgū bez nevajadzīgiem kavēkļiem darba devējiem, vienlaicīgi nodrošinot norīkoto darba ņēmēju tiesības. Attiecīgajām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši laika, lai veiktu vajadzīgos pasākumus, pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētus atzinumus.
ES darba tiesības. Komisija aicina ITĀLIJU grozīt tiesību aktus par goda miertiesnešu darba nosacījumiem.
Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot Itālijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tās tiesību akti, kas attiecas uz goda miertiesnešiem, tikai daļēji atbilst ES darba tiesībām. Komisija uzskata, ka Itālijas tiesību aktos nav ņemti vērā vairāki noteikumi, kas izklāstīti Direktīvā 1999/70/EK par pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku, Direktīvā 97/81/EK par pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu, Direktīvā 2003/88/EK par darba laiku un Direktīvā 92/85/EEK par strādājošām grūtniecēm. Vairāku kategoriju goda miertiesnešiem, t. i., goda miertiesnešiem (giudice onorario di pace), goda prokurora vietniekiem (VPO) un goda tiesu tiesnešiem (GOT), saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem nav “darba ņēmēja” statusa, bet viņus uzskata par brīvprātīgajiem, kas sniedz pakalpojumus saskaņā ar “goda” principu. Šī darba ņēmēja statusa trūkuma dēļ uz viņiem neattiecas ES darba tiesību aizsardzība. Tas ietver pabalstu nepiešķiršanu slimības, nelaimes gadījumu un grūtniecības gadījumā, pienākumu reģistrēties Valsts sociālās labklājības iestādes fondā pašnodarbinātām personām, atšķirības darba samaksā un samaksas nosacījumos, diskrimināciju nodokļu jomā, juridisko izdevumu, kas radušies disciplinārlietas gaitā, neatmaksāšanu un apmaksāta grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma neesību. Viņi arī nav pietiekami aizsargāti pret secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, un viņiem nav iespējas saņemt pienācīgu kompensāciju par šādu ļaunprātīgu izmantošanu. Turklāt Itālija nav izveidojusi sistēmu katra goda miertiesneša ikdienas darba laika uzskaitei. 2017. gadā Itālija pieņēma jaunus tiesību aktus, kas šos jautājumus neatrisināja. Tā kā Eiropas Savienības Tiesa nesen apstiprināja, ka šiem goda miertiesnešiem ir jābūt darba ņēmēja statusā, Komisija nolēma pret Itāliju sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli. Itālijai tiks doti divi mēneši laika, lai veiktu vajadzīgos pasākumus, pretējā gadījumā Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.
Darba tiesības. Komisija lūdz SPĀNIJU sniegt paskaidrojumus par pagaidu darba aģentūru darba aizliegumiem un ierobežojumiem publiskajā sektorā
Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot Spānijai oficiāla paziņojuma vēstuli, kurā lūdz paskaidrojumus par Estremadūras un Andalūzijas tiesību aktu atbilstību Direktīvai par pagaidu darba aģentūrām (Direktīva 2008/104/EK). Šī direktīva uzlabo aģentūru darbinieku aizsardzību, vienlaikus nodrošinot elastību uzņēmumiem. Tajā ir noteikts vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā uz pagaidu darba ņēmējiem lietotājuzņēmumos no pirmās norīkojuma dienas. Uz Aģentūras darbiniekiem, piemēram, jāattiecina tādi paši samaksas un darba laika nosacījumi kā uz citiem darbiniekiem lietotājuzņēmumā. Aģentūras darba izmantošanas ierobežojumi un aizliegumi ir pieļaujami tikai tad, ja tie ir pamatoti ar vispārējām interesēm. Estremaduras publiskajā sektorā un vairākās Andalūzijas publiskajās iestādēs ir noteikti aizliegumi un ierobežojumi attiecībā uz valsts aģentūru darba izmantošanu. Šie aizliegumi un ierobežojumi attiecas, piemēram, Estremaduras gadījumā uz publiskiem uzņēmumiem, kuros uzņēmuma daļu vairākums pieder administrācijai, un Andalūzijas gadījumā uz divām viesmīlības nozares skolām un publiskajām struktūrām, kas darbojas tūrisma un sporta jomā. Šajos gadījumos ir vai nu aizliegts izmantot pagaidu aģentūru darbiniekus, vai šādai izmantošanai noteikti ierobežojumi. Spānijai tagad ir divi mēneši, lai parādītu, ka minētie aizliegumi un ierobežojumi ir pamatoti ar vispārējām interesēm. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.
9. Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība
(Sīkāka informācija: Daniel Ferrie, tālr.: +32 229 86500, Aikaterini Apostola, tālr.: +32 229 87624)
Oficiāla paziņojuma vēstules
Finanšu pakalpojumi. Komisija aicina ČEHIJU novērst šķēršļus pakalpojumu sniegšanas brīvībai papildu pensiju jomā
Komisija ir nolēmusi nosūtīt Čehijai papildu oficiāla paziņojuma vēstuli attiecībā uz ierobežojumiem pensiju sniedzējiem no citām dalībvalstīm sniegt pakalpojumus saskaņā ar LESD 56. pantu (pakalpojumu sniegšanas brīvība). Praksē Čehijas tiesību akti liedz uzņēmumiem, kuru juridiskā adrese un juridiskā adrese nav Čehijā, sniegt papildpensijas pakalpojumus tās teritorijā. Čehijas pensiju likumā ir noteikts, ka šādus pakalpojumus var piedāvāt tikai šajā valstī reģistrēti uzņēmumi. Līdz ar to Eiropas uzņēmumam, kas reģistrēts citur ES, Čehijā nav iespējams piedāvāt papildpensiju pakalpojumus. Tādēļ Čehijas pilsoņiem ir ierobežotas iespējas izvēlēties papildpensiju produktus, lai gan viņi varētu gūt labumu no ES mēroga pakalpojumiem, ko piedāvā pakalpojumu sniegšanas brīvība. Šis princips ir ES līguma pamatprincips, un tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis to pienācīgi ievērotu. Čehijas rīcībā ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas izklāstītajiem argumentiem. Pretējā gadījumā, ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt turpināt pārkāpuma procedūru, nosūtot argumentētu atzinumu.
Argumentēti atzinumi
Banku atveseļošana un noregulējums Komisija aicina 9 dalībvalstis paziņot par valsts pasākumiem, ar kuriem transponē ES noteikumus par zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju.
Šodien Komisija nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Beļģijai, Čehijai, Itālijai, Lietuvai, Latvijai, Nīderlandei, Polijai, Portugālei un Rumānijai par to, ka tās savos tiesību aktos nav transponējušas pārskatītos ES noteikumus par banku atveseļošanu un noregulējumu (Direktīvu (ES) 2019/879) jeb Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu II (BAND II). Ar šo direktīvu tiek īstenots standarts par kopējo zaudējumu absorbcijas spēju (TLAC) globālām sistēmiski nozīmīgām bankām, ko pieņēmusi Finanšu stabilitātes padome (FSP), un tiek uzlabota visām bankām izvirzītās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības (MREL) piemērošana. Jaunie noteikumi labāk nodrošina, ka bankas veido stabilu un pietiekamu zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju, lai banku bankrota gadījumā to zaudējumus segtu banku akcionāri un kreditori un tie netiktu finansēti no nodokļu maksātāju naudas. Papildus lielākai uzticēšanās spējai tirgum tas palīdz stiprināt Eiropas banku sistēmas noturību, kā arī saglabāt finanšu stabilitāti. BAND II nodrošina arī to, ka privātie ieguldītāji pārmērīgi neiegulda parāda instrumentos (piemēram, obligācijās), uz kuriem var attiecināt MREL, un tādējādi vispirms tiktu izmantoti, lai absorbētu bankas zaudējumus. Dalībvalstīm direktīva bija jātransponē un valsts transponēšanas pasākumi bija jāpaziņo Komisijai līdz 2020. gada 28. decembrim. Komisija 2021. gada februārī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules, aicinot attiecīgās dalībvalstis paziņot pilnīgus transponēšanas pasākumus. Tā kā transponēšanas pasākumi nav paziņoti, Komisija ir nolēmusi turpināt pārkāpuma procedūras, nosūtot tām argumentētus atzinumus. Attiecīgajām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši laika, lai veiktu vajadzīgos pasākumus BAND II transponēšanai, pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietas nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.
Finanšu pakalpojumi. Komisija pieprasa NĪDERLANDEI un LATVIJAI pilnībā piemērot Maksājumu pakalpojumu direktīvu
Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Nīderlandei un Latvijai par to, ka tās nav paziņojušas par pasākumiem Maksājumu pakalpojumu direktīvas (MPD 2 jeb Direktīva (ES) 2015/2366) pilnīgai transponēšanai valsts tiesību aktos. Lai nodrošinātu atbilstību ES noteikumiem, visām dalībvalstīm šie pasākumi bija jāpieņem un jāpublicē valsts tiesību aktos līdz 2018. gada 13. janvārim. Direktīvā ir iekļauti noteikumi, kuru mērķis ir atvieglot un padarīt drošāku interneta maksājumu pakalpojumu izmantošanu, labāk aizsargāt patērētājus pret krāpšanu, ļaunprātīgu izmantošanu un maksājumu problēmām, veicināt inovatīvus mobilo un interneta maksājumu pakalpojumus un stiprināt patērētāju tiesības, tāpēc ir svarīgi to transponēt valstu tiesību aktos. Pēc tam, kad Komisija bija nosūtījusi oficiāla paziņojuma vēstuli, šīs divas dalībvalstis paziņoja savus transponēšanas pasākumus. Pēc šo pasākumu izvērtēšanas Komisija konstatēja, ka daži noteikumi, jo īpaši maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi attiecībā uz informācijas prasībām, tostarp patērētāju informēšanu par viņu tiesībām, arvien nav transponēti. Nīderlandes gadījumā netransponēšana attiecas arī uz paziņošanas pienākumiem un sadarbību starp valstu kompetentajām iestādēm, Eiropas Banku iestādi un Eiropas Centrālo banku attiecībā uz ziņošanu par incidentiem. Dalībvalstīm tagad tiek doti divi mēneši laika, lai veiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai pilnībā transponētu MPD 2, pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietas nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.
Banku savienība. Komisija aicina BEĻĢIJU, ITĀLIJU un PORTUGĀLI transponēt spēkā esošo prudenciālo noteikumu grozījumu
Komisija šodien nosūtījusi argumentētus atzinumus Beļģijai, Itālijai un Portugālei par Piektās kapitāla prasību direktīvas (Direktīva (ES) 2019/878) transponēšanas pasākumu nepaziņošanu. Šo tiesību aktu transponēšanai ir ļoti svarīga nozīme to trūkumu novēršanā, kas identificēti esošajos noteikumos, kā arī atšķirīgu interpretāciju novēršanā un mazāk apgrūtinošu noteikumu paredzēšanā konkrētām iestādēm. Turklāt tajā ietverti jauni noteikumi par mātes starpniekuzņēmuma Eiropas Savienībā izveidi un sabiedrību apstiprināšanu, kā arī pārskatīti noteikumi par konsolidētās uzraudzības iestādes noteikšanu, par atalgojumu un pārvaldību. Direktīva ir daļa no reformu paketes banku nozarē, kas paredzētas pēc lielās finanšu krīzes identificēto trūkumu novēršanai banku uzraudzības sistēmā. Tā palīdz stiprināt ES banku nozari un tādējādi spēj labāk turpināt sniegt aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kas nokļuvušas grūtībās, kā arī var labāk finansēt pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomiku. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē un valsts transponēšanas pasākumi bija jāpaziņo Komisijai līdz 2020. gada 28. decembrim. Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules, aicinot minētās dalībvalstis paziņot pilnīgus transponēšanas pasākumus. Tā kā transponēšanas pasākumi nav paziņoti, Komisija ir nolēmusi turpināt pārkāpuma procedūras, nosūtot šīm dalībvalstīm argumentētus atzinumus. Ja attiecīgās dalībvalstis divu mēnešu laikā neveiks nepieciešamos pasākumus, Komisija var nolemt nodot lietas izskatīšanai Tiesā.
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 15. jūlijs