Komisija atzinīgi vērtē likumdevēju šodien panākto provizorisko vienošanos par Eiropas Klimata aktu. Eiropas Klimata akts ir viens no galvenajiem Eiropas zaļā kursa elementiem, un tajā nostiprināta ES apņemšanās līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un sasniegt starpposma mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni). Šī vienošanās par Eiropas Klimata aktu ir svarīgs atskaites punkts Urzulas fon der Leienas vadītajai Komisijai un izpilda vienu no saistībām, par kurām priekšsēdētāja 2019. gada jūlijā paziņoja savās politikas pamatnostādnēs.
Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena: “Esmu gandarīta, ka esam panākuši vienošanos par šo būtisko Eiropas zaļā kursa elementu. Mūsu politiskā apņemšanās līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu tagad ir ieguvusi juridisku spēku. Klimata akts virza Eiropas Savienību ceļā uz to, lai panāktu, ka vesela paaudze domā zaļi. Tas ir mūsu saistošais solījums mūsu bērniem un mazbērniem.”
Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss piebilda: “Šis ir nozīmīgs brīdis Eiropas Savienībai. Esam panākuši vērienīgu vienošanos par to, lai mūsu nosprausto klimatneitralitātes mērķrādītāju iekļautu saistošā tiesību aktā, kas virzīs mūsu politiku nākamajos 30 gados. Klimata akts ietekmēs ES zaļo atveseļošanu un nodrošinās sociāli taisnīgu zaļo pārkārtošanos. Šodien panāktā vienošanās arī nostiprina mūsu kā pasaules līdera pozīciju klimata krīzes pārvarēšanā. Kad pasaules līderi pulcēsies, lai atzīmētu Zemes dienu, ES iepazīstinās ar šiem pozitīvajiem jaunumiem, kas, cerams, iedvesmos mūsu starptautiskos partnerus. Šī ir laba diena mūsu iedzīvotājiem un mūsu planētai.”
Papildus 2050. gada klimatneitralitātes mērķrādītājam šodien panāktā vienošanās stiprina Eiropas satvaru rīcībai klimata jomā, ieviešot šādus elementus:
- vērienīgs 2030. gada klimata mērķrādītājs, proti, neto emisiju samazināšana par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, un skaidrība par emisiju samazinājumu un piesaistījumu devumu;
- atzīta vajadzība uzlabot ES oglekļa piesaistītājsistēmu, pieņemot vērienīgāku ZIZIMM regulu, ar kuras priekšlikumu Komisija nāks klajā 2021. gada jūnijā;
- 2040. gada klimata mērķrādītāja noteikšanas process, kurā ņemts vērā indikatīvais budžets siltumnīcefekta gāzu jomā 2030.–2050. gadam, kuru publicēs Komisija;
- saistības attiecībā uz negatīvām emisijām pēc 2050. gada;
- Eiropas Klimata pārmaiņu zinātniskās padomes izveide; minētā padome sniegs neatkarīgas zinātniskas konsultācijas;
- stingrāki noteikumi par pielāgošanos klimata pārmaiņām;
- Savienības rīcībpolitikas cieša saskaņotība ar klimatneitralitātes mērķi;
- apņemšanās sadarboties ar nozarēm tādu nozarspecifisku ceļvežu sagatavošanā, kuros iezīmēts ceļš uz klimatneitralitāti dažādās ekonomikas jomās.
Konteksts
2020. gada 4. martā Komisija iesniedza Eiropas Klimata akta priekšlikumu. Pēc tam, kad šodien panākto provizorisko vienošanos oficiāli apstiprinās Parlaments un Padome, Eiropas Klimata akts tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā.
Plašāka informācija:
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 21. aprīlis