Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2021. gada 6. jūlijs

Komisija nāk klajā ar jaunu stratēģiju, lai padarītu ES finanšu sistēmu ilgtspējīgāku, un ierosina jaunu Eiropas zaļo obligāciju standartu

Eiropas Komisija šodien pieņēma vairākus pasākumus, lai pastiprinātu tās mērķi par ilgtspējīgu finansējumu.

Read-out of the weekly meeting of the von der Leyen Commission by Valdis Dombrovskis, Executive Vice-President of the European Commission, and Mairead McGuinness, European Commissioner, on the New Sustainable Finance Strategy and a European Green Bond…

Pirmkārt, jaunajā ilgtspējīga finansējuma stratēģijā ir izklāstītas vairākas iniciatīvas klimata pārmaiņu un citu vides problēmu risināšanai, vienlaikus palielinot investīcijas – un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iekļautību – ES pārejā uz ilgtspējīgu ekonomiku. Priekšlikums par Eiropas zaļo obligāciju standartu, kas arī pieņemts šodien, būs kvalitatīvs brīvprātīgs standarts obligācijām, kas finansē ilgtspējīgas investīcijas. Visbeidzot, Komisija šodien pieņēma deleģēto aktu par informāciju, kas finanšu un nefinanšu uzņēmumiem jāatklāj par to darbības ilgtspēju, pamatojoties uz ES taksonomijas 8. pantu.

Šīs iniciatīvas liecina par ES vadošo lomu pasaulē ilgtspējīga finansējuma starptautisko standartu noteikšanā. Komisija plāno cieši sadarboties ar visiem starptautiskajiem partneriem, tajā skaitā izmantojot starptautisko platformu ilgtspējīga finansējuma jomā, lai sadarbotos stabilas starptautiskas ilgtspējīgas finanšu sistēmas izveidē.

Jauna ilgtspējīga finansējuma stratēģija

Pēdējos gados ES ir ievērojami pastiprinājusi centienus apkarot klimata pārmaiņas. Komisija jau ir veikusi vēl nepieredzētus pasākumus, lai veidotu pamatu ilgtspējīgam finansējumam. Ilgtspēja ir galvenā iezīme ES atveseļošanā pēc Covid-19 pandēmijas, un finanšu nozarei būs izšķiroša nozīme Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Šodien pieņemtā stratēģija ietver sešus pasākumu kopumus:

  1. paplašināt esošo ilgtspējīga finansējuma instrumentu kopumu, lai veicinātu pārejas finansējuma pieejamību;
  2. uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un patērētāju iekļautību, nodrošinot tiem pareizos instrumentus un stimulus, lai piekļūtu pārejas finansējumam;
  3. veicināt ekonomikas un finanšu sistēmas noturību pret ilgtspējas riskiem;
  4. palielināt finanšu nozares ieguldījumu ilgtspējā;
  5. nodrošināt ES finanšu sistēmas integritāti un uzraudzīt tās pienācīgu pāreju uz ilgtspēju;
  6. izstrādāt starptautiskas ilgtspējīga finansējuma iniciatīvas un standartus un atbalstīt ES partnervalstis.

Komisija ziņos par stratēģijas īstenošanu līdz 2023. gada beigām un aktīvi atbalstīs dalībvalstu centienus ilgtspējīga finansējuma jomā.

Eiropas zaļo obligāciju standarts

Komisija šodien iesniedza arī regulas priekšlikumu par brīvprātīgu Eiropas zaļo obligāciju standartu. Šis priekšlikums radīs kvalitatīvu brīvprātīgu standartu, kas pieejams visiem emitentiem (privātiem un valsts), lai palīdzētu finansēt ilgtspējīgas investīcijas. Zaļās obligācijas jau tiek izmantotas, lai piesaistītu finansējumu tādās nozarēs kā enerģijas ražošana un sadale, resursefektīvi mājokļi un mazoglekļa transporta infrastruktūra. Arī ieguldītājiem ir liela interese par šīm obligācijām. Tomēr ir iespējams paplašināt un pastiprināt zaļo obligāciju tirgus mērķi vides jomā. Eiropas zaļo obligāciju standarts būs “zelta standarts” tam, kā uzņēmumi un publiskas iestādes var izmantot zaļās obligācijas, lai piesaistītu līdzekļus kapitāla tirgos nolūkā finansēt vērienīgas investīcijas, vienlaikus ievērojot stingras ilgtspējas prasības un aizsargājot ieguldītājus pret zaļmaldināšanu. Proti:

  • Zaļo obligāciju emitentu rīcībā būs stabils instruments, lai parādītu, ka tie finansē zaļos projektus, kas atbilst ES taksonomijai.
  • Ieguldītāji, kas pērk obligācijas, varēs vieglāk saprast, ka viņu investīcijas ir ilgtspējīgas, tādējādi samazinot zaļmaldināšanas risku.

Jaunais Eiropas zaļo obligāciju standarts būs pieejams jebkuram zaļo obligāciju emitentam, tajā skaitā emitentiem, kas atrodas ārpus ES. Ierosinātajā regulējumā ir četras galvenās prasības:

  1. Ar obligāciju piesaistītie līdzekļi pilnībā jāpiešķir projektiem, kas atbilst ES taksonomijai.
  2. Izmantojot sīki izstrādātas pārskatu sniegšanas prasības, jābūt pilnīgai pārredzamībai pār to, kā tiek piešķirti obligāciju ieņēmumi.
  3. Visas ES zaļās obligācijas jāpārbauda ārējam izvērtētājam, lai nodrošinātu atbilstību regulai un to, ka finansētie projekti atbilst taksonomijai. Valsts emitentiem ir paredzēta īpaša, ierobežota elastība.
  4. Ārējiem izvērtētājiem, kas sniedz pakalpojumus ES zaļo obligāciju emitentiem, jābūt reģistrētiem Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē un jābūt tās uzraudzībā. Tas nodrošinās to pakalpojumu un pārbaužu kvalitāti un uzticamību, lai aizsargātu ieguldītājus un nodrošinātu tirgus integritāti. Valsts emitentiem ir paredzēta īpaša, ierobežota elastība.

Galvenais mērķis ir zaļajām obligācijām izveidot jaunu “zelta standartu”, ar ko var salīdzināt citus tirgus standartus, un, iespējams, saskaņot ar tiem. Šā standarta mērķis būs novērst bažas par zaļmaldināšanu un aizsargāt tirgus integritāti nolūkā nodrošināt, ka tiek finansēti likumīgi vides projekti. Pēc pieņemšanas šodien Komisijas priekšlikums tiks iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei kopīgajā likumdošanas procedūrā.

Ilgtspējīgs finansējums un ES taksonomija

Šodien Eiropas Komisija pieņēma arī deleģēto aktu, ar ko papildina Taksonomijas regulas 8. pantu, kurā noteikts, ka finanšu un nefinanšu uzņēmumiem ir jāsniedz ieguldītājiem informācija par to aktīvu un saimnieciskās darbības vidisko sniegumu. Tirgiem un ieguldītājiem ir vajadzīga skaidra un salīdzināma informācija par ilgtspēju, lai novērstu zaļmaldināšanu. Šodien pieņemtajā deleģētajā aktā precizēts tās informācijas saturs, metodika un izklāsts, kas lieliem finanšu un nefinanšu uzņēmumiem jāatklāj par to darījumdarbības, investīciju vai aizdevumu darbības daļu, kas atbilst ES taksonomijai.

Nefinanšu uzņēmumiem būs jāatklāj to apgrozījuma, kapitāla un darbības izdevumu daļa, kas saistīta ar vidi saudzējošu ilgtspējīgu saimniecisko darbību, kā definēts Taksonomijas regulā un ES taksonomijas Klimata deleģētajā aktā, kas oficiāli pieņemts 2021. gada 4. jūnijā, kā arī jebkuros turpmākos deleģētos aktos par citiem vides mērķiem. Finanšu iestādēm, galvenokārt lielām bankām, aktīvu pārvaldītājiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un apdrošināšanas/pārapdrošināšanas sabiedrībām būs jāatklāj vidi saudzējošas ilgtspējīgas saimnieciskās darbības daļa kopējos aktīvos, kurus tie finansē vai kuros tie investē.

Deleģētais akts tiks nodots izskatīšanai Eiropas Parlamentā un Padomē 4 mēnešu periodā, kuru var vienu reizi pagarināt par 2 mēnešiem.

Kolēģijas locekļu izteikumi:

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā Valdis Dombrovskis teica:

Šodien pieņemtā ilgtspējīga finansējuma stratēģija ir būtiska, lai piesaistītu privāto finansējumu klimata mērķu sasniegšanai un citu vides problēmu risināšanai Eiropā. Mēs vēlamies pilnveidot  ilgtspējīga finansējuma piesaisti maziem un vidējiem uzņēmumiem. Mēs sadarbosimies ar starptautiskajiem partneriem, lai padziļinātu sadarbību ilgtspējīga finansējuma jomā, jo globālas problēmas prasa globālu rīcību. Mēs arī ierosinām ieviest zaļo obligāciju standartu, lai cīnītos pret maldināšanu par to, kas īsti ir zaļas investīcijas, un kas nav, tādējādi skaidri atzītu tikai tās obligācijas, kas tiešām ir ilgtspējīgas investīcijas.

Finanšu pakalpojumu, finanšu stabilitātes un kapitāla tirgu savienības komisāre Mareida Makginesa sacīja:

Šodien pieņemtajā stratēģijā ir izklāstīts mūsu vērienīgais ceļvedis ilgtspējīga finansējuma jomā turpmākajiem gadiem. Lai sasniegtu mērķus klimata jomā, mums ir vajadzīgi neatlaidīgi centieni nolūkā nodrošināt lielākas naudas plūsmas virzībā uz ilgtspējīgu ekonomiku. Ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas nolūkā padarīt ekonomiku videi nekaitīgāku un veidot iekļaujošāku sabiedrību, lai ikviens varētu sniegt savu ieguldījumu. Mums ir jāpastiprina globālā sadarbība klimata un vides jautājumos, jo ES viena pati nevar cīnīties pret klimata pārmaiņām – globālai koordinācijai un rīcībai ir būtiska nozīme. Turklāt mūsu priekšlikums par ES zaļo obligāciju standartu noteiks zelta standartu tirgū un ir reakcija uz ieguldītāju vajadzībām pēc uzticama un stabila instrumenta ilgtspējīgu investīciju veikšanai.

Konteksts

Eiropas zaļais kurss parādīja, ka ir nepieciešamas nozīmīgas investīcijas visās ekonomikas nozarēs, lai pārietu un klimatneitrālu ekonomiku un sasniegtu Savienības vidiskās ilgtspējas mērķus. Lielai daļai šo finanšu plūsmu būs jānāk no privātā sektora. Lai novērstu šo investīciju nepietiekamību, privātā kapitāla plūsmas ir jānovirza vidi saudzējošām ilgtspējīgākām investīcijām un ir nepieciešamas visaptverošas pārmaiņas Eiropas finanšu regulējumā. Proti, Eiropas zaļais kurss uzsvēra, ka jābūt iespējai ieguldītājiem un uzņēmumiem vieglāk noteikt vidi saudzējošas ilgtspējīgas investīcijas un nodrošināt, ka tās ir ticamas.

Šodienas priekšlikumi ir vēl viens būtisks ES solis virzībā uz zaļā kursa mērķu sasniegšanu, nodrošinot visaptverošu pieeju zaļās pārejas finansēšanai.

Sīkākai informācijai:

Stratēģija pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanai

Priekšlikums regulai par Eiropas zaļajām obligācijām

Jautājumi un atbildes: Eiropas zaļo obligāciju regula

Faktu lapa: ES ilgtspējīga finansējuma stratēģija

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2021. gada 6. jūlijs