Šodien Komisija kopā ar rūpniecības nozari izveidoja 11 jaunas Eiropas partnerības, lai veicinātu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā un pārvarētu galvenās klimata un ilgtspējas problēmas, padarītu Eiropu par pirmo klimatneitrālo ekonomiku un īstenotu Eiropas zaļo kursu. Saskaņā ar “divējādās” zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķiem partnerības arī īstenos ES digitālās ieceres nākamajai desmitgadei — Eiropas digitālajai desmitgadei. Tās saņems vairāk nekā 8 miljardus eiro no jaunās 2021.–2027. gada ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis Eiropa”. Kopējās saistības, tostarp saistības no privātiem partneriem un dalībvalstīm, ir aptuveni 22 miljardi eiro.
Šī finansējuma kritiskais apjoms ļauj partnerībām īstenot inovatīvus risinājumus plašā mērogā, piemēram, lai risinātu jautājumu par emisijām, ko rada energoietilpīgas nozares un grūti dekarbonizējamas nozares, piemēram, kuģniecība un tērauda ražošana, kā arī izstrādāt un ieviest augstas veiktspējas akumulatorus, ilgtspējīgu degvielu, mākslīgā intelekta rīkus, datu tehnoloģijas, robotiku u.c.. Centienu, resursu un ieguldījumu apvienošana kopīgi un plašā mērogā partnerību ietvaros radīs arī ilgtermiņa pozitīvu ietekmi, veicinās Eiropas konkurētspēju un tehnoloģisko suverenitāti un radīs darbvietas un izaugsmi.
Šīs vienpadsmit Eiropas partnerības ir šādas:
- Eiropas partnerība “Eiropas atvērtās zinātnes mākonis”. Tās mērķis ir līdz 2030. gadam izvērst un konsolidēt atvērtu, uzticamu virtuālu vidi, lai aptuveni 2 miljoni Eiropas pētnieku varētu glabāt, kopīgot un atkārtoti izmantot pētniecības datus pāri robežām un dažādās jomās.
- Eiropas partnerība mākslīgā intelekta, datu un robotikas jomā. Lai Eiropa gūtu vislielāko labumu no mākslīgā intelekta, datiem un robotikas, šī partnerība virzīs šo tehnoloģiju inovāciju, pieņemšanu un ieviešanu, kas ir izdevīgi iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
- Eiropas partnerība fotonikas jomā (uz gaismas bāzētas tehnoloģijas). Tās mērķis ir paātrināt fotonikas inovācijas, tādējādi nodrošinot Eiropas tehnoloģisko suverenitāti, palielinot Eiropas ekonomikas konkurētspēju un veicinot ilgtermiņa darbvietu radīšanu un labklājību.
- Eiropas partnerība tīram tēraudam — mazoglekļa tērauda ražošana. Tā atbalsta ES vadošo lomu tērauda rūpniecības pārveidošanā par oglekļneitrālu nozari, kas darbojas kā katalizators citām stratēģiskām nozarēm.
- Eiropas partnerība “Ražots Eiropā”. Tā panāks, ka Eiropa ņems vadību ilgtspējīgā ražošanā Eiropā, piemērojot aprites ekonomikas principus (bezatkritumu un citus), digitālās pārveides un klimatneitrālas ražošanas principus.
- Eiropas partnerība “Processes4Planet”. Šeit redzējums ir tāds, ka Eiropas apstrādes rūpniecība pasaules mērogā atrodas vadošā pozīcijā 2050. gada klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā, īpašu uzmanību pievēršot mazoglekļa tehnoloģijām, apritīgumam, piemēram, aprites centriem un konkurētspējai.
- Eiropas partnerība “Cilvēkorientēta ilgtspējīga apbūvētā vide” (Built4People). Tās redzējums ir augstas kvalitātes, zemas oglekļa emisijas, energoefektīva un resursefektīva apbūvēta vide, piemēram, ēkas, infrastruktūra u. c., kas virza pāreju uz ilgtspēju.
- Eiropas partnerība “Bezemisiju autotransports” (2ZERO). Tās mērķis ir paātrināt bezemisiju transporta attīstību, izmantojot sistēmu pieeju, kas atbalsta klimatneitrālu un tīru autotransporta sistēmu.
- Eiropas partnerība “Satīklota, sadarbīga un automatizēta mobilitāte”. Tās mērķis ir paātrināt inovatīvu, satīklotu, sadarbīgu un automatizētu mobilitātes tehnoloģiju un pakalpojumu ieviešanu.
- Eiropas partnerība akumulatoru jomā: virzība uz konkurētspējīgu Eiropas rūpniecisko akumulatoru vērtības ķēdi. Tās mērķis ir palīdzēt veidot pasaules līmeņa Eiropas pētniecības un inovācijas ekosistēmu akumulatoru jomā, veicināt Eiropas uzņēmumu vadošo lomu gan stacionāriem, gan mobiliem lietojumiem paredzētu akumulatoru projektēšanā un ražošanā.
- Eiropas partnerība “Bezemisiju ūdenstransports”. Tās mērķis ir nodrošināt, ka ES vada un paātrina jūras un iekšzemes ūdensceļu transporta pārveidi, lai ar inovatīvām tehnoloģijām un darbību tiktu likvidētas visas kaitīgās vides emisijas, tostarp siltumnīcefekta gāzu, gaisa un ūdens piesārņotāji.
Komisija šodien pieņēma saprašanās memorandus, lai uzsāktu partnerības, kuras sāks darboties nekavējoties. Saprašanās memorandu parakstīšanas ceremonija notiks Eiropas pētniecības un inovācijas dienās 23. jūnijā.
Kolēģijas locekļu izteikumi.
Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece digitālajam laikmetam gatavas Eiropas jautājumos Margrēte Vestagere: “Sadarbībai ir būtiska nozīme Eiropas zaļās un digitālās pārkārtošanās problēmu pārvarēšanā. Un digitālās tehnoloģijas šo pārkārtošanos virza uz klimatneitrālu, aprites un noturīgāku ekonomiku. Vienpadsmit partnerības, ko šodien kopīgi ierosinājusi Komisija un rūpniecība, mobilizēs ievērojamus resursus, aptuveni 22 miljardus eiro, lai mēs varētu kopīgi apzināt uzticamu mākslīgo intelektu, datus, robotiku un daudzus citus tehnoloģiskos instrumentus, ar kuriem sasniegt mūsu vides un klimata mērķus tīrākai un veselīgākai nākotnei.”
Inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela: “Šīs partnerības ir saistītas ar pētniecības un inovācijas resursu apvienošanu un pētniecības rezultātu pārvēršanu iedzīvotājiem noderīgās inovācijās. Ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” mēs esam apņēmušies izkļūt no klimata krīzes, nodrošināt ilgtspējīgus risinājumus galvenajām vides problēmām un paātrināt ilgtspējīgu atveseļošanu. Tas nāks par labu visiem eiropiešiem.”
Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons: “Līdz ar jaunajām partnerībām Eiropa kļūst par pasaules tehnoloģiju attīstības līderi, veidojot galvenās rūpnieciskās spējas un paātrinot gan zaļo, gan digitālo pārkārtošanos. Tas palīdzēs Eiropai līdz 2050. gadam virzīties uz klimatneitralitāti un uz aprites ekonomiku. Strādājot partnerībās, uzsvars tiks likts arī uz tādu digitālo tehnoloģiju izstrādi, kas vajadzīgas, lai atbalstītu Eiropas vadošo lomu rūpniecībā.”
Konteksts
Vienpadsmit partnerības, par kurām šodien tika pieņemti saprašanās memorandi, ir tā dēvētās “kopīgi plānotās” Eiropas partnerības — partnerības starp Komisiju un galvenokārt privātiem, bet dažreiz arī publiskiem partneriem. Tās darbosies no 2021. līdz 2030. gadam, lai partneri varētu sniegt ieguldījumu programmas “Apvārsnis Eiropa” pēdējos uzaicinājumos un pabeigt pēdējos pasākumus pēc tiem.
Saprašanās memorandi ir pamats, uz kura notiek sadarbība partnerībā, jo tajos ir precizēti partnerības mērķi, abu pušu saistības un pārvaldības struktūra. Partnerības arī sniedz Komisijai informāciju par attiecīgiem jautājumiem, kas jāiekļauj pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darba programmās. Īstenošana galvenokārt notiek, izmantojot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darba programmas un uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Privātie partneri izstrādā papildu pasākumus, kurus nefinansē no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, bet kuri ir iekļauti partnerību stratēģiskajās pētniecības un inovācijas programmās un ir vērsti uz tādiem jautājumiem kā ieviešana tirgū, prasmju pilnveidošana vai regulatīvie aspekti.
Šīs kopīgi plānotās Eiropas partnerības ir atšķirīgas, bet arī papildina sarežģītākās tā sauktās “institucionalizētās” Eiropas partnerības, kuru pamatā ir Komisijas tiesību akta priekšlikums un kurām ir īpaša īstenošanas struktūra. Šā gada februārī Komisija ierosināja izveidot 10 jaunas institucionalizētas Eiropas partnerības starp Eiropas Savienību, dalībvalstīm un/vai rūpniecību. Ar gandrīz 10 miljardu eiro ieguldījumu, kam partneri piesaistīs vismaz līdzvērtīgu investīciju apjomu, mērķis ir paātrināt pāreju uz zaļu, klimatneitrālu un digitālu Eiropu un padarīt Eiropas rūpniecību noturīgāku un konkurētspējīgāku.
Sīkākai informācijai:
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 14. jūnijs