Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
  • Raksts par jaunumiem
  • 2021. gada 15. jūnijs
  • Lasīšanas ilgums: 7 min

No pandēmijas izkļūsim spēcīgāki un mācīsimies no pieredzes

Šodien Eiropas Komisija nāk klajā ar Paziņojumu  par agrīnajām atziņām, kas pēdējo 18 mēnešu laikā gūtas no Covid-19 pandēmijas, un uz tā pamata ES un dalībvalstis valstis var uzlabot savu rīcību. Tas palīdzēs labāk prognozēt sabiedrības veselības riskus un sekmēt ārkārtas rīcības plānošanu, kā rezultātā visos līmeņos tiks panākta ātrāka un efektīvāka kopīgā reakcija.

Ir desmit atziņas par to, kas ir jāuzlabo un kas nākotnē darāms labāk. Tās nav visaptverošas, bet sniedz pirmo priekšstatu par to, kas jādara, lai visiem eiropiešiem uzlabotu situāciju.

  1. Ātrāka vīrusa atklāšana un labāka reaģēšana – tam nepieciešama stingra globāla veselības uzraudzība un detalizētāka Eiropas līmeņa pandēmijas informācijas vākšanas sistēma. ES būtu jāuzņemas vadošā loma un jāizstrādā jauna, stabila  globālā uzraudzības sistēma , kuras pamatā ir salīdzināmi dati. 2021. gadā sāks darboties jauna un uzlabota Eiropas pandēmijas informācijas vākšanas sistēma.
  2. Skaidrāki un koordinētāki zinātniskie ieteikumi atvieglotu politisko lēmumu pieņemšanu un saziņu ar sabiedrību. Eiropas Savienībai līdz šāgada beigām būtu jāieceļ Eiropas galvenais epidemiologs un jānozīmē atbilstoša pārvaldības struktūra.
  3. Lai uzlabotu sagatavotību, ir vajadzīgi pastāvīgi ieguldījumi, rūpīga pārbaude un pārskatīšana. Eiropas Komisijai būtu jāsagatavo ikgadējais  ziņojums par pašreizējo sagatavotību .
  4. Ārkārtas rīkiem jābūt gataviem drīzāk, un tiem jābūt vieglāk aktivizējamiem. ES būtu jāizveido satvars  ES pandēmijas ārkārtas stāvokļa aktivizēšanai  un krīzes situācijām paredzēts pasākumu kopums.
  5. Koordinētiem pasākumiem būtu Eiropai jākļūst par pašsaprotamu instrumentu. Bez liekas kavēšanās līdz gada beigām būtu jāpieņem  Eiropas Veselības savienība  un būtu jāstiprina starpiestāžu koordinācija un darba metodes.
  6. Lai nodrošinātu kritiski svarīga aprīkojuma un zāļu plūsmu, ir vajadzīgas publiskā un privātā sektora partnerības un spēcīgākas piegādes ķēdes. Līdz 2022. gada sākumam būtu jāsāk darboties Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādei (HERA) un pēc iespējas drīzāk būtu jāizveido veselības jomā svarīgs projekts visas Eiropas interesēs, lai farmācijas nozarē nodrošinātu radikālas inovācijas. ES FAB mehānismam būtu jānodrošina, ka Eiropas Savienība jebkurā brīdī spēj saražot 500–700 miljonus vakcīnu devu gadā, pusi no tām saražojot pandēmijas pirmajos sešos mēnešos.
  7. Eiropas mēroga pieejai ir būtiska nozīme, lai klīnisko pētniecību padarītu ātrāku, plašāku un efektīvāku. Būtu jāizveido plaša mēroga ES platforma daudzcentru klīniskām pārbaudēm.
  8. Spēja pārvarēt pandēmiju ir atkarīga no nepārtrauktām un arvien pieaugošām investīcijām veselības aprūpes sistēmās. Dalībvalstīm atveseļošanas un noturības investīciju ietvaros būtu jāsaņem atbalsts  veselības aprūpes sistēmu vispārējās noturības  stiprināšanai.
  9. Eiropai globāla prioritāte ir pandēmijas novēršana, gatavība tai un izlēmīga rīcība. ES arī turpmāk būtu jāvada globālā rīcība, galvenokārt ar COVAX palīdzību, un jāstiprina globālā veselības drošības struktūra, uzņemoties vadošo lomu Pasaules Veselības organizācijas stiprināšanā. Būtu jāveido arī pandēmijgatavības partnerības ar galvenajiem partneriem.
  10. Būtu jāizstrādā koordinētāka un kompleksāka pieeja maldināšanas un dezinformācijas apkarošanai.

Turpmākie pasākumi

Šis ziņojums par agrīnajām atziņām, kas gūtas no Covid-19 pandēmijas, tiks izmantots valstu un valdību vadītāju diskusijā Eiropadomes jūnija sanāksmē. Tas tiks iesniegts Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei, un 2021. gada otrajā pusē Komisija ierosinās konkrētus turpmākos pasākumus.

Kolēģijas locekļu izteikumi.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula  fon der Leiena “ES visaptverošā reakcija uz pandēmiju ir bijusi nepieredzēti plaša un rekordīsā laikā, tādējādi parādot, cik svarīgi ir Eiropā darboties kopā. Tieši kopā esam panākuši to, ko neviena ES dalībvalsts nebūtu varējusi paveikt vienatnē. Taču esam izdarījuši arī atziņas par to, kas darbojās labi un ko turpmākajās pandēmijās varētu uzlabot. Tagad mums no šīm atziņām ir jārada pārmaiņas.”

Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis  Shins : “Neraugoties uz to, ka veselības politika Eiropas līmenī pagaidām vēl ir pašā sākumposmā, ES izlēmīgā reakcija uz pandēmiju bija plaša un vainagojās ar daudzām līdz šim nebijušām iniciatīvām, kuras tika izstrādātas un īstenotas rekordīsā laikā. Mēs rīkojāmies ātri, vērienīgi un saskaņoti. Tas tika panākts, arī pateicoties vēl nepieredzētai ES iestāžu solidaritātei, kas nodrošināja vienotu ES rīcību. Esam raduši vērtīgu atziņu, kas mums jāturpina attīstīt. Taču pašapmierinātībai nav ne laika, ne vietas. Šodien mēs nosaucam konkrētas jomas, par kurām mēs jau zinām, ka tajās var darīt un būtu jādara vairāk, lai nākotnē nodrošinātu efektīvāku rīcību veselības jomā. Šī krīze var būtiski veicināt turpmāku Eiropas integrāciju jomās, kurās tā vajadzīga visvairāk.”

Veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella  Kirjakidu “Līdz šim nepieredzētā sabiedrības veselības krīze jāizmanto kā iespēja tapt stiprākiem. Galvenā Covid-19 krīzes rezultātā izdarītā atziņa ir tāda, ka neierastie risinājumi, kuri tika izmantoti krīzes pārvarēšanai, tagad būtu jāpārveido par pastāvīgiem risinājumiem, kas mums ļaus labāk sagatavoties nākotnei. Mums pēc iespējas ātrāk jāizveido spēcīga Eiropas veselības savienība. Saskaroties ar sabiedrības veselības apdraudējumu vai citu pandēmiju, nedrīkst zaudēt laiku. Ārkārtas rīcībai jākļūst par strukturālu spēju. Tieši solidaritāte, atbildība un kopīgi centieni Eiropas līmenī attiecībā uz draudiem, kas skar mūs visus, ļauj mums pārvarēt šo krīzi un nākamo.”

Konteksts

Krīzei sākoties, ES izstrādāja plašu veselības politikas risinājumu klāstu, ko pastiprināja vienota pieeja attiecībā uz vakcīnu iegādi, izmantojot ES Vakcīnu stratēģiju un iniciatīvas dažādās citās rīcībpolitikās. Pateicoties Zaļo joslu iniciatīvai, turpinājās pārtikas un zāļu piegāde visā vienotajā tirgū. Vienota pieeja inficēšanās rādītāju novērtēšanai dažādos reģionos nodrošināja konsekventāku testēšanu un karantīnu. Nupat ir panākta vienošanās par ES digitālajiem Covid sertifikātiem, kas ieviesti rekordīsā laikā un tādējādi paver ceļu drošai tūrisma atsākšanai un ceļošanai šovasar un vēlāk. Vienlaikus ES izlēmīgi rīkojās, lai novērstu pandēmijas ekonomiskās sekas. Šī rīcība lielā mērā balstījās uz pieredzi un pasākumiem, kas izstrādāti, lai risinātu iepriekšējās problēmas un krīzes ekonomikas un finanšu jomā.

Tomēr, priecājoties par šiem panākumiem, nevajadzētu aizmirst grūtības, ar kurām nācās saskarties, jo īpaši saistībā ar ražošanas jaudas palielināšanu, ko daļēji izraisīja tas, ka pastāvīgi integrētas pieejas trūkums pētniecībai, izstrādei un ražošanai palēnināja vakcīnu sākotnējo pieejamību. Lai gan šis jautājums kopš tā laika tiek risināts, ir vajadzīgi ilgtermiņa risinājumi, lai mazinātu turpmākus notikumus vai krīzes, kas apdraud veselību.

Sīkāka informācija

Paziņojums par Covid-19 pandēmijas agrīnās pieredzes izmantošanu

Eiropas Komisijas vietne “Rīcība koronavīrusa apkarošanā”

Drošas un iedarbīgas vakcīnas ES

ES digitālais Covid sertifikāts

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2021. gada 15. jūnijs