Pārskats pa politikas jomām Eiropas Komisija ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpuma lietās, proti, tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas ES tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES politikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES pilsoņu un uzņēmumu labā. Tālāk tekstā izklāstīti svarīgākie Komisijas pieņemtie lēmumi, kas grupēti pa politikas jomām. Komisija arī slēdz 239 lietas, kurās problemātiskie jautājumi ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisināti un Komisijai nav iemesla procedūru turpināt. Sīkāk par ES pārkāpuma procedūru sk. jautājumu un atbilžu pilnajā redakcijā. Sīkāk par visiem pieņemtajiem lēmumiem sk. pārkāpuma procedūras lēmumu reģistrā.
1. Vide un zivsaimniecība
(Sīkāka informācija: Vivian Loonela, tālr. +32 229 66712; Daniela Stoycheva, tālr. +32 229 53664)
Oficiāla paziņojuma vēstules
Daba. Komisija aicina POLIJU veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu un pārvaldītu tās Natura 2000 tīklus
Komisija aicina Poliju veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu un pārvaldītu tās Natura 2000 teritorijas, tādējādi ievērojot pienākumus, kuri noteikti Padomes Direktīvā 92/43/EEK (Dzīvotņu direktīva) un Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (Putnu direktīva). Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu dalībvalstīm ir jāierosina Kopienā nozīmīgas ES teritorijas (KNT), ko pēc tam pievieno ES bioģeogrāfiskajiem sarakstiem. Sešu gadu laikā no šādas iekļaušanas sarakstā dalībvalstīm KNT ir jāpiešķir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT) statuss, jānosaka saglabāšanas mērķi un pasākumi nolūkā saglabāt vai atjaunot teritorijās esošās aizsargājamās sugas un dzīvotnes, lai sasniegtu labvēlīgu saglabāšanās stāvokli valsts bioģeogrāfiskajā līmenī. Polija 655 (no 845) Kopienā nozīmīgām teritorijām vēl nav piešķīrusi ĪADT statusu un nav pieņēmusi teritorijas saglabāšanas mērķus un pasākumus attiecībā uz visām tās teritorijām. Termiņš šo pasākumu pabeigšanai attiecībā uz 845 teritorijām Polijā jau sen ir beidzies. Turklāt saskaņā ar Putnu direktīvu dalībvalstīm ir pienākums klasificēt īpaši aizsargājamās teritorijas (ĪAT) un attiecībā uz katru no tām pieņemt īpašus saglabāšanas pasākumus un mērķus. Polija nav pabeigusi īpašo saglabāšanas pasākumu pieņemšanu attiecībā uz 50 (no 145 klasificētām) ĪAT un attiecībā uz pārējām ĪAT nav balstījusi saglabāšanas pasākumus uz teritorijas konkrētajiem saglabāšanas mērķiem. Tās ir galvenās prasības attiecībā uz biodaudzveidības aizsardzību visā ES. Gan Eiropas zaļais kurss, gan Eiropas biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam uzsver, ka Eiropas Savienībai ir būtiski apturēt biodaudzveidības samazināšanos, saglabājot dabas teritorijas un atjaunojot iedragātās ekosistēmas līdz labam ekoloģiskajam stāvoklim. Iepriekš minēto apsvērumu dēļ Komisija ir nolēmusi sūtīt Polijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Tagad Polijai divu mēnešu laikā jāatbild uz vēstuli un jāveic nepieciešamie pasākumi. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.
Daba. Komisija aicina IGAUNIJU uzlabot noteikumus par vides novērtējumu
Komisija aicina Igauniju saskaņot valsts tiesību aktus ar ES Dzīvotņu direktīvu (Direktīva 92/43/EEK) un Stratēģiskā vides novērtējuma direktīvu (Direktīva 2001/42/EK), īpaši attiecībā uz mežizstrādes darbībām Natura 2000 teritorijās. Atbilstība ES dabas aizsardzības tiesību aktiem ir būtiska dabas un biodaudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas ziņā. Dzīvotņu direktīva veicina šā mērķa sasniegšanu, nosakot, ka pienācīgi jānovērtē visas darbības, kurām var būt būtiska ietekme uz Natura 2000 teritoriju, un ka tās jāatļauj tikai tiktāl, ciktāl tās būtiski neietekmē attiecīgo teritoriju. Turklāt stratēģisko vides novērtējumu veic plāniem un programmām, kas var būtiski ietekmēt Natura 2000 teritoriju. Gan Eiropas zaļais kurss, gan Eiropas biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam uzsver, ka Eiropas Savienībai ir būtiski apturēt biodaudzveidības samazināšanos, saglabājot dabas teritorijas un atjaunojot iedragātās ekosistēmas līdz labam ekoloģiskajam stāvoklim. Igaunijas tiesību sistēmā nav pilnībā iestrādātas ES tiesību aktos noteiktās vides novērtējuma prasības. Atbilstoši Igaunijas tiesību aktiem saimnieciskajām darbībām, kas var negatīvi ietekmēt Natura 2000 teritoriju, piemēram, mežizstrādei, netiek veikts attiecīgs novērtējums. Igaunijas Natura 2000 teritoriju tiesību aktos, tā sauktajos aizsardzības noteikumos, bieži ir iekļauti noteikumi par mežizstrādi un citām saimnieciskām darbībām, kas var nelabvēlīgi ietekmēt aizsargājamo teritoriju, un tāpēc uz tām būtu jāattiecina gan Dzīvotņu direktīvas, gan Stratēģiskā vides novērtējuma direktīvas noteikumi. Tomēr Komisija ir konstatējusi 217 teritorijas aizsardzības noteikumu kopumus, kas pieņemti bez vides novērtējuma, kurš prasīts ES tiesību aktos. Tāpēc Komisija sūta Igaunijai oficiāla paziņojuma vēstuli; Igaunijas rīcībā tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz vēstuli un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.
Daba. Komisija lūdz KIPRU veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu un apsaimniekotu tās Natura 2000 tīklus
Komisija aicina Kipru veikt pasākumus, lai aizsargātu un pārvaldītu tās Natura 2000 teritorijas un tādējādi izpildītu Dzīvotņu direktīvā (Direktīva 92/43/EEK) noteiktos pienākumus. Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu dalībvalstīm ir jāierosina Kopienā nozīmīgas ES teritorijas (KNT), ko pēc tam pievieno ES bioģeogrāfiskajiem sarakstiem. Sešu gadu laikā no šādas iekļaušanas sarakstā dalībvalstīm KNT ir jāpiešķir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT) statuss, jānosaka saglabāšanas mērķi un pasākumi nolūkā saglabāt vai atjaunot teritorijās esošās aizsargājamās sugas un dzīvotnes, lai sasniegtu labvēlīgu saglabāšanās stāvokli valsts bioģeogrāfiskajā līmenī. Tās ir galvenās prasības biodaudzveidības aizsardzībai visā ES. Gan Eiropas zaļajā kursā, gan ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam norādīts, ka Eiropas Savienībai ir būtiski apturēt biodaudzveidības izzušanu, saglabājot dabas teritorijas un atjaunojot iedragātās ekosistēmas līdz labvēlīgam saglabāšanās stāvoklim. Kipra trim no 37 KNT nav piešķīrusi ĪADT statusu. Turklāt trīs īpaši aizsargājamām dabas teritorijām nav noteikti saglabāšanas mērķi, un pārējām 34 ĪADT noteiktie saglabāšanas mērķi neatbilst direktīvas prasībām, piemēram, tie ir pārāk neskaidri vai tajos nav pareizi identificētas sugas un dzīvotnes, kurām tie ir paredzēti. Kipra arī nav noteikusi saglabāšanas pasākumus attiecībā uz 33 ĪADT, un četrām ĪADT noteiktie saglabāšanas pasākumi ir pārāk vispārīgi, lai nodrošinātu sugu un dzīvotņu pienācīgu aizsardzību. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Kiprai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli. Tagad Kiprai divu mēnešu laikā jāatbild uz vēstuli un jāveic nepieciešamie pasākumi; pretējā gadījumā Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.
Daba. Komisija aicina SLOVĒNIJU noteikt īpašas aizsargājamās jūras un putnu teritorijas
Komisija aicina Slovēniju pareizi piemērot Putnu direktīvu (Direktīva 2009/147/EK), kurā noteikts, ka dalībvalstīm ir jānosaka īpašas aizsargājamās teritorijas (ĪAT), lai aizsargātu savvaļas putnus. Gan Eiropas zaļajā kursā, gan Eiropas biodaudzveidības stratēģijā norādīts, ka Eiropas Savienībai ir būtiski apturēt biodaudzveidības izzušanu, aizsargājot biodaudzveidību un to atjaunojot. Komisija 2016. gadā sāka dialogu ar visām dalībvalstīm, arī Slovēniju, lai novērstu atlikušos trūkumus ĪAT noteikšanā jūras vidē. Aizsargājamās jūras teritorijas, piemēram, tās, kas noteiktas saskaņā ar Putnu direktīvu, aizsargā svarīgas jūrasputnu vairošanās, barošanās vai migrācijas vietas, un tām ir būtiska nozīme šo vietu laba stāvokļa nodrošināšanā ES ūdeņos. Tomēr Slovēnijas iestādes joprojām nav noteikušas visas vajadzīgās ĪAT attiecībā uz garknābja jūras kraukli, kas ir saskaņā ar direktīvu aizsargājama jūrasputnu suga, un tādējādi nav izpildījušas Putnu direktīvā noteiktos pienākumus. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Slovēnijai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli. Tagad Slovēnijai divu mēnešu laikā jāatbild uz vēstuli un jāveic nepieciešamie pasākumi; pretējā gadījumā Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.
Daba. Komisija aicina ITĀLIJU ievērot ES tiesību aktus dabas aizsardzības jomā
Komisija aicina Itāliju nodrošināt dzīvotņu un sugu pienācīgu aizsardzību saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK (Dzīvotņu direktīva) un Direktīvu 2009/147/EK (Putnu direktīva). Atbilstoši Dzīvotņu direktīvai un Putnu direktīvai dalībvalstis vienojās izveidot saskaņotu Eiropas Natura 2000 tīklu, proti, ierosināt atbilstošas Kopienā nozīmīgas teritorijas (KNT) un klasificēt īpaši aizsargājamās teritorijas (ĪAT). Tās ir galvenās prasības biodaudzveidības aizsardzībai visā ES. Gan Eiropas zaļais kurss, gan Eiropas biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam uzsver, ka Eiropas Savienībai ir būtiski apturēt biodaudzveidības samazināšanos, saglabājot dabas teritorijas un atjaunojot iedragātās ekosistēmas līdz labam ekoloģiskajam stāvoklim. Pašreizējais Itālijas Natura 2000 tīkls pienācīgi neaptver dažādus aizsargājamos biotopus un sugas. Vislielākās nepilnības ir saistītas ar jūras organismu sugām, piemēram, Vidusjūras mūku roni, jūras bruņurupuci un afalīnu, kā arī ar tādām jūras dzīvotnēm kā rifi. Vairākām jūras putnu sugām, piemēram, dzeltenknābja vētrasputnam un Vidusjūras vētrasputnam, nav arī norādīti izplatības areāli jūrā. Iepriekš minēto apsvērumu dēļ Komisija ir nolēmusi sūtīt Itālijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Tagad Itālijai divu mēnešu laikā jāatbild uz vēstuli un jāveic nepieciešamie pasākumi. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.
Biodaudzveidība. Komisija aicina 18 dalībvalstis aizsargāt vidi no invazīvām svešzemju sugām
Komisija aicina Beļģiju, Bulgāriju, Čehiju, Vāciju, Īriju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju īstenot dažādos noteikumus, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību. Gan Eiropas zaļais kurss, gan Eiropas biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam uzsver, ka Eiropas Savienībai ir būtiski apturēt biodaudzveidības samazināšanos, saglabājot dabas teritorijas un atjaunojot iedragātās ekosistēmas līdz labam ekoloģiskajam stāvoklim. Invazīvas svešzemju sugas ir augi un dzīvnieki, kas cilvēka iejaukšanās rezultātā ieviešas teritorijās, kuras ir ārpus to dabiskās izplatības areāla, strauji izplatās un izkonkurē vietējas sugas, radot smagas vidiskas un ekonomiskas sekas. Visas 18 dalībvalstis nav izstrādājušas, īstenojušas un Komisijai paziņojušas rīcības plānu (vai rīcības plānu kopumu) nolūkā novērst svarīgākos invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas ES, neapzinātas introdukcijas un izplatīšanās ceļus. Turklāt Bulgārija, Grieķija un Rumānija nav nedz izveidojušas invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas ES, uzraudzības sistēmu, nedz arī iekļāvušas to savā esošajā sistēmā. Grieķija un Rumānija nav ieviesušas pilnībā funkcionējošas struktūras oficiālo kontroļu veikšanai, kas vajadzīgas, lai novērstu sugu, kas rada bažas ES, apzinātu introdukciju. Portugāle nav nosūtījusi īstenošanas ziņojumu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi katrai dalībvalstij sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tām divus mēnešus laika atbildes sniegšanai un vajadzīgo pasākumu veikšanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.
Ar bīstamām vielām saistītu lielu avāriju novēršana. Komisija aicina ČEHIJU, POLIJU un SLOVĒNIJU uzlabot savus valsts noteikumus
Komisija aicina Čehiju, Poliju un Slovēniju saskaņot savus valsts tiesību aktus ar Direktīvu 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību (Seveso III direktīva). Direktīva attiecas uz vairāk nekā 12 000 rūpniecisku iekārtu visā Eiropas Savienībā un paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai novērstu lielas rūpnieciskas avārijas un līdz minimumam samazinātu to kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Tās darbības joma aptver tādas nozares kā ķīmiskā un naftas ķīmijas rūpniecība un degvielas/kurināmā vairumtirdzniecība un uzglabāšana. Tiek piemēroti dažādi drošuma režīmi atkarībā no bīstamo vielu daudzuma, un iekārtām, kurās tiek izmantoti vai uzglabāti lieli daudzumi šādu vielu, piemēro stingrākas juridiskās prasības. Eiropas zaļā kursa mērķis ir virzīt ES uz nulles piesārņojumu sabiedrības veselības, vides un klimatneitralitātes labā. Tajā norādīts, ka pieņemtie vides noteikumi ir efektīvi jāpiemēro, lai sasniegtu gaidītos rezultātus. Komisija ir konstatējusi 54 gadījumus, kad Čehija nav pareizi piemērojusi minēto direktīvu. Čehija nav pareizi transponējusi dažas definīcijas (jauns uzņēmums, bīstamība un ieinteresētā sabiedrības daļa), pienākumu paziņot kompetentajām iestādēm konkrētu informāciju, kā arī drošības pārskata un avārijas rīcības plānu saturu. Čehija nav arī ieviesusi pietiekamus tiesību aktus par sabiedrisko apspriešanu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā, kas prasīta direktīvā, un nav transponējusi noteikumus par inspekcijām, piekļuvi informācijai un iespējām vērsties tiesās. Komisija ir konstatējusi 48 gadījumus, kur Polija nav pareizi piemērojusi minēto direktīvu, piemēram, attiecībā uz operatora pienākumiem, noteikumiem, kas saistīti ar drošības pārskatiem, avārijas rīcības plāniem, zemes izmantošanas plānošanu, sabiedrības informēšanu, sabiedrisko apspriešanu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā, darbībām, kas kompetentajām iestādēm jāveic pēc lielas avārijas, kā arī noteikumiem par inspekcijām. Turklāt Polija nav pareizi transponējusi dažas no direktīvā noteiktajām definīcijām (objekts, operators, bīstamā viela, liela avārija). Slovēnija nav pareizi transponējusi konkrētas Seveso III direktīvas definīcijas, pienākumu izstrādāt lielu avāriju novēršanas politiku un jauniem uzņēmumiem pirms darbības sākšanas laikus nosūtīt drošības pārskatu, kā arī pienākumus attiecībā uz sabiedrības tiesībām izteikt piezīmes un viedokļus kompetentajai iestādei, pirms tiek pieņemts lēmums par konkrētu individuālu projektu, un to ka, pieņemot lēmumu, pienācīgi tiek ievēroti rīkotās apspriešanas rezultāti. Tas kavē direktīvas pareizu īstenošanu. Vidiskajai pārvaldībai ir būtiska nozīme dažādu nozaru vidisko noteikumu pareizā darbībā un to mērķu sasniegšanā. Iepriekš minēto apsvērumu dēļ Komisija ir nolēmusi sūtīt Čehijai, Polijai un Slovēnijai oficiāla paziņojuma vēstules. Attiecīgajām dalībvalstīm tagad divu mēnešu laikā jāatbild uz vēstulēm un jāveic nepieciešamie pasākumi; pretējā gadījumā Komisija var nolemt sniegt argumentētus atzinumus.
Ietekmes uz vidi novērtējums. Komisija aicina VĀCIJU attiecībā uz transporta infrastruktūras projektu atļaušanu nodrošināt tiesu iestāžu pieejamību
Komisija aicina Vāciju nodrošināt sabiedrībai pienācīgu tiesu iestāžu pieejamību attiecībā uz transporta infrastruktūras projektiem, kurus atļauj ar tiesību aktiem un kuriem nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (Direktīva 2011/92/ES). Direktīva atļauj šādus projektus apstiprināt ar valsts tiesību aktu, tāpēc uz tiem var neattiecināt noteikumus par sabiedrisko apspriešanu. Taču direktīvā ir noteikts, ka arī tad ir jābūt iespējai tiesā juridiski pārskatīt projekta atļauju. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ir uzsvērts, ka ir svarīgi, lai Eiropa turpinātu virzīties uz savu vides mērķu sasniegšanu. Vācijas Federālais parlaments 2020. gada martā pieņēma likumu, kurā konkrēti uzskaitīti vairāki transporta infrastruktūras projekti, ko var apstiprināt ar federālajiem tiesību aktiem, nevis parastajā administratīvajā procedūrā. Tomēr infrastruktūras projektu atļaušana ar federālajiem tiesību aktiem ievērojami samazina privātpersonu un NVO piekļuvi tiesu iestādēm, jo Vācijas federālos tiesību aktus drīkst atcelt tikai Federālā konstitucionālā tiesa. Privātpersonām un jo īpaši NVO, kuras skar šādi projekti, ir ierobežotas iespējas tieši vērsties konstitucionālajā tiesā. Komisija uzskata, ka valsts tiesību aktos nav paredzēts cits regulējums, kas nodrošinātu, ka attiecīgā sabiedrības daļa, arī NVO, katrā gadījumā var lūgt juridiski pārskatīt projektus, kuriem nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums un kuri ir atļauti ar federālajiem tiesību aktiem. Tāpēc Komisija sūta Vācijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Tagad Vācijai divu mēnešu laikā jāatbild uz vēstuli un jāveic nepieciešamie pasākumi. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.
Piesārņojums. Komisija aicina ČEHIJU uzlabot tās noteikumus par rūpniecisko darbību radīto piesārņojumu
Komisija aicina Čehiju saskaņot tās valsts tiesību aktus ar Rūpniecisko emisiju direktīvu (Direktīva 2010/75/ES). Rūpnieciskām darbībām ir būtiska ietekme uz vidi, un direktīvā ir paredzēti noteikumi par darbībām, kas ietver emisiju gaisā, ūdenī un augsnē novēršanu vai samazināšanu un atkritumu rašanās novēršanu. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu attiecībā uz ES ir izvirzīta nulles piesārņojuma iecere un uzsvērts, ka ir jāsamazina gaisa piesārņojums, kas ir viens no galvenajiem cilvēka veselību ietekmējošajiem faktoriem. Lai sekmīgi aizsargātu cilvēka veselību un nosargātu dabisko vidi, ir ļoti svarīgi pilnībā īstenot ES tiesību aktos nostiprinātos gaisa kvalitātes standartus. Čehija nav transponējusi vai ir nepareizi transponējusi dažus direktīvas noteikumus. Piemēram, valsts tiesību aktos nav transponētas “attiecīgās sabiedrības daļas” un “atlikumu” definīcijas. Turklāt nav pareizi transponēti daži noteikumi par atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu darbību; un noteikumi par personu piekļuvi informācijai un tiesu iestāžu pieejamību ir neskaidri. Tāpēc Komisija šodien nolēma sūtīt Čehijai oficiāla paziņojuma vēstuli; Čehijas rīcībā tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz vēstuli un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.
Gaisa kvalitāte. Komisija aicina POLIJU uzlabot noteikumus gaisa piesārņojuma jomā
Eiropas Komisija aicina Poliju valsts tiesību aktos pareizi transponēt visas prasības, kas noteiktas Direktīvā (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošu vielu valstu emisiju samazināšanu. Minētās direktīvas mērķis ir palīdzēt panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kas nerada būtisku negatīvu ietekmi un risku cilvēka veselībai un videi. Konkrētāk, direktīvā dalībvalstīm ir noteiktas valsts emisiju samazināšanas saistības attiecībā uz pieciem nozīmīgiem gaisa piesārņotājiem (slāpekļa oksīdi (NOx), nemetāna gaistošie organiskie savienojumi (NMGOS), sēra dioksīds (SO2), amonjaks (NH3) un smalkās daļiņas (PM2,5)). Visiem šiem gaisa piesārņotājiem ir būtiska negatīva ietekme uz cilvēka veselību (piemēram, tie var izraisīt elpošanas orgānu problēmas, sirds un asinsvadu slimības un vēzi), kā arī tie nodara kaitējumu ekosistēmām. Eiropas zaļā kursa mērķis ir virzīt ES uz nulles piesārņojumu sabiedrības veselības, vides un klimatneitralitātes labā. Polija nav valsts tiesību aktos arī transponējusi direktīvas prasību valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmā iekļaut obligātus emisijas samazināšanas pasākumus. Turklāt Polija nav transponējusi prasību rīkot pārrobežu apspriešanos par valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmām. Visbeidzot, Polijas tiesību akti neparedz nekādas sankcijas par direktīvas pārkāpumiem. Iepriekš minēto apsvērumu dēļ Komisija ir nolēmusi sūtīt Polijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Tagad Polijai divu mēnešu laikā jāatbild uz vēstuli un jāveic nepieciešamie pasākumi. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.
Oficiāla paziņojuma papildvēstule
Orhūsas konvencija. Komisija aicina AUSTRIJU uzlabot tās tiesību aktus par sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesā saistībā ar vides jautājumiem
Komisija aicina Austriju pareizi īstenot valsts tiesību aktos visas prasības, kas noteiktas Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija ). Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ir uzsvērts, ka ir svarīgi, lai Eiropa turpinātu virzīties uz savu vides mērķu sasniegšanu. Komisija 2014. gadā sāka pārkāpuma procedūru pret Austriju, jo tā nevalstiskajām organizācijām (NVO) un privātpersonām nepiešķīra tiesības vērsties tiesā nolūkā apstrīdēt pieņemtos lēmumus vai bezdarbību, ar ko tiek pārkāpti ES vides tiesību akti. Pēc Tiesas sprieduma saistītā lietā 2017. gadā Austrija sāka integrēt Orhūsas konvenciju savos tiesību aktos, ar kuriem īsteno ES vides tiesību aktus. Šī īstenošana prasīja ļoti ilgu laiku, jo bija jāgroza liels skaits tiesību aktu gan federālajā, gan federālo zemju līmenī. Lai gan Austrijas 2018.–2020. gadā veiktie pasākumi ir solis pareizajā virzienā, Komisija ir konstatējusi vairākus nenovērstus un jaunus trūkumus. Konkrēti, vairākās svarīgās lietās Austrijas tiesību akti nenodrošina sabiedrības tiesības uz tādu lēmumu pārskatīšanu tiesā, kas, iespējams, ir pretrunā vides tiesībām. Turklāt pārskatīšana tiesā principā attiecas tikai uz individuāliem lēmumiem un neietver normatīvus administratīvos aktus. Visbeidzot, daudzos gadījumos privātpersonām šīs tiesības nav pieejamas nemaz. Pienācīga piekļuve valstu tiesām un efektīva pārskatīšana tiesā vides jautājumos, uz kuriem attiecas ES tiesību akti, ir daļa no ES vidiskās pārvaldības. Lai Eiropas zaļo kursu īstenotu dzīvē, līdz ar dalībvalstu rīcību neaizstājama ir pienācīga vidiskās pārvaldības darbība un privāttiesiskā izpilde. Iepriekš minēto apsvērumu dēļ Komisija ir nolēmusi sūtīt Austrijai oficiāla paziņojuma papildvēstuli. Tagad Austrijai divu mēnešu laikā jāatbild uz vēstuli un jāveic nepieciešamie pasākumi. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.
Oficiāla paziņojuma vēstule saskaņā ar LESD 260. pantu
Komunālie notekūdeņi. Komisija aicina GRIEĶIJU nodrošināt komunālo notekūdeņu pareizu attīrīšanu
Komisija aicina Grieķiju ievērot Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas (Direktīva 91/271/EEK – KNAD) prasības. Saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstīm jānodrošina, ka aglomerācijās (pilsētās, apdzīvotās vietās) tiek pienācīgi savākti un attīrīti notekūdeņi, tādējādi novēršot vai mazinot to nevēlamo ietekmi. Eiropas zaļā kursa un nesen pieņemtā Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķis ir virzīt ES uz nulles piesārņojumu sabiedrības veselības, vides un klimatneitralitātes labā. Komisija 2011. gadā sāka pārkāpuma procedūru pret Grieķiju par to, ka tā nav izpildījusi savu pienākumu nodrošināt, ka aglomerācijās (pilsētās, apdzīvotās vietās) tiek pienācīgi savākti un attīrīti notekūdeņi, tādējādi novēršot vai mazinot to nevēlamo ietekmi. Komisija tagad sūta Grieķijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka šī valsts nav izpildījusi Tiesas 2017. gada 14. septembra spriedumu (C-320/15). Šajā spriedumā Tiesa secinājusi, ka Grieķija nav nodrošinājusi komunālo notekūdeņu pienācīgu savākšanu un attīrīšanu piecās aglomerācijās. Komisija ir konstatējusi, ka minētais pārkāpums joprojām nav novērsts divās aglomerācijās – Prosotsani un Doxato. Komisija ir nolēmusi šodien nosūtīt Grieķijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka šī valsts nav izpildījusi Tiesas spriedumu. Šī ir pārkāpuma procedūra, kas balstās uz LESD 260. panta 2. punktu un nozīmē to, ka Komisija var nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Tiesā un lūgt piemērot finanšu sankcijas pēc tam, kad Grieķijai bijusi dota iespēja atbildēt uz vēstuli un veikt nepieciešamos pasākumus.
Argumentēti atzinumi
Piesārņojums. Komisija aicina BULGĀRIJU uzlabot tās noteikumus par rūpniecisko darbību radīto piesārņojumu
Komisija sūta Bulgārijai argumentētu atzinumu par to, ka tā valsts tiesību aktos nav pareizi iekļāvusi visus Rūpniecisko emisiju direktīvas (Direktīva 2010/75/ES) elementus. Rūpnieciskām darbībām ir būtiska ietekme uz vidi, un direktīvā ir paredzēti noteikumi par darbībām, kas ietver emisiju gaisā, ūdenī un augsnē novēršanu vai samazināšanu un atkritumu rašanās novēršanu. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ir uzsvērts, ka ir svarīgi, lai Eiropa turpinātu virzīties uz savu vides mērķu sasniegšanu. Lai gan lielāko daļu direktīvas noteikumu Bulgārija ir transponējusi pareizi, konkrēti tās aspekti nav iekļauti pareizi. Tie ir, piemēram, skaidra prasība katru reizi, kad tiek pārskatīta atļauja, atkārtoti novērtēt emisiju atkāpi attiecībā uz mazāk stingrām emisiju robežvērtībām un veikt inspekcijas, lai nopietnas sūdzības par vides noteikumu neievērošanu, negadījumus, starpgadījumus un neatbilstības izmeklētu pēc iespējas īsākā laikā, nevis 30 dienās. Tāpēc Komisija šodien ir nolēmusi Bulgārijai sniegt argumentētu atzinumu. Bulgārijai tiks doti divi mēneši, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus; pretējā gadījumā Komisija lietu var nodot izskatīšanai Tiesā.
Komunālie notekūdeņi. Komisija mudina BEĻĢIJU nodrošināt komunālo notekūdeņu pareizu attīrīšanu
Komisija mudina Beļģiju ievērot Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas (Direktīva 91/271/EEK) prasības. Saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstīm jānodrošina, ka urbānajās aglomerācijās (pilsētās, apdzīvotās vietās) tiek pienācīgi savākti un attīrīti notekūdeņi, tādējādi novēršot vai mazinot to nevēlamo ietekmi. Tāpēc saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, kura mērķis ir virzīt ES uz nulles piesārņojumu sabiedrības veselības, vides un klimatneitralitātes labā, Komisija ir nolēmusi Beļģijai sniegt argumentētu atzinumu par Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas neievērošanu. Beļģijai kopš 2005. gada bija pilnībā jāatbilst Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas prasībām. Lai gan Beļģijas iestādes ir paziņojušas monitoringa datus nolūkā apliecināt atbilstību direktīvas prasībām, par trim aglomerācijām nepieciešamie paraugi, kas aptver regulārus periodus, nav iesniegti. Tas Komisijai liek secināt, ka minētās iestādes nav sniegušas prasītos pierādījumus par šo aglomerāciju iespējamo atbilstību. No 12 aglomerācijām, kuras Komisija norādīja sākotnējā oficiālā paziņojuma vēstulē, tikai viena aglomerācija tagad tiek uzskatīta par atbilstošu visām direktīvas prasībām. Tāpēc Komisija šodien ir nolēmusi Beļģijai sniegt argumentētu atzinumu. Beļģijai tiks doti divi mēneši, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus; pretējā gadījumā Komisija lietu var nodot izskatīšanai Tiesā.
Atkritumi. Komisija mudina 7 dalībvalstis to tiesību aktos pilnībā ieviest jaunos ES noteikumus par atkritumu plūsmām
Komisija aicina Beļģiju, Grieķiju, Somiju, Horvātiju, Luksemburgu, Maltu un Slovākiju saskaņot valsts tiesību aktus ar izmaiņām, kas iekļautas Direktīvā 2018/849, ar ko groza Direktīvu 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un Direktīvu 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA). Nolietotu transportlīdzekļu direktīvas mērķis ir novērst transportlīdzekļu atkritumu rašanos, palielināt materiālu atkārtotu izmantošanu, reciklēšanu un reģenerāciju un uzlabot to uzņēmēju vidisko sniegumu, kuri iesaistīti transportlīdzekļu aprites ciklā. Bateriju un akumulatoru direktīvas mērķis ir uzlabot bateriju un akumulatoru ekoloģiskos raksturlielumus un visu to aprites ciklā iesaistīto uzņēmēju darbību vidisko sniegumu. EEIA direktīvas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu, novēršot elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu rašanos, veicināt to atkārtotu izmantošanu, reciklēšanu un reģenerāciju, kā arī uzlabot visu šādu atkritumu plūsmu aprites ciklā iesaistīto uzņēmēju vidisko sniegumu. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ir uzsvērts, ka ir svarīgi, lai Eiropa turpinātu virzīties uz savu vides mērķu sasniegšanu. Komisija minētajām 7 dalībvalstīm 2020. gada oktobrī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules. Tagad Komisija ir nolēmusi tām sūtīt argumentētus atzinumus. Attiecīgajām valstīm ir doti divi mēneši, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus; pretējā gadījumā lietas var tikt nodotas izskatīšanai Tiesā.
Atkritumi. Komisija mudina 13 dalībvalstis to tiesību aktos pilnībā ieviest jaunos ES noteikumus par atkritumu apglabāšanu poligonā
Komisija mudina Austriju, Beļģiju, Čehiju, Igauniju, Grieķiju, Somiju, Franciju, Horvātiju, Luksemburgu, Latviju, Maltu, Rumāniju un Slovākiju saskaņot valsts tiesību aktus ar izmaiņām, kas iekļautas Direktīvā 2018/850 par atkritumu poligoniem. Direktīva no 2030. gada ievieš ierobežojumus attiecībā uz visu tādu atkritumu apglabāšanu poligonos, kas ir derīgi reciklēšanai vai enerģijas reģenerācijai. Tās nolūks ir arī līdz 2035. gadam ierobežot uz atkritumu poligoniem nosūtīto sadzīves atkritumu īpatsvaru līdz 10 %, un tā ievieš noteikumus par to, kā aprēķināt sasniegtos sadzīves atkritumu mērķrādītājus. Turklāt tā prasa ES valstīm ieviest efektīvu kvalitātes kontroles un izsekojamības sistēmu attiecībā uz poligonos apglabātajiem sadzīves atkritumiem. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ir uzsvērts, ka ir svarīgi, lai Eiropa turpinātu virzīties uz savu vides mērķu sasniegšanu. Komisija minētajām 13 dalībvalstīm 2020. gada oktobrī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules. Tagad Komisija ir nolēmusi tām sūtīt argumentētus atzinumus. Attiecīgajām valstīm ir doti divi mēneši, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus; pretējā gadījumā lietas var tikt nodotas izskatīšanai Tiesā.
Atkritumi. Komisija mudina 17 dalībvalstis to tiesību aktos pilnībā ieviest jaunos ES noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu
Komisija mudina Austriju, Beļģiju, Čehiju, Igauniju, Grieķiju, Spāniju, Somiju, Franciju, Horvātiju, Lietuvu, Luksemburgu, Latviju, Maltu, Poliju, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju saskaņot valsts tiesību aktus ar izmaiņām, kas iekļautas Direktīvā (ES) 2018/851, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem. Direktīvā ir noteikts darbības prasību minimums attiecībā uz ražotāja paplašinātas atbildības shēmām un pastiprināti noteikumi par atkritumu rašanās novēršanu. Tajā ir noteikti arī jauni mērķrādītāji attiecībā uz sadzīves atkritumu reciklēšanu, precizējot, ka līdz 2025. gadam vismaz 55 % sadzīves atkritumu pēc masas būs jāreciklē. Šie mērķrādītāji līdz 2030. gadam palielināsies līdz 60 % un līdz 2035. gadam – līdz 65 %. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ir uzsvērts, ka ir svarīgi, lai Eiropa turpinātu virzīties uz savu vides mērķu sasniegšanu. Komisija minētajām 17 dalībvalstīm 2020. gada oktobrī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules. Tagad Komisija ir nolēmusi tām sūtīt argumentētus atzinumus. Attiecīgajām valstīm ir doti divi mēneši, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus; pretējā gadījumā lietas var tikt nodotas izskatīšanai Tiesā.
Atkritumi. Komisija mudina 13 dalībvalstis pilnībā ieviest jaunos ES noteikumus par izlietotā iepakojuma rašanās novēršanu
Komisija mudina Austriju, Igauniju, Grieķiju, Spāniju, Somiju, Franciju, Horvātiju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Poliju un Rumāniju saskaņot valsts tiesību aktus ar izmaiņām, kas iekļautas Direktīvā 2018/852 par iepakojumu un izlietoto iepakojumu. Direktīva prasa ES valstīm veikt pasākumus nolūkā novērst izlietotā iepakojuma rašanos un līdz minimumam samazināt iepakojuma ietekmi uz vidi. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ir uzsvērts, ka ir svarīgi, lai Eiropa turpinātu virzīties uz savu vides mērķu sasniegšanu. Komisija minētajām 13 dalībvalstīm 2020. gada oktobrī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules. Tagad Komisija ir nolēmusi tām sūtīt argumentētus atzinumus. Attiecīgajām valstīm ir doti divi mēneši, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus; pretējā gadījumā lietas var tikt nodotas izskatīšanai Tiesā.
Atkritumi. Komisija aicina GRIEĶIJU veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu atkritumu apsaimniekošanu
Komisija aicina Grieķiju saskaņot valsts tiesību aktus ar Atkritumu pamatdirektīvu (Direktīva 2008/98/EK) un Atkritumu poligonu direktīvu (Direktīva 1999/31/EK). Atkritumu pamatdirektīva nosaka prioritāro secību, t. s. “atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju”, kas jāizmanto, izstrādājot atkritumu rašanās novēršanas un atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktus un politikas iniciatīvas. Atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā atkritumu rašanās novēršana ir galvenā prioritāte, bet pārstrādei tiek piešķirta augstāka prioritāte nekā enerģijas reģenerācijas vai atkritumu apglabāšanas darbībām. Tas apvienojumā ar Atkritumu poligonu direktīvā noteiktajiem mērķiem nozīmē, ka dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka atkritumi tiek savākti un apstrādāti tādā veidā, kas aizsargā gan cilvēku veselību, gan vidi. Eiropas zaļā kursa un nesen pieņemtā Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķis ir virzīt ES uz nulles piesārņojumu sabiedrības veselības, vides un klimatneitralitātes labā. Pēdējos 10 gadus atkritumu poligons Mikonā darbojas slikti; par to liecina dažādas inspekcijas, ko veikusi Grieķijas inspekcijas iestāde. Neraugoties uz zināmu progresu, atkritumu poligons turpina piesārņot vidi un apdraud cilvēku veselību. Piemēram, infiltrāti piesārņo pazemes ūdeņus, biogāze netiek savākta un apstrādāta un tieši izplūst atmosfērā, un atkritumi ir atrodami ārpus poligona. Grieķijai ir jānodrošina, ka tiek veikti pienācīgi pasākumi, lai atkritumu poligons beidzot varētu darboties tādā veidā, kas neapdraud cilvēku veselību un vidi. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Grieķijai sniegt argumentētu atzinumu. Tagad Grieķijai ir doti divi mēneši, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus; pretējā gadījumā Komisija lietu var nodot izskatīšanai Tiesā.
Plūdi. Komisija aicina SPĀNIJU nodrošināt sākotnējā plūdu riska novērtējuma pārskatīšanu
Eiropas Komisija aicina Spāniju izpildīt Plūdu direktīvas (Direktīva 2007/60/EK) prasības. Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstīm ir jāsamazina un jāpārvalda plūdu risks, veicot sākotnēju plūdu riska novērtējumu, lai noteiktu plūdu riskam pakļautās teritorijas un varētu izstrādāt pienācīgu plūdu riska pārvaldības plānu. Pirmais sākotnējais plūdu riska novērtējums bija jāsagatavo līdz 2011. gadam. Dalībvalstīm tika prasīts līdz 2019. gada 22. martam sniegt informāciju par sākotnējo plūdu riska novērtējumu pārskatīšanu. Pārskatīšana un atjaunināšana ir svarīga, lai sabiedrība un Komisija iegūtu informāciju par jaunām plūdu riska tendencēm. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ir uzsvērts, ka ir svarīgi, lai Eiropa turpinātu virzīties uz savu vides mērķu sasniegšanu. Komisija 2020. gada oktobrī nosūtīja Spānijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nav izpildījusi minēto pienākumu attiecībā uz Baleāru salu upju baseinu apgabalu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Spānijai šodien nosūtīt argumentētu atzinumu. Tagad Spānijai ir doti divi mēneši, lai veiktu nepieciešamos pasākumus; pretējā gadījumā Komisija var nolemt šo lietu nodot izskatīšanai Tiesā.
Daba. Komisija aicina LATVIJU nodrošināt ES dabas aizsardzības tiesību aktu ievērošanu
Komisija aicina Latviju veikt pasākumus, lai aizsargātu un pārvaldītu tās Natura 2000 teritorijas un tādējādi izpildītu Dzīvotņu direktīvā (Direktīva 92/43/EEK) noteiktos pienākumus. Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu dalībvalstīm ir jāierosina Kopienā nozīmīgas ES teritorijas (KNT), ko pēc tam pievieno ES bioģeogrāfiskajiem sarakstiem. Sešu gadu laikā no šādas iekļaušanas sarakstā dalībvalstīm KNT ir jāpiešķir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT) statuss, jānosaka saglabāšanas mērķi un pasākumi nolūkā saglabāt vai atjaunot teritorijās esošās aizsargājamās sugas un dzīvotnes, lai sasniegtu labvēlīgu saglabāšanās stāvokli valsts bioģeogrāfiskajā līmenī. Tās ir galvenās prasības biodaudzveidības aizsardzībai visā ES. Gan Eiropas zaļajā kursā, gan ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam norādīts, ka Eiropas Savienībai ir būtiski apturēt biodaudzveidības izzušanu, saglabājot dabas teritorijas un atjaunojot iedragātās ekosistēmas līdz labam ekoloģiskajam stāvoklim. Lai gan Latvija visas 328 KNT, uz kurām attiecas šī lieta, ir noteikusi par ĪADT, tā kopumā un ilgstoši to nav darījusi pareizi. Turklāt Latvija nav noteikusi teritorijai specifiskus saglabāšanas mērķus un nepieciešamos saglabāšanas pasākumus, kas nodrošinātu noteikto ĪADT faktisku aizsardzību un atjaunošanu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Latvijai nosūtīt argumentētu atzinumu. Tagad Latvijai ir doti divi mēneši, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus; pretējā gadījumā Komisija var nolemt šo lietu nodot izskatīšanai Tiesā.
Daba. Komisija aicina MALTU izbeigt praksi, kas skar aizsargājamus savvaļas putnus
Komisija aicina Maltu pareizi piemērot Putnu direktīvu (Direktīva 2009/147/EK) un izbeigt praksi atļaut žubīšu sagūstīšanu. Putnu direktīvā ir noteikta prasība izveidot vispārēju savvaļas putnu aizsardzības sistēmu un atkāpes attiecībā uz medībām un sagūstīšanu ir atļautas tikai tad, ja ir ievēroti stingri nosacījumi. Tās ir galvenās prasības biodaudzveidības aizsardzībai visā ES. Gan Eiropas zaļajā kursā, gan ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam norādīts, ka Eiropas Savienībai ir būtiski apturēt biodaudzveidības izzušanu, saglabājot dabas teritorijas un atjaunojot iedragātās ekosistēmas līdz labam ekoloģiskajam stāvoklim. Malta nesen atļāva žubīšu sagūstīšanu pētniecības nolūkos; pirms tam tā vairākus gadus bija atļāvusi žubīšu sagūstīšanu atpūtas nolūkos, un Tiesa konstatēja, ka šī prakse ir pretrunā Putnu direktīvas prasībām. Konkrētāk, Komisija uzskata, ka 2020. gada oktobrī pieņemtā jaunā atkāpju shēma, kas atļauj žubīšu sagūstīšanu pētniecības nolūkos, apiet Tiesas spriedumu, atļaujot žubīšu sagūstīšanu līdzīgos apstākļos, kādi bija pirms šā sprieduma, pat ja tagad shēmas nosaukums ir cits. Maltas iestāžu atbilde uz oficiālā paziņojuma vēstuli nav apmierinoša, tāpēc Komisija ir nolēmusi Maltai nosūtīt argumentētu atzinumu. Tagad Maltai ir mēnesis laika, lai situāciju labotu; pretējā gadījumā Komisija var nolemt šo lietu nodot izskatīšanai Tiesā. Saīsinātā termiņa mērķis ir novērst nopietnu un neatgriezenisku kaitējumu videi, ja Maltas Republika ir iecerējusi atklāt jaunu sagūstīšanas sezonu.
Ietekmes uz vidi novērtējums. Komisija mudina BULGĀRIJU uzlabot tās noteikumus par valsts un privāto projektu ietekmi uz vidi
Komisija mudina Bulgāriju valsts tiesību aktos pareizi transponēt Direktīvu par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (Direktīva 2011/92/ES) . Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ir uzsvērts, ka ir svarīgi, lai Eiropa turpinātu virzīties uz savu vides mērķu sasniegšanu, t. sk. lēmumu pieņemšanas procesos integrējot vides apsvērumus. Komisija 2019. gada martā nosūtīja Bulgārijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nav pareizi transponējusi direktīvu. Bulgārija ir atrisinājusi dažas no vēstulē izklāstītajām problēmām, bet citas joprojām nav atrisinātas. Piemēram, Bulgārija pretēji direktīvas prasībām joprojām nepublisko dažus ietekmes novērtējuma elementus. Direktīvā arī noteikts, ka attīstītājiem ietekmes novērtējuma ziņojumā jāiekļauj citu esošo novērtējumu rezultāti, taču Bulgārija to nenodrošina. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Bulgārijai sniegt argumentētu atzinumu. Tagad Bulgārijai ir doti divi mēneši, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus; pretējā gadījumā Komisija var nolemt šo lietu nodot izskatīšanai Tiesā.
Argumentēti papildatzinumi
Komunālie notekūdeņi. Komisija aicina SPĀNIJU nodrošināt komunālo notekūdeņu pareizu attīrīšanu
Komisija aicina Spāniju ievērot Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas (Direktīva 91/271/EEK– KNAD) prasības. Saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstīm jānodrošina, ka aglomerācijās (pilsētās, apdzīvotās vietās) tiek pienācīgi savākti un attīrīti notekūdeņi, tādējādi novēršot vai mazinot to nevēlamo ietekmi. Eiropas zaļā kursa un nesen pieņemtā Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķis ir virzīt ES uz nulles piesārņojumu sabiedrības veselības, vides un klimatneitralitātes labā. Pilnīga atbilstība KNAD prasībām Spānijai būtu bijusi jānodrošina jau kopš 2005. gada. Kopumā pēc 2012. gadā nosūtītās oficiālā paziņojuma vēstules un 2015. gadā nosūtītā pirmā argumentētā atzinuma Spānija joprojām nav izpildījusi savus pienākumus attiecībā uz notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu 332 aglomerācijās. 30 aglomerācijām nav komunālo notekūdeņu savākšanas sistēmu, un tās notekūdeņu attīrīšanā galvenokārt vai pilnībā paļaujas uz individuālām piemērotām sistēmām (IPS). Spānija nav paskaidrojusi, ka savākšanas sistēmas neieviešana ir pamatota atbilstoši direktīvai. Turklāt minēto IPS pārbaudē konstatēts, ka tās nevar nodrošināt tādu pašu direktīvā prasīto vides aizsardzības līmeni kā savākšanas sistēma. Tāpēc šīm 30 aglomerācijām nav sistēmas, kas ļautu visus to komunālos notekūdeņus savākt un attīrīt saskaņā ar direktīvu. Turklāt 302 citas aglomerācijas arī neatbilst direktīvas prasībām, jo to notekūdeņi nenonāk komunālo notekūdeņu savākšanas sistēmās un/vai netiek pareizi attīrīti un neatbilst pēcattīrīšanas standartiem. Pamatojoties uz tobrīd pieejamo informāciju, Komisija 2015. gada februārī Spānijai sniedza pirmo argumentēto atzinumu, kas attiecās uz 606 aglomerācijām. Kopš tā laika Komisija ir samazinājusi tādu aglomerāciju skaitu, kuras neatbilst direktīvas prasībām. Komisija šodien nolēma Spānijai sniegt argumentētu papildatzinumu attiecībā uz pārējām aglomerācijām. Spānijai ir doti divi mēneši, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus; pretējā gadījumā Komisija lietu var nodot izskatīšanai Tiesā.
Lietu nodošana Tiesai
Dzeramais ūdens. Komisija nolemj vērsties Tiesā pret ITĀLIJU saistībā ar nedrošu dzeramo ūdeni
Eiropas Komisija šodien nolēma vērsties Tiesā pret Itāliju par Dzeramā ūdens direktīvas (Direktīva 98/83/EK) prasību neievērošanu. Direktīva nosaka, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai dzeramais ūdens būtu pilnvērtīgs un tīrs. Tas nozīmē, ka dzeramajā ūdenī nedrīkst būt mikroorganismi, parazīti un vielas, kas potenciāli var apdraudēt cilvēku veselību. Attiecībā uz Eiropas Savienību Eiropas zaļais kurss nosaka nulles piesārņojuma mērķi. Lai sekmīgi aizsargātu cilvēka veselību un nosargātu dabisko vidi, ir ļoti svarīgi pilnībā īstenot ES tiesību aktos nostiprinātos standartus. Komisija vēršas Tiesā pret Itāliju, jo dažās Lacio reģiona teritorijās Viterbo provincē arsēna un fluorīda vērtības dzeramajā ūdenī krietni pārsniedz Dzeramā ūdens direktīvā noteiktās parametru vērtības. Šāds pārsniegums var kaitēt cilvēku veselībai, īpaši bērnu veselībai. Sešās teritorijās joprojām ir pārsniegtas arsēna nekaitīguma robežvērtības dzeramajā ūdenī: Bagnoregio, Civitella d'Agliano, Fabrica di Roma, Farnese, Ronciglione un Tuscania. Bagnoregio un Fabrica di Roma teritorijās ir pārsniegtas arī fluorīda nekaitīguma robežvērtības. Lai gan Komisija atzinīgi vērtē to, ka Itālija ir pieņēmusi pasākumus, kas aizliedz vai ierobežo ūdensapgādi attiecīgajās teritorijās, un ir informējusi patērētājus par šo situāciju, sešās ūdensapgādes zonās joprojām nav panākta pilnīga atbilstība direktīvas prasībām. Tāpēc Komisija vēršas pret Itāliju Tiesā. Sīkāka informācija ir pieejama paziņojumā presei.
Komunālie notekūdeņi. Komisija nolemj vērsties Tiesā pret UNGĀRIJU sakarā ar notekūdeņu attīrīšanu
Eiropas Komisija šodien nolēma vērsties Tiesā pret Ungāriju par Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas (Direktīva 91/271/EEK) prasību neievērošanu. Saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstīm jānodrošina, ka urbānajās aglomerācijās (pilsētās, apdzīvotās vietās) tiek pienācīgi savākti un attīrīti notekūdeņi, tādējādi novēršot vai mazinot to nevēlamo ietekmi. Attiecībā uz Eiropas Savienību Eiropas zaļais kurss nosaka nulles piesārņojuma mērķi. Lai sekmīgi aizsargātu cilvēka veselību un nosargātu dabisko vidi, ir ļoti svarīgi pilnībā īstenot ES tiesību aktos nostiprinātos standartus. Ungārijā 22 aglomerācijas joprojām neatbilst direktīvas prasībām, jo minētās aglomerācijas nenodrošina visiem iedzīvotājiem komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmu vai alternatīvu, kas nodrošina tādu pašu vides aizsardzības līmeni. Tā kā notekūdeņi netiek pienācīgi savākti, tos nevar attīrīt atbilstoši ES tiesību aktu prasībām. Turklāt Ungārija nav nodrošinājusi stingrāku attīrīšanu piecās citās aglomerācijās. Lai gan Ungārijas iestādes ir cieši sadarbojušās ar Komisiju, jau izveidoto kanalizācijas sistēmu pieslēgumu zemais īpatsvars un individuālo vai citu piemērotu sistēmu lielais izmantojuma īpatsvars Komisijai liek secināt, ka iestādes nav panākušas atbilstību attiecībā uz iepriekš minētajām aglomerācijām. Tāpēc Komisija vēršas pret Ungāriju Tiesā. Sīkāka informācija atrodama paziņojumā presei.
Komunālie notekūdeņi. Komisija nolemj vērsties Tiesā pret FRANCIJU sakarā ar notekūdeņu attīrīšanu
Eiropas Komisija šodien nolēma vērsties Tiesā pret Franciju par Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas (Direktīva 91/271/EEK) prasību neievērošanu. Saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstīm jānodrošina, ka urbānajās aglomerācijās (pilsētās, apdzīvotās vietās) tiek pienācīgi savākti un attīrīti notekūdeņi, tādējādi novēršot vai mazinot to nevēlamo ietekmi. Attiecībā uz Eiropas Savienību Eiropas zaļais kurss nosaka nulles piesārņojuma mērķi. Lai sekmīgi aizsargātu cilvēka veselību un nosargātu dabisko vidi, ir ļoti svarīgi pilnībā īstenot ES tiesību aktos nostiprinātos standartus. Pilnīga atbilstība Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas prasībām Francijai būtu bijusi jānodrošina jau kopš 2005. gada. Tomēr vairāk nekā 100 aglomerācijas, kurās ir vairāk nekā 2000 iedzīvotāju, neatbilst minētajām prasībām, jo komunālie notekūdeņi, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas netiek pienācīgi attīrīti, vai arī, pat ja tiek piemērota pienācīga attīrīšana, attīrītie notekūdeņi neatbilst direktīvas prasībām. Piecpadsmit no šīm aglomerācijām neatbilst arī direktīvas papildu prasībām par jutīgo zonu aizsardzību pret piesārņotājiem. Lai gan Francijas iestādes ir paziņojušas monitoringa datus nolūkā apliecināt atbilstību direktīvas prasībām attiecībā uz dažām sākotnēji noteiktām aglomerācijām, tajās joprojām vērojamie trūkumi un nepilnības liek Komisijai secināt, ka attiecībā uz iepriekš minētajām aglomerācijām iestādes atbilstību nav panākušas. Tāpēc Komisija vēršas pret Franciju Tiesā. Sīkāka informācija atrodama paziņojumā presei.
Zivsaimniecība
Oficiāla paziņojuma vēstule
Kopējā zivsaimniecības politika. Komisija aicina Franciju nodrošināt savas flotes atbilstību prasībām
Komisija aicina Franciju cita starpā nodrošināt atbilstību Kontroles regulai (Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009) un Regulai par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN zvejas regula – Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008). Ar Kontroles regulu ir izveidota ES zivsaimniecības kontroles sistēma, kas nodrošina, ka kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi tiek pareizi piemēroti, lai zvejas darbības būtu vidiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgas un nodrošinātu veselīgas pārtikas avotu ES iedzīvotājiem. Zivsaimniecības noteikumus un kontroles sistēmas dalībvalstis īsteno, izmantojot savas valsts kontroles sistēmas. Kontroles pasākumi cita starpā ietver tādas nozvejas uzraudzību un reģistrēšanu, ko ES zvejas flote gūst jūrās un okeānos. Saskaņā ar NNN zvejas regulu ES drīkst importēt tikai tādus jūras zvejas produktus, kuriem līdzi doti kompetentās karoga valsts apstiprināti nozvejas sertifikāti. Eiropas zaļais kurss atbalsta virzību uz ilgtspējīgu zivsaimniecību un nulles tolerances pieeju cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Francija nav nodrošinājusi Francijas ārējās flotes faktisku uzraudzību un kontroli un to noteikumu izpildi, kas attiecas uz nozveju paziņošanu, konkrēti, tā saukto 10 % pielaidi attiecībā uz katru zivju sugu un pārdošanas zīmju iesniegšanu 48 stundu laikā pēc pirmās pārdošanas, kā arī zvejas žurnāla un izkraušanas deklarāciju iesniegšanu. Turklāt Francija nenodrošina automātiskas un sistemātiskas dokumentu kontrolpārbaudes, kas vajadzīgas, lai uzraudzītu savu zvejas kuģu zvejas darbības, un tādēļ pastāv neatbilstības starp dažādos laikos paziņotiem datiem. Tas, ka Francijas flotes darbības netiek pienācīgi kontrolētas, var izraisīt nozvejas kvotu neievērošanu un pārzveju, kas var ietekmēt attiecīgo zivju krājumu ilgtspējību. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Francijai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli. Tagad Francijai divu mēnešu laikā jāatbild uz vēstuli un jāveic nepieciešamie pasākumi; pretējā gadījumā Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.
2. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU
(Sīkāka informācija: Sonya Gospodinova, tālr. +32 229 66953; Federica Miccoli, tālr.: +32 229 58300; Célia Dejond, tālr.: +32 229 88199)
Oficiāla paziņojuma vēstules un lietu nodošana Tiesai
Publiskais iepirkums. Komisija pieprasa POLIJAI un SLOVĒNIJAI panākt atbilstību ES noteikumiem
Šodien Komisija nolēmusi vērsties pie Polijas un Slovēnijas jautājumā par to tiesību aktu atbilstību ES publiskā iepirkuma un koncesiju noteikumiem. Attiecīgie (Direktīvas 2014/24/ES, Direktīvas 2014/25/ES un Direktīvas 2014/23/ES) noteikumi valsts tiesību aktos bija jātransponē līdz 2016. gada 18. aprīlim. Komisijas veiktajā atbilstības pārbaudē radušās šaubas par to, vai transponētie valstu noteikumi atbilst ES direktīvām. Turklāt Komisija nolēmusi vērsties Tiesā pret Poliju, uzskatot, ka Polijas tiesību aktos, ar kuriem transponē publiskā iepirkuma direktīvas, joprojām nav panākta pilnīga atbilstība ES tiesību aktiem. Šeit var aplūkot paziņojumu presei par šo Komisijas lēmumu. Komisija nolēmusi sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli arī Slovēnijai. Tagad Slovēnijas rīcībā ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt veikt nākamo pasākumu, proti, sūtīt argumentētu atzinumu.
Publiskais iepirkums. Komisija pieprasa AUSTRIJAI panākt atbilstību ES noteikumiem
Šodien Komisija nolēmusi sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Austrijai , pieprasot tai panākt atbilstību ES noteikumiem par publisko iepirkumu. Nesen Austrija izsludināja drošības dokumentu, piemēram, personas apliecību, drukāšanas pakalpojumu iepirkumu tā, ka tas šķiet izstrādāts, lai precīzi atbilstu tikai un vienīgi bijušā pakalpojumu sniedzēja Österreichische Staatsdruckerei profilam. Ja tas apstiprināsies, šāds iepirkums būs uzskatāms par tādu, kas traucē konkurenci un neatbilst noteikumiem par publisko iepirkumu. Eiropas Savienības Tiesa 2018. gadā lietā C-187/16 jau bija lēmusi, ka Österreichische Staatsdruckerei likumisks monopols ir pretrunā ES publiskā iepirkuma tiesību aktiem. Austrijai tagad ir divi mēneši atbildei uz Komisijas paustajiem argumentiem. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.
Pakalpojumi. Komisija pieprasa FRANCIJAI panākt atbilstību ES noteikumiem veterināro pakalpojumu jomā
Komisija nolēmusi sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Francijai , pieprasot tai valsts tiesību aktus veterināro pakalpojumu jomā saskaņot ar ES noteikumiem par pakalpojumiem. Oficiāla paziņojuma vēstulē Komisija norāda uz pārkāpumiem, kuri attiecas uz līdzdalības prasībām un reklāmas noteikumiem, kas izriet no ES Pakalpojumu direktīvas (Direktīva 2006/123/EK), kā arī no Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD). Pakalpojumu direktīvas mērķis ir pilnībā atraisīt pakalpojumu tirgu potenciālu Eiropā, likvidējot juridiskus un administratīvus šķēršļus, kas kavē pārrobežu tirdzniecību, un vienlaikus pieļaujot valsts garantijas, kas ir pamatotas, piemēram, ar sabiedriskās drošības vai sabiedrības veselības apsvērumiem, un samērīgas ar izvirzīto mērķi. Oficiāla paziņojuma vēstulē aplūkota Francijas tiesību aktu nepamatotība un nesamērīgums attiecībā uz līdzdalības prasībām un vadības struktūru, kā arī prasība par obligātu dalību Francijas veterināru apvienībā. Šo noteikumu piemērošana ierobežo veterinārārstu sabiedrību iespējas izvēlēties vislabāko iekšējās organizācijas formu, savukārt veterinārārstu sabiedrības no citām dalībvalstīm nostāda neizdevīgā situācijā. Pārkāpums attiecas arī uz noteikumiem par komercpaziņojumiem, it īpaši uz pilnīgo aizliegumu izmantot salīdzinošās reklāmas un reklāmas, kas pamatojas uz trešo personu apgalvojumiem. Francijas rīcībā tagad ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas paustajiem argumentiem. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.https://ec.europa.eu/growth/single-market/services/services-directive
Maksājumu kavējumi publiskajā iepirkumā. Komisija aicina ITĀLIJU un SPĀNIJU nodrošināt, ka uzņēmumiem tiek samaksāts laikus
Par valsts tiesību aktu neatbilstību Maksājumu kavējumu direktīvai (Direktīva 2011/7/ES) Komisija šodien nolēma sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai un argumentētu atzinumu Spānijai. Maksājumu kavējumi negatīvi ietekmē uzņēmumus, jo maksājumu aizkavēšanās samazina uzņēmumu likviditāti, kavē to izaugsmi un traucē to noturībai un spējai kļūt zaļākiem un digitālākiem. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā uzņēmumu un MVU spēja darboties un saglabāt nodarbinātību pat vairāk nekā līdz šim ir atkarīga no maksājumu regularitātes. Maksājumu kavējumu direktīvā publiskā sektora iestādēm ir noteikts pienākums rēķinus apmaksāt 30 dienu laikā (vai valsts slimnīcu gadījumā — 60 dienu laikā). Saskaņā ar Maksājumu kavējumu direktīvu publiskā sektora iestādēm ir “īpašs pienākums” laikus samaksāt piegādātājiem un rādīt labu piemēru cīņā pret maksājumu kultūras nepilnībām uzņēmējdarbības vidē. Komisija ir pilnībā apņēmusies komercdarījumos novērst maksājumu kavējumus un jau ir sākusi pārkāpuma procedūru piemērošanu pret dalībvalstīm, kuru valsts pārvaldes iestādes saviem piegādātājiem nemaksā laikus.
Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai, jo tās regulējums par tiesu iestāžu izdevumiem no direktīvas darbības jomas izslēdz noklausīšanās iekārtu nomu kriminālizmeklēšanas laikā. Komisija uzskata, ka šādu darījumu izslēgšana no direktīvas darbības jomas ir direktīvas pārkāpums, jo izslēgšana liedz nomas uzņēmumiem izmantot direktīvā paredzētās tiesības. Itālijai tagad ir doti divi mēneši, lai atbildētu uz vēstuli un veiktu nepieciešamos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu par argumentēta atzinuma paziņošanu. Turklāt Komisija veic jaunus pasākumus pret Spāniju, lai nodrošinātu Maksājumu kavējumu direktīvas (Direktīva 2011/7/ES) pareizu piemērošanu un nepieļautu, ka uzņēmumi, it sevišķi mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), šajā valstī cieš zaudējumus. Komisija sūta Spānijai argumentētu atzinumu saistībā ar 2015. gadā sākto pārkāpuma procedūru par pārmērīgiem maksājumu kavējumiem Spānijas publiskā sektora iestādēs. Komisija atzinīgi vērtē to, ka Spānija iepriekšējos 6 gadus ir centusies uzlabot publiskā sektora maksājumu izpildi. Lai gan centrālās iestādes šajā laikā ir panākušas ļoti labu progresu, tomēr Komisija ir nobažījusies par reģionālo un vietējo iestāžu pastāvīgo kavēšanos, jo šo iestāžu maksājumu izpilde joprojām neatbilst direktīvas prasībām. Spānijai tagad ir divi mēneši atbildei uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Ja Komisija nesaņems apmierinošu atbildi, tā var nolemt vērsties pret Spāniju Tiesā.
Argumentēts atzinums
Publiskais iepirkums. Komisija pieprasa NĪDERLANDEI panākt atbilstību ES noteikumiem
Komisija šodien nolēmusi sūtīt Nīderlandei argumentētu atzinumu par tās noteikumiem par mājokļu kooperatīviem. Nīderlandes tiesību sistēmā mājokļu kooperatīvus neuzskata par līgumslēdzējām iestādēm, un tādēļ tie neievēro ES publiskā iepirkuma noteikumus. Tomēr šie kooperatīvi ir publisko tiesību subjekti, uz kuriem attiecas ES Publiskā iepirkuma direktīvas un kuriem direktīvu noteikumi ir jāpiemēro. Tāpēc Komisija uzskata, ka Nīderlande ir pārkāpusi ES tiesību aktus (Direktīva 2014/23/ES un Direktīva 2014/24/ES), jo īpaši mājokļu kooperatīvu pārredzamības pienākumu izziņot iepirkuma konkursus, lai dotu uzņēmumiem vienādas iespējas un iepirkumā nodrošinātu sev optimālu cenas un vērtības attiecību. Komisija 2017. gada decembrī nosūtīja pirmo oficiāla paziņojuma vēstuli, pēc kuras 2019. gada janvārī tika nosūtīta oficiālā paziņojuma papildvēstule. Izanalizējusi atbildes, Komisija nolēma sniegt argumentētu atzinumu. Nīderlandei tagad ir divi mēneši, lai veiktu pasākumus, kas vajadzīgi atbilstības nodrošināšanai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Tiesā.
3. Migrācija, iekšlietas un drošības savienība
(Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr. + 32 229 53156; Laura Bérard, tālr. + 32 229 55721; Ciara Bottomley, tālr. +32 229 69971)
Oficiāla paziņojuma vēstules
Terorisma apkarošana. Komisija mudina BULGĀRIJU, VĀCIJU, POLIJU un PORTUGĀLI nodrošināt ES noteikumu par terorisma apkarošanu pareizu transponēšanu
Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot Bulgārijai, Vācijai, Polijai un Portugālei oficiāla paziņojuma vēstules par to, ka tās nav pareizi transponējušas dažus elementus, kas paredzēti ES noteikumos par terorisma apkarošanu (Direktīva (ES) 2017/541),proti, teroristu nodarījumu definīciju un noteikumus par terorismā cietušo tiesībām. Direktīva par terorisma apkarošanu ir ES terorisma apkarošanas programmas pamatelements, un tajā iekļauti noteikumi, kas paredz kriminālatbildību un sodus par nodarījumiem saistībā ar terorismu, piemēram, par ceļošanu uz ārvalstīm, lai veiktu teroristu nodarījumu, atgriešanos vai ceļošanu Eiropas Savienībā šādu darbību nolūkā, apmācību terorisma nolūkos un terorisma finansēšanu. Turklāt ES noteikumi paredz īpašus noteikumus terorismā cietušajiem, lai nodrošinātu, ka viņiem ir pieejama uzticama informācija, kā arī profesionāli un specializēti atbalsta pakalpojumi tūlīt pēc uzbrukuma un tik ilgi, cik tas ir nepieciešams. Valsts tiesību aktos direktīva dalībvalstīm bija jātransponē līdz 2018. gada 8. septembrim. Bulgārijas, Vācijas, Polijas un Portugāles rīcībā tagad ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt sūtīt tām argumentētu atzinumu.
Cīņa pret kibernoziedzību. Komisija aicina AUSTRIJU, BEĻĢIJU, ČEHIJU, IGAUNIJU, LUKSEMBURGU, POLIJU un ZVIEDRIJU panākt atbilstību ES Kiberuzbrukumu direktīvai
Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot Austrijai, Beļģijai, Čehijai, Igaunijai, Luksemburgai, Polijai un Zviedrijai oficiāla paziņojuma vēstules par to, ka nepareizi ir īstenota Direktīva par uzbrukumiem informācijas sistēmām (Direktīva 2013/40/ES). Direktīva ir būtisks ES tiesiskā regulējuma elements cīņā pret kibernoziedzību, un tā prasa dalībvalstīm stiprināt valstu tiesību aktus kibernoziedzības jomā un ieviest stingrākus kriminālsodus, tostarp par plaša mēroga kiberuzbrukumiem. Dalībvalstīm ir arī pienākums noteikt kontaktpunktus, kas ir pieejami 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā, lai nodrošinātu labāku sadarbību starp valstu iestādēm. Komisija uzskata, ka Austrija, Beļģija, Čehija, Igaunija, Luksemburga, Polija un Zviedrija savos valsts tiesību aktos ir nepareizi transponējušas direktīvā noteiktos pasākumus, jo īpaši tos, kas izriet no noteikumiem par prasīto sodu apmēru un nelikumīgu pārtveršanu, kā arī kriminālatbildības noteikšanu par konkrētu rīku izstrādi un izmantošanu, lai izdarītu direktīvā minētos nodarījumus. Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Igaunijas, Luksemburgas, Polijas un Zviedrijas rīcībā tagad ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt sūtīt tām argumentētu atzinumu.
Likumīga migrācija. Komisija mudina LIETUVU, MALTU UN SLOVĒNIJU pareizi transponēt ES noteikumus par pastāvīgajiem iedzīvotājiem
Komisija šodien nolēma sūtīt oficiāla paziņojuma vēstulesLietuvai un Slovēnijai un oficiāla paziņojuma papildvēstuli Maltai par to, ka tās nav pareizi transponējušas Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvu (Direktīva 2003/109/EK). Direktīvā ir paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem trešo valstu valstspiederīgie var iegūt pastāvīgā iedzīvotāja statusu, un noteiktas šo iedzīvotāju tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi viņu integrācijas atbalstam. Saskaņā ar direktīvu dalībvalstis piešķir pastāvīgā iedzīvotāja statusu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi un nepārtraukti uzturējušies to teritorijā 5 gadus tieši pirms pieprasījuma iesniegšanas. Lietuvas tiesību aktos tikai uzturēšanās, kuras pamatā ir “pagaidu uzturēšanās atļauja”, tiek uzskatīta par būtisku šā statusa piešķiršanai, un tādējādi tiek izslēgtas personas, kurām ir ilgtermiņa vīza. Tomēr saskaņā ar direktīvu šajā 5 gadu laikposmā būtu jāieskaita jebkurš likumīgas un nepārtrauktas uzturēšanās laikposms, izņemot gadījumus, kad šāda uzturēšanās neliecina par nodomu ilgstoši apmesties uz dzīvi attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Slovēnijas tiesību akti par trešo valstu valstspiederīgo piekļuvi nekustamai mantai, piemēram, nekustamajam īpašumam, balstās uz vairākiem nosacījumiem, kuru neizpilde pastāvīgajiem iedzīvotājiem liedz šādu piekļuvi. Tomēr Pastāvīgo iedzīvotāju direktīva nepieļauj nekādas atkāpes no vienlīdzīgas attieksmes, kas pamatotas uz šādiem nosacījumiem. Visbeidzot, dalībvalstis pēc sava ieskata drīkst noteikt integrācijas nosacījumus, tomēr tas ir jādara saskaņā ar proporcionalitātes principu. Saskaņā ar Maltas tiesību aktiem personām, kas iesniedz pieteikumu ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ir jāpierāda, ka tiem ir noteiktas maltiešu valodas zināšanas, savukārt personām, kas iesniedz pieteikumu Maltas pilsonības iegūšanai naturalizācijas ceļā, ir iespēja izvēlēties pierādīt maltiešu vai angļu valodas prasmes. Pastāvīgajiem iedzīvotājiem noteiktā papildprasība attiecībā uz valodu neatbilst proporcionalitātes principam. Šī oficiāla paziņojuma papildvēstule paplašina 2020. gada 2. jūlijā sāktās sākotnējās pārkāpuma procedūras tvērumu. Lietuvas, Maltas un Slovēnijas rīcībā tagad ir divi mēneši, lai sniegtu atbildes uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu par katru no lietām.
Patvērums. Komisija aicina UNGĀRIJU īstenot ES Tiesas spriedumu starptautiskās aizsardzības piešķiršanas un atgriešanas procedūru jomā
Komisija šodien nolēma nosūtīt Ungārijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka minētā valsts nav ievērojusi ES Tiesas nolēmumu, kas datēts ar 2020. gada 17. decembri. Tā ir pārkāpuma procedūra, kas balstās uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 260. panta 2. punktu un nozīmē to, ka Komisija var nodot lietu izskatīšanai Tiesā un lūgt piemērot finanšu sankcijas pēc tam, kad dalībvalstij bijusi dota iespēja sniegt paskaidrojumu. Nolēmumā Tiesa konstatēja, ka Ungārija nav izpildījusi saskaņā ar ES tiesību aktiem noteiktos procesuālos pienākumus attiecībā uz starptautiskās aizsardzības piešķiršanu un tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuriem nav tiesību palikt ES. Komisija uzskata, ka Ungārija nav veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu atbilstību spriedumam un jo īpaši lai novērstu tādu attiecīgo noteikumu pārkāpumu, kas paredzēti Patvēruma procedūru direktīvā, Uzņemšanas nosacījumu direktīvā un Atgriešanas direktīvā. Tāpēc Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli, kurā Ungārijai izteikts aicinājums pieņemt un īstenot visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai situāciju labotu. Ungārijai tiek doti divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas paustajām bažām. Ja Ungārija nerīkosies, Komisija var nolemt lietu nodot atpakaļ izskatīšanai Tiesā un ierosināt finanšu sankcijas.
Oficiāla paziņojuma vēstule un argumentēts atzinums
Patvērums. Komisija aicina UNGĀRIJU pilnībā īstenot Patvēruma procedūru direktīvu
Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētu atzinumu un oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka Ungārija nav pilnībā transponējusi Patvēruma procedūru direktīvu, kurā noteiktas visā ES kopējas procedūras starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanai. Argumentēts atzinums ir sagatavots pēc Komisijas 2015. gada septembrī nosūtītās oficiāla paziņojuma vēstules, kurā minēti noteikumi par personisko interviju, medicīnisko pārbaudi un garantijām bērniem un pusaudžiem bez pavadības. Nosūtītā oficiāla paziņojuma vēstule attiecas uz patvēruma pieteikumu izskatīšanas procedūras papildnoteikumiem, kas bija jātransponē vēlāk. Ungārijas rīcībā tagad ir divi mēneši, lai paziņotu Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu pilnīgu direktīvas transponēšanu. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, attiecībā uz pirmo daļu Komisija var nodot lietu Tiesai un attiecībā uz pārējiem noteikumiem, kas vēl nav izpildīti, – nosūtīt argumentētu atzinumu.
Lietas nodošana Tiesai
Noziedzības apkarošana. Komisija nolemj vērsties Tiesā pret LUKSEMBURGU par to, ka tā nav transponējusi ES noteikumus par noziedznieku peļņas konfiskāciju
Eiropas Komisija šodien nolēma vērsties pret Luksemburgu Tiesā ar prasību izdot Tiesas rīkojumu maksāt finansiālas sankcijas par to, ka tā nav paziņojusi par visiem valsts pasākumiem, kas vajadzīgi, lai transponētu ES noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju (Direktīva 2014/42/ES). Šie noteikumi atvieglo dalībvalstu iestāžu darbu tādas peļņas atgūšanā, ko noziedznieki guvuši smagas un organizētas noziedzības rezultātā. Ienākumu un īpašuma, kas iegūts noziedzīgā nodarījumā, iesaldēšana un konfiscēšana liedz noziedzniekiem izmantot savus nelikumīgi iegūtos aktīvus. Tas ir būtisks instruments, lai sagrautu noziedznieku uzņēmējdarbības modeļus un apkarotu organizēto noziedzību. Tas ir arī veids, kā apturēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un atkārtotu ieguldīšanu legālajā vai nelegālajā uzņēmējdarbībā. Tas palīdz aizsargāt ekonomiku pret noziedznieku iefiltrēšanos un pret korupciju, kā arī nodot noziedzīgi iegūtus līdzekļus tām valsts iestādēm, kas sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem. Direktīva arī ievieš īpašus aizsardzības pasākumus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai garantētu cietušo personu pamattiesības. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2016. gada 4. oktobrim. Komisija 2016. gada novembrī sāka pārkāpuma procedūru pret Luksemburgu, un 2019. gada martā tai tika nosūtīts argumentēts atzinums. Luksemburga nav paziņojusi Komisijai par direktīvas pilnīgu transponējumu savos tiesību aktos. Pilns paziņojums presei ir pieejams tiešsaistē.
4. Tieslietas
(Sīkāka informācija: Christian Wigand, tālr. +32 229 62253; Katarzyna Kolanko, tālr. +32 229 63444; Jordis Ferroli, tālr. +32 229 92729)
Oficiāla paziņojuma vēstules
ES tiesību prioritāte. Komisija nosūta oficiāla paziņojuma vēstuli VĀCIJAI par ES tiesību pamatprincipu pārkāpšanu
Šodien Eiropas Komisija nolēmusi sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Vācijai par to, ka tā ir pārkāpusi ES tiesību pamatprincipus, konkrētāk, Savienības tiesību autonomijas, prioritātes, efektivitātes un vienveidīgas piemērošanas principus, kā arī nav ievērojusi Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju saskaņā ar LESD 267. pantu. Vācijas Federālā Konstitucionālā tiesa 2020. gada 5. maijā nāca klajā ar spriedumu par Eiropas Centrālās bankas (ECB) valsts sektora aktīvu iegādes programmu (VSAIP), pasludinot to par “ultra vires”, kas pārsniedz tās kompetenci. Tajā pašā spriedumā Vācijas Konstitucionālā tiesa arī Tiesas spriedumu (“Heinrich Weiss un citi”) pasludināja par “ultra vires”, nenododot lietu atpakaļ ES Tiesai. Vācijas tiesas sprieduma rezultātā Eiropas Savienības Tiesas sprieduma juridiskās sekas Vācijā neistājās, un tādējādi tika pārkāpts ES tiesību prioritātes principu. Tas ir iemesls šīs pārkāpuma procedūras sākšanai. Ar 2021. gada 29. aprīļa rīkojumu Vācijas Konstitucionālā tiesa noraidīja divus lūgumus par 2020. gada 5. maija sprieduma izpildi. Tomēr Vācijas Konstitucionālās tiesas 2021. gada 29. aprīļa rīkojums Savienības tiesību prioritātes principa pārkāpumus nav nenovērsis. Komisija uzskata, ka Vācijas Konstitucionālās tiesas spriedums ir nopietns precedents gan Vācijas Konstitucionālās tiesas turpmākās prakses ziņā, gan attiecībā uz citu dalībvalstu augstākajām un konstitucionālajām tiesām un tribunāliem. Vācijas rīcībā ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas paustajām bažām.
Rasisma un ksenofobijas apkarošana. Komisija aicina GRIEĶIJU, NĪDERLANDI un LIETUVU pilnībā transponēt ES tiesību aktus, kas nosaka kriminālatbildību par naida runu un naida noziegumiem
Šodien Komisija nolēmusi sūtīt oficiāla paziņojuma vēstules Grieķijai, Nīderlandei un Lietuvai , jo šīs valstis savos tiesību aktos nav pilnībā vai precīzi transponējušas ES noteikumus par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret rasismu un ksenofobiju (Padomes Pamatlēmums 2008/913/JHA). Šā pamatlēmuma mērķis ir nodrošināt, ka par nopietniem rasistiskiem un ksenofobiskiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, publisku kūdīšanu uz vardarbību vai naidu, piemēro efektīvus, samērīgus un preventīvus kriminālsodus. Pašlaik Nīderlandes tiesību sistēmā joprojām nav noteikta kriminālatbildība par konkrētiem pamatlēmumā minētajiem naida runas veidiem, proti, par starptautisku noziegumu un holokausta publisku attaisnošanu, noliegšanu vai rupju noniecināšanu. Lietuvas tiesiskais regulējums vairākos aspektos atšķiras no ES noteikumiem par rasisma un ksenofobijas apkarošanu. Galvenokārt tajā joprojām nav paredzēta kriminālatbildība par naida runu un naida noziegumiem etniskās izcelsmes un/vai ādas krāsas dēļ. Turklāt kriminālatbildību par starptautisku noziegumu un holokausta attaisnošanu, noliegšanu vai rupju noniecināšanu Lietuva paredz tikai gadījumiem, kad tiek traucēta sabiedriskā kārtība. Visbeidzot, Lietuvas tiesiskajā regulējumā šāda darbība attiecībā uz holokaustu par krimināli sodāmu tiek uzskatīta tikai tad, ja tā izdarīta Lietuvas teritorijā vai pret Lietuvas pilsoņiem. Grieķijas tiesību sistēmā naida runa tiek uzskatīta par krimināli sodāmu tikai tad, ja publiska kūdīšana uz vardarbību vai naidu apdraud sabiedrisko kārtību vai apdraud cilvēku dzīvību, brīvību vai fizisko neaizskaramību. Grieķijas, Nīderlandes un Lietuvas rīcībā ir divi mēneši, lai veiktu pasākumus, kuri vajadzīgi Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nākamo pasākumu veikt pārkāpuma procedūrā, nosūtot argumentētu atzinumu. Saistībā ar šo instrumentu Komisija jau ir uzsākusi pārkāpuma procedūru pret septiņām dalībvalstīm un turpina izvērtēt šā pamatlēmuma transponēšanu citās dalībvalstīs; šis darbs ir daļa no papildu centieniem risināt rasisma un ksenofobijas jautājumus. Lai uzzinātu vairāk par rasisma un ksenofobijas apkarošanas pasākumiem, noklikšķiniet šeit.
Nediskriminācija. Komisija aicina UNGĀRIJU grozīt tiesību aktus, ar kuriem nosaka sankcijas par diskrimināciju izglītības un arodmācību jomā
Šodien Komisija nolēmusi nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai , jo tās tiesību aktos nav panākta pilnīga atbilstība ES noteikumiem, kuri aizliedz diskrimināciju rases vai etniskās piederības dēļ. Komisija uzskata, ka Ungārijas tiesību akti neatbilst Rasu vienlīdzības direktīvai (Direktīva 2000/43/EK) un Direktīvai par vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības un profesijas jomā (Direktīva 2000/78/EK). Abās direktīvās ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānosaka efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas par diskrimināciju rases vai etniskās piederības dēļ. Tajās ir iekļauta arī stingrības nemazināšanas klauzula, kura nozīmē, ka, īstenojot direktīvas, diskriminācijas upuru aizsardzības līmenis nedrīkst samazināties. 2020. gada jūlijā Ungārija grozīja valsts sankciju režīmu, uzliekot tiesām pienākumu morālu kompensāciju par diskrimināciju izglītības un arodmācību jomā noteikt tikai apmācības vai izglītības pakalpojumu veidā, nevis kā vienreizēju maksājumu. Par pārkāpumiem citās jomās morālā kompensācija joprojām tiek piešķirta vienreizēja maksājuma veidā. Komisija uzskata, ka jaunais sankciju režīms neatbilst direktīvās noteiktajām prasībām, un nolēma pret Ungāriju uzsākt pārkāpuma procedūru, nosūtot tai oficiāla paziņojuma vēstuli. Ungārijas rīcībā ir divi mēneši, lai veiktu pasākumus, kuri vajadzīgi Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt pārkāpuma procedūrā veikt nākamo pasākumu, nosūtot argumentētu atzinumu.
Eiropas apcietināšanas orderis. Komisija sāk pārkāpuma procedūru pret piecām ES valstīm par pamatlēmuma nepilnīgu vai nepareizu transponēšanu
Šodien Eiropas Komisija nolēma sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Beļģijai , Grieķijai , Nīderlandei , Ungārijai un Spānijai par to, ka tās nav pilnībā transponējušas Pamatlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (2002/584/JHA). Eiropas apcietināšanas orderis paredz racionalizētas pārrobežu nodošanas juridiskās procedūras: ja kādas dalībvalsts tiesnesis vai miertiesnesis izdod orderi aizdomās par smagu noziegumu turētas personas aizturēšanai un apcietināšanai, šis orderis ir derīgs visā ES teritorijā. Eiropas apcietināšanas orderis darbojas kopš 2004. gada 1. janvāra, un tas ir aizstājis garās izdošanas procedūras, kuras pastāvēja starp ES dalībvalstīm pirms minētā datuma. Lai nodrošinātu šāda ordera pareizu darbību, ir būtiski, lai visas dalībvalstis visus pamatlēmuma noteikumus pilnībā un pareizi iekļautu savos tiesību aktos. Pabeigusi analīzi par pamatlēmuma transponēšanu Beļģijā, Grieķijā, Nīderlandē, Ungārijā un Spānijā, Komisija konstatēja vairākas atbilstības problēmas. Runa ir par dažu pantu netransponēšanu vai neatbilstību, jo īpaši tika nepareizi transponēti noteikumi par neizpildīšanas pamatiem. Tagad piecu dalībvalstu rīcībā ir divi mēneši, lai paskaidrotu, kādi pasākumi veikti, lai nodrošinātu pareizu un pilnīgu Pamatlēmuma par Eiropas apcietināšanas orderi īstenošanu, pretējā gadījumā Komisija var nolemt sūtīt tām argumentētu atzinumu. Par šo instrumentu Komisija 2020. gada oktobrī un decembrī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules Austrijai, Čehijai, Igaunijai, Īrijai, Itālijai, Lietuvai un Polijai un 2021. gada 18. februārī Kiprai, Vācijai un Zviedrijai, un šīs lietas arvien nav pabeigtas. Komisija turpina izvērtēt šā pamatlēmuma noteikumu transponēšanu citās dalībvalstīs. Plašāka informācija par Eiropas apcietināšanas orderi pieejama šeit.
Datu aizsardzība. Komisija sāk pārkāpuma procedūru pret BEĻĢIJU par tās datu aizsardzības iestādes neatkarīgumu
Šodien Eiropas Komisija nolēma sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Beļģijai par to, ka tā ir pārkāpusi Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) (Regula (ES) 2016/679) 52. pantu, kurā noteikts, ka datu aizsardzības uzraudzības iestādei savi uzdevumi un pilnvaras jāīsteno neatkarīgi. Datu aizsardzības iestāžu neatkarīgums nozīmē, ka šīm iestādēm jābūt brīvām no jebkādas tiešas vai netiešas ārējas ietekmes, kas var iespaidot to lēmumus. Tieslietu komisārs Didjē Reinderss 2021. gada martā nosūtīja vēstuli Beļģijas iestādēm, paužot bažas par to, ka Beļģijas datu aizsardzības iestāde nav neatkarīga. Dažus tās locekļus nevar uzskatīt par brīviem no ārējas ietekmes, jo atkarībā no Beļģijas valdības tie vai nu atskaitās pārvaldības komitejai, vai piedalās valdības projektos par kontaktu izsekošanu, kas saistīta ar Covid-19, vai arī ir Informācijas drošības komitejas locekļi. Beļģijas iestāžu 2021. gada aprīļa atbildes vēstulē sniegtā informācija šīs bažas nav kliedējusi. Beļģijas rīcībā tagad ir divi mēneši, lai precizētu, kādi pasākumi ir veikti, lai nodrošinātu datu aizsardzības iestādes pilnīgu neatkarīgumu, pretējā gadījumā Komisija var nolemt sūtīt Beļģijai argumentētu atzinumu. Plašāka informācija par ES datu aizsardzības noteikumiem ir pieejama tiešsaistē.
Oficiāla paziņojuma papildvēstule un argumentēts atzinums
Ieguldītāju pilsonības programmas. Eiropas Komisija mudina KIPRU un MALTU pārtraukt ES pilsonības “pārdošanu”
Šodien Eiropas Komisija nolēmusi pārkāpumu procedūrās pret Kipru un Maltu veikt jaunus pasākumus saistībā ar shēmām, kas paredz piešķirt pilsonību šo valstu ieguldītājiem un ko sauc arī par “zelta pases” shēmām. Komisija uzskata, ka, izveidojot un īstenojot ieguldītājiem paredzētās pilsonības shēmas, kas piedāvā pilsonību apmaiņā pret iepriekš noteiktiem maksājumiem un ieguldījumiem, šīs abas dalībvalstis nepilda savus pienākumus saskaņā ar lojālas sadarbības principu (LES 4. panta 3. punkts) un Savienības pilsonības definīciju, kā noteikts Līgumos (LESD 20. pants). Lai gan Kipra un Malta joprojām pašas lemj par to, kam piešķirt Kipras un Maltas pilsonību, Tiesa vairākkārt ir skaidri norādījusi, ka noteikumi par dalībvalsts pilsonības iegūšanu ir jāparedz, “pienācīgi ievērojot ES tiesību aktus”. Komisija ir uzsākusi šīs pārkāpumu procedūras pret Kipru un Maltu, 2020. gada oktobrī nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules. Lai gan Kipra savu shēmu atcēla un 2020. gada 1. novembrī pārstāja saņemt jaunus pieteikumus, tā tomēr turpina izskatīt vēl neizskatītos pieteikumus. Tāpēc šodien Komisija nolēma procedūrā pret Kipru veikt nākamo pasākumu, sniedzot argumentētu atzinumu. Komisija uzskata, ka Kipra nav atbildējusi uz oficiāla paziņojuma vēstulē paustajām bažām. Komisija arī nolēma veikt nākamos pasākumus pret Maltu. Lai gan iepriekšējā ieguldītājiem paredzētā pilsonības shēma vairs nav spēkā, Malta 2020. gada beigās izveidoja jaunu shēmu. Komisija šodien nolēma sūtīt oficiāla paziņojuma papildvēstuli, lai oficiāla paziņojuma vēstulē paustās bažas attiecinātu arī uz Maltas jauno shēmu. Abu dalībvalstu rīcībā tagad ir divi mēneši, lai veiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai kliedētu Komisijas bažas. Kipras gadījumā, ja atbilde nebūs apmierinoša, Komisija var vērsties Tiesā. Maltas gadījumā, ja atbilde nebūs apmierinoša, Komisija var veikt nākamo pasākumu un šajā jautājumā sniegt argumentētu atzinumu.
Lietu nodošana Tiesai
ES pilsoņu vēlēšanu tiesības. Eiropas Komisija vēršas ES Tiesā pret ČEHIJU un POLIJU
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Čehiju un Poliju , jo šajās divās dalībvalstīs ES valstu pilsoņiem nav atļauts iestāties vietējā politiskā partijā. Šā ierobežojuma rezultātā citu ES dalībvalstu pilsoņi, kuri dzīvo Čehijā vai Polijā, nevar pilnībā izmantot tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā minēto valstu pilsoņi. Čehija un Polija ir vienīgās dalībvalstis, kurās pastāv šāds aizliegums. Komisija 2012. gadā sāka pārkāpuma procedūru pret Čehiju un 2013. gadā — pret Poliju, un 2014. gada aprīlī nosūtīja abām valstīm argumentētus atzinumus. Gan Čehija, gan Polija atbildēja, norādot, ka to attiecīgie tiesību akti atbilst ES tiesību normām. 2020. gada 2. decembrī, Komisija nosūtīja Čehijai un Polijai politiskas vēstules, lūdzot divu mēnešu laikā atjaunināt informāciju par izmaiņām tiesību aktos. Polija sniedza atbildi, kurā atkārtoja savu iepriekšējo nostāju, savukārt no Čehijas Komisija atbildi nav saņēmusi, un nav sniegts paziņojums par izmaiņām tiesību aktos šā jautājuma risināšanai. Komisija joprojām apgalvo, ka ierobežojumi, kas neļauj ārvalstniekiem Čehijā un Polijā iestāties politiskā partijā, ir pretrunā ES tiesību normām, jo tie pārkāpj Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 22. pantu, kā arī principu, kas aizliedz diskrimināciju pilsonības dēļ. Pilns paziņojums presei ir pieejams tiešsaistē.
Kompensācija par pandēmijas laikā atceltiem ceļojumiem. Eiropas Komisija vēršas ES Tiesā pret SLOVĀKIJU
Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties ES Tiesā pret Slovākiju , jo tās likumi pārkāpj ES tiesību aktus par komplekso ceļojumu tiesībām (Direktīva (ES) 2015/2302). Lai gan sākotnēji Slovākija paziņoja par tās pagaidu noteikuma grozījumu, ko bija paredzēts pieņemt 2021. gada martā, tā pēc tam informēja Komisiju, ka grozījuma projekts nav pieņemts un tiks sākts jauns likumdošanas process. Tas nozīmē, ka paliek spēkā 2020. gada maijā pieņemtie noteikumi, kas attiecas uz kompensāciju par Covid-19 dēļ atceltiem kompleksajiem ceļojumiem. 2020. gada jūlijā Komisija sāka pārkāpuma.procedūru pret Slovākiju (un vēl 9 dalībvalstīm) par tās komplekso ceļojumu noteikumiem, kuri neatbilda ES Komplekso ceļojumu direktīvai. 2020. gada oktobrī Komisija sāka pārkāpuma procedūras nākamo posmu un nosūtīja Slovākijai argumentētu atzinumu. Slovākija atbildē uz argumentēto atzinumu informēja par tiesību akta grozījuma projektu. Bija plānots, ka grozījums tiktu pieņemts 2021. gada martā un stātos spēkā 2021. gada 1. maijā. Tomēr 2021. gada marta beigās Slovākijas iestādes informēja Eiropas Komisiju, ka grozījuma projekts nav pieņemts un tiks sākts jauns likumdošanas process. Tā kā Slovākija vēl nav grozījusi savus tiesību aktus, Komisija šodien nolēma vērsties pret Slovākiju ES Tiesā, lai nodrošinātu, ka šīs svarīgās patērētāju tiesības, kas attiecas uz kompleksajiem ceļojumiem, saskaņā ar Slovākijas tiesību aktiem atkal tiek īstenotas. Pilns paziņojums presei ir pieejams tiešsaistē.
5. Enerģētika un klimats
(Sīkāka informācija: Tim McPhie, tālr. +32 229 58602; Ana Crespo Parrondo, tālr. +32 229 81325)
Oficiāla paziņojuma vēstules un argumentēti atzinumi
Drošības pamatstandarti. Komisija aicina AUSTRIJU, BEĻĢIJU, VĀCIJU, GRIEĶIJU un SPĀNIJU transponēt ES tiesību aktus par aizsardzību pret jonizējošo starojumu
Šodien Komisija nolēma sūtīt oficiāla paziņojuma vēstules Vācijai un Grieķijai un argumentētus atzinumus Austrijai , Beļģijai un Spānijai , pieprasot pabeigt pārskatītās Drošības pamatstandartu direktīvas (Padomes Direktīva 2013/59/Euratom) transponēšanu šo valstu tiesību aktos. Dalībvalstīm direktīva bija jātransponē līdz 2018. gada 6. februārim, taču Komisija uzskata, ka Grieķija nav izpildījusi dažas direktīvas prasības, savukārt Austrija, Beļģija, Vācija un Spānija to ir transponējušas tikai daļēji. Ar šo direktīvu, kura modernizē un konsolidē ES pretradiācijas aizsardzības tiesību aktus, nosaka drošības pamatstandartus iedzīvotāju, darbinieku un pacientu veselības aizsardzībai pret apdraudējumu, ko rada jonizējošais starojums. Tā ietver arī noteikumus par gatavību avārijas situācijām un reaģēšanu uz tām, un pēc Fukušimas kodolavārijas šie noteikumi tika pastiprināti. Lai sniegtu atbildes uz Komisijas konstatētajām nepilnībām, attiecīgajām dalībvalstīm tiek doti divi mēneši. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu Vācijai un Grieķijai un vērsties Tiesā pret Austriju, Beļģiju un Spāniju.
Energoefektivitāte. Komisija mudina GRIEĶIJU un UNGĀRIJU panākt atbilstību ES noteikumiem
Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētus atzinumus Grieķijai un Ungārijai , pieprasot ES energoefektivitātes noteikumu (Energoefektivitātes direktīva, Direktīva 2012/27/ES) pareizu īstenošanu. Ar minēto direktīvu ir izveidots vienots satvars pasākumiem, ar kuriem veicina energoefektivitāti ES nolūkā nodrošināt, ka tiek sasniegti Savienības energoefektivitātes mērķi un likti pamati turpmākiem uzlabojumiem šajā jomā. Direktīvas mērķis ir arī palīdzēt novērst šķēršļus un pārvarēt tirgus nepilnības, kas kavē enerģijas piegādes un izmantošanas efektivitāti. Trūkumi konstatēti galvenokārt attiecībā uz publisko iestāžu ēkām, enerģijas galapatēriņa ietaupījuma aprēķināšanu, apkuri un dzesēšanu, kā arī attiecībā uz noteikumiem par pretrunīgām interesēm. Lai sniegtu atbildes uz Komisijas konstatētajām nepilnībām, attiecīgajām dalībvalstīm tiek doti divi mēneši. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot ES Tiesai.
Radioaktīvie atkritumi. Komisija aicina DĀNIJU un LATVIJU transponēt ES tiesību aktus par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu
Komisija ir nolēmusi sūtīt argumentētus atzinumus Dānijai un Latvijai par to, ka tās nav pareizi transponējušas dažas prasības, kas noteiktas Lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu direktīvā (Padomes Direktīva 2011/70/Euratom) . Radioaktīvos atkritumus rada elektroenerģijas ražošana kodolspēkstacijās, kā arī ar to nesaistīta radioaktīvo materiālu izmantošana medicīnas, pētniecības, rūpniecības un lauksaimniecības vajadzībām. Tas nozīmē, ka radioaktīvos atkritumus rada visas ES dalībvalstis. Lai garantētu augstu drošuma līmeni un nepieļautu nepamatota sloga radīšanu nākamajām paaudzēm, ar direktīvu ir izveidota Kopienas sistēma lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai. Konkrētāk, direktīvā noteikts, ka dalībvalstīm jāizstrādā un jāīsteno valsts programmas, lai apsaimniekotu visu lietoto kodoldegvielu un radioaktīvos atkritumus, kas radušies to teritorijā, no to rašanās līdz apglabāšanai. Tās mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus un sabiedrību pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem. Dalībvalstīm direktīva bija jātransponē līdz 2013. gada 23. augustam un savas valsts programmas pirmo reizi jāpaziņo Komisijai līdz 2015. gada 23. augustam. Lai sniegtu atbildes uz Komisijas konstatētajām nepilnībām, attiecīgajām dalībvalstīm tiek doti divi mēneši. Ja Komisija nesaņems apmierinošu atbildi, tā var nolemt šo lietu nodot izskatīšanai Tiesā.
Iekšējais enerģijas tirgus. Komisija aicina AUSTRIJU pilnībā transponēt grozošo Gāzes direktīvu
Komisija nolēmusi sūtīt argumentētu atzinumu Austrijai par to, ka tā savā tiesību sistēmā nav transponējusi grozošo Gāzes direktīvu (Direktīva (ES) 2019/692). Šīs direktīvas mērķis ir novērst šķēršļus dabasgāzes iekšējā tirgus izveides pabeigšanai, kurus rada tas, ka gāzes pārvades līnijām uz trešām valstīm un no tām netiek piemēroti Savienības tirgus noteikumi. Dalībvalstīm bija jāpieņem normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2020. gada 24. februārim izpildītu direktīvas prasības. Austrija nav informējusi Komisiju par noteikumiem, kas pieņemti direktīvas prasību izpildei. Tādēļ 2020. gada maijā tika nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule. Novērtējot atbildes uz oficiālā paziņojuma vēstulēm, konstatēts, ka transponēšanas pasākumi vēl aizvien nav pieņemti un Komisijai nav sniegts nekāds oficiāls paziņojums šajā nolūkā. Ja Austrija divu mēnešu laikā nesniegs apmierinošu atbildi, Komisija var vērsties ES Tiesā.
6. Nodokļu politika un muitas savienība
(Sīkāka informācija: Daniel Ferrie, tālr. +32 2 229 86500, Nerea Artamendi Erro, tālr. +32 2 29 90964)
Oficiāla paziņojuma vēstules
Nodokļu politika. Komisija ceļ prasību pret GRIEĶIJU par to, ka tā neievēro ES PVN noteikumus par pasta pakalpojumiem
Eiropas Komisija ir nolēmusi sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Grieķijai par to, ka tā nepiemēro pareizi ES noteikumus par pasta pakalpojumu atbrīvošanu no PVN. Kā uzskata Tiesa, ar PVN direktīvā (Padomes Direktīvas 2006/112/EK 132. panta 1. punkta a) apakšpunktā) noteikto atbrīvojumu ir domāts veicināt noteiktas darbības sabiedrības interesēs. Pasta nozarē šis vispārējais mērķis izpaužas tā, ka tiek piedāvāti pasta pakalpojumi, kas par samazinātu maksu izpilda iedzīvotāju pamatvajadzības. Līdz ar to universālā pakalpojuma sniedzēja Grieķijas Pasta (“ΕΛΤΑ”) sniegtie pasta pakalpojumi, kuriem puses ir atsevišķi apspriedušas līguma noteikumus (piemēram, vairumsūtījumi, īpašas atlaides, komerclīgumi ar konkrētām organizācijām), un citi pakalpojumi, kas neietilpst universālajā pasta pakalpojumā), nav darbības sabiedrības interesēs, jo minētie pakalpojumi pēc savas būtības izpilda attiecīgo lietotāju īpašās vajadzības. Tiesa ir skaidri nospriedusi, ka izvēle apspriest līgumus ar klientiem atsevišķi principā neatbilst universālā pakalpojuma sniegšanas jēdzienam. Tāpēc uz šādiem pakalpojumiem atbrīvojums neattiecas. Rezultātā, atbrīvodama visus Grieķijas Pasta sniegtos pakalpojumus (arī tos, kas neizpilda attiecīgo lietotāju pamatvajadzības), Grieķija nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar 2006. gada 28. novembra Padomes Direktīvu 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu. Grieķijai tiek doti divi mēneši, lai novērstu šajā oficiālā paziņojuma vēstulē norādītās kļūdas. Ja Grieķija nākamo divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.
Nodokļu politika. Komisija pieprasa BULGĀRIJAI atcelt atbrīvojumu meitasuzņēmumiem
Komisija šodien ir nolēmusi sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Bulgārijai, lai vērstu tās uzmanību uz nodokļu režīmu meitasuzņēmumiem, kam tiek piemēroti pārāk mazi nodokļi. Nodokļi šādiem uzņēmumiem ir piemērojami saskaņā ar Padomes Direktīvu (ES) 2016/1164. Noteikumi pret nodokļu apiešanu ļauj dalībvalstij, kurā ir reģistrēts mātesuzņēmums, piemērot nodokļus ne tikai šī mātesuzņēmuma peļņai, bet peļņai, ko gūs tie šī uzņēmuma meitasuzņēmumi, kas savas rezidences jurisdikcijā maksā pārāk mazu uzņēmuma peļņas nodokli (vai vispār to nemaksā). Spēkā esošie tiesību akti, kas šo direktīvu transponē Bulgārijā, ir ietverts nepamatots meitasuzņēmumu (kas pazīstami arī kā kontrolēti ārvalstu uzņēmumi) atbrīvojums, uz ko attiecas “alternatīvi nodokļu piemērošanas veidi”. Direktīva šādu atbrīvojumu nepieļauj. Tāpēc Komisija uzskata, ka nepamatotais atbrīvojums meitasuzņēmumiem, uz kuriem attiecas “alternatīvi nodokļu piemērošanas veidi”, ir nodokļu apiešanas novēršanas direktīvas pārkāpums. Bulgārijai tiek doti divi mēneši, lai novērstu Komisijas norādītās kļūdas. Pēc šā termiņa beigām Komisija var nolemt tai sūtīt argumentētu atzinumu.
Oficiāla paziņojuma papildvēstule
Nodokļu politika. Komisija pieprasa ZVIEDRIJAI grozīt noteikumus, kas ierobežo nodokļu atskaitījumus procentiem, kurus maksā saistītiem uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību citās ES/EEZ valstīs
Šodien Komisija ir nolēmusi sūtīt Zviedrijai oficiāla paziņojuma papildvēstuli, vēršot Zviedrijas uzmanību uz to, ka tās tiesību akti, kas ierobežo nodokļu atskaitījumus pārrobežu procentu maksājumiem grupas iekšienē, neatbilst Savienības tiesību aktiem. Saskaņā ar attiecīgo shēmu tiek liegti procentu atskaitījumi saistībā ar aizdevuma līgumiem starp saistītiem uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ES/EEZ, neatkarīgi no tā, vai šo līgumu noteikumi atbilst nesaistītu pušu darījuma principam. Tiesa 2021. gada 20. janvāra spriedumā lietā C-484/19 Lexel nosprieda, ka shēma nepamatoti ierobežo LESD 49. pantā noteikto brīvību veikt uzņēmējdarbību. Lai gan Zviedrija no 2019. gada ir ieviesusi dažas izmaiņas attiecīgajos noteikumos, to vispārējais veidols joprojām nav mainījies un pārkāpums vēl ir jānovērš. Oficiāla paziņojuma vēstuli Komisija nosūtīja 2014. gadā. Zviedrijai tiek doti divi mēneši, lai novērstu Komisijas norādītās kļūdas. Pēc šā termiņa beigām Komisija var nolemt tai sūtīt argumentētu atzinumu.
Argumentēti atzinumi
Nodokļu politika. Komisija mudina VĀCIJU paziņot par visiem pasākumiem, ar kuriem īsteno noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido vienotā tirgus darbību, un attiecībā uz hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm Eiropas Savienībā
Komisija šodien nolēma sūtīt Vācijai argumentētu atzinumu par to, ka tā nav paziņojusi visus nepieciešamos valsts pasākumus, ar kuriem pilnībā īsteno izceļošanas nodokļa noteikumus, kas paredzēti 5. pantā Padomes 2016. gada 12. jūlija Direktīvā (ES) 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido vienotā tirgus darbību (ATAD1). Vācija arī nav paziņojusi visus nepieciešamos valsts pasākumus, ar kuriem īsteno Padomes 2017. gada 29. maija Direktīvu (ES) 2017/952, ar ko attiecībā uz hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm groza Direktīvu 2016/1164 (ATAD1) (ATAD2). Pasākumu paziņošanas termiņš bija 2019. gada 31. decembris. Ja visi Vācijas īstenošanas pasākumi netiks pilnībā paziņoti, Komisija var nolemt šo lietu nodot izskatīšanai Tiesā.
Automobiļu aplikšana ar nodokļiem. Komisija mudina MALTU grozīt tiesību aktus par automobiļu aplikšanu ar nodokļiem
Komisija šodien nolēma sūtīt Maltai argumentētu atzinumu par to, ka tā nav grozījusi noteikumus par automobiļu aplikšanu ar nodokļiem. Komisija uzskata, ka Maltas tiesību akti nav saderīgi ar LESD 110. pantu, kas aizliedz diskriminēt importētus ražojumus, jo no citām dalībvalstīm ievestiem automobiļiem tiek piemērots lielāks nodoklis nekā vietējiem automobiļiem. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem valsts noteikumiem automobiļiem, kas Maltā pirmo reizi reģistrēti pēc 2009. gada 1. janvāra, parasti piemēro lielāku ikgadējo ekspluatācijas nodokli nekā tiem, kas reģistrēti pirms minētā datuma, jo atšķiras nodokļa aprēķināšanas veids. Maltas sistēmā, kas attiecas uz automobiļu aplikšanu ar nodokļiem, transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas datums netiek ņemts vērā, ja reģistrācija veikta citā dalībvalstī. Līdz ar to Maltas sistēma, kas attiecas uz automobiļu aplikšanu ar nodokļiem, ir diskriminējoša pret transportlīdzekļiem, kuri ievesti no citām dalībvalstīm. Ja Malta turpmāko divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nolemt nodot lietu izskatīšanai Tiesā.
7. Mobilitāte un transports
(Sīkāka informācija: Stefan de Keersmaecker, tālr. +32 229 84680; Stephan Meder, tālr.: +32 229 13917)
Oficiāla paziņojuma vēstules
Pakalpojumu sniegšanas brīvība. Komisija aicina DĀNIJU atcelt pagaidu kabotāžas interpretāciju autobusu nodrošināto pārvadājumu pakalpojumu jomā
Šodien Komisija nolēma sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Dānijai saistībā ar to, ka jēdzienu “pagaidu kabotāža” pasažieru pārvadājumos, ko veic autobusi, tā interpretē kā tikai “septiņas secīgas kalendārās dienas vienā kalendārajā mēnesī”. Ievērojot attiecīgo Tiesas judikatūru, pirms var noteikt kabotāžas darbību pagaidu raksturu, jāņem vērā visi ar konkrēto darbību saistītie elementi un apstākļi un it īpaši ilgums, biežums, periodiskums un nepārtrauktība. Dānijas interpretācija nodrošinātu, ka kabotāžas darbībām ir pagaidu raksturs. Tomēr šīs interpretācijas stingras, izolētas un automātiskas piemērošanas dēļ varētu rasties situācija, kur kabotāžas darbības, kam ir pagaidu raksturs, Dānijas iestādes par tādām neuzskata, piemēram, gadījumos, kur kabotāžas pakalpojums tiek sniegts vienu vienīgu periodu – vienu mēnesi gadā. Tāpēc Dānija nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1073/2009 15. panta b) punktu. Tagad Dānijai tiek doti divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas minētajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nosūtīt argumentētu atzinumu.
Dzelzceļa transports. Komisija aicina DĀNIJU un NĪDERLANDI pareizi transponēt ES noteikumus par tirgus atvēršanu un infrastruktūras pārvaldību
Šodien Komisija nolēma sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Dānijai un Nīderlandei attiecībā uz šo valstu nepareizo Direktīvas 2016/2370/ES transponēšanu. Ar šo direktīvu tiek grozīta Direktīva 2012/34/ES attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību. Tā nosaka vispārējas tiesības dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību vienā dalībvalstī, sniegt visu veidu pasažieru pakalpojumus jebkur Eiropas Savienībā, un tā pastiprina noteikumus par infrastruktūras pārvaldītāju objektivitāti. Tagad Dānijai un Nīderlandei tiek doti divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas minētajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nosūtīt argumentētu atzinumu.
Jūras transports. Komisija mudina NĪDERLANDI panākt atbilstību ES noteikumiem par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni
Komisija šodien nolēma nosūtīt Nīderlandei oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā neievēro ES noteikumus par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (Direktīva 2008/106/EK ar grozījumiem). Šo noteikumu mērķis ir panākt, lai visā ES tiktu ievēroti apmācības standarti un tie atbilstu standartiem, par kuriem jau panākta starptautiska vienošanās. Komisija uzskata, ka Nīderlande nav izpildījusi savas saistības attiecībā uz jūrnieku sertifikāciju un prasībām, sertifikātu atkārtotu apstiprināšanu un indosēšanu, informācijas paziņošanu Komisijai un jūras administrācijas veikto sagatavošanas un vērtēšanas uzraudzību un novērtēšanu. Tagad Nīderlandei tiek doti divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas paustajām bažām. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt tai nosūtīt argumentētu atzinumu.
Ostas. Komisija aicina HORVĀTIJU, ITĀLIJU un SLOVĒNIJU ievērot paziņošanas pienākumus
Komisija šodien nolēma sūtīt oficiāla paziņojuma vēstules Horvātijai , Itālijai un Slovēnijai par to, ka tās nav pilnībā izpildījušas noteiktus paziņošanas pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) 2017/352 (Ostas pakalpojumu regula). Regulas mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ostu nozarē, nodrošināt ostu operatoriem juridisko noteiktību un radīt vidi, kas vairāk veicina efektīvas publiskā un privātā sektora investīcijas. Tajā prasīts, ka dalībvalstīm jāparedz efektīva sūdzību izskatīšanas procedūra un jānodrošina ostas lietotāju un ieinteresēto personu informēšana par atbildīgo iestādi. Dalībvalstīm prasīts arī paredzēt noteikumus par sankcijām regulas pārkāpšanas gadījumā. Neviena no trim dalībvalstīm nav pilnībā izpildījusi paziņošanas pienākumus. Tagad Horvātijai, Itālijai un Slovēnijai tiek doti divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas minētajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nosūtīt argumentētu atzinumu.
Autotransports. Komisija aicina LIETUVU pienācīgi īstenot ES noteikumus par noteiktu transportlīdzekļu maksimālo masu un gabarītiem
Eiropas Komisija šodien nolēma sūtīt oficiāla paziņojuma papildvēstuli Lietuvai , lai tās valsts tiesību aktos pareizi transponētu atjauninātos Eiropas noteikumus par noteiktu transportlīdzekļu maksimālo masu un gabarītiem (Direktīva (ES) 2015/719). Šie noteikumi, kas attiecas uz starptautisko satiksmi, ir svarīgi iekšējā tirgus darbībā un brīvā preču apritē Eiropā. Cita starpā direktīva ievieš atkāpes attiecībā uz smagajiem kravas transportlīdzekļiem, ko darbina ar alternatīvām degvielām, un transportlīdzekļiem, kas iesaistīti intermodālo pārvadājumu darbībās. Šīs atkāpes ir paredzētas, lai nodrošinātu to, ka videi nekaitīgākiem transportlīdzekļiem netiek piemērots sods, ja tie ir garāki vai smagāki par parastajiem transportlīdzekļiem, un lai veicinātu intermodālo pārvadājumu darbības. Direktīvas ieviešanas termiņš beidzās 2017. gada 7. maijā. Tagad Lietuvai tiek doti divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas minētajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nosūtīt argumentētu atzinumu.
Gaisa transports. Komisija aicina DĀNIJU pareizi piemērot ES tiesību aktus par ārvalstīs reģistrētiem gaisa kuģiem
Komisija šodien nolēma sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Dānijai par valsts tiesību aktu iedaļām, kas kavē pakalpojumu sniegšanas brīvību un preču brīvu apriti. Saskaņā ar Dānijas Aeronavigācijas likumu gaisa kuģu ekspluatantiem gaisa kuģi ir jāreģistrē Dānijā, ja tur atrodas ekspluatanta bāze. Šis pienākums apdraud pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas nostiprināta Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 56. pantā, kā arī preču brīvu apriti, kas nostiprināta LESD 34. pantā. Dānijas noteiktā prasība rada ievērojamu slogu ārvalstīs reģistrētu gaisa kuģu īpašniekiem un faktiski attur tos no gaisa kuģu bāzes ierīkošanas un pakalpojumu saņemšanas Dānijā. Dānijas noteiktajai prasībai ir tāda pati iedarbība kā kvantitatīvajiem ierobežojumiem, kas aizliegti saskaņā ar LESD 34. pantu. Tiesa uzskata, ka tad, ja ir jau veikta pilnīga tiesību aktu saskaņošana Savienības līmenī — kā tas ir civilās aviācijas jomā —, dalībvalstis nevar atsaukties uz LESD 36. pantu, lai pamatotu pasākumus, kas ierobežo preču brīvu apriti. Dānijai tiek doti divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas paustajām bažām. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.
Vienotā Eiropas dzelzceļa telpa. Komisija mudina DĀNIJU pareizi piemērot ES noteikumus
Komisija šodien nolēma sūtīt Dānijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nepareizi piemēro ES noteikumus par vienoto Eiropas dzelzceļa telpu. Direktīvā 2012/34/ES ir paredzēti noteikumi, kuru mērķis ir izveidot vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, īpaši attiecībā uz konkurences jautājumiem, dzelzceļa nozares regulatīvo uzraudzību un finanšu arhitektūru, valstu regulatoru pilnvarām, labāku regulējumu investīcijām dzelzceļa nozarē un taisnīgu un nediskriminējošu piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai un ar dzelzceļu saistītajiem pakalpojumiem. Dānija nav pilnībā transponējusi direktīvas noteikumus, un tagad tai tiek doti divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas minētajiem argumentiem. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.
Argumentēti atzinumi
Aviācijas drošība. Eiropas Komisija mudina Austriju, Kipru un Grieķiju pilnībā īstenot “taisnīguma kultūru” aviācijā
Šodien Eiropas Komisija nolēma sūtīt argumentētus atzinumus Austrijai, Kiprai un Grieķijai, jo šīs dalībvalstis nav izraudzījušas “taisnīguma kultūras struktūru´ kas prasīta 16. panta 12. punktā ES regulā par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā (Regulā (ES) Nr. 376/2014). Dalībvalstīm šāda struktūra ir jāizraugās tādēļ, lai civilajā aviācijā nevienam, kurš ziņo par incidentiem, kas saistīti ar drošību, darba devējs vai dalībvalsts iestādes nepamatoti nepiemērotu sankcijas. Šī struktūra ir atbildīga arī par to, lai tiktu pārskatīti civilās aviācijas organizāciju iekšējie noteikumi, kuros aprakstīta taisnīguma kultūras principu īstenošana organizācijā. Tagad šīm dalībvalstīm tiek doti divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas minētajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu vērsties Tiesā.
Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi. Komisija aicina LUKSEMBURGU pilnībā transponēt jaunos noteikumus par ārkārtas rīcības plāniem
Komisija šodien nolēma sūtīt Luksemburgai argumentētu atzinumu par to, kā tiek transponēta ES Direktīva 2016/2370 par iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību. Saskaņā ar šīs direktīvas 13.a panta 3. punktu dalībvalstis dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, liek izveidot ārkārtas rīcības plānus un nodrošina, ka minētie ārkārtas rīcības plāni tiek pienācīgi saskaņoti, lai sniegtu palīdzību pasažieriem Regulas (EK) Nr. 1371/2007 18. panta nozīmē, ja rodas būtiski pakalpojumu traucējumi. Luksemburga nav paziņojusi par valsts pasākumiem, ar kuriem tā transponē šo pantu. Šodien Komisija vēršas pret Luksemburgu, lai nodrošinātu, ka transponētie valsts pasākumi pilnībā aptver Pārvaldības direktīvas darbības jomu. Tagad Luksemburgai tiek doti divi mēneši atbildes sniegšanai. Ja divu mēnešu laikā netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var vērsties pret šo valsti Tiesā.
Ostas. Komisija mudina BEĻĢIJU, KIPRU un PORTUGĀLI izpildīt paziņošanas pienākumus
Komisija šodien nolēma sūtīt Beļģijai, Kiprai un Portugālei argumentētus atzinumus par to, ka tās nav pilnībā izpildījušas dažus paziņošanas pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) 2017/352 (Ostas pakalpojumu regula). Regulas mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ostu nozarē, nodrošināt ostu operatoriem juridisko noteiktību un radīt vidi, kas vairāk veicina efektīvas publiskā un privātā sektora investīcijas. Tajā prasīts, ka dalībvalstīm jāparedz efektīva sūdzību izskatīšanas procedūra un jānodrošina ostas lietotāju un ieinteresēto personu informēšana par atbildīgo iestādi. Dalībvalstīm prasīts arī paredzēt noteikumus par sankcijām regulas pārkāpšanas gadījumā. Neviena no trim dalībvalstīm nav pilnībā izpildījusi paziņošanas pienākumus. Tagad šīm dalībvalstīm tiek doti divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas minētajiem argumentiem. Ja Komisija nesaņems apmierinošu atbildi, tā var nolemt vērsties pret tām Tiesā.
Lietu iesniegšana Tiesā
Komisija vēršas Tiesā pret DĀNIJU par to, ka tā noteikusi ierobežojumu kravas automobiļu novietošanai stāvvietā ne ilgāk par 25 stundām
Šodien komisija nolēma vērsties pret Dāniju Tiesā par to, ka tā nav atcēlusi ierobežojumus attiecībā uz kravas automobiļu novietošanu stāvēšanai. Dānija ierobežo laiku, cik ilgi kravas automobiļi drīkst stāvēt valstij piederošās atpūtas zonās, un tas nedrīkst pārsniegt 25 stundas. Dānijas pasākums ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību, ko garantē ES tiesību akti autotransporta jomā (Regula (EK) Nr. 1072/2009), jo tas rada šķēršļus ārvalstu pārvadātājiem, kuri veic starptautiskus pārvadājumus. Tā kā šiem pārvadātājiem Dānijā nav darbības centra, viņiem ir vajadzīga stāvvieta, lai veiktu savu darbību un izpildītu ES prasības attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas laiku. Komisija uzskata, ka minētais noteikums nav ne atbilstošs, ne vajadzīgs, ne samērīgs ar mērķiem, un tāpēc tā pret Dāniju ir sākusi pārkāpuma procedūru, pieprasot atcelt šo 25 stundu ierobežojumu. Sīkāka informācija ir lasāma paziņojumā presei.
8. Darbs un sociālās tiesības
(Sīkāka informācija: Marta Wieczorek, tālr. +32 229 58197; Flora Matthaes, tālr. +32 229 83951)
Oficiāla paziņojuma vēstules
Darba aizsardzība. Komisija pieprasa VĀCIJAI precizēt valsts noteikumus, kuros transponēts ES tiesību akts, kas aizsargā darba ņēmēju veselību un drošību būvlaukumos
Šodien Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot Vācijai oficiālu paziņojuma vēstuli, kurā lūdz paskaidrot valsts noteikumus, kuros transponēts ES tiesību akts, kas aizsargā darba ņēmēju drošību un veselību būvlaukumos (Padomes Direktīva 92/57/EEK). Šī direktīva nosaka minimālās prasības attiecībā uz darba ņēmēju darba drošību un veselības aizsardzību pagaidu vai pārvietojamos būvlaukumos. Pašreizējie Vācijas valsts noteikumi varētu samazināt darba ņēmēju aizsardzību šajā ļoti riskantajā nozarē, ierobežojot tādu gadījumu skaitu, kuros ir nepieciešams drošības un veselības plāns. Vācijas noteikumi, šķiet, šādus plānus prasa tikai tad, ja būvlaukumā atrodas vairāku darba devēju darbinieki, savukārt direktīva to nosaka principā attiecībā uz visiem būvlaukumiem neatkarīgi no tā, cik ir darba devēji. Komisija vēlas arī saņemt paskaidrojumus par citiem Vācijas noteikumu nosacījumiem attiecībā uz drošības un veselības plāna sagatavošanu. Vācijai tiek doti divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas paustajām bažām. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt tai nosūtīt argumentētu atzinumu.
Argumentēti atzinumi
Sociālā politika. Komisija aicina KIPRU paziņot valsts pasākumus, ar kuriem transponē ES noteikumus par darba ņēmēju aizsardzību jūras zvejniecības nozarē
Komisija ir pieprasījusi Kiprai paziņot informāciju par to, kā tās tiesību aktos ir transponēta Padomes Direktīva, ar ko īsteno Nolīgumu, ar ko īsteno Konvenciju par darbu zvejniecībā (Direktīva (ES) 2017/159). Direktīva nodrošina zvejniekiem pienācīgus apstākļus uz zvejas kuģiem, nosakot minimālās prasības darbam uz kuģa, darba apstākļus, izmitināšanas un ēdināšanas, darba aizsardzības, medicīniskās aprūpes un sociālā nodrošinājuma prasības. Ar to īsteno Eiropas sociālo partneru apspriesto nolīgumu, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē un par veiktajiem transponēšanas pasākumiem jāpaziņo Komisijai līdz 2019. gada 15. novembrim. Kipras iestādes neiesniedza prasīto informāciju, ne noteiktajā termiņā, ne pēc oficiāla paziņojuma vēstules nosūtīšanas 2020. gada 24. janvārī. Tāpēc Komisija ir nolēmusi turpināt pārkāpuma procedūru, nosūtot argumentētu atzinumu. Ja divu mēnešu laikā netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt šo lietu iesniegt Tiesā.
Darba ņēmēju norīkošana. Komisija aicina AUSTRIJU un SLOVĒNIJU ievērot grozītos ES noteikumus, lai uzlabotu norīkoto darba ņēmēju situāciju un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus darba devējiem
Komisija ir nolēmusi sūtīt argumentētus atzinumus Austrijai un Slovēnijai par to, ka tās nav paziņojušas informāciju par pārskatīto ES noteikumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā transponēšanu valsts tiesību aktos. Direktīva (ES) 2018/957 par darba ņēmēju norīkošanu darbā groza Direktīvu 96/71/EK. Direktīvas mērķis ir garantēt norīkoto darba ņēmēju aizsardzību un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus darba devējiem vienotajā tirgū. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem visi obligātie atalgojuma elementi, kas paredzēti vietējiem darba ņēmējiem, piemēram, minimālā bruto alga un virsstundu likmes, attiecas arī uz norīkotajiem darba ņēmējiem. Direktīva stājās spēkā 2018. gada 29. jūlijā. Dalībvalstīm direktīva bija jātransponē un par transponēšanas pasākumiem jāpaziņo Komisijai līdz 2020. gada 30. jūlijam. Austrijai un Slovēnijai vēl ir jāizpilda pienākums paziņot valsts tiesību aktus, kuros direktīva ir pilnībā transponēta. Tām tiks doti divi mēneši, lai atbildētu uz pamatotajiem atzinumiem un veiktu vajadzīgos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var ierosināt lietas Tiesā.
9. Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība
(Sīkāka informācija: Daniel Ferrie, tālr. +32 229 86500, Aikaterini Apostola, tālr. +32 229 87624)
Oficiāla paziņojuma vēstules
Hipotekārie kredīti. Komisija pieprasa ITĀLIJAI pilnībā transponēt Hipotekāro kredītu direktīvu un atvērt savu tirgu kredīta starpniekiem
Komisija ir nolēmusi sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai un pieprasīt, lai tiktu izpildīts pienākums īstenot visus Hipotekāro kredītu direktīvas (Direktīvas 2014/17/ES) noteikumus. Konkrēti, Komisija pieprasa Itālijai pieņemt un paziņot noteikumus par brīvību veikt uzņēmējdarbību un kredīta starpnieku pakalpojumu brīvu apriti, kā arī par kredīta starpnieku uzraudzību. Hipotekāro kredītu direktīvas mērķis ir pastiprināt patērētāju aizsardzību hipotekārajā kreditēšanā un veicināt konkurenci, citstarp atverot valstu tirgus kredīta starpniekiem. Pastiprinātai konkurencei vajadzētu nākt par labu patērētājiem, jo būs lielāka izvēle un zemākas izmaksas. Tagad Itālijai tiek doti divu mēneši, lai atbildētu uz šo vēstuli. Ja valstu iestādes šajā termiņā nedos apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt Itālijai nosūtīt argumentētu atzinumu.
Argumentēti atzinumi
Korporatīvie pārskati. Komisija aicina KIPRU gādāt, lai valsts uzņēmumu reģistrā pienācīgā laikā varētu piekļūt uzņēmumu grāmatvedības dokumentiem
Šodien Komisija nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Kiprai par to, ka tā nepareizi transponē ES noteikumus par akciju sabiedrību un sabiedrību ar ierobežotu atbildību finanšu pārskatiem, vadības ziņojumiem un revīzijas ziņojumiem (Direktīva 2013/34/ES “Grāmatvedības direktīva”, kas lasāma saistībā ar Direktīvu 2017/1132/ES “Sabiedrību tiesību direktīva”). Argumentētais atzinums attiecas uz pienākumu, ka Kiprai jānodrošina, lai akciju sabiedrību un sabiedrību ar ierobežotu atbildību grāmatvedības dokumenti saprātīgā periodā (t. i., nepārsniedzot 12 mēnešus pēc fiskālā gada beigām) tiktu publicēti valsts uzņēmumu reģistrā. Tas ir svarīgs ES noteikumu elements, jo, ja uzņēmumu informācija ir publicēta šajā termiņā, sabiedrībai var tai laikus piekļūt. Tagad Kiprai tiek doti divi mēneši, lai novērstu Komisijas konstatēto problēmu. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt ierosināt lietu Tiesā.
Cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Komisija aicina UNGĀRIJU, NĪDERLANDI un POLIJU pabeigt transponēt Piekto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu
Komisija ir nosūtījusi argumentētus atzinumus Ungārijai, Nīderlandei un Polijai par to, ka tās valsts tiesību aktos nav transponējušas Piekto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Komisija ir konstatējusi, ka Ungārijas, Nīderlandes un Polijas veiktā transponēšana ir nepilnīga. Ungārija nav transponējusi atsevišķus ES noteikumus, kas saistīti, piemēram, ar anonīmiem kontiem, efektīvām sankcijām, piekļuvi informācijai par faktiskām īpašumtiesībām, un nosacījumus, kas reglamentē informācijas apmaiņu starp attiecīgām iestādēm. Nīderlandes noteiktie juridiskie pasākumi neietver anonīmus kontus, tiesības uz administratīvo pārskatīšanu, nepieciešamo pārredzamību par trastu faktiskajām īpašumtiesībām vai līdzīgiem juridiskiem veidojumiem vai pietiekamu finanšu ziņu vākšanas vienību (FIU) piekļuvi informācijai. Polija nav transponējusi noteikumus, kas saistīti, piemēram, ar mākslas darbu tirdzniecību, trešās valstīs izdotu anonīmu priekšapmaksas karšu izmantošanu, pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem, kas piemērojami darījuma attiecībām vai darījumiem, kuri saistīti ar augsta riska trešām valstīm, un noteikumus par nepieciešamo pārredzamības līmeni trastu faktiskajās īpašumtiesībās vai līdzīgos juridiskos veidojumos. Efektīva cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir viens no galvenajiem ES pieejas elementiem cīņā pret noziedzību Eiropā. Jaunās direktīvas ieviestās izmaiņas ir svarīgas papildu pārredzamībai un noteikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt ES finanšu sistēmas integritāti. Tāpēc Komisija saglabās stingru izpildes pasākumu pieeju, lai panāktu, ka noteikumi tiek piemēroti laikus un pareizi. Pašreiz spēkā esošo noteikumu izpilde vēl aizvien ir un arī turpmāk būs būtiska, ņemot vērā arī gaidāmo priekšlikumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Visām dalībvalstīm noteikumi, ko paredz Piektā direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, bija jāīsteno līdz 2020. gada 10. janvārim. Ja divu nākamo mēnešu laikā Ungārija, Nīderlande un Polija nenodrošinās savu tiesību aktu atbilstību ES tiesību normām, Komisijai var nolemt šīs lietas nodot izskatīšanai Tiesā.
10. Digitālā ekonomika
(Sīkāka informācija: Johannes Bahrke, tālr.: +32 229 58615, Charles Manoury, tālr.: +32 229 13391)
Oficiāla paziņojuma vēstules
Mediju brīvība. Komisija sāk pārkāpuma procedūru pret UNGĀRIJU par to, ka tā neievēro ES elektronisko sakaru noteikumus
Šodien Komisija sāka pārkāpuma procedūru pret Ungāriju pēc Ungārijas Mediju padomes lēmumiem noraidīt Klubradio pieteikumu attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu ar ļoti apšaubāmu pamatojumu. Uz radiofrekvenču spektra izmantošanas nosacījumiem un šo tiesību piešķiršanas, pagarināšanas, atjaunošanas vai atcelšanas procedūrām attiecas ES elektrosakaru noteikumi, kas izklāstīti Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā (Direktīva (ES) 2018/1972). Šo noteikumu galvenie elementi ir proporcionalitātes un nediskriminācijas principi. Komisija uzskata, ka Ungārijas Mediju padomes lēmumi atteikt Klubradio tiesību atjaunošanu bija neproporcionāli un nepārredzami un līdz ar to pārkāpa ES tiesības. Komisija arī uzskata, ka Ungārijas valsts mediju likums šajā konkrētajā gadījumā ir piemērots diskriminējoši. Rezultātā Komisija nolēma Ungārijai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli. Tagad Ungārijai ir doti divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas minētajiem argumentiem. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt spert nākamo soli pārkāpuma procedūrā un nosūtīt argumentētu atzinumu.
11. Cilvēkresursi
(Sīkāka informācija: Balazs Ujvari, tālr.: +32 229 54578, Claire Joawn, tālr.: +32 229 56859)
Oficiāla paziņojuma vēstules
Eiropas skolas. Ņemot vērā Eiropas skolu konvenciju, Komisija aicina DĀNIJU un VĀCIJU sagatavot atbilstības tabulas Eiropas vispārējās vidējās izglītības diplomam.
Eiropas Komisija ir nolēmusi sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Dānijai un Vācijai par tādas pārvēršanas metodes izmantošanu attiecībā uz Eiropas vispārējās vidējās izglītības diplomu, kura, pēc Komisijas apsvērumiem, pārkāpj Eiropas skolu konvenciju. Saskaņā ar pašreizējo sistēmu Eiropas vispārējās vidējās izglītības diploma īpašnieki, kas vēlas tikt uzņemti attiecīgi Dānijas un Vācijas augstskolās, ir nelabvēlīgākā stāvoklī nekā personas, kam ir vietējo skolu izdots diploms ar līdzvērtīgu kvalifikāciju. Ņemot vērā 5. panta 2. punktu Konvencijā, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus , Komisija aicina Dāniju un Vāciju veikt turpmākus pasākumus, lai izveidotu atbilstības tabulas, kas izmantojamas Eiropas vispārējās vidējās izglītības diploma atzīmju pārvēršanai atbilstoši nacionālajām sistēmām. Dalībvalstīm ir pienākums garantēt, ka Eiropas vispārējās vidējās izglītības diploma īpašnieki var baudīt visus labumus, kas pienākas personai, kurai ir attiecīgajā dalībvalstī izdots diploms, un ka tiek ievērotas viņu tiesības pretendēt uz uzņemšanu jebkurā augstskolā, kas atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, ar tādiem pašiem noteikumiem kā attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem, kuriem ir līdzvērtīga kvalifikācija. Dānijai un Vācijai tiek doti divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas paustajām bažām.
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 9. jūnijs