Šodien Komisija sāk otro posmu apspriešanā ar Eiropas sociālajiem partneriem par to, kā uzlabot darba nosacījumus cilvēkiem, kuri strādā, izmantojot digitālās darba platformas. Tā seko pēc pirmā posma apspriešanās, kura notika no 2021. gada 24. februāra līdz 7. aprīlim un kurā Komisija saņēma atbildes no 14 sociālajiem partneriem Eiropas Savienībā. Pamatojoties uz saņemtajām atbildēm, Komisija secināja, ka ir vajadzīga turpmāka ES rīcība, lai nodrošinātu darba pamatstandartus un tiesības cilvēkiem, kas nodarbināti platformās. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena politikas pamatnostādnēs akcentēja nepieciešamību uzlabot darba nosacījumus platformu darbā. To vēl vairāk ir uzsvērusi Covid-19 krīze un platformu uzņēmējdarbības modeļu paātrināta ieviešana.
Priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrēte Vestagere uzsvēra: “Digitālās darba platformas ir viens no Eiropas ekonomikas digitālās pārkārtošanās stūrakmeņiem. Tiešsaistē, tāpat kā bezsaistē, cilvēki būtu jāaizsargā un jāļauj viņiem strādāt droši un ar cieņu. Tagad mēs iegūsim sociālo partneru viedokli par to, kā nodrošināt, lai platformu darbs nodrošinātu pienācīgus darba nosacījumus, vienlaikus atbalstot digitālo darba platformu ilgtspējīgu izaugsmi ES.”
Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits teica: “Tiešsaistes platformas piedāvā patērētājiem inovāciju un jaunus pakalpojumus. Taču tām ir arī jāpiedāvā cilvēkiem, kuri tās izmanto darbam, augsta līmeņa sociālie standarti, ar ko mēs rēķināmies. Mēs turpinām apspriešanos ar sociālajiem partneriem, lai rastu pārdomātu un līdzsvarotu pieeju, kas platformām un cilvēkiem, kuri tajās strādā, nodrošina noteiktību un kopīgus standartus. Tādā veidā mēs nodrošināsim, ka digitālā pārkārtošanās ir taisnīga un ilgtspējīga.”
“Digitālās darba platformas ir viens no Eiropas ekonomikas digitālās pārkārtošanās stūrakmeņiem, un šī kustība arvien uzņem apgriezienus. Digitālo darba platformu ekonomikas apjoms ES ir pieaudzis gandrīz pieckārtīgi – no aptuveni 3 miljardiem eiro 2016. gadā līdz aptuveni 14 miljardiem eiro 2020. gadā. Digitālās darba platformas veicina inovāciju, rada darbvietas un uzlabo ES konkurētspēju. Tās nodrošina cilvēkiem papildu ienākumus, tostarp tiem, kuriem var būt sarežģītāka piekļuve darba tirgum.
Tomēr daudziem cilvēkiem, kas strādā, izmantojot platformas, platformu darbs var nozīmēt nestabilus darba nosacījumus un nepietiekamu piekļuvi sociālajai aizsardzībai. Galvenais uzdevums platformu darbā ir saistīts ar nodarbinātības statusu. Tas ir svarīgs faktors, kas nosaka, vai cilvēkiem, kuri strādā, izmantojot platformas, ir pieejamas esošās darba tiesības un aizsardzība. Turklāt uz cilvēkiem, kas strādā, izmantojot platformas, var attiekties algoritmu pieņemti automatizēti lēmumi bez iespējas lēmumu apšaubīt un pārsūdzēt. Viņiem bieži ir arī ierobežota piekļuve kolektīvajai pārstāvībai un sarunām. Visbeidzot, pastāv arī problēmas, kas saistītas ar platformu darba pārrobežu raksturu un iespēju izsekot, kurā valstī darbs tiek veikts.
Ņemot vērā iepriekšminēto, apspriešanas otrā posma mērķis ir iegūt sociālo partneru viedokli par to, kā cilvēkiem, kas strādā, izmantojot platformas, nodrošināt pienācīgus darba nosacījumus, vienlaikus atbalstot digitālo darba platformu ilgtspējīgu izaugsmi ES.” Ar sociālajiem partneriem tiks apspriests iespējamais ES līmeņa iniciatīvu saturs šādās jomās:
- atvieglot nodarbinātības statusa klasifikāciju un piekļuvi darba un sociālās aizsardzības tiesībām;
- uzlabot informēšanu, konsultēšanu un tiesisko aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz algoritmiskās pārvaldības izmantošanu platformu darbā;
- nodrošināt skaidrību par piemērojamajiem noteikumiem visiem cilvēkiem, kas strādā ar tādu platformu starpniecību, kuras darbojas pāri robežām;
- stiprināt izpildi, kolektīvo pārstāvību un sociālo dialogu.
Apspriešanā tiek taujāts arī sociālo partneru viedoklis par iespējamiem ES rīcības instrumentiem. Komisija apsver gan leģislatīvus, gan neleģislatīvus instrumentus.
Sociālie partneri tiek aicināti atbildēt uz apspriešanās ietvaros uzdotajiem jautājumiem līdz 2021. gada 15. septembrim.
Šīs otrā posma apspriešanās nākamais solis ir sarunas starp sociālajiem partneriem ar mērķi noslēgt nolīgumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 155. pantu vai Eiropas Komisijas priekšlikuma iesniegšana līdz 2021. gada beigām.
Iespējamā ES iniciatīva tiktu izstrādāta, pilnībā ievērojot valstu kompetenci, darba tirgus tradīciju dažādību dalībvalstīs un sociālo partneru autonomiju. Visās iniciatīvās par platformu darbu būtu jāievēro valstu “darba ņēmēja” definīcijas. Nav arī nodoma ES līmenī izveidot “trešo” nodarbinātības statusu (ne pašnodarbināta persona, ne darba ņēmējs), vienlaikus ievērojot dažu dalībvalstu izdarīto izvēli to ieviest savos tiesību aktos.
Konteksts
Politikas pamatnostādnēs Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka “digitālā pārveide rada straujas pārmaiņas, kas ietekmē darba tirgus”. Viņa apņēmās izskatīt “veidus, kā uzlabot platformā nodarbinātu darbinieku darba nosacījumus”.
Paziņojumā “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai” arī norādīts, ka platformu ekonomikas ilgtspējīgai izaugsmei ir vajadzīgi labāki platformu darbinieku darba nosacījumi.
Komisijas 2021. gada darba programmā tika paziņots par likumdošanas iniciatīvu par platformu darbinieku darba nosacījumu uzlabošanu līdz 2021. gada beigām. Šī iniciatīva atbalstīs Eiropas sociālo tiesību pīlārā ietverto principu īstenošanu. Visu partneru apņemšanās veidot spēcīgu sociālo Eiropu tika atjaunota 2021. gada 7. un 8. maijā Portu sociālajā samitā.
Komisijas pirmā posma apspriešanās ar sociālajiem partneriem par to, kā uzlabot darba nosacījumus cilvēkiem, kuri strādā, izmantojot digitālās darba platformas, notika no 2021. gada 24. februāra līdz 7. aprīlim.
Pēc atbilžu izskatīšanas Komisija secināja, ka ir vajadzīga ES rīcība. Tāpēc Komisija tagad sāk otrā posma apspriešanos ar sociālajiem partneriem, kas ES līmenī pārstāv arodbiedrības un darba devēju asociācijas, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 154. panta 3. punktu.
Šajā apspriešanā nav aplūkots jautājums par ES konkurences tiesību piemērojamību pašnodarbinātu personu darba koplīguma slēgšanas sarunām. Šis jautājums tiek risināts ar atsevišķu, bet papildinošu iniciatīvu, kuras atklātā sabiedriskā apspriešana noslēdzās 2021. gada 31. maijā. Tās uzdevums bija nodrošināt, lai ES konkurences tiesības nekavētu koplīgumus, kuru mērķis ir uzlabot nelabvēlīgā situācijā esošu pašnodarbināto darba nosacījumus, vienlaikus garantējot, ka patērētāji un MVU turpina gūt labumu no konkurētspējīgām cenām un inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem, tostarp digitālajā ekonomikā.
Sīkāka informācija
Otrā posma apspriešanās ar sociālajiem partneriem par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā
Apspriešanas dokumentam pievienotais Komisijas dienestu darba dokuments
Pirmā posma apspriešanās ar sociālajiem partneriem par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā
Jaunākā informācija par Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 15. jūnijs