Eiropas Komisija šodien sākusi mērķorientētu sabiedrisko apspriešanu, kurā visas ieinteresētās personas aicina komentēt ierosināto Pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai (Enerģētikas un vides valsts atbalsta pamatnostādņu) pārskatīšanu. Lai ņemtu vērā klimata aizsardzības pieaugošo nozīmi, pārskatītās pamatnostādnes būs klimata, enerģētikas un vides valsts atbalsta pamatnostādnes. Ierosinātās pamatnostādnes ietver arī saderības noteikumus tādās pamatjomās kā tīrās mobilitātes infrastruktūra un biodaudzveidība, kā arī resursefektivitāte, lai atbalstītu pāreju uz aprites ekonomiku. Ieinteresētās personas šajā apspriešanā var iesaistīties astoņas nedēļas, t. i, līdz 2021. gada 2. augustam.
Priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku: “Eiropai vajadzēs daudz ilgtspējīgu investīciju. Lai gan ievērojama līdzekļu daļa nāks no privātā sektora, ātras zaļās pārkārtošanās atslēga būs publiskā sektora atbalsts. Tāpēc mēs vēlamies pārliecināties, ka noteikumi par valsts atbalstu klimatam, enerģētikai un videi ir gatavi un derīgi zaļajai pārejai. Pārskatītie noteikumi dalībvalstīm dos iespēju sasniegt ES vērienīgos Eiropas zaļā kursa mērķus, vienlaikus līdz minimumam samazinot iespējamos konkurences izkropļojumus. Tagad mēs aicinām visas ieinteresētās personas paust viedokli.”
Enerģētikas un vides valsts atbalsta pamatnostādnes dalībvalstīm dod iespēju, ievērojot konkrētus nosacījumus, atbalstīt vides aizsardzības projektus (arī klimata aizsardzības un zaļās enerģijas ražošanas projektus), kā arī pasākumus enerģijas ražošanas pietiekamības nodrošināšanai. Pamatnostādņu mērķis ir dalībvalstīm palīdzēt sasniegt vērienīgos ES enerģētikas un klimata mērķrādītājus tā, lai nodokļu maksātājiem izmaksas būtu pēc iespējas mazākas un lai nerastos nevajadzīgi konkurences izkropļojumi vienotajā tirgū.
Komisija pašreizējās pamatnostādnes ir izvērtējusi valsts atbalsta atbilstības pārbaudes ietvaros. Izvērtējumā konstatēts, ka pašreizējie pamatnostādņu noteikumi darbojas labi un kopumā ir mērķderīgs un iedarbīgs instruments, ar ko atbalstīt ES vides mērķu un klimata mērķrādītāju sasniegšanu, vienlaikus ierobežojot nepamatotus vienotā tirgus izkropļojumus.
Tajā pašā laikā izvērtējums rāda, ka varētu būt vajadzīgi daži konkrēti pielāgojumi, arī dažu noteikumu vienkāršošana un atjaunināšana un pamatnostādņu tvēruma paplašināšana tā, lai aptvertu jaunas jomas, piemēram, tīro mobilitāti un dekarbonizāciju. Izvērtējums turklāt rāda, ka pašreizējie noteikumi varētu būt jāpieskaņo Komisijas stratēģiskajām prioritātēm, jo īpaši Eiropas zaļā kursa prioritātēm, un citām nesenajām regulatīvajām izmaiņām enerģētikas un vides jomā.
Šajā sakarā Komisija ierosina pašreizējos noteikumos ieviest vairākas izmaiņas, konkrētāk,
- paplašināt pamatnostādņu tvērumu tā, lai dotu iespēju sniegt atbalstu jaunās jomās (piemēram, tīra mobilitāte, ēku energoefektivitāte, apritīgums un biodaudzveidība) un pamatnostādnes attiecinātu uz visām tehnoloģijām, kas var palīdzēt īstenot zaļo kursu, arī atbalstu atjaunīgajai enerģijai. Pārskatītie noteikumi kopumā dotu iespēju izmantot atbalsta summas, kas sedz līdz 100 % no trūkstošā finansējuma, un ieviest jaunus atbalsta instrumentus, piemēram, oglekļa cenas starpības līgumus;
- palielināt esošo noteikumu elastību un tos racionalizēt, ieviešot vienkāršotu transversālu pasākumu novērtējumu vienā pamatnostādņu iedaļā un atceļot prasību iesniegt individuālus paziņojumus par lieliem zaļiem projektiem Komisijas iepriekš apstiprinātās atbalsta shēmās;
- ieviest garantijas, kas nodrošinās, ka atbalsts tiek sekmīgi virzīts tur, kur tas vajadzīgs, lai pastiprinātu klimata un vides aizsardzību, nepārsniedz to, kas nepieciešams vidisko mērķu sasniegšanai, un nekropļo ne konkurenci, ne iekšējā tirgus integritāti. Piemēram, dažos gadījumos dalībvalstīm, kas izveido atbalsta shēmu, būs par tās galvenajām iezīmēm jāapspriežas ar ieinteresētajām personām;
- nodrošināt saskaņotību ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem un rīcībpolitikām vides un enerģētikas jomā, cita starpā pakāpeniski atsakoties no subsīdijām fosilajam kurināmajam un degvielai, it sevišķi tai, kas rada vislielāko piesārņojumu un attiecībā uz ko pozitīvs Komisijas novērtējums saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem ir maz ticams, ņemot vērā to ievērojamo negatīvo ietekmi uz vidi. Pasākumus, kas saistīti ar jaunām investīcijām dabasgāzē, pamatnostādnes aptvers tikai tiktāl, ciktāl pierādīts, ka investīcijas ir saderīgas ar Savienības 2030. un 2050. gada klimata mērķrādītājiem.
Ar pamatnostādņu projektu un visu citu informāciju par sabiedrisko apspriešanu, arī sīkāku informāciju par ierosinātajām izmaiņām, var iepazīties tiešsaistē.
Nākamie soļi
Papildus šodien sāktajai mērķorientētajai sabiedriskajai apspriešanai ierosinātais klimata, enerģētikas un vides valsts atbalsta pamatnostādņu teksts, tuvojoties apspriešanas perioda beigām, tiks apspriests arī Komisijas un dalībvalstu sanāksmē. Šajā procesā tiks nodrošināts, ka gan dalībvalstīm, gan citām ieinteresētajām pusēm ir pietiekamas iespējas sniegt komentārus par Komisijas priekšlikuma projektu.
Jaunās pamatnostādnes paredzēts pieņemt 2021. gada beigās.
Konteksts
Pašreizējās pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai ir izklāstīti nosacījumi, kuru izpildes gadījumā valsts atbalstu enerģētikai un vides aizsardzībai var uzskatīt par saderīgu ar vienoto tirgu. Konkrētāk, pamatnostādnes veicina pakāpenisku pāreju uz tirgus atbalstu atjaunīgajai enerģijai un ievieš noteikumus par atbalstu energoinfrastruktūrai un ražošanas jaudām, lai stiprinātu vienoto tirgu un nodrošinātu piegādes drošību. Turklāt pamatnostādnēs ir paredzēti kritēriji, pēc kuriem dalībvalstis var energoietilpīgus uzņēmumus atbrīvot no maksas, ko iekasē atjaunīgo energoresursu atbalstam.
Pamatnostādņu noteikumus papildina Vispārējā grupu atbrīvojuma regula (VGAR), kas nosaka ex ante saderības nosacījumus, uz kuru pamata dalībvalstis valsts atbalsta pasākumus var īstenot bez iepriekšējas paziņošanas Komisijai. Pašlaik VGAR tiek daļēji pārskatīta, un paredzams, ka 2021. gada vasarā notiks šo pārskatīto noteikumu priekšlikuma sabiedriskā apspriešana.
Pamatnostādņu pārskatīšanas pamatā ir izvērtējums un pierādījumi un dati no dažādiem avotiem, cita starpā lietu izskatīšanas prakse, ārējs pētījums un ieinteresēto personu komentāri. Komisija viedokļus saņēma 2020. gadā notikušajā atklātajā sabiedriskajā apspriešanā. 2020. gada rudenī Komisija turklāt sāka Eiropas mēroga debates par to, kā konkurences politika varētu pilnīgāk atbalstīt Eiropas zaļā kursa mērķus, lai nodrošinātu, ka konkurences noteikumi un ilgtspējas rīcībpolitikas darbojas maksimāli komplementāri. Process sākās ar aicinājumu izteikt viedokli, un tam sekoja konference, ko 2021. gada februārī sarīkoja priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere. Vairāk nekā 200 saņemtie viedokļi izmantoti arī pamatnostādņu pārskatīšanas projekta izstrādē.
Tos papildinās šajā sabiedriskajā apspriešanā saņemtās atsauksmes.
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 7. jūnijs