Komisija ir publicējusi pirmo sākotnējo novērtējumu par ietekmi, ko rada SURE – instruments 100 miljardu eiro apmērā, kas paredzēts Covid-19 pandēmijas skarto darbvietu un ienākumu aizsardzībai.
Ziņojumā secināts, ka SURE ir sekmīgi amortizējis Covid-19 krīzes smagās sociālekonomiskās sekas. Tas ir palīdzējis nodrošināt, ka bezdarba pieaugums saņēmējās dalībvalstīs krīzes laikā ir bijis ievērojami mazāks nekā pasaules finanšu krīzes laikā, neraugoties uz to, ka tās piedzīvoja lielāku IKP samazinājumu.
SURE instruments ir svarīgs elements Komisijas visaptverošajā stratēģijā iedzīvotāju aizsardzībai un Covid-19 pandēmijas graujošo sociālekonomisko seku mazināšanai. Ar to sniedz finansiālu atbalstu aizdevumu veidā, ko ES ar izdevīgiem nosacījumiem piešķir dalībvalstīm, lai finansētu valstu saīsināta darba laika shēmas un citus līdzīgus pasākumus nolūkā saglabāt nodarbinātību un atbalstīt ienākumus, jo īpaši pašnodarbinātām personām, un dažus ar veselību saistītus pasākumus. Komisija līdz šim ir ierosinājusi finansiālu atbalstu 90,6 miljardu eiro apmērā 19 dalībvalstīm. SURE joprojām var darīt pieejamu finansiālo palīdzību vairāk nekā 9 miljardu eiro apmērā, un dalībvalstis joprojām var iesniegt atbalsta pieprasījumus. Komisija ir gatava izvērtēt papildu finansējuma pieprasījumus no dalībvalstīm, reaģējot uz Covid-19 infekciju skaita pieaugumu un jauniem ierobežojumiem.
Galvenie konstatējumi
Komisijas ziņojumā ir konstatēts, ka ar šo instrumentu 2020. gadā tika atbalstīti 25–30 miljoni iedzīvotāju. Tā ir aptuveni ceturtā daļa no 18 saņēmējās dalībvalstīs nodarbināto personu kopskaita.
Ziņojumā arī lēsts, ka no SURE ir guvuši labumu no 1,5 līdz 2,5 miljoniem uzņēmumu, kurus skārusi Covid-19 pandēmija, un tas ļāvis tiem saglabāt darbvietas.
Izmantojot SURE, ES augstā kredītreitinga dēļ dalībvalstis ir ietaupījušas aptuveni 5,8 miljardus eiro procentu maksājumos salīdzinājumā ar to, ja tās pašas būtu emitējušas valsts parāda vērtspapīrus. Turpmākie pārskaitījumi, visticamāk, radīs papildu ietaupījumus.
Saņēmēju atsauksmes liecina, ka SURE piešķirtajam atbalstam bija svarīga nozīme saīsināta darba laika shēmu izveidē un to tvēruma un apjoma palielināšanā.
Šodienas ziņojums attiecas arī uz aizņēmumu un aizdevumu operācijām SURE finansēšanai. Tajā konstatēts, ka dalībvalstu pieprasījums pēc instrumenta ir bijis liels, un jau ir piešķirti vairāk nekā 90 % no kopējā 100 miljardu eiro finansējuma, kas pieejams saskaņā ar SURE. Līdzīgi stabila ir bijusi arī ieguldītāju interese par SURE obligācijām. Līdz ziņojuma iesniegšanas termiņam Komisija piesaistīja 53,5 miljardus eiro pirmajās četrās emisijās, kurās pieprasījums vidēji bija vairāk nekā desmit reizes lielāks par piedāvājumu. Visi līdzekļi ir piesaistīti kā sociālās obligācijas, kas ieguldītājiem dod pārliecību, ka viņu nauda tiek novirzīta pasākumiem ar reālu sociālu mērķi, kas krīzes laikā nodrošina ģimeņu ienākumu saglabāšanu. ES spēja piesaistīt līdzekļus SURE tika atbalstīta ar 25 miljardu eiro garantiju no visām dalībvalstīm, kas ir spēcīgs Eiropas solidaritātes signāls.
Kolēģijas locekļu izteikumi
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis sacīja: “SURE iniciatīva ir apliecinājusi savu vērtību, palīdzot krīzes laikā saglabāt iedzīvotāju darbvietas un uzņēmumus. Ar SURE iniciatīvu, kas ir viens no trim drošības tīkliem krīzes īstermiņa seku novēršanai, ir veiksmīgi atbalstīti desmitiem miljonu iedzīvotāju un uzņēmumu visā ES, aizsargājot tos pret bezdarba risku un nodrošinot iztikas līdzekļus. Virzoties uz atveseļošanos, mēs turpināsim īstenot pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt nodarbinātību veicinošu ekonomikas atveseļošanu un aktīvi atbalstīt darba ņēmējus un darba tirgu.”
Budžeta un administrācijas komisārs Johanness Hāns sacīja: “Pirmo reizi vēsturē Komisija ir emitējusi sociālās obligācijas tirgos, lai piesaistītu naudu, kas krīzes laikā ir palīdzējusi cilvēkiem saglabāt darbvietas. Kā liecina ziņojums par pagaidu atbalstu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE), pozitīvā ietekme uz uzņēmumiem un to darbiniekiem ir konkrēta un jūtama.”
Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits teica: “Šodien publicētais ziņojums apstiprina, ka SURE ir izdevies aizsargāt darbvietas un ienākumus no vēl lielākiem satricinājumiem pandēmijas laikā. SURE ir pieņemta un īstenota ļoti īsā laikā, ļaujot dalībvalstīm ātri reaģēt uz krīzi. Miljoniem darba ņēmēju, kā arī uzņēmumi un pašnodarbinātie ir guvuši labumu no šā inovatīvā instrumenta. Pateicoties dažādiem saīsināta darba laika modeļiem, ko dalībvalstis ievieš ar SURE finansiālo atbalstu, uzņēmumos ir arī paturētas tādas prasmes, kas būs vajadzīgas spēcīgai ekonomikas atveseļošanai.”
Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni teica: “Programmai SURE ir bijusi izšķiroša nozīme darba ņēmēju un pašnodarbināto personu aizsardzībā pret pandēmijas izraisītā ekonomikas satricinājuma smagākajām sekām. Šodien publicētajā ziņojumā norādīts, ka šī vērienīgā Eiropas shēma ir devusi labumu līdz pat 30 miljoniem cilvēku un 2,5 miljoniem uzņēmumu 18 ES valstīs. Dalībvalstis ir ietaupījušas aptuveni 5,8 miljardus eiro, aizņemoties šo naudu no ES, nevis tirgū. Gatavojoties Atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanai, SURE ir iepriecinošs piemērs tam, ko Eiropas solidaritāte var sniegt mūsu iedzīvotājiem.”
Konteksts
Komisija ierosināja SURE regulu 2020. gada 2. aprīlī; tā bija daļa no ES sākotnējās reakcijas uz pandēmiju. Padome to pieņēma 2020. gada 19. maijā kā spēcīgu Eiropas solidaritātes zīmi, un tā kļuva pieejama pēc tam, kad visas dalībvalstis 2020. gada 22. septembrī parakstīja garantijas nolīgumus. Pirmā izmaksa notika piecas nedēļas pēc tam, kad SURE instruments bija kļuvis pieejams.
Šodienas ziņojums ir pirmais pusgada ziņojums par SURE, kas adresēts Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un finanšu komitejai (EFK) un Nodarbinātības komitejai (EMCO). Saskaņā ar SURE regulas 14. pantu Komisijai ir juridisks pienākums sniegt šādu ziņojumu sešu mēnešu laikā no dienas, kad instruments kļuva pieejams. Turpmākie ziņojumi tiks sagatavoti reizi sešos mēnešos tik ilgi, kamēr SURE būs pieejams.
Līdztekus 18 dalībvalstīm, kas minētas ziņojumā, Komisija kopš tā laika ir ierosinājusi piešķirt finansiālu palīdzību 19. dalībvalstij (Igaunijai) 230 miljonu eiro apmērā. Turklāt Komisija kopš ziņojuma pēdējā termiņa ir arī piesaistījusi papildu SURE obligācijas 9 miljardu eiro apmērā. Pilnīgs pārskats par katrā emisijā piesaistītajiem līdzekļiem un saņēmējām dalībvalstīm ir pieejams tiešsaistē šeit .
Komisija 4. martā nāca klajā ar Ieteikumu par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (EASE). Tajā izklāstīta stratēģiska pieeja pakāpeniskai pārejai no ārkārtas pasākumiem, kas veikti, lai pandēmijas laikā saglabātu darbvietas, uz jauniem pasākumiem, kas vajadzīgi nodarbinātību veicinošai ekonomikas atveseļošanai. Ar EASE Komisija veicina darbvietu radīšanu un pāreju no vienas darbvietas uz citu, tostarp uz digitālo un zaļo nozari. Tās trīs politikas ieteikumi ietver darbā pieņemšanas stimulus un atbalstu uzņēmējdarbībai, prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas, kā arī pastiprinātu atbalstu no nodarbinātības dienestu puses.
Sīkākai informācijai
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 22. marts