Inovāciju fonds

No 2020. līdz 2030. gadam Inovāciju fonds sniegs apmēram 38 miljardu eiro lielu atbalstu (rēķinot 75 eiro/tCO2) atkarībā no oglekļa cenas tādiem inovatīviem mazoglekļa tehnoloģiju komerciāliem demonstrējumu projektiem, kuru mērķis ir Eiropas tirgū ieviest rūpnieciskus dekarbonizācijas risinājumus un atbalstīt tās pāreju uz klimatneitralitāti.

Šī atbalsta instrumenta mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem ieguldīt tīras enerģijas un rūpniecības pasākumos, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, izveidotu nākotnes prasībām atbilstošas darbavietas vietējā tirgū, kā arī tehnoloģiju ziņā stiprinātu Eiropas līderību pasaulē.

Tiek izsludināti uzaicinājumi iesniegt gan liela apjoma, gan nelielus projektus, kur galvenā uzmanība pievērsta:

• inovatīvām zema oglekļa emisijas tehnoloģijām un norisēm energoietilpīgās nozarēs, ieskaitot produktus, ar kuriem var aizstāt tādus produktus, kas rada augstas oglekļa emisijas;
• oglekļa uztveršanai un izmantošanai (CCU);
• oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) objektu būvniecībai un ekspluatācijai;
• inovatīvai atjaunojamās enerģijas ražošanai;
• enerģijas uzkrāšanai.

Inovāciju fonds saņem finansējumu no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) (lielākās oglekļa cenu noteikšanas sistēmas pasaulē) – tie ir ieņēmumi, kas gūti 450 miljonu kvotu izsolēs no 2020. līdz 2030. gadam. Papildu finansējums ir programmas NER300  neiztērētie līdzekļi.

Inovāciju fonds ir programmas NER300 pēctecis ar uzlabotu projektu riska dalīšanu – apjomīgāku finansējumu spēj piešķirt elastīgāk, projektu atlase ir vienkāršāka, un finansējums ir pieejams arī energoietilpīgo nozaru projektiem.

No 2020. līdz 2030. gadam fonda līdzekļi var sasniegt aptuveni 38* miljardus eiro atkarībā no oglekļa cenas (* ja cena ir EUR 75/tCO2). Līdztekus Inovāciju fondam ES ETS ilgtermiņā ir nozīmīgākais šo tehnoloģiju ieviešanas veicinātājs.

Inovāciju fonds ir būtisks finansēšanas instruments, kura mērķis ir ekonomikas saistību īstenošana ES mērogā saskaņā ar Parīzes nolīgumu, lai ES līdz 2050. gadam kļūtu klimatneitrāla, kā tas paredzēts Eiropas zaļā kursa investīciju plānā.

Inovāciju fonda redzeslokā ir ļoti novatoriskas tehnoloģijas un lielie flagmaņprojekti Eiropā, kas spētu ievērojami mazināt emisijas; tiek dalīts risks ar projektu virzītājiem, lai veicinātu pirmo inovatīvo projektu demonstrējumus.

Fonda darbība vērsta uz daudzveidīgu projektu kopuma finansēšanu, lai panāktu optimālu līdzsvaru starp plašu inovatīvu tehnoloģiju klāstu visās atbilstīgajās nozarēs un dalībvalstīs, kā arī Norvēģijā un Islandē.

Vienlaikus projektiem jābūt pietiekami nobriedušiem plānošanas, uzņēmējdarbības modeļa, kā arī finanšu un juridiskās struktūras ziņā.

Fonds atbalsta pārnozaru projektus ar inovatīviem zema oglekļa satura risinājumiem, kas veicina emisiju samazinājumu vairākās nozarēs, piemēram, izmantojot rūpniecisko simbiozi.

Pieteikt var arī nelielus projektus, kuru kopējās kapitāla izmaksas nepārsniedz 7,5 miljonus eiro.

Inovāciju fonda darbības laikā regulāri tiks izsludināti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus.

Projektu iesniedzēji varēs pieteikties, izmantojot ES finansējuma un iepirkumu portālu, kur jāiesniedz priekšlikums tad, kad tiek izsludināts uzaicinājums iesniegt projektus.

Plašāku informāciju par dažādajiem uzaicinājumiem var atrast liela apjoma projektu  sadaļā un nelielo projektu sadaļā.

Projekti tiks atlasīti, pamatojoties uz:

• siltumnīcefekta gāzu emisiju novēršanas efektivitāti;
• novatorisma pakāpi;
• projekta gatavības pakāpi;
• mērogojamību;
• izmaksu efektivitāti.

Detalizēti izstrādāta vērtēšanas un rindošanas metodika, kā arī iespējamie ģeogrāfiskās un nozaru līdzsvarotības papildu kritēriji ir noteikti katrā priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumā. Nelieliem projektiem atlases kritēriji ir vienkāršāki.

Kritērijus pirmajam uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus liela apjoma projektiem meklējiet Finansējuma un iepirkumu portālā, bet kritērijus nelielo projektu priekšlikumiem skatiet nelielo projektu sadaļā.

Inovāciju fonds atbalsta līdz 60 % no lielo projektu papildu kapitāla un darbības izmaksām un līdz 60 % no nelielo projektu kapitāla izmaksām.

Granti tiek piešķirti elastīgi – atkarībā no projekta finansējuma vajadzībām un ņemot vērā projekta darbības laikā sasniegtos starpposma mērķus.

Līdz 40 % grantu līdzekļu var piešķirt, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem starpposma mērķiem, pirms projekts tiek pilnībā uzsākts vai jau noris.

Eiropas Komisija

Inovāciju fonda vispārējā pārvaldība ir uzticēta Eiropas Komisijai, kurai palīdz tādas īstenošanas iestādes kā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra  (CINEA) un Eiropas Investīciju banka (EIB). Galīgā atbildība par to projektu atlasi, kuriem tiks piešķirts Inovāciju fonda grants vai projektu izstrādes atbalsts (PDA), gulstas uz Komisiju.

Veidojot Inovāciju fondu, Komisijai palīdz Inovāciju fonda ekspertu grupa. Informācija par grupu un tās sanāksmēm ir pieejama Komisijas Ekspertu grupu reģistrā, savukārt darbs, ko tā paveikusi, sagatavojot pirmo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ir pieejams liela apjoma projektu sadaļā.

Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra

Komisija ir izraudzījusies Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) par Inovāciju fonda īstenošanas iestādi. Tā:

• pārvalda uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un visus ar tiem saistītos procesus;
• pieteikumu iesniedzējiem sniedz norādījumus un atbalstu;
• nodrošina projektu priekšlikumu iesniegšanas un vērtēšanas procesu pārvaldību, ieskaitot atbilstības pārbaudes;
• nodrošina grantu līgumu parakstīšanu;
• pārrauga Inovāciju fonda grantu izmaksu;
• uzrauga Inovāciju fonda portfeļa projektu tehnisko un finanšu pārvaldību;
• sniedz ekspertu tehnisko atbalstu un pakalpojumus projektu īstenotājiem;
• uzrauga un kontrolē projektus ex post, ieskaitot līdzekļu atgūšanu;
• nodrošina programmas, pieejamā finansējuma, rezultātu un sasniegumu atpazīstamību ar dažādu  komunikācijas pasākumu palīdzību.

CINEA regulāri ziņo Komisijai un sniedz atgriezenisko saiti par vispārīgām pamatnostādnēm turpmākai Inovāciju fonda attīstībai.

Eiropas Investīciju banka

Eiropas Investīciju banka ir atbildīga par projektu izstrādes atbalsta (PDA) sniegšanu un pārvaldību. EIB ir atbildīga arī par Inovāciju fonda kvotu naudas izlietojumu un ieņēmumu pārvaldību. EIB regulāri informē Komisiju.

Dalībvalstis

Dalībvalstis aktīvi piedalās Inovāciju fonda darbības īstenošanā. Ar tām apspriežas par svarīgākajiem lēmumiem, ieskaitot par:

• lēmumu izsludināt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus;
• maksimālo Inovāciju fonda atbalsta summu, kas būs pieejama projektu izstrādes atbalstam;
• iepriekš atlasīto projektu sarakstu PDA atbalsta saņemšanai;
• iepriekš atlasīto projektu sarakstu Inovāciju fonda grantiem vēl pirms to piešķiršanas.

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis arī konsultē Komisiju un palīdz tai noteikt Inovāciju fonda vispārīgās pamatnostādnes, kā arī risināt problēmas projekta īstenošanas gaitā. Valdības vai vietējo iestāžu regulatīvais un finansiālais atbalsts ir svarīgs elements, lai novērtētu projektu gatavības pakāpi.

Inovāciju fonda grantus var apvienot ar finansējumu no citām atbalsta programmām, piemēram:

• InnovFin Energodemonstrējumu projektu instruments;
• Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (nodrošina grantus nozīmīgākās infrastruktūras izvēršanai);
• Horizon 2020 (saite uz H2020 ĢD uzaicinājumu) un Horizon Europe;
• InvestEU (nodrošina aizņēmuma un pašu kapitāla finansējumu);
• Modernizācijas fonds;
• Taisnīgas pārkārtošanās fonds;
• Eiropas Inovācijas padomes (EIC) uzlabotā pilotprogramma (granti un pašu kapitāla finansējums, kas galvenokārt paredzēts MVU vai to konsorcijiem);
• privātais kapitāls.

Atsevišķā dokumentā – detalizētāks skaidrojums par Inovāciju fonda atbalsta apvienošanu ar citu valsts atbalstu.

Inovāciju fonda grants netiek uzskatīts par valsts atbalstu. Lai segtu atlikušās izmaksas, projekta pieteikuma iesniedzējs var papildināt Inovāciju fonda grantu ar dalībvalsts valsts atbalstu.

Publiskā atbalsta summa projektam būs atkarīga no valsts atbalsta noteikumu paredzētajām kopējās summas robežvērtībām, piemēram, saskaņā ar:

• Pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai (EEAG) (2014.C 200.01);
• Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu – VGAR (651.2014);
• valsts atbalsta noteikumiem, kas piemērojami svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs – IPCEI (2014.C 188.02).

Minētie valsts atbalsta pasākumi pašlaik tiek pārskatīti un, iespējams, tiks atjaunināti.

Lai sagatavotu pirmo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, 2019. gadā Komisija sadarbībā ar nozaru asociācijām un dalībvalstīm organizēja Inovāciju fonda seminārus.

Komisija iepazīstināja ar jauno finansēšanas instrumentu un būtiskākajiem elementiem, kas jāizstrādā pirmajam uzaicinājumam, savukārt uzņēmumi nāca klajā ar savām projektu idejām un apsprieda svarīgus nozares jautājumus.

Semināros prezentētie projekti bija reāli piemēri, kas Komisijai ļāva pārbaudīt dažādu atlases kritēriju metodoloģiju.

Papildinformācija:

Noskatieties video par Inovāciju fonda semināriem 2019. gadā

Semināru, prezentāciju un secinājumu kalendārs

02.05.2019. – Seminārs dalībvalstī: Beļģija (Flandrija)

04.06.2019. – Tērauda rūpniecība (protokols, prezentācijas)

05.06.2019. – Ķīmiskās vielas (protokols, prezentācijas)

13.06.2019. – Ūdens transporta nozare (protokols, prezentācijas)

18.06.2019. – Papīra rūpniecība (protokols, prezentācijas)

24.06.2019. – Cementa ražošana (protokols, prezentācijas)

25.06.2019. – Saules enerģija (protokols, prezentācijas)

28.06.2019. – Seminārs dalībvalstī: Nīderlande (protokols, prezentācija)

03.07.2019. – Vēja enerģija (protokols, prezentācijas)

10.07.2019. – Okeāna enerģija (protokols, prezentācijas)

06.09.2019. – Oglekļa uztveršana un uzglabāšana (CCS) (protokols, prezentācijas)

12.09.2019. – Bioenerģija (protokols, prezentācijas)

16.09.2019. – Rafinēšanas uzņēmumi (protokols, prezentācijas)

17.09.2019. – Mēslošanas līdzekļi (protokols, prezentācijas)

18.09.2019. – Seminārs dalībvalstī: Austrija (protokols, prezentācijas)

18.09.2019. – Seminārs dalībvalstī: Zviedrija (protokols, prezentācijas)

19.09.2019. – Oglekļa uztveršana un izmantošana (CCU) (protokols, prezentācijas)

23.09.2019. – Ģeotermālā enerģija (protokols, prezentācijas)

30.09.2019. – Ūdeņradis (protokols, prezentācijas)

11.10.2019. – Keramika (protokols, prezentācijas)

21.10.2019. – Seminārs dalībvalstī: Slovēnija (protokols, prezentācijas)

21.10.2019. – Seminārs dalībvalstī: Itālija (protokols)

24.10.2019. – Seminārs dalībvalstī: Dānija (protokols, prezentācijas)

19.11.2019. – Seminārs dalībvalstī: Spānija (protokols, prezentācijas)

29.11.2019. – Seminārs dalībvalstī: Čehija (protokols, prezentācijas)

02.12.2019. – Seminārs dalībvalstī: Francija

03.12.2019. – Aprites ekonomika (programma, protokols, prezentācijas)

10.12.2019. – Seminārs dalībvalstī: Īrija (protokols, prezentācijas)

15.01.2020. – Seminārs dalībvalstī: Somija (protokols, prezentācijas)

05.02.2020. – Enerģijas uzglabāšana (protokols, prezentācijas)

07.02.2020. – Seminārs dalībvalstī: Vācija (Ziemeļreina-Vestfālene) (prezentācijas)

25.03.2020. – Nacionālais seminārs – Islande (protokols, prezentācijas)

Lai iegūtu plašāku informāciju, aicinām sazināties ar Klimata politikas ģenerāldirektorāta Inovāciju fonda komandu, sūtot e-pastu CLIMA IF EXPERTGROUP.