Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Papildu informācija2021. gada 20. jūlijs

2021. gada ziņojums par tiesiskumu – Jautājumi un atbildes

Tiesiskums

Kas ir ziņojums par tiesiskumu?

Ziņojums par tiesiskumu ir jauns preventīvs instruments un daļa no jaunā Eiropas tiesiskuma mehānisma. Ziņojuma mērķis ir aplūkot svarīgākā pozitīvās un negatīvās norises tiesiskuma jomā visā Eiropas Savienībā, kā arī konkrēto situāciju katrā dalībvalstī. Ziņojuma mērķis ir veicināt tiesiskumu, novērst problēmu rašanos vai padziļināšanos un risināt tās, kā arī apzināt paraugpraksi. Tas nav sankciju mehānisms. Ziņojums aptver četras galvenās tiesiskuma jomas: tiesu sistēmas, korupcijas apkarošanas regulējums, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība, kā arī citi institucionāli jautājumi, kas saistīti ar līdzsvara un atsvara sistēmu. Tajā īpaša uzmanība pievērsta arī Covid-19 pandēmijas radītajai ietekmei. Ziņojumā par tiesiskumu ir ietverts vispārīgs ziņojums un 27 valstu sadaļas, kurās izklāstīts konkrētām dalībvalstīm veltīts novērtējums.

Kā Komisija sagatavoja 2021. gada ziņojumu par tiesiskumu – ar ko tas atšķiras no pagājušā gada ziņojuma?

Tāpat kā pirmais ziņojums par tiesiskumu 2020. gadā, arī 2021. gada ziņojums ir iekļaujoša procesa ar visām 27 dalībvalstīm un ieinteresētajām personām rezultāts, un tas tika sagatavots saskaņā ar to pašu tvērumu un metodiku, kas apspriesta ar dalībvalstīm tāpat kā pirmajā ziņojumā. Komisija ir vēl vairāk padziļinājusi savu novērtējumu un jo īpaši seko līdzi pirmajā gada ziņojumā konstatētajām problēmām un norisēm.

2021. gada janvārī notika apspriešanās ar dalībvalstīm par anketu, ko izmantoja, lai vāktu informāciju otrajam ziņojumam. No februāra līdz martam Komisija saņēma rakstisku informāciju no dalībvalstīm un vairāk nekā 200 ieinteresēto personu rakstiskus komentārus par norisēm konkrētās dalībvalstīs, kā arī ES līmenī. No 2021. gada marta līdz maijam visās 27 dalībvalstīs notika vairāk nekā 400 virtuālas sanāksmes ar valstu iestādēm, neatkarīgām struktūrām un ieinteresētajām personām (salīdzinājumā ar vairāk nekā 300 sanāksmēm 2020. gada ziņojumam).

Tiesiskuma tīkls, kas tika izveidots 2020. gadā, darbojas kā pastāvīgas saziņas kanāls starp Komisiju un dalībvalstīm. Ziņojuma sagatavošanas gaitā tīkla ietvaros notika četras sanāksmes, un ar tā dalībniekiem tika apspriesta anketa un metodika.

No marta līdz maijam dalībvalstis sniedza rakstveida informāciju un piedalījās īpaši šim nolūkam paredzētos virtuālos valstu apmeklējumos. Šo valstu apmeklējumu laikā Komisija apsprieda norises tiesiskuma jomā ar dalībvalstu iestādēm, tostarp tiesu iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī ar citām ieinteresētajām personām, piemēram, žurnālistu asociācijām un pilsonisko sabiedrību. Pirms otrā ziņojuma par tiesiskumu pieņemšanas dalībvalstīm tika dota iespēja sniegt faktiskus atjauninājumus attiecīgajām valstu sadaļām.

Kas ir tiesiskuma mehānisms?

Eiropas tiesiskuma mehānismā ir paredzēts process ikgadējam dialogam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, kā arī ar dalībvalstīm un valstu parlamentiem, pilsonisko sabiedrību un citām ieinteresētajām personām. Ziņojums par tiesiskumu ir šā procesa pamats.

Ziņojuma par tiesiskuma izstrāde, kā arī sagatavošanās darbs ar dalībvalstīm notiek katru gadu mehānisma ietvaros un veido pamatu diskusijām Eiropas Savienībā, kā arī kalpo tam, lai nepieļautu problēmu rašanos vai padziļināšanos. Ja problēmas tiks apzinātas pēc iespējas ātrāk, izmantojot savstarpēju atbalstu no Komisijas, citām dalībvalstīm un ieinteresētajām personām (tostarp Eiropas Padomes un Venēcijas komisijas), tas varētu palīdzēt dalībvalstīm rast risinājumus tiesiskuma nodrošināšanai un aizsardzībai.

Eiropas tiesiskuma mehānisms ir daļa no plašākiem ES centieniem veicināt un aizsargāt tās pamatvērtības. Šis darbs ietver Eiropas demokrātijas rīcības plānu un atjaunoto stratēģiju Pamattiesību hartas īstenošanai, kā arī mērķtiecīgas stratēģijas virzībai uz Savienību, kurā valda līdztiesība.

Kā Eiropas tiesiskuma mehānisms iekļaujas esošajā ES tiesiskuma instrumentu kopumā?

Eiropas tiesiskuma mehānisms ir kļuvis par ES tiesiskuma instrumentu kopuma pamatelementu. Šis ikgadējais process palīdz nepieļaut tiesiskuma problēmu rašanos vai padziļināšanos, un, pateicoties ikgadēja ziņošanas un dialoga cikla izveidei, tas veicina spēcīgu politisko un juridisko tiesiskuma kultūru visā Eiropas Savienībā.

Eiropas tiesiskuma mehānisms pastiprina un papildina citus ES instrumentus, ar kuriem dalībvalstis tiek mudinātas īstenot strukturālas reformas jomās, uz kurām attiecas tā tvērums (tostarp ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā un Eiropas pusgadu). Tiesiskums ir svarīgs arī Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanā. Dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos ir iekļautas svarīgas reformu prioritātes, piemēram, uzņēmējdarbības vides uzlabošana, izmantojot efektīvas valsts pārvaldes un tiesu sistēmas.

Eiropas tiesiskuma mehānisms jānošķir no citiem reaģēšanas instrumentiem ES tiesiskuma instrumentu kopumā, piemēram, tādiem kā pārkāpuma procedūras, tiesiskuma satvars un procedūra saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu. Eiropas tiesiskuma mehānisms ir paredzēts kā preventīvs instruments, savukārt iepriekš minētās procedūras vajadzības gadījumā arī turpmāk nodrošinās efektīvu un samērīgu reaģēšanu uz problēmām tiesiskuma jomā.

Kas noticis kopš pirmā ikgadējā ziņojuma par tiesiskumu pieņemšanas?

Ziņojums par tiesiskumu ir sekmīgi sasniedzis galvenos mērķus: vairot informētību un veicināt atklātu diskusiju starp ES dalībvalstīm par tiesiskuma jautājumiem gan valstu, gan Eiropas līmenī. ES Padomes prezidentvalsts 2020. gada rudenī rīkoja divpakāpju procesu ar horizontālu diskusiju par vispārējiem notikumiem tiesiskuma jomā, kā arī atsevišķas diskusijas par konkrētām valstīm, pamatojoties uz ziņojumu par tiesiskumu. 2021. gada pavasarī turpinājās dialogs par konkrētām valstīm, nosakot ikgadēju ciklu diskusijām Vispārējo lietu padomē. Pašreizējā prezidentvalsts ir paziņojusi, ka tā šo pieeju turpinās 2021. gada otrajā pusē.

Eiropas Parlamentam ir bijusi arvien svarīgāka loma debatēs par tiesiskumu – tendence, kura ir turpinājusies pēdējo gadu laikā. Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā atzinīgi vērtēja 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu.

Pēc 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu publicēšanas Komisija apmeklēja lielāko daļu valstu parlamentu, lai iepazīstinātu un apspriestu metodiku un 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu konstatējumus par konkrētām valstīm. Komisija arī rīkoja divpusējas sanāksmes, lai apkopotu informāciju par pašreizējo stāvokli saistībā ar galvenajām reformām, kas izriet no ziņojuma konstatējumiem. Pirmajā gadā šie kontakti aprobežojās ar dažām dalībvalstīm, taču nākotnē tas varētu kļūt par svarīgu iezīmi.

2021. gada maijā Portugāles prezidentūra sadarbībā ar Eiropas Komisiju Koimbrā rīkoja pirmo augsta līmeņa konferenci par tiesiskumu, kurā piedalījās politikas veidotāji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkli, akadēmisko aprindu pārstāvji un žurnālisti. Konferencē tika izvērtēti centieni uzturēt tiesiskumu Eiropā.

Kā Komisija ir novērtējusi norises saistībā ar tiesiskumu 27 dalībvalstīs?

Novērtējums, kas ietverts 27 valstu sadaļās, tika sagatavots atbilstīgi tam pašam ar dalībvalstīm apspriestajam tvērumam un metodikai, kas tika izmantots pirmajam ziņojumam. Tas balstās uz dažādiem avotiem. Darba gaitā īpaša uzmanība atkal tika veltīta šādiem četriem galvenajiem pīlāriem: tiesu sistēma, korupcijas apkarošanas regulējums un plašsaziņas līdzekļu plurālisms, kā arī citi institucionālās līdzsvara un atsvara sistēmas elementi. Katra pīlāra gadījumā metodikas ietvaros tika ņemti vērā novērtējumam būtiskie ES tiesību aktu noteikumi. Ziņojums atsaucas arī uz Eiropas Padomes atzinumiem un ieteikumiem, kuros sniegtas lietderīgas norādes.

Valstu sadaļu pamatā ir Komisijas veikts kvalitatīvs novērtējums, kurā galvenā uzmanība ir veltīta 2020. gada septembrī pieņemtajā pirmajā ziņojumā konstatēto svarīgo norišu kopsavilkumam. Novērtējumā ir izklāstītas gan problēmas, gan pozitīvie aspekti, tostarp paraugprakse. Komisija ir nodrošinājusi saskaņotu un vienādu pieeju, piemērojot visām dalībvalstīm vienu un to pašu metodiku un izvērtējot vienus un tos pašus jautājumus visās dalībvalstīs, vienlaikus saglabājot samērīgumu attiecībā uz konkrēto situāciju un norisēm.

Valstu sadaļu nolūks nav sniegt izsmeļošu aprakstu par tiesiskuma situāciju dalībvalstīs, bet gan izklāstīt būtiskas norises.

Ar ko notika apspriešanās par šo ziņojumu?

Tika rīkota mērķorientēta apspriešanās ar ieinteresētajām personām, kuras gaitā tika saņemti vērtīgi vispārīgi un konkrētas valstis skaroši komentāri no dažādām ES aģentūrām, Eiropas mēroga tīkliem, valstu un Eiropas līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijām un arodapvienībām, kā arī no starptautiskā un Eiropas mēroga dalībniekiem. Tostarp no šādiem: Pamattiesību aģentūraEiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls (ENCJ), Valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu Eiropas tīkls (ENNHRI), Eiropas Advokātu un juristu biedrību padome (CCBE), Eiropas Padome un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), kā arī valstu līmeņa un starptautiskās pilsoniskās sabiedrības un žurnālistu organizācijas. 

Ziņojumā izmantoti arī vairāki pētījumi un pārskati, piemēram, mediju plurālisma uzraudzības instruments.

Kā Komisija atbalstīs dalībvalstis problēmu risināšanā?

Jau pastāv vairāki instrumenti un finansēšanas iespējas, kuru mērķis ir atbalstīt strukturālās reformas, izmantojot tehnisko palīdzību un finansējot projektus. Kopš 2017. gada Komisijai ir īpaša programma reformām dalībvalstīs paredzētam tehniskam atbalstam, kura aptver arī reformas tiesiskuma jomā. Sniegtais atbalsts var izpausties kā ekspertu un faktu vākšanas misijas uz vietas, apmaiņa ar attiecīgo paraugpraksi, diagnostiska analīze un mērķorientētu risinājumu izstrāde un īstenošana situācijas risināšanai. Ieguldījumu sniedz arī citas Komisijas programmas, piemēram, “Tiesiskums un pilsoņi”, “Līdztiesība”, “Tiesības un vērtības” un “Iekšējās drošības fonds” (Policija), tostarp izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kuros var piedalīties pilsoniskā sabiedrība un citas ieinteresētās personas. Komisija pagājušajā gadā pirmo reizi nāca klajā ar visaptverošu pieeju plašsaziņas līdzekļu nozarei, pamatojoties uz diviem plāniem: Eiropas demokrātijas rīcības plāns un Plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālās jomas rīcības plāns. Komisija pašlaik strādā pie pasākumiem, lai uzlabotu žurnālistu drošību, cīnītos pret ļaunprātīgu tiesvedību pret žurnālistiem un palielinātu finansiālo atbalstu. Tiesiskums ir svarīgs arī Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanā. Dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos ir iekļautas svarīgas reformu prioritātes, piemēram, uzņēmējdarbības vides uzlabošana, izmantojot efektīvas valsts pārvaldes un tiesu sistēmas.

Kā ziņojumā par tiesiskumu ir aplūkotas tās norises tiesiskuma jomā, kuras ir saistītas ar Covid-19?

Covid-19 pandēmija ir radījusi īpašas problēmas tiesiskumam. Lai cīnītos pret pandēmiju, bija nepieciešami ārkārtas pasākumi veselības jomā, kas bieži vien mainīja ikdienas dzīvi un ierobežoja pamattiesības. Nepieciešamība ātri pieņemt ārkārtas pasākumus var apdraudēt demokrātisko leģitimitāti, kā arī konstitucionālo un tiesību sistēmu un valsts pārvaldes iestāžu normālu darbību. 2021. gada ziņojums liecina, ka valstu sistēmas uzrādīja ievērojamu noturību. Tomēr papildus tūlītējai reaģēšanai ir jāapsver, kā labāk sagatavoties krīzes situāciju ietekmei uz tiesiskumu, kas varētu ilgt ilgāku laiku.

Komisija ir uzraudzījusi notikumu attīstību visās dalībvalstīs un analizējusi veiktos ārkārtas pasākumus, kuru ietekme uz tiesiskumu atspoguļota valstu sadaļās. Tas attiecas uz parlamentu, konstitucionālo tiesu un citu valstu tiesu lomu, kā arī ombudu un valstu cilvēktiesību iestāžu lomu, kas pārskata tiesisko režīmu un veiktos pasākumus. Galvenie jautājumi ir, vai ar Covid-19 saistītie pasākumi bija ierobežoti laikā, vai to nepieciešamība un samērīgums bija pamatoti, kāds bija valstu parlamentu un tiesu veiktās pastāvīgās pārbaudes apjoms un pasākumu juridiskais pamats. Tikpat izšķiroša nozīme bija spējai saglabāt līdzsvara un atsvara sistēmu, ievērojot tiesiskumu. Tas attiecas arī uz to, cik lielā mērā varēja saglabāt plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības lomu publiskās kontroles īstenošanā, un uz to, kā iestādes ir veikušas pasākumus, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz šiem dalībniekiem. Tā kā pandēmijas ierobežošanas nolūkā veiktie pasākumi bieži vien ietvēra administratīvo noteikumu un kontroles mīkstināšanu ātras reaģēšanas interesēs, būtiski ir arī pasākumi, kas veikti, lai pandēmijas laikā novērstu korupciju un interešu konfliktu saistībā ar publiskajiem izdevumiem.

Kāda ir saikne ar citām procedūrām?

  • Līguma par Eiropas Savienību (LES) 7. pants

Procedūra saskaņā ar LES 7. pantu un Eiropas tiesiskuma mehānisms ir divi atšķirīgi instrumenti ar atšķirīgiem mērķiem un darbības jomu.

Procedūra saskaņā ar LES 7. pantu vēl aizvien ir ārkārtas reaģēšanas instruments, ko Eiropas Savienība izmanto gadījumos, kad pastāv nepārprotams risks, ka varētu tikt nopietni pārkāptas LES 2. pantā minētās vērtības (tostarp tiesiskums), vai kad šīs vērtības tiek vairākkārt nopietni pārkāptas.

Eiropas tiesiskuma mehānisms ir preventīvs instruments, kura mērķis ir regulāri uzraudzīt būtiskas norises tiesiskuma jomā visās dalībvalstīs un Eiropas Savienībā un sniegt pārskatu par šādām norisēm.

  • Pārkāpuma procedūras

Pārkāpuma procedūrām ir konkrēts mērķis, proti, nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu. Eiropas tiesiskuma mehānisms ir preventīvs instruments, ar kuru izklāsta gan pozitīvas norises, gan izaicinājumus, lai sadarbības ceļā – izmantojot citu dalībvalstu pieredzi un paraugpraksi – nepieļautu iespējamu problēmu rašanos vai padziļināšanos. Tas nav galvenokārt paredzēts tam, lai uzraudzītu atbilstību ES tiesību aktiem.

  • Tiesiskuma un nosacījumu mehānismi

Vispārējais nosacījumu procedūras režīms un tiesiskuma mehānisms ir divi atšķirīgi instrumenti ar atšķirīgiem mērķiem un darbības jomu.

Vispārējais nosacījumu režīms, kas saistīts ar tiesiskumu, ir budžeta instruments, kura mērķis ir novērst tiesiskuma principu pārkāpumu negatīvo ietekmi uz Savienības finanšu interesēm. Tiesiskuma mehānisms ir preventīvs instruments, kura mērķis ir padziļināt izpratni par situāciju tiesiskuma jomā dalībvalstīs, lai novērstu problēmu rašanos vai padziļināšanos.

Komisija, konstatējot un novērtējot tiesiskuma principu pārkāpumus, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, var ņemt vērā ziņojumu par tiesiskumu, kā arī citus avotus no atzītām iestādēm (piemēram, OLAF, EPPO, Eiropas Revīzijas palātas).

  • Sadarbības un pārbaudes mehānisms (SPM) – vai jaunais tiesiskuma mehānisms aizstāj Bulgārijai un Rumānijai piemērojamo SPM?

Kopš Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2007. gadā Komisija ar sadarbības un pārbaudes mehānisma (SPM) starpniecību ir sekojusi reformām, ko šīs abas valstis īstenojušas tādās jomās kā tieslietas un korupcijas apkarošana. Jaunā tiesiskuma mehānisma darbības joma ir plašāka nekā SPM darbības joma, jo tas aptver ne tikai tiesu sistēmas reformu un cīņu pret korupciju, bet arī plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, kā arī institucionālo līdzsvara un atsvara sistēmu. Paziņojumā par tiesiskuma stiprināšanu (COM(2019) 343) ir teikts, ka pēc SPM pabeigšanas pārraudzība būtu jāturpina, izmantojot horizontālus instrumentus. Tiesiskuma mehānismā ir paredzēts satvars, lai risinātu šos jautājumus nākotnē.

  • ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā

ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā ir ietverti salīdzināmi dati par valstu tiesu sistēmu darbību, un tas ir viens no ziņojumā par tiesiskumu izmantotajiem informācijas avotiem.

Plašāka informācija

2021. gada ziņojums par tiesiskumu – tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā

2021. gada ziņojums par tiesiskumu – valstu sadaļas

Eiropas tiesiskuma mehānisms – faktu lapa

ES instrumentu kopums tiesiskuma jomā – faktu lapa

2021. gada ziņojums par tiesiskumu – paziņojums presei

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2021. gada 20. jūlijs