Eiropas ekonomika joprojām izrāda noturību sarežģītā globālā kontekstā. Zemākas enerģijas cenas, piedāvājuma ierobežojumu mazināšanās un spēcīgs darba tirgus veicināja mērenu izaugsmi 2023. gada pirmajā ceturksnī, kliedējot bažas par recesiju. Līdz ar to gada sākums ir labāks nekā gaidīts un tas paaugstina ES ekonomikas izaugsmes perspektīvu līdz 1,0 % 2023. gadā (0,8 % ziemas starpposma prognozē) un 1,7 % 2024. gadā (1,6 % ziemā). Korekcijas uz augšu eirozonai ir līdzīgas, un tagad tiek prognozēts, ka IKP pieaugums 2023. un 2024. gadā būs attiecīgi 1,1 % un 1,6 %. Pastāvīgā pamatcenu spiediena dēļ arī inflācijas prognoze salīdzinājumā ar ziemu tika koriģēta uz augstāku, proti, līdz 5,8 % 2023. gadā un 2,8 % 2024. gadā eirozonā.
Zemākas enerģijas cenas paaugstina izaugsmes perspektīvas
Saskaņā ar Eurostat provizorisko ātro aplēsi 2023. gada pirmajā ceturksnī IKP pieauga par 0,3 % ES un par 0,1 % eirozonā. Galvenie rādītāji liecina par turpmāku izaugsmi otrajā ceturksnī.
Eiropas ekonomikai ir izdevies ierobežot negatīvo ietekmi, ko rada Krievijas agresijas karš pret Ukrainu – tā ir pārvarējusi enerģētikas krīzi, pateicoties straujai piegādes dažādošanai un ievērojamam gāzes patēriņa samazinājumam. Ievērojami zemākas enerģijas cenas ietekmē visu ekonomiku, samazinot uzņēmumu ražošanas izmaksas. Enerģijas rēķinu samazināšanos izjūt arī patērētāji, lai gan paredzams, ka privātais patēriņš saglabāsies pieticīgs, jo algu pieaugums atpaliek no inflācijas.
Tā kā inflācija joprojām ir augsta, paredzams, ka finansēšanas nosacījumi kļūs vēl stingrāki. Lai gan domājams, ka ECB un citas ES centrālās bankas tuvojas procentu likmju paaugstināšanas cikla beigām, nesenie satricinājumi finanšu sektorā, visticamāk, palielinās kredītu izmaksas un apgrūtinās to pieejamību, palēninot ieguldījumu pieaugumu un īpaši ietekmējot ieguldījumus mājokļos.
Pamatinflācija pārskatīta uz augstāku, taču paredzams, ka tā pakāpeniski samazināsies
Pēc maksimuma sasniegšanas 2022. gadā kopējā inflācija 2023. gada pirmajā ceturksnī turpināja samazināties, strauji palēninoties enerģijas cenu pieaugumam. Tomēr pamatinflācija (kopējā inflācija, izņemot enerģiju un neapstrādātu pārtiku) ir izrādījusies noturīgāka. Martā pamatinflācija sasniedza vēsturiski augstu līmeni (7,6 %), taču paredzams, ka prognozes periodā tā pakāpeniski samazināsies, jo peļņas norma absorbēs augstākas darba samaksas spiedienu un finansēšanas nosacījumi kļūs stingrāki. Aprīļa saskaņotā patēriņa cenu indeksa aplēse eirozonai, kas publicēta pēc šīs prognozes beigu datuma, uzrāda nelielu pamatinflācijas līmeņa kritumu, kas liecina, ka pirmajā ceturksnī tas varētu būt sasniedzis maksimumu, kā prognozēts. Saskaņā ar gada datiem pamatinflācija eirozonā 2023. gadā būs vidēji 6,1 %, bet 2024. gadā tā samazināsies līdz 3,2 %, abos prognozes gados saglabājoties virs kopējās inflācijas līmeņa.
Darba tirgus joprojām ir noturīgs pret ekonomikas lejupslīdi
Nepieredzēti spēcīgs darba tirgus stiprina ES ekonomikas noturību. Bezdarba līmenis ES 2023. gada martā sasniedza jaunu rekordzemu līmeni, proti, 6,0 %, un līdzdalības un nodarbinātības līmenis ir nepieredzēti augsts.
Paredzams, ka ES darba tirgus tikai nedaudz reaģēs uz lēnāku ekonomikas pieauguma tempu. Tiek prognozēts, ka nodarbinātības pieaugums šogad būs 0,5 %, bet 2024. gadā samazināsies līdz 0,4 %. Paredzams, ka bezdarba līmenis saglabāsies nedaudz virs 6 %. Algu pieaugums kopš 2022. gada sākuma ir paātrinājies, taču līdz šim tas ir bijis ievērojami zemāks par inflāciju. Paredzams, ka saistībā ar pastāvīgi saspringto situāciju darba tirgū, ievērojamo minimālās algas pieaugumu vairākās valstīs un, vispārīgāk skatoties, darba ņēmēju spiedienu ar mērķi atgūt zaudēto pirktspēju gaidāms ilgstošāks algu pieaugums.
Paredzams, ka valsts budžeta deficīts samazināsies, sevišķi 2024. gadā
Par spīti tam, ka tika ieviesti pasākumi augsto enerģijas cenu ietekmes mazināšanai, spēcīga nominālā izaugsme un atlikušo ar pandēmiju saistīto pasākumu atcelšana izraisīja to, ka ES kopējais valdības budžeta deficīts 2022. gadā turpināja samazināties, sasniedzot 3,4 % no IKP. 2023. gadā un daudz izteiktāk 2024. gadā enerģijas cenu samazinājumam būtu jāļauj valdībām pakāpeniski atteikties no enerģētikas atbalsta pasākumiem, veicinot turpmāku deficīta samazināšanu līdz attiecīgi 3,1 % un 2,4 % no IKP. Tiek prognozēts, ka ES kopējā parāda attiecība pret IKP 2024. gadā pakāpeniski samazināsies zem 83 % (90 % eirozonā), kas joprojām pārsniedz pirmspandēmijas līmeni. Dalībvalstu fiskālās trajektorijas ir ļoti neviendabīgas.
Lai gan inflācija var veicināt valsts finanšu uzlabošanos īstermiņā, šī ietekme laika gaitā izzūd, jo parāda atmaksas izmaksas pieaug un valsts izdevumi tiek pakāpeniski pielāgoti augstākam cenu līmenim.
Ir palielinājušies ekonomikas perspektīvas lejupvērstie riski
Noturīgāka pamatinflācija varētu turpināt ierobežot mājsaimniecību pirktspēju un izraisīt stingrāku monetārās politikas reakciju, kam būtu plašas sekas makrofinansiālā līmenī. Turklāt, atjaunojoties finanšu spriedzes epizodēm, varētu palielināties vēlme izvairīties no riska, kas izraisīs stingrāku kreditēšanas standartu noteikšanu, nekā paredzēts šajā prognozē. Ekspansīva fiskālās politikas pieeja vēl vairāk veicinātu inflāciju, traucējot monetārās politikas pasākumus. Turklāt pasaules ekonomikai var rasties jaunas problēmas pēc satricinājuma banku sektorā vai saistībā ar plašāku ģeopolitisko spriedzi. Pozitīvi ir tas, ka labvēlīgākas enerģijas cenu tendences izraisītu straujāku kopējās inflācijas samazināšanos, pozitīvi ietekmējot iekšzemes pieprasījumu. Visbeidzot, joprojām pastāv nenoteiktība, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā.
Prognozes publikācijā pirmo reizi ir iekļauts pārskats par ekonomikas strukturālajām iezīmēm, neseno sniegumu un perspektīvām Ukrainā, Moldovā un Bosnijā un Hercegovinā, kurām Padome 2022. gada jūnijā un decembrī piešķīra ES kandidātvalsts statusu.
Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis:
Par spīti Krievijas agresijai pret Ukrainu ES ekonomika izrāda ievērojamu noturību, līdz ar to tiek uzlabota šodienas izaugsmes prognoze 2023. gadam. Vērojams arī spēcīgs darba tirgus un rekordzems bezdarba līmenis. Enerģijas cenām acīmredzami samazinoties, valdībām vajadzētu būt iespējai pakāpeniski atteikties no atbalsta pasākumiem un samazināt parādu slogu. Tomēr ir daudz riska faktoru, kam pastāvīgi jāpievērš uzmanība. Pamatinflācija joprojām ir nemainīgi augsta, kas varētu mazināt iedzīvotāju pirktspēju, palēnināt ieguldījumu pieaugumu un kavēt piekļuvi kredītiem. Lai kontrolētu inflāciju, ir svarīgi nodrošināt, ka fiskālā politika joprojām ir piesardzīga, un saglabāt reformu un investīciju tempu.
Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni:
Eiropas ekonomika ir labākā stāvoklī, nekā mēs prognozējām pagājušā gada rudenī. Pateicoties apņēmīgiem centieniem stiprināt mūsu energoapgādes drošību, ievērojami noturīgam darba tirgum un piegādes ierobežojumu atslābumam, mēs esam izvairījušies no ziemas recesijas un sagaidām mērenu izaugsmi šogad un nākamgad. Inflācija ir izrādījusies nepakļāvīgāka, nekā gaidīts, bet tiek prognozēts, ka atlikušajā 2023. gada daļā un 2024. gadā tā pakāpeniski samazināsies. Paredzams, ka, pakāpeniski atceļot enerģētikas atbalsta pasākumus, turpināsies publisko finanšu uzlabošanās. Tomēr risku vēl aizvien ir pārāk daudz, lai ļautos apmierinātībai, un Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā joprojām rada neskaidrību par perspektīvām. Mums ir jāsaglabā modrība un jābūt gataviem reaģēt uz turpmākiem satricinājumiem ar tādu pašu vienotību un apņēmību, kāda ļāva mums pārlaist šos pēdējos trīs vētrainos gadus.
Konteksts
Šī prognoze ir balstīta uz virkni tehnisku pieņēmumu par valūtas kursiem, procentu likmēm un izejvielu cenām atbilstoši stāvoklim 25. aprīlī. Attiecībā uz visu pārējo ienākošo informāciju, tai skaitā pieņēmumiem par valdības politiku, šajā prognozē ir ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 28. aprīlim, to ieskaitot. Izņemot gadījumus, kad informācija par jaunu politiku ir publiskota un pietiekami konkretizēta, aplēsēs tiek pieņemts, ka politika netiks mainīta.
Eiropas Komisija katru gadu publicē divas visaptverošas prognozes (pavasarī un rudenī) un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī Eiropas Savienību un eirozonu kopumā.
Eiropas Komisijas 2023. gada vasaras ekonomikas prognozē tiks atjauninātas IKP un inflācijas aplēses. To paredzēts iesniegt 2023. gada jūlijā.
Sīkāka informācija
Dokumenta pilns teksts: 2023. gada pavasara ekonomikas prognoze
Komisijas priekšsēdētājas vietnieka Valda Dombrovska Twitter konts: @VDombrovskis
Komisāra Paolo Džentiloni Twitter konts: @PaoloGentiloni
Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta (ECFIN ĢD) Twitter konts: @ecfi
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2023. gada 16. maijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā