Komisija šodien publicēja ceturto ikgadējo ziņojumu par tiesiskumu, kas atspoguļo tiesiskuma situāciju katrā dalībvalstī.
Lai gan dažās ES dalībvalstīs joprojām pastāv bažas par tiesiskumu, ziņojums ir kļuvis par galveno pārmaiņu un pozitīvu reformu virzītājspēku. Faktiski 65 % no pagājušā gada ieteikumiem ir pilnībā vai daļēji īstenoti. Tas liecina, ka dalībvalstīs turpinās nozīmīgi centieni, lai īstenotu iepriekšējā gada ieteikumus. Ņemot vērā, ka reformas tiesiskuma regulējuma uzlabošanai prasa laiku, tā ir būtiska attīstība tikai viena gada laikā. Tajā pašā laikā dažās dalībvalstīs joprojām pastāv sistēmiskas problēmas.
Šodien publicētais dokumentu kopums, kā katru gadu, ietver paziņojumu, kurā aplūkota situācija ES kopumā, un 27 valstu sadaļas, kurās aplūkotas būtiskas norises katrā dalībvalstī kopš 2022. gada jūlija. Ziņojumā ir iekļauts pagājušā gada ieteikumu novērtējums un atkal sniegti konkrēti ieteikumi dalībvalstīm.
Ziņojums aptver četrus pīlārus: valstu tiesu sistēmas, pretkorupcijas regulējumu, mediju plurālismu un citas institucionālās līdzsvara un atsvara sistēmas.
Galvenie konstatējumi un ieteikumi
- Tiesu sistēmas reformas
Tiesu sistēmas reformas pēdējā gada laikā joprojām ir politiskās darba kārtības prioritāte, un daudzas dalībvalstis veic pasākumus saistībā ar 2022. gada ieteikumiem un īsteno reformas, par kurām panākta vienošanās ANM kontekstā.
Daudzas dalībvalstis ir pavirzījušas vai pabeigušas svarīgas reformas, kas stiprina tiesu iestāžu neatkarību, piemēram, uzsākušas likumdošanas centienus, lai stiprinātu tiesu iestāžu padomju neatkarību un efektivitāti, uzlabojot tiesnešu iecelšanas procedūras un augstāko tiesu darbību, vai gatavo pasākumus, kas stiprinās prokuratūras autonomiju.
Dalībvalstis ir arī ieviesušas pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti un kvalitāti, kā arī atvieglot tiesu iestāžu pieejamību. Dalībvalstis arī turpināja ieguldīt savās tiesu sistēmās, lai gan dažās dalībvalstīs tiesnešu un prokuroru atalgojums raisa bažas un rada grūtības pieņemt darbā kvalificētus tiesu iestāžu darbiniekus. Tajā pašā laikā dažās dalībvalstīs joprojām pastāv strukturālas problēmas, kas saistītas ar tiesu iestāžu neatkarību.
2023. gada ieteikumi saistībā ar tiesu iestādēm pievēršas tādām problēmām kā nepieciešamība pēc aizsardzības pasākumiem tiesnešu iecelšanas procedūrās, tiesu iestāžu padomju sastāvs, prokuratūras autonomija vai vajadzība nodrošināt pienācīgus resursus tiesu iestādēm, tostarp tiesnešu un prokuroru algas.
- Korupcijas apkarošanas regulējumi
Korupcija joprojām rada nopietnas bažas gan ES iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. 2023. gada Eirobarometra speciālaptauja par pilsoņu attieksmi pret korupciju Eiropas Savienībā liecina, ka, piemēram, arvien vairāk iedzīvotāju (70 %) un uzņēmumu (65 %) (saskaņā ar Eirobarometra zibensaptauju par uzņēmumu attieksmi pret korupciju Eiropas Savienībā) uzskata, ka korupcija viņu valstī ir plaši izplatīta. Eiropieši aizvien skeptiskāk vērtē valstu centienus korupcijas apkarošanā, un aptuveni 67 % uzskata, ka augsta līmeņa korupcijas lietas netiek pienācīgi izskatītas.
Vairākas dalībvalstis ir veikušas pasākumus saskaņā ar 2022. gada ziņojuma par tiesiskumu ieteikumiem korupcijas novēršanai. Lai pastiprinātu cīņu pret korupciju, vairākas dalībvalstis ir pavirzījušas uz priekšu krimināltiesību reformas. Dažas dalībvalstis turpina nostiprināt savus rezultātus augsta līmeņa korupcijas izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un sankciju piemērošanā, savukārt citas dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai ar papildu resursiem vai specializēšanu palielinātu par korupcijas apkarošanu atbildīgo kriminālvajāšanas iestāžu spējas.
Attiecībā uz preventīvajiem aspektiem jāatzīmē, ka vairākas dalībvalstis atjaunināja esošās korupcijas apkarošanas stratēģijas un rīcības plānus vai arī pašlaik tos pārskata. Citas dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai stiprinātu godprātības regulējumu, piemēram, rīcības kodeksus vai lobēšanas noteikumus. Šogad sniegtie ieteikumi ir saistīti ar tāda preventīvā regulējuma stiprināšanu, kas reglamentē lobēšanu un interešu konfliktu noteikumus, kā arī ar korupcijas lietu efektīvas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas nodrošināšanu.
Vairumā dalībvalstu uz valsts amatpersonām attiecas aktīvu un interešu atklāšanas pienākums, taču tas atšķiras gan attiecībā uz izpaustās informācijas apjomu, pārredzamību un pieejamību, gan arī pārbaužu un izpildes līmeni un efektivitāti. Dažās dalībvalstīs korupcijas lietu izmeklēšana un kriminālvajāšana ir ilga un joprojām nav panākti stabili rezultāti, jo īpaši augsta līmeņa lietās. Lai nodrošinātu saskaņotāku un efektīvāku korupcijas novēršanu visā Savienībā, Komisija 2023. gada maijā ierosināja jaunus ES līmeņa tiesību aktus korupcijas jomā.
- Mediju brīvība un plurālisms
Vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas, pastiprinājušas vai patlaban apspriež pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu žurnālistu drošību un darba apstākļus, pamatojoties arī uz nesen pieņemtām Komisijas iniciatīvām, piemēram, Ieteikumu par aizsardzības, drošības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu žurnālistiem un Ieteikumu par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību. Kopš pēdējā ziņojuma dažas dalībvalstis ir pieņēmušas tiesību aktus, kas palielina plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību, un ir pastiprinājušas noteikumus, lai palielinātu savu plašsaziņas līdzekļu regulatīvo iestāžu neatkarību vai paplašinātu to pilnvaras.
Joprojām pastāv dažādas problēmas saistībā ar pārredzamības trūkumu valsts reklāmas izplatīšanā, interešu konfliktiem un piekļuvi publiskiem dokumentiem: tie ir daži no ziņojumā uzsvērtajiem svarīgajiem jautājumiem, kuriem jāpievērš lielāka uzmanība. Lai gan dažas dalībvalstis ir sākušas reformas, lai stiprinātu savu sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību, vairākās citās dalībvalstīs problēmas šajā ziņā joprojām netiek risinātas.
Ar mediju brīvību saistīto ziņojuma konstatējumu pamatā ir virkne avotu, tostarp Plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instruments (MPM 2023), Eiropas Padomes Žurnālistikas aizsardzības un žurnālistu drošības veicināšanas platforma un Mediju brīvības kartēšanas platforma.
Komisija vēlreiz ir nākusi klajā ar vairākiem ieteikumiem, kas cita starpā attiecas uz pārredzamu un taisnīgu valsts reklāmas sadali, sabiedrisko mediju neatkarīgu pārvaldību un pasākumiem žurnālistu drošības uzlabošanai, kā arī tiesībām piekļūt publiskiem dokumentiem. Lai noteiktu aizsardzības pasākumus ES līmenī mediju plurālisma un redakcionālās neatkarības aizsardzībai, Komisija 2022. gada septembrī ierosināja Mediju brīvības aktu, par kuru pašlaik notiek sarunas.
- Institucionālā līdzsvara un atsvara sistēma
Dalībvalstis ir turpinājušas uzlabot savu likumdošanas procesu kvalitāti un šajos procesos iesaistīt ieinteresētās personas — šī tendence tika konstatēta iepriekšējos ziņojumos par tiesiskumu. Konstitucionālajām tiesām joprojām ir būtiska nozīme līdzsvara un atsvara sistēmā, un tās ir arī pieņēmušas svarīgus lēmumus par valstu tiesu sistēmu organizāciju. Dažās dalībvalstīs vēl vairāk ir nostiprināts valstu cilvēktiesību iestāžu, tiesībsargu un citu neatkarīgu iestāžu statuss. Lielākajā daļā dalībvalstu ir labvēlīga un atbalstoša vide pilsoniskajai sabiedrībai, un dažas no tām veic papildu atbalsta pasākumus.
Tomēr dažās dalībvalstīs joprojām nav oficiāla satvara apspriedēm ar ieinteresētajām personām, vai arī praksē tas netiek pienācīgi ievērots, un pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvji joprojām saskaras ar tādām problēmām kā finansējums un darbības telpas ierobežojumi. Vairākās dalībvalstīs ir paustas bažas par ārkārtas pilnvaru pastāvīgu izmantošanu.
Ziņojumā atkārtoti ir iekļauta informācija par to, kā dalībvalstis īsteno Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus. Turklāt ziņojumā aplūkota arī dalībvalstu līdzsvara un atsvara sistēmas reakcija uz spiegprogrammatūras izmantošanu.
Lai risinātu dažas no šīm problēmām, Komisija atkārtoti ir sniegusi ieteikumus, kas ņemti vērā tikai daļēji vai nav īstenoti, un attiecīgā gadījumā sniegusi papildu ieteikumus, piemēram, par ieinteresēto personu efektīvu iesaistīšanu likumdošanas procesā, akreditētu valsts cilvēktiesību iestāžu izveidi un darbību un par atvērtas darbības satvara nodrošināšanu pilsoniskajai sabiedrībai.
Priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Vera Jourova:
Tiesiskums ir Eiropas taisnīgas sabiedrības, politiskās stabilitātes un ekonomiskās izaugsmes būtiska sastāvdaļa. Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu ir sāpīgs brīdinājums, ka šīs vērtības nekad nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamām. Šā gada ziņojums liecina, ka dalībvalstis ir uzlabojušas un stiprinājušas tiesiskumu, vienlaikus īstenojot arī Komisijas ieteikumus. Diemžēl vairākās dalībvalstīs joprojām pastāv problēmas. Ir jādara vairāk, lai uzlabotu tiesu iestāžu neatkarību, sabiedrisko mediju objektivitāti un žurnālistu drošību.
Tieslietu komisārs Didjē Reinderss:
Gadu no gada šis ziņojums konsekventi sniedz būtisku ieguldījumu tiesiskuma veicināšanā un aizsardzībā ES, katrā dalībvalstī un visā Savienībā. Par to liecina dalībvalstu centieni īstenot iepriekšējā gada ieteikumus praksē. Mēs zinām, ka ziņojums ir pamats tam, lai sāktu debates valsts līmenī, un palīdz virzīt nacionālās reformu programmas. Tomēr mēs arī konstatējām, ka joprojām pastāv problēmas, piemēram, attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību. Tāpat turpmāka dalībvalstu rīcība ir vajadzīga tiesnešu iecelšanas un tiesu iestāžu padomju jomā, kā arī attiecībā uz resursiem un atalgojumu. Es aicinu visas dalībvalstis turpināt darbu pie ieteikumu īstenošanas.
Nākamie soļi
Komisija tagad aicina Eiropas Parlamentu un Padomi, pamatojoties uz šo ziņojumu, turpināt vispārējas un konkrētām valstīm veltītas debates, un, izmantojot ieteikumus, turpināt izvērtēt to faktisko īstenošanu. Tā arī aicina valstu parlamentus, pilsonisko sabiedrību un citas svarīgas ieinteresētās personas turpināt nacionālo dialogu par tiesiskumu, arī Eiropas līmenī, vairāk iesaistot iedzīvotājus. Visbeidzot, Komisija aicina dalībvalstis iedarbīgi risināt ziņojumā konstatētās problēmas un ir gatava palīdzēt dalībvalstīm to centienos turpināt īstenot ieteikumus.
Konteksts
Tiesiskums ir ļoti svarīgs ikvienam ES iedzīvotājam un uzņēmumam, jo tas ir priekšnoteikums citu vērtību ievērošanai, tas garantē pamattiesību ievērošanu saskaņā ar demokrātisko pamatvērtību kopumu, nodrošina ES tiesību aktu piemērošanu un atbalsta investīcijām labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. Tā ir Eiropas Savienības identitātes neatņemama sastāvdaļa.
Ikgadējais ziņojums par tiesiskumu ir izstrādāts ciešā dialogā ar valstu iestādēm un ieinteresētajām personām, un tajā saskaņā ar vienu un to pašu objektīvu un pārredzamu metodiku ir aplūkotas visas dalībvalstis, katrā valstī izvērtējot vienu un to pašu jautājumu kopumu. Komisijas veiktais kvalitatīvais novērtējums ir vērsts uz būtiskām norisēm kopš trešā ikgadējā ziņojuma par tiesiskumu pieņemšanas 2022. gada jūlijā, vienlaikus saglabājot samērīgumu attiecībā uz konkrēto attīstību dalībvalstīs.
Ziņojums ir ikgadējā tiesiskuma cikla centrā. Šā gada cikls ir preventīvs, proti, tā mērķis ir veicināt tiesiskumu un nepieļaut problēmu rašanos vai saasināšanos. Tas jānošķir no citiem elementiem ES tiesiskuma instrumentu kopumā, un tas papildina, bet neaizstāj Līgumā paredzētos mehānismus, ar kuriem Eiropas Savienība reaģē uz nopietnākām, ar tiesiskumu saistītām problēmām dalībvalstīs. Šie instrumenti cita starpā ir pārkāpuma procedūras, kā arī procedūra Savienības pamatvērtību aizsardzībai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu.
Ziņojuma ceturtā izdevuma pamatā ir svarīgs jauninājums, kas ieviests pagājušā gada ziņojumā, kurā pirmo reizi tika iekļauti konkrēti ieteikumi visām dalībvalstīm. Analīzē ir ietverts arī kvalitatīvs novērtējums par progresu, ko dalībvalstis guvušas 2022. gada ieteikumu īstenošanā, ņemot vērā vispārējo kontekstu dalībvalstīs. Atkarībā no progresa, kas panākts attiecībā uz katra ieteikuma dažādajām apakšdaļām, Komisija novērtēja katru gadījumu, rezultātu atspoguļošanai izmantojot šādas kategorijas: progresa nav, neliels progress, ievērojams progress un pilnīga īstenošana.
2023. gada ieteikumi vai nu balstās uz pagājušā gada ieteikumiem, kuri netika īstenoti vai tika īstenoti daļēji, vai attiecas uz jaunām problēmām. Tie ir sagatavoti, pamatojoties uz novērtējumu valstu sadaļās un dialogu ar dalībvalstīm, kā arī pilnībā ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu. Sniedzot ieteikumus, Komisija ir pievērsusi lielu uzmanību tam, lai tie būtu koncentrēti un balstīti uz Eiropas standartiem, un ir ņēmusi vērā valstu tiesību sistēmas. Turklāt tiek nodrošināta saskaņotība un sinerģija ar citiem procesiem, piemēram, Eiropas pusgadu, budžeta nosacījumu mehānismu un Atveseļošanas un noturības mehānismu. Turpmākajos ziņojumos par tiesiskumu aizvien tiks aplūkoti turpmākie pasākumi, kas veikti saistībā ar ieteikumiem. Ieteikumi būtu jālasa kopā ar valstu novērtējumu sadaļām, kurās izskatītas konkrētas problēmas un kuras ir paredzētas, lai palīdzētu dalībvalstīm veikt pasākumus to risināšanai.
Iepriekšējos ziņojumos par tiesiskumu konstatētās problēmas ir iedvesmojušas pagājušajā gadā pieņemt vairākas ES iniciatīvas, to vidū Eiropas Mediju brīvības akta priekšlikumu un korupcijas apkarošanas tiesību aktu kopumu.
Vairāk informācijas
2023. gada ziņojums par tiesiskumu
2023. gada ziņojums par tiesiskumu – jautājumi un atbildes
2023. gada ziņojums par tiesiskumu – tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā
2023. gada ziņojums par tiesiskumu – ieteikumi
2023. gada ziņojums par tiesiskumu – valstu sadaļas
2023. gada ziņojums par tiesiskumu – valstu sadaļu kopsavilkumi un ieteikumi
2023. gada ziņojums par tiesiskumu – metodoloģija
Ikgadējais tiesiskuma cikls – faktu lapa
ES tiesiskuma instrumentu kopums – faktu lapa
Eirobarometra aptauja par korupciju, kurā apkopoti iedzīvotāju priekšstati un pieredze
Eirobarometra aptauja “Uzņēmumu attieksme pret korupciju ES”
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2023. gada 5. jūlijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā