Bieži uzdoti jautājumi. Jauni noteikumi par uzlabotu augu un meža reproduktīvo materiālu

1. Kāpēc ES tiesību akti par augu un meža reproduktīvo materiālu jāpārskata?

Augu reproduktīvais materiāls ir augu materiāls (piemēram, sēklas, spraudeņi, koki, saknes, bumbuļi utt.), ko izmanto augu pavairošanai. Meža reproduktīvais materiāls ir sēklas, stādi un koku daļas, ko izmanto jaunu mežu ierīkošanai un koku stādīšanai.

Augu reproduktīvo materiālu reglamentē stingri ES noteikumi par kvalitāti un veselību. Tomēr noteikumi par augu reproduktīvo materiālu pastāv jau kopš 1966. gada, un tie ir jāpārskata, lai turētos kopsolī ar zinātnes, inovācijas, tehnoloģiju un digitalizācijas attīstību un vienlaikus nodrošinātu kvalitatīvus, veselīgākus un labākus augus un kokus.

Atjauninātie noteikumi garantēs stabilas ražas, jo jaunu augu šķirņu atbilstība nākotnes vajadzībām tiks pārbaudīta, izmēģinājumos noskaidrojot, vai tām piemīt īpašības, kas var veicināt ilgtspējīgāku agropārtikas ražošanu. Sēklas būs labāk pielāgotas klimata pārmaiņu radītajiem noslogojumiem, tās būs izturīgākas pret kaitīgajiem organismiem, tātad palīdzēs samazināt lietoto pesticīdu daudzumu, un tās būs sausumcietīgākas. Pārskatīšana garantēs nodrošinātību ar pārtiku un palīdzēs saglabāt kultūraugu ģenētisko daudzveidību. Turklāt priekšlikums mazinās administratīvo slogu.

Ieviešot mūsdienīgāku tiesisko regulējumu, ierosinātā regula atbalstīs arī Eiropas sēklu nozari, kas ir lielākais eksportētājs pasaules sēklu tirgū (veido 20 % pasaules tirgus, aplēstā vērtība 7–10 miljardi eiro, darbojas 7000 uzņēmumu, lielākoties MVU).

2. Kādi ir Komisijas ierosinājumi?

Par augu reproduktīvo materiālu

Priekšlikumā par augu reproduktīvo materiālu ir saglabāti pašreizējā tiesību akta pamatprincipi, ka jaunas šķirnes pirms laišanas tirgū ir jāreģistrē un augu reproduktīvais materiāls – jāsertificē. Reģistrācija nozīmē jaunas augu šķirnes iekļaušanu valsts katalogā pēc tam, kad apstiprinātas tās īpašības (piemēram, ka tā atšķiras no citām tirgū esošajām šķirnēm). Reģistrācija ietver arī jaunu šķirņu izmēģināšanu, kurā noskaidro, vai tām piemīt īpašības, kas var veicināt ilgtspējīgāku agropārtikas ražošanu. Sertifikācija nozīmē, ka laukus, kuros ražo augu reproduktīvo materiālu, inspicē un no šiem laukiem ievākto augu reproduktīvo materiālu pārbauda, lai apstiprinātu, ka to var tirgot.

Turklāt priekšlikums par augu reproduktīvo materiālu:

• sagādājot plašāku izvēli visiem lauksaimniekiem un lietotājiem, palielina augu reproduktīvā materiāla daudzveidību tirgū un kultūraugu daudzveidību laukos un atvieglo šā daudzveidīgā augu reproduktīvā materiāla saglabāšanu. Šis kultūraugu agrobiodaudzveidības pieaugums tiek panākts, vienkāršojot noteikumus par saglabājamām šķirnēm[1] un heterogēno materiālu[2] un nosakot īpašas atkāpes sēklu saglabāšanas tīkliem un sēklu apmaiņai starp lauksaimniekiem;
• pielāgojot noteikumus par bioloģiskajām šķirnēm[3], atbalsta bioloģisko ražošanu;
• sagādā lielāku izvēli dārzkopjiem amatieriem.

 Par meža reproduktīvo materiālu

Priekšlikumā par meža reproduktīvo materiālu ir saglabāti “vecāku koku” jeb šā materiāla ieguves avota reģistrēšanas un sertificēšanas principi.

Tas palīdzēs nodrošināt, ka pareizais koks tiek stādīts pareizajā vietā, lai meži būtu pielāgoti pašreizējiem un gaidāmajiem klimatiskajiem apstākļiem. Tas palīdzēs arī izpildīt ES mērķrādītāju līdz 2030. gadam iestādīt vēl 3 miljardus koku.

Vecāku koku ilgtspējas īpašību novērtējums nozīmē, ka tiek pārbaudīts, vai šiem kokiem piemīt īpašības, kas veicina izturētspējīgākus mežus, piemēram, vai koki ir izturīgi pret slimībām, labāk pielāgoti vietējiem klimatiskajiem un ekoloģiskajiem apstākļiem, labi aug un neuzrāda stresa pazīmes. Tas ļaus paātrināt mežu pielāgošanos klimata pārmaiņām, tātad nodrošināt nepārtrauktu produktivitāti nākotnē.

Noteikumi, kas veicina apdraudētu meža ģenētisko resursu saglabāšanu, veicinās koku ģenētisko daudzveidību.

Nacionālie ārkārtas rīcības plāni palīdzēs nodrošināt pietiekamu meža reproduktīvā materiāla piegādi apmežojamām platībām, ko skāruši ekstremāli laikapstākļi, ugunsgrēki, kaitēkļu savairošanās un citas nelaimes.

Visbeidzot, abos priekšlikumos – gan par augu, gan meža reproduktīvo materiālu – lielāka uzmanība pievērsta ilgtspējai un inovatīviem ražošanas procesiem, digitāliem rīkiem un biomolekulāriem paņēmieniem.

3. Kā priekšlikumi iekļaujas zaļā kursa stratēģijā “No lauka līdz galdam”?

Stratēģijā “No lauka līdz galdam” uzsvērts, ka ilgtspējīgas pārtikas sistēmas ir atkarīgas no nodrošinātības ar sēklām un to daudzveidības. Ir nepieciešams, lai lauksaimniekiem būtu piekļūstams plašs klāsts ar kvalitatīvām tādu augu šķirņu sēklām, kuras ir pielāgotas klimata pārmaiņu radītajiem noslogojumiem.

Priekšlikums par augu reproduktīvo materiālu pastiprina pašreizējās ilgtspējas prasības[4] attiecībā uz jaunu uzlabotu lauksaimniecības kultūru un vīnkoku šķirņu atzīšanu un attiecina tās arī uz augļaugiem un dārzeņiem.

Lai palīdzētu saglabāt kultūraugu ģenētisko daudzveidību, priekšlikums arī atvieglos saglabājamo šķirņu piekļuvi tirgum.

Paredzams, ka, ieviešot pielāgotus noteikumus par bioloģiskajai ražošanai piemērotām šķirnēm, priekšlikums palīdzēs sasniegt stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķrādītāju līdz 2030. gadam bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantot vismaz 25 % ES lauksaimniecības zemes.

Priekšlikums par meža reproduktīvo materiālu atbalsta mežsaimniecības pielāgošanos klimata pārmaiņām. Nosakot stingrākus ilgtspējas kritērijus (tādus kā pielāgotība vietējiem klimatiskajiem un ekoloģiskajiem apstākļiem), kas piemērojami meža reproduktīvā materiāla ražošanai, un ieviešot apdraudētu meža ģenētisko resursu aizsardzības pasākumus, priekšlikums palīdzēs mežsaimniekiem stāties pretī klimata riskiem. Tas palīdzēs izpildīt Biodaudzveidības stratēģijā izvirzīto ES mērķrādītāju līdz 2030. gadam iestādīt vēl vismaz 3 miljardus koku. Nacionālie ārkārtas rīcības plāni nodrošinās pietiekamu meža reproduktīvā materiāla piegādi, lai atjaunotu mežu apgabalos, kurus skāruši ekstremāli laikapstākļi un katastrofas.

4. Kas pamudināja Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu?

Padome uzdeva Komisijai veikt pētījumu par Savienības iespējām atjaunināt spēkā esošo tiesību aktu par augu reproduktīvo materiālu un vajadzības gadījumā iesniegt tiesību akta priekšlikumu.

Pētījuma un tam sekojošā ietekmes novērtējuma iznākums liecināja, ka ir jārisina ilgtspējas, biodaudzveidības un ar klimatu saistītas problēmas. Turklāt tas parādīja, cik svarīgi ir nodrošināt vienlīdzīgus nosacījumus operatoriem visā ES un stiprināt ES augu un meža reproduktīvā materiāla nozares inovāciju un konkurētspēju.

5. Kā priekšlikumos ņemta vērā tehnikas un zinātnes attīstība?

Priekšlikumi ļaus izmantot jaunākos zinātnes un tehnikas sasniegumus, par ko liecina tālāk minētie piemēri.

• Lai verificētu tirgoto sēklu šķirnes identitāti, var izmantot biomolekulārus paņēmienus.
• Lai novērstu krāpniecību, var izmantot etiķetes ar digitālām iezīmēm (piemēram, kvadrātkodu).
• Ilgtermiņā priekšlikumi ļauj digitalizēt reģistrācijas un sertifikācijas sistēmas, jo visas darbības paredzēts reģistrēt tiešsaistes platformā (saskaņā ar Eiropas Digitālās stratēģijas mērķiem).

Visbeidzot, iespēja tiesību aktu prasības pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai nodrošinās, ka tiesību akti nezaudē aktualitāti.

6. Vai būs atļauta sēklu apmaiņa starp lauksaimniekiem?

Priekšlikums atļauj lauksaimniekiem savā starpā apmainīties ar sēklām, kas nepieder pie aizsargātām šķirnēm. Tomēr šādā apmaiņā būs pilnībā jāievēro pamatprasības par augu reproduktīvā materiāla kvalitāti (bez kaitīgiem organismiem un defektiem).

Lauksaimnieki savā starpā var apmainīties arī ar nelieliem daudzumiem sēklu, kas ietaupītas no pašu ražas. Tas palīdz viņiem pārvaldīt sēklu daudzveidību savās lauku saimniecībās.

7. Kā šī reforma ietekmēs dārzkopjus amatierus?

Tāpat kā lauksaimnieki arī dārzkopji amatieri var iegādāties sertificētu vai nesertificētu augu reproduktīvo materiālu, kas iegūts no dažāda veida reģistrētām šķirnēm, arī saglabājamām un bioloģiskām šķirnēm, vai augu reproduktīvo materiālu, kas iegūts no heterogēna materiāla.

Turklāt dārzkopjiem amatieriem pieejamā izvēle būs vēl lielāka, jo viņiem būs piekļuve arī augu reproduktīvajam materiālam, kas nav sertificēts un nepieder pie reģistrētām šķirnēm. Lai gādātu par patērētāju aizsardzību un informācijā balstītu izvēli, uz šādu augu reproduktīvo materiālu, ko var pārdot tikai dārzkopjiem amatieriem, attiecas īpašas prasības: tam būs speciāla etiķete, tas būs mazos iepakojumos, un uz to attieksies kvalitātes pamatprasības.

Visbeidzot, dārzkopji amatieri drīkst savstarpēji pārdot vai nodot augu reproduktīvo materiālu, ja tas netiek darīts komerciālos nolūkos. Tādā gadījumā regulas noteikumi uz viņiem neattiecas.

8. Kā ar bioloģiskajai ražošanai piemērotām šķirnēm?

Šis priekšlikums nodrošina, ka bioloģiskajai lauksaimniecībai ir pieejams vairāk šķirņu. Priekšlikums par augu reproduktīvo materiālu ieviesīs pielāgotus noteikumus par bioloģisko šķirņu reģistrāciju (piemēram, izmēģinājumi būs jāveic saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem).

Šie pielāgotie noteikumi ļaus reģistrēt vairāk bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotu šķirņu un palīdzēs sasniegt stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķi bioloģiskajā lauksaimniecībā izmanto 25 % lauksaimniecības zemes.

9. Vai šis priekšlikums ietekmē augu šķirņu aizsardzības tiesības un patentus?

Augu šķirņu aizsardzības tiesības un patentus priekšlikums par augu reproduktīvo materiālu neietekmēs. Uz intelektuālā īpašuma tiesībām attiecas tiesību akts par Kopienas augu šķirņu aizsardzību un biotehnoloģisko izgudrojumu tiesiskā aizsardzība.

Vairāk informācijas

Priekšlikums par augu un meža reproduktīvo materiālu

Jautājumi un atbildes par augu un meža reproduktīvo materiālu

Faktu lapa par augu un meža reproduktīvo materiālu

Paziņojums presei

 

[1] Saglabājamās šķirnes ir audzētas vietējos agroekoloģiskajos apstākļos, tāpēc tās šiem apstākļiem ir labi pielāgojušās.

[2] Heterogēnam materiālam ir ļoti daudzveidīgas īpašības, kas ļauj tam attīstīties un pielāgoties mainīgiem augšanas apstākļiem. Tā nav šķirne.

[3] Bioloģiskās šķirnes ir šķirnes, kas ir īpaši pielāgotas bioloģiskās ražošanas vajadzībām (t. i., mazākam mēslošanas līdzekļu un pesticīdu daudzumam).

[4] Jaunu šķirņu izmēģinājumi, kuros noskaidro, vai tām piemīt īpašības, kas var veicināt ilgtspējīgāku agropārtikas ražošanu, tādas kā slimībizturība un sausumcietība.