- Kas ir jaunie genomikas paņēmieni (JGP)?
Jauni genomikas paņēmieni (JGP) ir inovatīvi instrumenti, kas var palīdzēt palielināt mūsu pārtikas sistēmas ilgtspēju un noturību un atbalstīt Eiropas zaļā kursa un stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķus. Ar šiem paņēmieniem iespējams precīzi un efektīvi uzlabot augu šķirnes — padarīt tās klimatnoturīgas, izturīgas pret kaitēkļiem, tādas, kam vajadzīgs mazāk mēslošanas līdzekļu un pesticīdu vai kas nodrošina lielāku ražu.
Katru no šiem paņēmieniem var izmantot dažādos veidos, lai sasniegtu atšķirīgus rezultātus un produktus. Dažas izmaiņas produktos, kas iegūti ar JGP, var notikt arī dabā vai tradicionālās selekcijas rezultātā. Savukārt citiem produktiem var iegūt daudz ievērojamu modifikāciju. Vairumā gadījumu ar šiem jaunajiem paņēmieniem var iegūt mērķtiecīgākas, precīzākas un ātrākas izmaiņas nekā ar tradicionālo selekciju vai vispāratzītiem genomikas paņēmieniem.
- Kāpēc mums vajadzīgi JGP?
Kopš seniem laikiem, kad cilvēki sāka nodarboties ar lauksaimniecību, tie vienmēr centušies uzlabot audzētās graudaugu, augļu un dārzeņu kultūras. Augi tika krustoti un no tiem atlasīti labākie, lai piešķirtu tiem pareizās īpašības, kas ļauj iegūt labākas ražas. Jaunie genomikas paņēmieni ļaus mums rīkoties tieši tāpat, taču sasniegt ātrākus un precīzākus rezultātus. Šie paņēmieni identificē un atlasa pareizos raksturlielumus no paša auga vai no saistīta auga DNS. Pēc tam selekcionāri var izmantot JGP, lai piešķirtu augiem jaunas īpašības vai tos uzlabotu precīzāk un ātrāk, nekā to var panākt ar parastajiem selekcijas paņēmieniem.
- Kā tieši šis jaunais tiesību akts regulēs ar jauniem genomikas paņēmieniem iegūtus augus (JGP augus)?
JGP apraksta dažādus paņēmienus, kas maina organisma ģenētisko materiālu. 2001. gadā, kad tika pieņemti ES tiesību akti par ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), šādi paņēmieni vēl neeksistēja.
Pašlaik uz augiem, kas iegūti ar JGP, attiecas tādi paši noteikumi kā uz ĢMO. Lai labāk atspoguļotu JPG augu atšķirīgos riska profilus, priekšlikumā ir paredzēti divi atšķirīgi veidi, kā tirgū laist JGP augus.
JGP augi, kas varētu būt sastopami arī dabā vai ko varētu iegūt ar tradicionālo selekciju, tiks verificēti, pamatojoties uz priekšlikumā noteiktajiem kritērijiem. JGP augi, kas atbilst šiem kritērijiem, tiek uzskatīti par tradicionāliem augiem, un tāpēc tie ir atbrīvoti no ĢMO tiesību aktu prasībām. Tas nozīmē, ka šiem augiem nav jāveic riska novērtējums, un tos var marķēt tāpat kā tradicionālos augus.
Kas attiecas uz visiem pārējiem JGP augiem, tiks piemērotas esošās ĢMO tiesību aktu prasības. Tas nozīmē, ka uz tiem attiecas riska novērtējumi un tos var laist tirgū tikai pēc tam, kad ir saņemta atļauja. Attiecībā uz šiem augiem tiks ieviestas pielāgotas noteikšanas metodes un īpašas monitoringa prasības.
- Vai šis priekšlikums attiecas uz visiem JGP?
Nē, priekšlikums attiecas tikai uz augiem, kas iegūti mērķtiecīgas mutaģenēzes un cisģenēzes ceļā, kā arī uz pārtiku un barību, kas iegūti no šādiem augiem. Mērķtiecīga mutaģenēze inducē genoma mutācijas bez sveša ģenētiskā materiāla ievadīšanas (piemēram, izmaiņas tiek veiktas vienas un tās pašas augu sugas ietvaros). Cisģenēze ir ģenētiskā materiāla ievadīšana recipientorganismā no donora, kas spēj savstarpēji krustoties ar recipientorganismu (piemēram, tiek veiktas izmaiņas starp dabiski saderīgiem augiem).
Priekšlikums neattiecas uz augiem, kas iegūti ar tādiem jauniem genomikas paņēmieniem, kuri paredz ievadīt ģenētisko materiālu no sugām, ko nevar krustot ar recipientorganismu (transģenēze). Uz šādiem paņēmieniem arī turpmāk attieksies spēkā esošie ĢMO tiesību akti.
- Kādā veidā JGP var dot labumu lauksaimniekiem, patērētājiem un iedzīvotājiem?
JGP var veicināt pāreju uz ilgtspējīgāku lauksaimniecības un pārtikas sistēmu un palīdzēt samazināt ES ārējo atkarību no lauksaimniecības pārtikas ražošanas. JGP dažādos veidos palīdz sasniegt minētos mērķus, sniedzot ieguvumus dažādiem pārtikas ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem.
Lauksaimnieki gūs labumu no tā, ka kļūs plašāk pieejami nozares vajadzībām pielāgoti augi, piemēram, klimatnoturīgi, rezistenti pret kaitēkļiem, ražīgāki un mazāka prasīgi pēc mēslošanas līdzekļiem un pesticīdiem.
Patērētāji varēs izvēlēties vairāk pārtikas produktu ar uzlabotu garšu, labāku uzturvērtību vai samazinātu alerģiju izraisošo vielu līmeni, vienlaikus iegādājoties produktus, kas ir veicinājuši ilgtspēju.
Visbeidzot, arī ražotāji un tirgotāji gūs priekšrocības, ko sniedz dabas resursu taupīgāka izmantošana, ar pārtikas transportēšanu saistīto emisiju samazināšana un augu īpašības, kas atvieglo pārstrādi.
- Kāpēc Komisija ierosina šo jauno tiesību aktu?
Kopš ES ĢMO tiesību aktu pieņemšanas 2001. gadā un jo īpaši pēdējo desmit gadu laikā, pamatojoties uz biotehnoloģijas sasniegumiem, ir izstrādāti dažādi JGP.
Lai labāk izprastu visus šos nesenos sasniegumus, Padome 2019. gada novembrī lūdza Komisiju veikt pētījumu par JGP. Komisijas 2021. gada pētījumā secināts, ka pašreizējie noteikumi — galvenokārt spēkā esošie ĢMO tiesību akti — atpaliek no zinātniskā un tehnoloģiskā progresa un pietiekami neveicina inovatīvu JGP produktu izstrādi un laišanu tirgū. ES ir vajadzīgs pielāgots regulējums attiecībā uz drošiem JGP augiem, no kā ieguvēji būtu lauksaimnieki, patērētāji un vide.
Tāpēc ar tiesību akta priekšlikumu tiek izveidots tiesiskais regulējums attiecībā uz JGP augiem un to produktiem. Tajā ierosinātas dažādas procedūras JGP augu laišanai tirgū.
- Kādus pierādījumus Komisija izmantoja, lai izstrādātu šo tiesību akta priekšlikumu?
Komisija ir paļāvusies uz ES līmeņa zinātniskajām padomdevējām struktūrām. Drošuma jautājumus rūpīgi pētīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), kas pieņēmusi vairākus zinātniskus atzinumus par JGP.
Turklāt, lai novērtētu, kā ir attīstījušies JGP, un lai gūtu izpratni par pašreizējiem jaunākajiem zinātnes sasniegumiem, Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) analizēja jaunākos zinātniskos sasniegumus JGP sakarā. Centrs ir arī veicis izpēti, lai attēlotu, kā norit JGP izstrāde attiecībā uz kultūraugu sugām, iezīmēm un pētniecības un izstrādes procesa posmu, kā arī veicis gadījumu izpēti, aplūkojot konkrētu JGP augu ietekmi.
Komisija, sagatavojot ietekmes novērtējumu, arī apkopoja un ņēma vērā pierādījumus un viedokļus, ko sniedza plašs ieinteresēto personu un ekspertu loks.
- Vai ir tādi ar JGP iegūti produkti, kas jau ir vai drīzumā tiks laisti tirgū?
Ārpus ES vairāki JGP augu produkti jau ir pieejami tirgū vai notiek to apstiprināšanas process. Šiem produktiem ir dažādas noderīgas īpašības, piemēram, rezistence pret kaitēkļiem un slimībām, izturība pret vidisko stresu (arī pret klimata pārmaiņām), uzlabota uzturvērtība/garša/tekstūra un mazāka vajadzība pēc pesticīdiem. Piemēram, ASV tirgū ir pieejami mazāk rūgti sinepju laksti, un drīz tie būs pieejami arī Kanādā. Filipīnās jau ir apstiprināti nesabrūnējoši banāni, kuriem ir potenciāls ievērojami samazināt pārtikas izšķērdēšanu un CO2 emisijas.
Tiek strādāts arī pie dažādām uzlabotām kultūrām, piemēram, kviešiem ar zemu lipekļa saturu vai pret vīrusu izturīgas kukurūzas.
- Kā jaunie tiesību akti veicinās ES zaļā kursa un stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanu?
Ar priekšlikumu tiks izveidots tiesiskais regulējums, lai JGP varētu atbalstīt lauksaimniecības pārtikas sistēmas zaļo pārkārtošanos. Priekšlikums ir sagatavots, lai apmierinātu lauksaimnieku prasību izstrādāt un komercializēt jaunas augu šķirnes ar saimnieciski noderīgām īpašībām. Šādi augi palīdzēs risināt jaunās problēmas, ko rada klimata pārmaiņas, un samazinās pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantošanu. Šādu šķirņu attīstīšana palīdzēs sasniegt mērķus, kas noteikti citās ES politikas iniciatīvās, piemēram, Komisijas priekšlikumos par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un ES Atkritumu pamatdirektīvas pārskatīšanu, kurā ierosināti juridiski saistoši mērķi — samazināt pārtikas izšķērdēšanu visā ES.
Priekšlikums sekmē inovāciju, un tādējādi veicina ilgtspēju, piešķirot augiem, piemēram, toleranci vai rezistenci pret augu slimībām un kaitēkļiem (biotisko stresu), veidojot augus ar lielāku izturību vai pretestību pret klimata pārmaiņu ietekmi un ekstremālām temperatūrām vai sausumu (abiotisko stresu), kā arī ar uzlabotu uzturvērtību vai palielinātu ražīgumu.
Paredzams, ka ierosinātais tiesību akts palielinās publiskā sektora, MVU un augu selekcionāru ieguldījumu lauksaimniecības biotehnoloģijās. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai inovatīvo produktu tirdzniecību padarītu vieglāku un ātrāku. Tā lauksaimniekiem un iedzīvotājiem būs pieejamas daudzveidīgākas kultūras.
- Vai priekšlikums garantē augstus drošības standartus cilvēkiem, dzīvniekiem un videi?
Pavisam noteikti. Tiesību akta priekšlikums nodrošina augstu cilvēka un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni. Viena no Komisijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt, lai pārtika Eiropas Savienībā būtu droša gan tagad, gan nākotnē.
EFSA savos zinātniskajos atzinumos secināja, ka nav tādu jaunu apdraudējumu, kas būtu saistīti tieši ar mērķtiecīgu mutaģenēzi un cisģenēzi. EFSA norādīja, ka dažiem ar JGP iegūtajiem augiem var būt vērojamas nelielas izmaiņas, kas var rasties arī dabiski vai tradicionālās selekcijas rezultātā. Savukārt citiem augiem iegūtas daudzas un plašas modifikācijas, kas līdzinās modifikācijām augos, kuri pēdējo divdesmit gadu laikā izveidoti ar vispāratzītiem ģenētiskās modifikācijas paņēmieniem. Tāpēc EFSA uzskata, ka šādu paņēmienu riska novērtējums būtu jāpielāgo konkrētajam paņēmienam. Pēc Komisijas pieprasījuma EFSA izstrādāja arī paziņojumu par riska novērtēšanas kritērijiem. Turklāt EFSA secināja, ka mērķtiecīgas mutaģenēzes rezultātā var rasties tāda paša veida neparedzētas genoma modifikācijas, kādas veidojas, izmantojot tradicionālās selekcijas paņēmienus, taču tās ir retākas.
Pamatojoties uz EFSA secinājumiem, Komisija ierosina attiecībā uz augiem, kas ir salīdzināmi ar tradicionālajiem augiem (saskaņā ar priekšlikumā definētiem kritērijiem), piemērot tradicionālajiem augiem paredzēto režīmu, nevis prasīt turpmāku riska novērtējumu. Savukārt augiem ar kompleksām mutāciju kombinācijām arī turpmāk tiks veikts riska novērtējums, un pirms to laišanas tirgū ir jāsaņem atļauja.
Šāda pieeja nodrošinās, ka visi ES tirgū laistie vai pieejamie JGP augi ir droši.
- Vai būs nodrošināta pārredzamība attiecībā uz ES tirgū laistiem JGP produktiem?
Jā, tiesību akta priekšlikums nodrošina visu ES tirgū atļauto JGP produktu pārredzamību.
Uz JGP produktiem, kam nepieciešams saņemt atļauju, joprojām attieksies esošā ĢMO regulējuma izsekojamības un marķēšanas prasības.
Bet uz JGP augiem, kas līdzinās dabā sastopamiem vai tradicionālajā selekcijā iegūtiem augiem, ĢMO regulējuma marķēšanas prasības neattieksies. Tie tiks marķēti tāpat kā tradicionālie augi.
Lai lauksaimniekiem nodrošinātu pārredzamību un izvēles brīvību, visi JGP augi tiks uzskaitīti publiskā datubāzē. Turklāt to sēklas un cits augu reproduktīvais materiāls tiks marķēts, un informācija par JGP augu reproduktīvo materiālu tiks iekļauta Kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā, lai lauksaimnieki varētu brīvi izvēlēties, vai šādus augus izmantot.
- Kādi pasākumi ir ierosināti, lai atbalstītu MVU?
Priekšlikuma mērķis ir samazināt birokrātisko slogu uzņēmumiem un MVU. Ierosinātie tiesību akti praksē samazinās atļauju pieteikumu sarežģītību, ilgumu un izmaksas. Ierosinājums arī paredz atcelt gandrīz visas izmaksas attiecībā uz JGP, kam tiek piemērota verifikācijas procedūra. Tas MVU ir ļoti izdevīgi.
Būs pieejami arī atbalsta pasākumi, jo īpaši MVU. Piemēram, pirms pieteikuma iesniegšanas tie saņems zinātniskas konsultācijas. Tiks vienkāršotas arī riska novērtēšanas procedūras.
Šī jaunā sistēma arī krietni atvieglos kārtību, lai tirgū varētu laist produktus ar plašāku iezīmju klāstu vai nišas kultūraugu sugas, kas ir svarīgi vietējai ražošanai.
- Ko priekšlikums nozīmēs bioloģiskajai ražošanai?
JGP augi bioloģiskajā ražošanā būs aizliegti.
JGP augiem, uz kuriem attiecas prasība saņemt atļauju, tiesību akta priekšlikumā ir saglabātas ĢMO tiesību aktos noteiktās izsekojamības un marķēšanas prasības. Pašlaik ar ES Bioloģiskās ražošanas regulu bioloģiskajā ražošanā ir aizliegts izmantot ĢMO. Turklāt priekšlikumā noteikts, ka valsts līmenī ir obligāti jāpieņem līdzāspastāvēšanas pasākumi. Proti, dalībvalstīm ir jāpieņem pasākumi, lai līdztekus varētu pastāvēt dažādi audzēšanas veidi, piemēram, jānosaka attālumi starp laukiem.
Lai no bioloģiskās ražošanas izslēgtu JGP augus — pat tos, kas ir pārbaudīti un atzīti par salīdzināmiem ar tradicionāliem augiem —, bioloģiskie lauksaimnieki un lauksaimnieki, kas ģenētiski modificētus augus neaudzē, tos var pārbaudīt visu JGP produktu publiskajā reģistrā un pēc sēklu marķējuma kopējos šķirņu katalogos.
- Vai priekšlikums samazina ĢMO regulējumu?
Noteikti ne. Jaunie noteikumi attiecas tikai uz JGP, kas ir atšķirīgi no ĢMO. Jaunie noteikumi reglamentē JGP ES un nodrošina, ka visi JGP augi tiek pakļauti to riska profilam pielāgotai regulatīvai uzraudzībai un ka visi JGP augi ES tirgū ir tikpat droši kā tradicionāli audzētās šķirnes. Tas arī nodrošinās pārredzamību attiecībā uz JGP augiem un produktiem ES tirgū. ĢMO joprojām reglamentē ES tiesību akti par ĢMO, kas paliek nemainīgi.
- Vai priekšlikumā ir risināti jautājumi, kas saistīti ar patentiem un intelektuālā īpašuma tiesībām?
Tiesību akta priekšlikums attiecas uz JGP augu pieejamību un laišanu tirgū, bet tas nereglamentē intelektuālā īpašuma jautājumus.
Komisija atzīst, ka ir svarīgi piemeklēt līdzsvarotu regulējumu, kas atbalsta lauksaimnieku un selekcionāru piekļuvi patentētiem paņēmieniem un materiālam, veicina sēklu daudzveidību par pieņemamām cenām un aizsargā nepatentētu tradicionālo un bioloģisko kultūraugu selekciju un audzēšanu, vienlaikus arī spēcīgi veicinot inovāciju augu selekcijā, saglabājot investīciju stimulus, piemēram, patentus.
Veicot plašāku tirgus analīzi, Komisija novērtēs, kā augu patentēšana un ar to saistītā licencēšanas un pārredzamības prakse var ietekmēt inovāciju augu selekcijas jomā. Komisija novērtēs arī to ietekmi uz selekcionāru piekļuvi ģenētiskajam materiālam un paņēmieniem, sēklu pieejamību lauksaimniekiem un ES biotehnoloģiju nozares vispārējo konkurētspēju. Komisija ziņos par saviem konstatējumiem līdz 2026. gadam. Šādi tiks identificēti potenciālie nozares problēmjautājumi, un konstatējumi kalpos par pamatu, lai lemtu par jebkādiem iespējamiem turpmākiem pasākumiem.
- Kā Komisija uzraudzīs jauno tiesību aktu ietekmi?
Ir izstrādāti vairāki rādītāji, lai uzraudzītu un izvērtētu progresu šīs iniciatīvas mērķu sasniegšanā un tās ekonomisko, vidisko un sociālo ietekmi. Šādi rādītāji ietver ietekmes uz bioloģisko lauksaimniecību uzraudzību un to, kā patērētāji pieņem JGP produktus. Dati par lielāko daļu rādītāju tiks vākti un publicēti katru gadu un izmantoti, lai sagatavotu regulārus uzraudzības ziņojumus.
Komisija izstrādās detalizētu programmu, lai, pamatojoties uz iepriekš minētajiem rādītājiem, uzraudzītu šīs regulas ietekmi. Pirmais uzraudzības ziņojums jāpublicē ne agrāk kā trīs gadus pēc pirmā JGP produkta verifikācijas/atļaušanas. Tiesību aktu izvērtēšana būtu jāveic ne agrāk kā divus gadus pēc tam.
Plašāka informācija
Priekšlikums par jauniem genomikas paņēmieniem
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2023. gada 5. jūlijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā