Komisija ir publicējusi reģionālās konkurētspējas indeksu (RKI), kas ir sen iedibināta instrumenta pilnībā pārskatīta versija un kas raksturo dažādus konkurētspējas aspektus visos ES reģionos.
Pilnībā pārskatītais RKI 2.0 liecina, ka konkurētspēja dažādos ES reģionos aizvien būtiski atšķiras, bet mazāk attīstītajos reģionos – turpina uzlaboties. Indekss arī liecina, ka viskonkurētspējīgākie ES reģioni ir Utrehta un Dienvidholande, kā arī Ildefransas reģions Francijā.
Mazāk attīstītie reģioni panāk progresīvākos
Laikposmā no 2016. līdz 2022. gadam konkurētspēja ir uzlabojusies mazāk attīstītajos reģionos, savukārt mazāk viendabīgs bijis pārejas reģionu sniegums. Joprojām veiksmīgākie ir vairāk attīstītie reģioni.
Vislēnākā konkurētspējas attīstība bijusi vērojama ES austrumu dalībvalstu mazāk attīstītajos reģionos.
Laikā no 2016. līdz 2019. gadam konkurētspēja uzlabojās visos ES austrumu dalībvalstu reģionos, savukārt ES dienvidu reģionos, kuros ir salīdzinoši zems konkurētspējas līmenis, šis rādītājs bija neviendabīgs. Laikā no 2019. līdz 2022. gadam lielākajā daļā ES austrumu reģionu, proti, Baltijas valstīs, Horvātijā, Ungārijā, Polijā un Slovēnijā, konkurētspēja turpināja uzlaboties. Savukārt konkurētspējas līmenis Čehijas, Rumānijas, Slovākijas un Bulgārijas reģionos vēl vairāk atpalika no ES vidējā rādītāja.
ES dienvidu, proti, Portugāles, Spānijas un lielākās daļas Grieķijas, reģionu sniegums uzlabojās (Grieķijā - no ļoti zema līmeņa), savukārt vairumā Itālijas un Kipras reģionu – atpalika no ES vidējā rādītāja.
Gandrīz vienmēr viskonkurētspējīgākie ir galvaspilsētu reģioni, bet konkurētspējīgākajās dalībvalstīs šis rādītājs sarūk
Galvaspilsētu reģioni ir viskonkurētspējīgākie visās dalībvalstīs, izņemot Vāciju, Itāliju un Nīderlandi. Atšķirība starp galvaspilsētas reģionu un pārējiem reģioniem var būt ievērojama, bet īpaši liela tā ir Francijā, Rumānijā un Slovākijā.
Parasti mazāka atšķirība starp galvaspilsētas reģionu un pārējiem reģioniem ir konkurētspējīgākās valstīs. Tas uzsver to, ka publiskajai politikai un investīcijām būtu jāveicina konkurētspējas attīstība, kas tādējādi palīdzētu mazāk konkurētspējīgiem reģioniem uzlabot savu sniegumu un panākt progresīvākos un vienlaikus nodrošinātu konkurētspējīgāko reģionu turpmāku attīstību.
Konkurētspējīgākiem reģioniem ir ievērojamas priekšrocības
Konkurētspējīgākos reģionos ir lielāks IKP uz vienu iedzīvotāju. Šādos reģionos sievietēm ir labāki pamatnosacījumi, tādējādi viņas var gūt labākus rezultātus, un tajos ir mazāks skaits jaunu sieviešu, kuras nemācās, nestrādā un neapgūst arodu. Visbeidzot, šādi reģioni ir īpaši pievilcīgi augstskolu beidzējiem, jo tajos ir daudz vairāk iespēju atrast darbu.
Kohēzijas politikas nozīme reģionālās konkurētspējas veicināšanā ES
RKI 2.0 rezultāti liecina, ka ES reģioniem joprojām vajadzīgs ES atbalsts, kas palīdzēs uzlabot to konkurētspēju un mazinās to savstarpējās atšķirības. Kohēzijas politika ir galvenā ES investīciju politika, kas sniedz atbalstu reģioniem tādās jomās kā darbvietu radīšana, uzņēmumu konkurētspēja, ekonomikas izaugsme, ilgtspējīga attīstība un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana.
Kohēzijas un reformu komisāre Elīza Ferreira:
Teritoriālā konkurētspēja ir reģiona spēja saviem uzņēmumiem un iedzīvotājiem piedāvāt pievilcīgu un ilgtspējīgu vidi dzīvošanai un strādāšanai. Šis pārskatītais indekss sniedz dziļāku priekšstatu par dažādajiem konkurētspējas līmeņiem ES reģionos un ir vērtīgs instruments labākai politikas veidošanai. Tas ļaus mums izstrādāt labāku politiku, kas nodrošinās pievilcīgus un ilgtspējīgus dzīves apstākļus iedzīvotājiem Eiropas reģionos. Tas ir galvenais kohēzijas politikas mērķis. Katrs reģions ir unikāls, tāpēc mēs sniedzam īpaši pielāgotu atbalstu, kas tos spēcinās un palīdzēs tiem izmantot savu potenciālu un priekšrocības.
Konteksts
Reģionālās konkurētspējas indekss pirmo reizi tika publicēts 2010. gadā un kopš tā laika – reizi trijos gados –, un tas ļauj ES reģioniem uzraudzīt un novērtēt savu attīstību laika gaitā un salīdzinājumā ar citiem reģioniem. Tas ir svarīgs instruments, kas ar 68 rādītāju palīdzību raksturo reģionu konkurētspēju Eiropas Savienībā.
RKI 2022. gada izdevumā ir izmantota pilnībā pārskatīta metodika un pārrēķināti rādītāji, kas atspoguļoti divos iepriekšējos izdevumos. RKI 2.0 izdevumā ir aplūkoti trīs apakšindeksi – “pamatindekss”, “efektivitātes indekss” un “inovācijas indekss – un 11 pīlāri, kas raksturo dažādus konkurētspējas aspektus: “iestādes”, “makroekonomiskā stabilitāte”, “infrastruktūra”, “veselība”, “pamatizglītība”, “augstākā izglītība, apmācība un mūžizglītība”, “darba tirgus efektivitāte”, “tirgus lielums”, “tehnoloģiskā gatavība”, “uzņēmējdarbības sarežģītība” un “inovācija”.
RKI 2.0 pamatā ir statistikas NUTS 2 (kopējā statistiski teritoriālo vienību klasifikācija) reģioni. Visi rādītāji raksturo situāciju pirms kara Ukrainā. Šis ir pirmais RKI izdevums bez Apvienotās Karalistes.
Sīkāka informācija
Reģionālās konkurētspējas indekss
Kohēzijas politika (2021–2027)
Kohēzijas atvērto datu platforma
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2023. gada 28. marts
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā