Šodien publicētā jaunā Eirobarometra aptauja liecina, ka lielākā daļa eiropiešu uzskata, ka klimata pārmaiņas ir nopietna pasaules problēma (93 %). Vairāk nekā puse domā, ka pāreja uz zaļo ekonomiku būtu jāpaātrina (58 %), ņemot vērā enerģijas cenu kāpumu un bažas par gāzes piegādi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Lūkojoties no ekonomikas perspektīvas, 73 % eiropiešu piekrīt, ka klimata pārmaiņu radītā kaitējuma izmaksas ir daudz augstākas nekā investīcijas, kas nepieciešamas zaļās pārkārtošanās īstenošanai. Savukārt trīs ceturtdaļas (75 %) eiropiešu atbalsta viedokli, ka rīcība klimata jomā veicinās inovāciju.
Atbalsts emisiju samazināšanai, atjaunīgajiem energoresursiem un energoefektivitātei
Gandrīz deviņi no desmit ES iedzīvotājiem (88 %) piekrīt, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas būtu jāsamazina līdz minimumam un vienlaikus būtu jākompensē atlikušās emisijas, lai līdz 2050. gadam panāktu ES klimatneitralitāti. Teju deviņi no desmit eiropiešiem (87 %) pauž viedokli, ka ES ir svarīgi izvirzīt vērienīgus atjaunīgo energoresursu izmantošanas palielināšanas mērķrādītājus, un līdzīgs skaits (85 %) uzskata, ka ES ir svarīgi rīkoties energoefektivitātes uzlabošanai, piemēram, mudinot cilvēkus izolēt mājokli, uzstādīt saules enerģijas paneļus vai iegādāties elektroautomobiļus. Septiņi no desmit aptaujātajiem (70 %) uzskata, ka fosilā kurināmā importa samazināšana var uzlabot enerģētisko drošību un nākt par labu ES ekonomikai.
Iedzīvotāji atbalsta individuālu rīcību un strukturālas reformas
Lielākā daļa (93 %) ES iedzīvotāju jau tagad individuāli kaut ko dara klimata labā un savā ikdienā apzināti izdara ilgtspējīgas izvēles. Tomēr, atbildot uz jautājumu, kurš ir atbildīgs par klimata pārmaiņu novēršanu, iedzīvotāji uzsvēra, ka līdztekus individuālai rīcībai vajadzīgas arī citas reformas, norādot, ka to īstenošana būtu arī valstu valdību (56 %), ES (56 %) un uzņēmumu un industrijas (53 %) pienākums.
Eiropas iedzīvotāji klimata pārmaiņu radīto apdraudējumu izjūt arī savā ikdienas dzīvē. Vidēji vairāk nekā trešdaļa eiropiešu uzskata, ka personīgi saskaras ar vidiskajiem un klimatiskajiem riskiem un apdraudējumiem, un vairāk nekā puse respondentu šādi jūtas 7 dalībvalstīs, galvenokārt Dienvideiropā, kā arī Polijā un Ungārijā. 84 % eiropiešu piekrīt, ka klimata pārmaiņu un vides jautājumu risināšanai vajadzētu būt sabiedrības veselības uzlabošanas prioritātei, savukārt 63 % aptaujāto piekrīt, ka sagatavotība klimata pārmaiņu ietekmei varētu nākt par labu ES iedzīvotājiem.
Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss:
Eiropas iedzīvotāji izprot klimata pārmaiņu radīto apdraudējumu un joprojām atbalsta ES, valstu valdību, uzņēmumu un plašas sabiedrības rīcību klimata jomā. Tie atzīst, ka klimata un biodaudzveidības krīzes rada ne tikai ilgtermiņa riskus, bet arī paver iespēju veidot gaišāku, veselīgāku un drošāku nākotni, ja jau tagad rīkosimies zaļās pārkārtošanās virzienā. Šīs aptaujas rezultāti skaidri liecina, ka sabiedrība joprojām pārliecinoši atbalsta Eiropas zaļā kursa turpmāku īstenošanu. Politiķiem un lēmumu pieņēmējiem jāuzklausa šis aicinājums.
Pamatinformācija
Eirobarometra speciālaptaujā Nr. 538 “Klimata pārmaiņas” tika aptaujāti 26 358 ES iedzīvotāji no dažādām sociālajām un demogrāfiskajām grupām visās 27 ES dalībvalstīs. Šī aptauja norisinājās no 2023. gada 10. maija līdz 15. jūnijam. Visas intervijas tika veiktas vai nu klātienē cilvēku mājās, vai attālināti video formātā.
Nesen, 10. jūlijā, publicētie jaunākās 2023. gada pavasara Eirobarometra standartaptaujas rezultāti pilnībā saskan ar šajā speciālaptaujā par klimata pārmaiņām gūtajiem rezultātiem. Eirobarometra standartaptauja parādīja, ka ES iedzīvotāji joprojām pārliecinoši atbalsta enerģētikas pārkārtošanu, uzskata vidi un klimata pārmaiņas par vienu no svarīgākajiem jautājumiem, kas jārisina ES, un gaida apjomīgas investīcijas atjaunīgajos energoresursos.
Eiropas zaļais kurss ir Eiropas Komisijas galvenā prioritāte. Tas pārveidos ES par mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu zaļo ekonomiku, neatstājot novārtā nevienu cilvēku vai vietu. Eiropas Klimata aktā ir noteikts juridiski saistošs klimatneitralitātes mērķis 2050. gadam un ieviests starpposma mērķrādītājs, kas paredz līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni, šajā nolūkā izmantojot tā dēvēto tiesību aktu priekšlikumu paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Šīs tiesību aktu paketes pieņemšana patlaban ir krietni pietuvinājusies. Nesenais progress saistībā ar Dabas atjaunošanas aktu, Atmežošanas regulu un iniciatīvām ilgtspējīgu produktu veicināšanai un iepakojuma atkritumu samazināšanai arī nodrošinās Eiropas Savienībai iespēju apturēt biodaudzveidības zudumu un īstenot pāreju uz aprites ekonomiku.
Sīkāka informācija
Eirobarometra speciālaptauja par klimata pārmaiņām
Pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”: sekošana Komisijas priekšlikumiem
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2023. gada 20. jūlijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā