Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2023. gada 5. jūlijsPārstāvniecība Latvijā

Eiropas zaļais kurss: ilgtspējīgāka augu un augsnes dabas resursu izmantošana

World Food Safety Day

Šodien Komisija pieņēma vairākus pasākumus, kas vērsti uz galveno dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un kuri turklāt stiprinās ES pārtikas sistēmu un lauksaimniecības noturību.

Augsnes uzraudzības akts ļaus līdz 2050. gadam panākt augšņu atveseļošanu ES, jo tiks apkopoti un darīti pieejami lauksaimniekiem un citiem augšņu apsaimniekotājiem dati par augšņu veselību. Šis akts ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu padarīs par normu un novērsīs situācijas attiecībā uz nepieņemamiem veselības un vidiskajiem riskiem piesārņotu augšņu dēļ. Šodienas priekšlikumi arī veicinās inovāciju un ilgtspēju, ļaujot jauno genomisko metožu jomā droši izmantot tehnisko progresu, lai izstrādātu pret klimata pārmaiņām izturīgus kultūraugus un samazinātu ķīmisko pesticīdu izmantošanu, kā arī nodrošinot ilgtspējīgākas, kvalitatīvākas un daudzveidīgākas sēklas un augu un meža reproduktīvo materiālu. Visbeidzot, jaunie pasākumi arī ierosina samazināt pārtikas atkritumu un tekstilatkritumu daudzumu, bet tas savukārt sekmēs dabas resursu efektīvāku izmantošanu un šo nozaru radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju turpmāku samazināšanu.

Šie pasākumi ikvienam dos ilgtermiņa ieguvumus ekonomikas, sociālajā, veselības un vides jomā. Nodrošinot noturīgākus dabas resursus, jaunie noteikumi jo īpaši atbalstīs cilvēkus, kuru ikdiena saistīta ar zemi un dabu. Tie veicinās lauku apvidu pārticību, pārtikas nodrošinājumu, noturīgu un plaukstošu bioekonomiku, izvirzīs Eiropas Savienību par līderi inovācijas un attīstības jomā, palīdzēs novērst biodaudzveidības izzušanu un sagatavoties klimata pārmaiņu radītajām sekām.

Jauns ES tiesību akts augsnes un tās resursu vērtības palielināšanai

Eiropas Savienībā patlaban 60–70 % augšņu nav veselīgas. Turklāt ik gadu erozijas rezultātā tiek izskalots miljards tonnu augsnes, kas nozīmē to, ka atlikušais virsējais auglīgais slānis strauji izzūd. Tiek lēsts, ka ar augsnes degradāciju saistītās izmaksas pārsniedz 50 miljardus eiro gadā.

Priekšlikums, kurš būs pirmais ES tiesību akts augšņu jomā, saskaņoti definē augsnes veselību, izveido visaptverošu un saskaņotu augšņu uzraudzības satvaru un veicina ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu un piesārņoto vietu remediāciju. Tajā vairāki augsnes datu avoti apkopoti vienuviet, proti, ES zemes izmantošanas un pārklājuma statistiskajos apsekojumos (LUCAS) iegūtos augsnes paraugu ņemšanas datus papildina satelītdati no Copernicus un valstu un privātie dati. Galīgais mērķis ir līdz 2050. gadam panākt veselīgas augsnes ES atbilstoši ES nulles piesārņojuma iecerei.

Augsnes dati sniegs atbalstu, īstenojot inovācijas, tehnoloģiskos un organizatoriskos risinājumus, jo īpaši lauksaimniecības prakšu jomā. Tas palīdzēs lauksaimniekiem un citiem zemes īpašniekiem ieviest piemērotākās augsnes apstrādes metodes un palielināt augsnes auglību un ražu, bet vienlaikus samazināt ūdens un barības vielu patēriņu. Turklāt šie dati uzlabos mūsu izpratni par sausuma, ūdens iztvaikošanas un erozijas tendencēm, kā arī stiprinās katastrofu novēršanu un pārvaldību. Veselīgas augsnes un labāki dati sniedz papildu iespējas gūt ienākumus lauksaimniekiem un zemes apsaimniekotājiem, kuri var saņemt maksājumus par oglekļsaistīgu lauksaimniecību, ekosistēmu pakalpojumiem vai par veselīgas augsnes un tajās saražotās pārtikas vērtības palielināšanos. Priekšlikums neuzliek tiešus pienākumus nedz zemes īpašniekiem vai apsaimniekotājiem, nedz lauksaimniekiem.

Dalībvalstis definēs, kas ir pozitīva un kas ir negatīva prakse augsnes apsaimniekošanas jomā. Tās arī, pamatojoties uz nacionālajiem augsnes veselības novērtējumiem, noteiks reģenerācijas pasākumus, kas veicami, lai degradētās augsnes atjaunotu līdz veselīgam stāvoklim. Šie novērtējumi tiks izmantoti arī citās ES politikās, piemēram, ZIZIMM, kopējā lauksaimniecības politikā un ūdens apsaimniekošanā.

Priekšlikums arī prasa, lai dalībvalstis, ievērojot principu “piesārņotājs maksā”, novērstu nepieņemamos augsnes piesārņojuma radītos riskus cilvēka veselībai un videi. Dalībvalstīm būs jāapzina, jāizpēta, jānovērtē un jāattīra piesārņotās vietas.

Noturīgākas pārtikas sistēmas, kurās izmantotas jaunas genomiskās metodes

Ir jāpanāk, lai lauksaimnieki un selekcionāri varētu izmantot visprogresīvāko inovāciju. Jaunās tehnoloģijas palīdzēs palielināt lauksaimniecības un meža zemes noturību un aizsargāt ražu no klimata pārmaiņu ietekmes, kā arī novērsīs biodaudzveidības izzušanu un vides degradāciju. Jaunas genomiskās metodes ir inovatīvi rīki, kas palīdz vairot pārtikas sistēmu noturību un ilgtspēju. Tās ļauj izveidot uzlabotas augu šķirnes, kas ir izturīgas pret klimata pārmaiņām un kaitēkļiem, kurām vajadzīgs mazāk mēslojuma un pesticīdu un kuras var dot lielāku ražu, tādējādi palīdzot uz pusi samazināt ķīmisko pesticīdu lietošanu un risku un ES atkarību no lauksaimniecības produktu importa.

Vairumā gadījumu šīs jaunās metodes ļauj panākt mērķētākas, precīzākas un ātrākas izmaiņas nekā tradicionālās metodes, attiecīgā kultūrauga audzēšanā izmantojot klasiskos paņēmienus, piemēram, sēklu selekciju un krustošanu.

Mūsu priekšlikums:

  • izveidos divas augu kategorijas, kuri iegūti ar jaunām genomiskajām metodēm (JGM): JGM augi, kas pielīdzināmi dabā sastopamajiem vai tradicionālajiem augiem, un JGM augi ar sarežģītākām modifikācijām;
  • ņemot vērā abu šo kategoriju atšķirīgās iezīmes un riska profilus, uz tām attieksies atšķirīgas prasības, kā sasniegt tirgu. Par pirmās kategorijas augiem būs jāsniedz paziņojums. Uz otrās kategorijas augiem attiecinās ĢMO direktīvā paredzēto plašo procesu;
  • radīs stimulus izveidot augus, kas ir ilgtspējīgāki;
  • nodrošinās pārredzamību, kas skars visus ES tirgū esošos JGM augus (piem., sēklas marķējot);
  • piedāvās JGM produktu ekonomiskās, vidiskās un sociālās ietekmes stingru uzraudzību.

Ilgtspējīgāki un daudzveidīgāki augu un meža reproduktīvie materiāli

Eiropas sēklu nozare ir lielākais eksportētājs pasaules sēklu tirgū (20 % no pasaules tirgus kopapjoma, kura vērtība tiek lēsta 7–10 miljardi eiro un kurā darbojas 7000 uzņēmumu, galvenokārt MVU). Ir svarīgi, lai tiesību aktu izstrāde ietu rokrokā ar zinātnes attīstību. Šis priekšlikums atjauninās un vienkāršos pašreizējos noteikumus, kuri ir spēkā jau 50 gadus.

Ierosinātā regula par augu un meža reproduktīvā materiāla ražošanu un tirdzniecību uzlabos sēklu, spraudeņu un cita augu reproduktīvā materiāla dažādību un kvalitāti. Tā garantēs stabilas ražas, nākotnē koriģējot augu šķirnes un izmantojot ilgtspējīgas šķirņu testēšanas metodes (piemēram, izturību pret slimībām). Turklāt sēklas būs labāk pielāgotas klimata pārmaiņu radītajam spiedienam, palīdzēs saglabāt kultūraugu ģenētisko daudzveidību un panākt pārtikas nodrošinājumu. Priekšlikums arī samazinās birokrātiju un palielinās reģistrācijas un sertifikācijas sistēmu efektivitāti un iedarbīgumu.

Lai meži labāk piemērotos klimata pārmaiņām, attiecībā uz meža reproduktīvajiem materiāliem mēs palīdzēsim nodrošināt, ka piemērotākajā vietā tiek stādīts vispiemērotākais koks. Koku audzēšana ļauj paātrināt mežu pielāgošanos klimata pārmaiņām, un tādējādi tiek nodrošināta to nepārtraukta produktivitāte nākotnē.

Pārtikas atkritumu un tekstilatkritumu daudzuma samazināšana

Ik gadu ES tiek izšķērdēti gandrīz 59 miljoni tonnu pārtikas (jeb 131 kg uz vienu iedzīvotāju), kuras aplēstā tirgus vērtība ir 132 miljardi eiro. Vairāk nekā pusi pārtikas atkritumu (53 %) rada mājsaimniecības, kam seko pārstrādes un ražošanas nozare (20 %). Izšķērdētās pārtikas ierobežošana dod vairākus ieguvumus, proti, netiek izšķiesta cilvēka uzturam paredzētā pārtika, tādējādi tiek veicināta nodrošinātība ar pārtiku. Tas palīdz uzņēmumiem un patērētājiem ietaupīt naudu un samazina pārtikas ražošanas un patēriņa ietekmi uz vidi.

Lai paātrinātu progresu ES, Komisija ierosina dalībvalstīm līdz 2030. gadam pārtikas izšķērdēšanu pārstrādē un ražošanā samazināt par 10 %; bet mazumtirdzniecības un patēriņa jomā (proti, restorānos, ēdināšanas pakalpojumu vietās un mājsaimniecībās) kopā – par 30 % (uz vienu iedzīvotāju).

Slogu ierobežotajiem dabas resursiem rada arī tekstilatkritumi. Aptuveni 78 % tekstilatkritumu patērētāji nesavāc atsevišķi, un tie nonāk nešķirotos sadzīves atkritumos, kurus paredzēts sadedzināt vai apglabāt atkritumu poligonos. Sīkāka informācija par šīsdienas priekšlikumu sniegta īpašā paziņojumā presei.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss:

Gandrīz pirms diviem gadiem mēs nācām klajā ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kas paredzēta zaļā kursa pīlāru “Klimats” īstenošanai. Šodien mēs papildinām savus agrāk iesniegtos priekšlikumus par dabas atjaunošanu un ķīmisko pesticīdu samazināšanu, lai atbalstītu zaļā kursa pīlāru “Daba”. Šie priekšlikumi ir viens ar otru cieši saistīti un izriet no vajadzības rīkoties klimata jomā: veselīgas augsnes absorbē vairāk oglekļa, samazina ūdens iztvaikošanu un pasargā no sausuma. Un līdz ar iespēju droši izmantot jaunas genomiskās metodes lauksaimniekiem būs pieejami izturīgāki kultūraugi, kam nepieciešams mazāk pesticīdu.

Veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu:

Inovācija ir daļa no mūsu zaļā kursa ilgtspējības programmas, jo īpaši pārtikas jomā. Mēs vēlamies sniegt lauksaimniekiem instrumentus, lai ražotu tādu veselīgu un drošu pārtiku, kas pielāgota mainīgiem klimatiskajiem apstākļiem un ņem vēra planētas vajadzības. Tie ir arī jauni noteikumi par jaunu genomisko metožu izmantošanu un mūsdienu prasībām pielāgoti noteikumi par augu un meža sēklām, lai veicinātu daudzveidību, ilgtspējīgu praksi, nodrošinātību ar pārtiku un virzītu ES konkurētspēju. Turklāt mēs šodien pastiprinām savu rīcību pret pārtikas izšķērdēšanu, lai cik vien iespējams samazinātu pārtikas zudumus un stiprinātu mūsu nodrošinātību ar pārtiku. Tagad mums ir iespēja plānot nākotni, izmainīt veidu, kā mēs ražojam un patērējam pārtiku, un piedāvāt iedzīvotājiem lielāku drošu, ilgtspējīgu un uzturvielām bagātu produktu izvēli. Tā ir arī iespēja ES lauksaimniecības nozarei un pārtikas rūpniecībai uzņemties vadošo lomu, lai panāktu, ka ilgtspēja kļūst par atpazīstamu preču zīmi, un palikt priekšgalā pasaules mērogā.

Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs:

Šodien mēs Eiropas zaļu kursu veidojam uz vietas! Vārda tiešā nozīmē. Mūsu priekšlikums, kura rezultātā tiks pieņemts pirmais Eiropas tiesību akts augšņu jomā, ievērojami palielinās Eiropas izturētspēju un nodrošinās drošu nākotni mūsu lauksaimniekiem, zemes īpašniekiem un iedzīvotājiem. Īsumā tas juridiski definē, kas ir veselīgas augsnes, ļauj apkopot datus par augšņu stāvokli, ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu padarīt par normu un – kas ir ļoti svarīgi – palīdz attīrīt piesārņotās augsnes. Ieguldot augsnēs, tiek izveidots pareizais pamats it visam, uz ko mēs balstāmies.

Turpmākie soļi

Tagad šos priekšlikumus parastajā likumdošanas procedūrā apspriedīs Eiropas Parlaments un Padome.

Konteksts

Eiropas zaļais kurss ir nepieciešams cilvēku un planētas veselībai. Kopš tā izsludināšanas 2019. gada decembrī tas aizsācis dziļu un holistisku mūsu sabiedrības un ekonomikas pārveidi. Šodien ierosinātie priekšlikumi papildina iepriekšējos priekšlikumus, kas iesniegti zaļā kursa pīlāra “Dabas resursi” ietvaros.

Šo iniciatīvu un to mērķu pamatā ir risinājumi, ko sniegusi daba – mūsu labākais sabiedrotais cīņā pret klimata pārmaiņām. Lai panāktu klimatneitralitāti, jo īpaši lai uzlabotu oglekļa piesaistījumus dabiskajos oglekļa piesaistītājos, īstenotu ES Klimata aktu un ievērotu starptautiskās saistības, ko Eiropas Savienība uzņēmusies gan atbilstoši Parīzes nolīgumam, gan Kuņmingas un Monreālas biodaudzveidības satvaram, mums steidzami jāstiprina dabisko ekosistēmu noturība visā ES, jāpalielina to spēja palīdzēt mums pielāgoties klimata pārmaiņām un jāsaglabā to ražošanas jauda, lai nodrošinātu ilgstošu pārtikas un materiālo nodrošinājumu.

Sīkāka informācija

Paziņojums par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošana

Priekšlikums par jaunām genomiskajām metodēm

Jautājumi un atbildes par jaunām genomiskajām metodēm

Faktu lapa par jaunām genomiskajām metodēm

Animācija par jaunām genomiskajām metodēm

Priekšlikums par augu un meža reproduktīvajiem materiāliem

Jautājumi un atbildes par augu un meža reproduktīvajiem materiāliem

Faktu lapa par augu un meža reproduktīvajiem materiāliem

Priekšlikums par pārtikas atkritumiem

Jautājumi un atbildes par pārtikas atkritumiem

Faktu lapa par pārtikas atkritumiem

Priekšlikums par augsni

Jautājumi un atbildes par augsni

Faktu lapa par augsni

Faktu lapa par tekstilatkritumiem

Paziņojums presei par tekstilatkritumiem

Faktu lapa par tekstilatkritumiem

 

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2023. gada 5. jūlijs
Autors
Pārstāvniecība Latvijā