EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas paziņojums kopīgajā preses konferencē ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu

Paldies, premjerministr Krišjāni Kariņ!

Esmu ļoti gandarīta būt šodien Rīgā kopā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. Vēlos apliecināt Jums pilnīgu Eiropas Savienības solidaritāti ar Latviju, Poliju un Lietuvu šajā sarežģītajā laikā.

Jau vairākus mēnešus Latvija saskaras ar apzinātu un cinisku hibrīduzbrukumu. Uzbrukumu, ko organizējis Aleksandra Lukašenko režīms. Šis uzbrukums ir dzīvības apdraudējums nevainīgiem civiliedzīvotājiem, kas ar nepatiesiem solījumiem aizvilināti uz Baltkrieviju. Latvija uz šo hibrīduzbrukumu ir reaģējusi humāni un vienlaikus nelokāmi. Eiropas Savienība turpina atbalstīt Latviju.

Mums tas ir ļoti svarīgi. Mūsu atbalstā ietilpst, piemēram, atbalsts ekipējuma nodrošināšanai, lai palīdzētu efektīvi kontrolēt robežu, ciešā sadarbībā ar mūsu uz vietas esošajām aģentūrām, proti, Frontex, EASO un Eiropolu. Un, kā jau darīju zināmu pagājušajā nedēļā, šajā un nākamajā gadā ES robežu pārvaldības finansējumu Latvijai, Polijai un Lietuvai mēs trīskāršojam līdz 200 miljoniem EUR.

Aleksandrs Lukašenko ir neveiksmīgi centies graut ES vienotību un solidaritāti. Mēs stājamies pretī viņa hibrīduzbrukumam visi kopā. Taču mums ir svarīgi arī mācīties no pieredzes, kuru gūstam pašlaik. Kā mēs redzam, lai novērstu uzmanību no savām iekšējām problēmām, mūsu oponenti nekautrējas vērst hibrīduzbrukumus pret mums.

Šie uzbrukumi var izpausties dažādos veidos – tāpēc arī mēs tos saucam par hibrīduzbrukumiem. Spēcīgs to komponents ir dezinformācija, tā saasina spriedzi sabiedrībā; lielu maldinošas informācijas daudzumu mēs pieredzējām pandēmijas laikā, kā arī vēlēšanu laikā. Esmu ļoti pateicīga, ka vēlāk mēs varēsim tikties Stratēģiskās komunikācijas centrā, lai nopietni iedziļinātos šajā tematā, pamatojoties uz abu pušu – NATO un Eiropas Savienības – pieredzi. Mēs esam pieredzējuši kiberuzbrukumus; tie arī ir klasisks hibrīduzbrukumu veids, kas vērsts pret privātpersonām, iestādēm un infrastruktūrām. Tie tiešā veidā rada apdraudējumu dzīvībai. Vai – kā pašreizējā situācijā – mēs redzam, ka cilvēki tiek izmantoti kā instruments politiskiem mērķiem.

Tāpēc mūsu vēstījums ir ļoti skaidrs: ES un NATO cieši sadarbosies, lai vērstos pret šāda veida hibrīduzbrukumiem. Mēs kopā regulārās mācībās pārbaudām un koordinējam savu reakciju krīzes situācijās. Mēs arī pastiprinām sadarbību – gan izturētspējas, gan situācijas apzināšanās, gan dezinformācijas apkarošanas jomā.

Sniegšu īsu ieskatu izturētspējas komponentā. Mēs nupat esam nākuši klajā ar Drošības savienības stratēģiju. Tajā mēs novērtējam savas spējas un līdzekļus, kā reaģēt uz šāda veida hibrīddraudiem. Šajā nolūkā Eiropas Savienībai ir stabili instrumenti, kas aptver dažādas nozares. Aplūkojot situāciju uz ES robežas ar Baltkrieviju, varam secināt, ka mēs esam mobilizējuši visu savu diplomātisko ietekmi, uzrunājot gan savus partnerus, gan izcelsmes valstis, un mums ir ļoti sekmīgi izdevies pārliecināt viņus uzņemties atbildību par savu iedzīvotāju nepamešanu Baltkrievijā. Mēs esam noteikuši sankcijas pret šajos hibrīduzbrukumos iesaistītajām personām un iestādēm. Savas sankcijas mēs ļoti cieši saskaņojam ar Apvienoto Karalisti, Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu. Tādējādi mums ir efektīvi instrumenti.

Otrs komponents ir situācijas apzināšanās. Mēs esam pārliecināti – lai varētu pieņemt piemērotus lēmumus un rīkoties laikus un efektīvi, mums visā Eiropas Savienībā ir vajadzīga pienācīga informācija un analīzes spēja. Tāpēc Eiropas Savienībai ir vajadzīgs savs kopīgais situācijas apzināšanās centrs. Šāds centrs palīdzētu Eiropas Savienībai apvienot speciālās zināšanas un zinātību, piemēram, cīņā pret šāda veida hibrīduzbrukumiem.

Un visbeidzot, dezinformācijas komponents. Šī joma ir labs piemērs ļoti efektīvai sadarbībai starp Eiropas Savienību un NATO. Attiecībā uz dezinformāciju mūsu darbinieki pastāvīgi sazinās nolūkā novērst šādu melu izplatīšanu un bloķēt ārvalstu iejaukšanos. Piemēram, NATO ir savienota ar ES ātrās brīdināšanas sistēmu. Šādi mēs pastāvīgi apmaināmies ar zināšanām. Mēs esam sekmīgi īstenojuši kopīgus informēšanas pasākumus un kampaņas, īpaši nolūkā atmaskot propagandu kaimiņvalstīs.

Taču, tā kā hibrīddraudi kļūst arvien spēcīgāki, mums sadarbība ir jāpaceļ nākamajā līmenī. Tāpēc mēs, NATO ģenerālsekretārs un Komisija, strādājam pie jaunas ES un NATO kopīgās deklarācijas, ko mēs iesniegsim valstu vadītājiem. Mūsu mērķis ir atjaunot šo kopīgo deklarāciju, uzlabot to un cieši apņemties šīs kopīgās deklarācijas ietvaros veidot spēcīgu ES un NATO partnerību. Mēs esam vienoti ar Latviju! Vēlos Jums vēlreiz pateikties par mūsu uzņemšanu šodien.

Paldies!