Skip to main content
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2 decembris 2021Pārstāvniecība Latvijā

ES finanšu instrumenti 2020. gadā koronavīrusa krīzes laikā ar 29 miljardiem eiro atbalstīja Eiropas MVU

Corporate and office relations

Komisija publicējusi gada kopsavilkuma ziņojumu par finanšu instrumentu īstenošanu 2020. gadā. Ziņojums liecina, ka finanšu instrumenti 2020. gadā ir atbalstījuši Eiropas mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) un citus saņēmējus kopumā ar 29 miljardiem eiro. No tiem 21,6 miljardi eiro (no kuriem 7 miljardi eiro paredzēti apgrozāmajam kapitālam) no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), aptverot 478 000 MVU, no kuriem 375 000 ir mikrouzņēmumi.

Kohēzijas un reformu komisāre Elīza Ferreira:

Finanšu instrumenti var nodrošināt kohēzijas politikas ieguldījumus elastīgā un rentablā veidā un piesaistīt papildu ieguldījumus. Koronavīrusa krīzes laikā tie palīdzēja ātri atbalstīt mazos uzņēmumus, lai tie varētu izdzīvot un saglabāt savus darbiniekus. Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam es aicinu dalībvalstis un reģionus vairāk izmantot finanšu instrumentus un to sniegtos ieguvumus.

Finanšu instrumenti kā izšķirošs līdzeklis, lai palīdzētu mazināt krīzes ekonomiskās sekas

Tādi finanšu instrumenti kā pašu kapitāls un parāds, aizdevumu garantijas, riska kapitāls un riska dalīšanas mehānismi ir izrādījušies resursu ziņā efektīvs veids, kā izmantot kohēzijas politikas resursus, vēl jo vairāk krīzes laikā. Koronavīrusa pandēmija īpaši smagi skāra MVU, un daudzi darba ņēmēji bija pakļauti riskam zaudēt darbu, kad uzņēmumiem bija grūtības izdzīvot. Finanšu instrumentiem ir bijusi izšķiroša nozīme, lai sniegtu atbalstu MVU, kuriem tas visvairāk nepieciešams, un tādējādi tie palīdzēja mazināt koronavīrusa krīzes negatīvo ekonomisko ietekmi ES reģionos un pilsētās. Jo īpaši, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumenti sniedza palīdzību tādu finanšu produktu veidā kā aizdevumi, garantijas un pašu kapitāls. Salīdzinājumā ar 2019. gadu atbalstu saņēma papildu 365 000 MVU, izmantojot finanšu instrumentus, t. i., katru dienu par aptuveni 1000 MVU vairāk, kopā 478 000 MVU 2020. gadā.

Papildu elastība, pateicoties ES

Finanšu instrumenti ir izrādījušies vērtīgi, jo īpaši pateicoties papildu elastībai, ko nodrošina Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII) un Papildinātā investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII+), kur dalībvalstis varētu novirzīt resursus saņēmēju mainīgajām vajadzībām. Cita būtiska finanšu instrumentu iezīme ir spēcīgais sviras efekts, jo tie var piesaistīt papildu ieguldījumus no privātiem vai publiskiem ieguldītājiem. Visbeidzot, tie ir izmaksu ziņā efektīvs īstenošanas mehānisms ar ļoti zemiem pārvaldības izdevumiem un maksām.

Konteksts

ES var nodrošināt finanšu instrumentus, izmantojot finanšu starpniekus dalībvalstīs dalītā pārvaldībā, lai atbalstītu to politiku un programmas. Jaundibinātie uzņēmumi, mikrouzņēmumi un lielākie uzņēmumi var gūt labumu no šāda veida finansējuma. Pastāv dažādi finanšu instrumentu veidi: pašu kapitāls un aizņēmums, aizdevumu garantijas, riska kapitāls un riska dalīšanas mehānismi. Salīdzinājumā ar plānošanas periodu no 2007. līdz 2013. gadam ES no 2014. līdz 2020. gadam ir divkāršojusi ESIF finanšu instrumentu izmantošanu.

Gada kopsavilkuma ziņojumā par finanšu instrumentu īstenošanu ir sniegti dati par progresu, kas panākts ESIF atbalstīto finanšu instrumentu finansēšanā un īstenošanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā (līdz 2020. gada 31. decembrim). Tā pamatā ir dati, ko vadošās iestādes paziņojušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Kopīgo noteikumu regulas (ES) Nr. 1303/2013 (KNR) 46. pantu, Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 821/2014 un konkrētu fondu regulām.

Sīkākai informācijai:

Gada kopsavilkuma ziņojums

Finanšu instrumenti kohēzijas politikā

Eiropas Reģionālās attīstības fonds

Kohēzijas fonds

Eiropas strukturālie un investīciju fondi

Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII) un Papildinātā investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII+)

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2 decembris 2021
Autors
Pārstāvniecība Latvijā