Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2023. gada 19. decembrisPārstāvniecība Latvijā

ES pieņem divpadsmito sankciju paketi pret Krieviju saistībā ar joprojām notiekošo nelikumīgo karu pret Ukrainu

European and Ukrainian flags on the Berlaymont building in support of Ukraine

Komisija atzinīgi vērtē to, ka Padome ir pieņēmusi divpadsmito sankciju paketi pret Krieviju. Šī pakete ir vērsta uz to, lai noteiktu Krievijai papildu importa un eksporta aizliegumus, nepieļautu sankciju apiešanu un novērstu nepilnības sankciju izpildē.

Konkrēti, šī pakete ietver vēl citu Krievijas personu un uzņēmumu iekļaušanu sankciju sarakstos, un tajā ir noteikti jauni importa un eksporta aizliegumi (piemēram, aizliegums eksportēt Krievijas dimantus uz Eiropu), kas tiks īstenoti ļoti ciešā sadarbībā ar mūsu partneriem G7 līmenī. Turklāt ar sankciju paketi paredz stingrākus nosacījumus naftas cenu griestu piemērošanai, ciešāk uzraugot to, kā tankkuģi var tikt izmantoti cenu griestu apiešanai. Tiek ieviesti arī striktāki aktīvu iesaldēšanas pienākumi un stingri pasākumi pret trešo valstu uzņēmumiem, kuri apiet sankcijas.  

Divpadsmitās sankciju paketes galvenie elementi ir šādi:

PAPILDINĀTS SANKCIJU SARAKSTS

  • Uz vairāk nekā vēl 140 jaunām personām un vienībām tiek attiecināta aktīvu iesaldēšana. To vidū ir aktori Krievijas militārajā un aizsardzības jomā, tostarp militārās rūpniecības uzņēmumi un privātas militārās grupas. Sankcijas tiek attiecinātas arī uz aktoriem IT nozarē, kā arī citiem svarīgiem ekonomikas dalībniekiem. Pasākumi ir vērsti arī pret personām, kuras organizējušas nelikumīgās tā dēvētās “vēlēšanas” Ukrainas teritorijās, ko Krievija uz laiku okupējusi, kā arī pret personām, kuras atbildīgas par Ukrainas bērnu piespiedu “pāraudzināšanu”, un pret aktoriem, kas izplata dezinformāciju/propagandu, tādējādi atbalstot Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.

 TIRDZNIECĪBAS JOMAS PASĀKUMI

  • Aizliegums importēt Krievijas dimantus – importa ierobežojumi tiks piemēroti rūpniecībā neizmantojamiem dimantiem, kas iegūti, apstrādāti vai ražoti Krievijā. Šīs ierosinātās sankcijas ir daļa no G7 valstu starptautiski saskaņota dimantu importa aizlieguma, kura mērķis ir neļaut Krievijai gūt šos būtiskos ieņēmumus, kas saskaņā ar aplēsēm sasniedz 4 miljardus eiro gadā. Visas G7 valstis vēlākais līdz 2024. gada 1. janvārim ieviesīs tiešu aizliegumu importēt dimantus no Krievijas. 2024. gada 1. martā stāsies spēkā aizliegums attiecībā uz Krievijas dimantiem, kas pulēti kādā trešā valstī, un no 2024. gada 1. septembra aizliegums tiks paplašināts, aptverot arī laboratorijā radītus dimantus, juvelierizstrādājumus un pulksteņus, kuri satur dimantus. Lai vēl vairāk palielinātu šo pasākumu efektivitāti, G7 valstu līmenī tiks izveidots stabils, uz izsekojamību balstīts verifikācijas un sertifikācijas mehānisms attiecībā uz neapstrādātiem dimantiem.
  • Aizliegums importēt izejvielas tērauda ražošanai, apstrādātus alumīnija izstrādājumus un citas metāla preces – jauni pasākumi, ar kuriem ierobežo konkrētu metāla preču importu no Krievijas.
  • Eksporta ierobežojumi – papildu eksporta ierobežojumi divējāda lietojuma preču un progresīvu tehnoloģiju, kā arī rūpniecības preču eksportam 2,3 miljardu eiro apmērā gadā. Konkrēti, ir paredzēti šādi pasākumi: 
  • jaunas eksporta kontroles attiecībā uz divējāda lietojuma precēm / progresīvām tehnoloģijām (tostarp ķīmiskām vielām, termostatiem, līdzstrāvas motoriem un servomotoriem, kas tiek izmantoti bezpilota gaisa kuģos (UAV), darbgaldiem un mašīnu daļām) ar mērķi vēl vairāk vājināt Krievijas militārās spējas;
  • jauni eksporta aizliegumi, kuru mērķis ir vēl vairāk ierobežot Krievijas spējas rūpniecības nozarē un kuri attieksies uz ES rūpniecības precēm, tostarp mašīnām un detaļām, ar būvniecību saistītām precēm, apstrādātiem tērauda, vara un alumīnija izstrādājumiem, lāzeriem un akumulatoriem;
  • 29 Krievijas un trešo valstu vienību iekļaušana to vienību sarakstā, kuras ir saistītas ar Krievijas militārrūpniecisko kompleksu (tostarp vienības, kas reģistrētas Uzbekistānā un Singapūrā);
  • aizliegums nodrošināt Krievijas valdībai vai Krievijas uzņēmumiem uzņēmumu pārvaldības programmatūru, kā arī dizainparaugu programmatūru. Mērķis ir vēl vairāk ierobežot Krievijas spējas rūpniecības nozarē. Ierobežojumi pakalpojumu jomā ir tā joma, kurā esam cieši sadarbojušies ar mūsu starptautiskajiem partneriem, tostarp ASV un Apvienoto Karalisti.

STINGRĀKI AKTĪVU IESALDĒŠANAS PIENĀKUMI

  • Jauns kritērijs iekļaušanai sankciju sarakstā – Padome ir vienojusies par jaunu kritēriju iekļaušanai sarakstā, lai sankciju sarakstos iekļautu personas, kuras gūst labumu no tā, ka īpašumtiesības vai kontrole pār ES uzņēmumu Krievijas meitasuzņēmumiem ir tikusi nodota piespiedu kārtā. Tādējādi tiks nodrošināts, ka neviens negūst peļņu no zaudējumiem, kurus ES uzņēmumi cietuši pēc tam, kad Krievijas īpašnieki/uzņēmumu vadība ir ieguvuši ES uzņēmumu meitasuzņēmumus, pielietojot piespiedu līdzekļus.
  • Iespēja atstāt mirušas personas aktīvu iesaldēšanas sarakstā, lai nepieļautu to, ka aktīvu iesaldēšanas pasākums varētu tikt apiets.
  • Stingrāks dalībvalstīm noteiktais pienākums, saskaņā ar kuru tām ir proaktīvi jāizseko sarakstā iekļauto personu aktīvi, lai novērstu un atklātu sankciju pārkāpšanas vai apiešanas gadījumus.

ENERĢĒTIKAS JOMAS PASĀKUMI

  • Naftas cenu griesti – lai Krievijai būtu grūtāk turpināt karu, naftas cenu griestus, par ko vienošanās ir panākta G7+ līmenī, mēs esam padarījuši striktākus, ieviešot jaunus pasākumus, kuru mērķis ir ciešāk uzraudzīt tankkuģu pārdošanu trešām valstīm, kā arī nosakot detalizētākas apliecinājuma prasības. Tas palīdzēs cīnīties pret “ēnu floti”, ko Krievija izmanto, lai apietu cenu griestus. Šajā sakarā Eiropas Savienība cieši sadarbojas ar G7 partneriem, lai nodrošinātu mūsu pasākumu un turpmāko norāžu saskaņošanu.
  • Jauns sašķidrinātās naftas gāzes (LPG) importa aizliegums, kas skar importu, kura vērtība pārsniedz 1 miljardu eiro gadā, vienlaikus saglabājot spēkā esošos līgumus uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

STINGRĀKI SANKCIJU PRETAPIEŠANAS PASĀKUMI

  • Caur Krievijas teritoriju veikta tranzīta aizlieguma tvēruma paplašināšana, attiecinot šo aizliegumu arī uz konkrētām ekonomiski kritiski svarīgām precēm, ja tās ir paredzētas eksportam uz trešām valstīm.
  • Uzņēmēju pienākums līgumā aizliegt konkrētu kategoriju paaugstināta riska preču reeksportu uz Krieviju, tostarp preču, kas saistītas ar aviāciju, reaktīvo dzinēju degvielu, šaujamieročiem un kopīgu augstas prioritātes preču sarakstā iekļautajām precēm.
  • Jauna pasākuma ieviešana, saskaņā ar kuru būs jāpaziņo par tādiem konkrētiem līdzekļu pārvedumiem ārpus ES, kurus veic ES vienības, kas vairāk nekā 40 % apmērā tieši vai netieši pieder Krievijas valstspiederīgajiem vai Krievijā iedibinātām vienībām.

PAPILDU PASĀKUMI

  • Jaunas atkāpes ieviešana, lai atļautu gadījumus, kad dalībvalstis sabiedrības interesēs var nolemt liegt sarakstā iekļautai personai piekļuvi līdzekļiem vai saimnieciskiem resursiem.
  • Atkāpes ieviešana, lai sankciju sarakstā nesen iekļauta apdrošināšanas sabiedrība drīkstētu atlīdzināt zaudējumus.
  • Atkāpes ieviešana, lai atļautu pārdot ES uzņēmumus, kas pieder konkrētām sarakstā iekļautām personām vai vienībām.

CITI PASĀKUMI

  • Ir iekļauts tehnisks grozījums, lai atļautu sniegt loča pakalpojumus, kas nepieciešami kuģošanas drošībai.

Konteksts

ES stingri atbalsta Ukrainu un tās iedzīvotājus un turpinās nodrošināt stingru atbalstu Ukrainas ekonomikai, sabiedrībai, bruņotajiem spēkiem un turpmākai rekonstrukcijai. ES sankcijas ir pamatā ES reakcijai uz Krievijas nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu, jo tās grauj Krievijas militārās un tehnoloģiskās spējas, liedz valstij piekļuvi visattīstītākajiem globāla mēroga tirgiem, neļauj Kremlim gūt ienākumus, ar kuriem tas finansē karu, un rada vēl lielākas izmaksas Krievijas ekonomikai. Šajā ziņā sankcijas palīdz sasniegt ES galveno mērķi, proti, turpināt darbu, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru, nevis vēl vienu iesaldētu konfliktu. Sankciju ietekme laika gaitā pieaug, jo tās vājina Krievijas rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi. Eiropas Savienība arī turpina gādāt par to, lai tās noteiktās sankcijas neietekmētu enerģijas un lauksaimniecības pārtikas eksportu no Krievijas uz trešām valstīm.

Eiropas Komisija kā ES Līgumu sardze uzrauga to, kā ES dalībvalstis īsteno ES sankcijas.

Neparasti lieli, pieaugoši tirdzniecības rādītāji attiecībā uz dažiem specifiskiem produktiem/valstīm ir pārliecinošs pierādījums tam, ka Krievija aktīvi meklē veidus, kā apiet sankcijas. Tāpēc mums jāpastiprina centieni cīņā pret sankciju apiešanu un jāaicina mūsu kaimiņvalstis uz vēl ciešāku sadarbību. ES sūtnis sankciju īstenošanā Deivids O'Salivans turpina vērsties pie svarīgākajām trešām valstīm, lai nepieļautu sankciju apiešanu. Pirmie taustāmie rezultāti ir redzami jau tagad – dažās valstīs tiek ieviestas sistēmas reeksporta uzraudzībai, kontrolei un bloķēšanai. Sadarbībā ar līdzīgi domājošiem partneriem esam vienojušies arī par kopīgu augstas prioritātes sarakstu ar sankcijām pakļautajām precēm, kurām uzņēmumiem būtu jāpievērš īpaša vērība un kuras trešās valstis nedrīkst reeksportēt uz Krieviju. Turklāt Eiropas Savienībā esam arī izveidojuši sarakstu ar sankcijām pakļautajām precēm, kuras ir ekonomiski kritiski svarīgas un attiecībā uz kurām uzņēmumiem un trešām valstīm vajadzētu būt īpaši modriem.

Papildu informācija

Jautājumi un atbildes

Oficiālais Vēstnesis

Plašāka informācija par sankcijām 

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2023. gada 19. decembris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā