Šodien Komisija ir pieņēmusi Paziņojumu par pagaidu aizsardzības direktīvu. Direktīva pirmo reizi tika piemērota 2022. gada 4. martā, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Kopš tā laika aptuveni 4 miljoniem cilvēku tika piešķirta tūlītēja aizsardzība Eiropas Savienībā, no tiem vairāk nekā 3 miljoni cilvēku šo aizsardzību saņēma jau 2022. gada pirmajā pusē. Visām reģistrētajām personām bija tiesības piekļūt darba tirgum, izglītībai, veselības aprūpei un izmitināšanai. ES reakcija uz karu Ukrainā vēlreiz parāda, kas ir iespējams panākt ES vienotu rīcību. Pagaidu aizsardzības direktīva ir kļuvusi par būtisku instrumentu tūlītējas aizsardzības nodrošināšanai ES, un tai arī turpmāk vajadzētu būt ietvertai Eiropas Savienībai pieejamo instrumentu kopumā.
Šajā paziņojumā ir izvērtēta direktīvas īstenošana pagājušajā gadā, ņemta vērā gūtā pieredze un apzinātas prioritārās jomas, kurās vajadzīga turpmāka rīcība.
ES reakcija īsumā:
Direktīva nodrošināja tūlītēju aizsardzību, vienlaikus līdz minimumam samazinot formalitātes. Ar visaptverošu un saskaņotu tiesību kopumu tika papildināta šāda aizsardzība
- Piekļuve reģistrācijai un dokumentācijai: dalībvalstis ātri izveidoja reģistrācijas un nepieciešamās dokumentācijas izdošanas procedūras.
- Īpaša aizsardzība bērniem: pašlaik gandrīz piektā daļa Ukrainas bērnu ir atraduši patvērumu ES.
- Piekļuve izglītībai un profesionālajai apmācībai: kopš mācību gada sākuma pagājušā gada septembrī aptuveni pusmiljons Ukrainas bērnu tika uzņemti izglītības sistēmās visā ES.
- Cilvēku tirdzniecības risku novēršana un atbalsts kara noziegumos cietušajiem: ES ieviesa Kopējo plānu cilvēku tirdzniecības apkarošanai, lai palielinātu pārvietoto personu informētību un novērstu cilvēku tirdzniecību.
- Piekļuve veselības aprūpei un sociālajiem pabalstiem: gandrīz 2000 Ukrainas pacientu ir veiksmīgi evakuēti uz 20 ES un EEZ valstīm, lielākajā daļā dalībvalstu personām, kuras bēg no kara, piedāvā garīgās veselības un psihosociālo atbalstu.
- Piekļuve darbam: aptuveni miljons pārvietoto cilvēku ir nodarbināti visā Eiropā, un ES ir izveidojusi talantu fonda izmēģinājuma projektu, lai atbalstītu integrāciju darba tirgū.
- Piekļuve izmitināšanas vietām un mājoklim: Droša mājokļa vadlīnijas palīdz dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai privāto mājokļu iniciatīvu organizēšanā. Komisija piešķīra 5,5 miljonus eiro Starptautiskās Sarkanā Krusta federācijas vadītajam projektam, kas atbalsta drošu mājokļu projekta īstenošanu, un izsludināja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus projektu dotācijām ar mērķi vēl vairāk veicināt sabiedriskas sponsorēšanas shēmas.
Solidaritātes platformai “Ukraina”, ko Komisija izveidoja tūlīt pēc direktīvas aktivizēšanas, ir bijusi izšķiroša nozīme koordinētas reakcijas nodrošināšanā.
Komisija un tās aģentūras ir sniegušas operatīvo atbalstu dalībvalstīm direktīvas īstenošanā. ES Patvēruma aģentūra sniedz atbalstu 13 dalībvalstīm to patvēruma, uzņemšanas un pagaidu aizsardzības vajadzību apmierināšanā. Aptuveni 200 Frontex darbinieku ir izvietoti priekšposteņa dalībvalstīs un Moldovā, lai atbalstītu to robežu pārvaldību. Eiropols ir arī izvietojis personālu un pieaicinātās amatpersonas, lai veiktu sekundārās drošības pārbaudes piecās dalībvalstīs un Moldovā. Dalībvalstīs tika izveidoti trīs ES civilās aizsardzības mehānisma centri, lai Ukrainai novirzītu vairāk nekā 80 000 tonnu palīdzības natūrā.
Turklāt ES ir sniegusi finansiālu atbalstu pārvietoto personu vajadzību apmierināšanai. Kopumā ES ir piešķīrusi papildu finansējumu 13,6 miljardu eiro apmērā, izmantojot CARE un FAST-CARE finansējuma paketes. 1 miljards eiro tika pārdalīts no kohēzijas fondiem, un 400 miljoni eiro tika darīti pieejami no iekšlietu fondiem.
ES ir arī pastiprinājusi sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu un Apvienoto Karalisti, kā arī ar attiecīgām starptautiskām organizācijām.
Turpmākā rīcība
Eiropas Savienība ir gatava atbalstīt Ukrainu, cik ilgi vien būs nepieciešams. Aizsardzība jau ir pagarināta līdz 2024. gada martam, un to var pagarināt vēl līdz 2025. gadam. Komisija ir gatava vajadzības gadījumā veikt vajadzīgos pasākumus turpmākai pagarināšanai. Vienlaikus tiks īstenota spēcīga ES koordinēta pieeja, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz alternatīviem juridiskiem statusiem, kas ļautu izmantot tiesības ilgāk par pagaidu aizsardzības maksimālo ilgumu, un atbalstu, kas piešķirams personām, kuras pēc bēgšanas no Ukrainas vēlas atgriezties mājās.
Vadoties pēc šīs gadu ilgās īstenošanas, Komisija uzskata, ka Pagaidu aizsardzības direktīvai arī turpmāk vajadzētu būt ietvertai ES līmenī pieejamo pasākumu kopumā. Komisija sadarbosies ar likumdevējiem, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības rīcībā ir instrumenti, kas tai būs vajadzīgi nākotnē, un nodrošinātu pienācīgu saikni ar Komisijas priekšlikumu par krīzes un nepārvaramas varas situāciju regulu.
Priekšsēdētājas vietniece jautājumos par demokrātiju un demogrāfiju Dubravka Šuica:
Ukrainas bērnu paaudze ir piedzīvojusi veselu vardarbības, baiļu, zaudējumu un traģēdijas gadu. Vienā acumirklī mainījās viņu ierastā dzīve. Viņu tagadne un nākotne ir mainījusies neatgriezeniski. Mēs jau esam daudz paveikuši, lai reģistrētu, aizsargātu un uzņemtu skolā daudzos bērnus, kas meklēja patvērumu Eiropas Savienībā. Mēs nodrošināsim atlikušo problēmu risināšanu un palīdzēsim dalībvalstīm uzņemt bērnus no Ukrainas, vislabākā veidā rūpējoties par viņu interesēm, tostarp bērnus, kas evakuēti no Ukrainas iestādēm.
Priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins:
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirmās dienas ES ieņēma stingru nostāju Ukrainas tautas pusē. Eiropas solidaritāte reāli izpaudās kā tūlītējas aizsardzības statusa piešķiršana vairāk nekā četriem miljoniem cilvēku, kurus savās mājās uzņēma ģimenes Eiropas Savienībā, kurus uzņēma skolās, kā iespēja grūtībās nonākušiem cilvēkiem izmantot slimnīcas un medicīniskos pakalpojumus un kā mūsu darbaspēka papildinājums ar vairāk nekā miljonu cilvēku, kas pārvietoti no Ukrainas. Pagaidu aizsardzība jau ir pagarināta, un mēs esam gatavi to pagarināt vēl. Mēs atbalstīsim Ukrainu, cik ilgi vien būs nepieciešams. Ir arī skaidrs, ka šim vērtīgajam instrumentam arī turpmāk būtu jāpaliek ES pasākumu kopumā.
Iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone:
Šodien, kad ir apritējis gads, pagaidu aizsardzība ir apliecinājums Savienības vienotībai un solidaritātei ar cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas agresijas pret Ukrainu. ES ātri reaģēja un sniedza drošu patvērumu tiem, kam tas ir vajadzīgs. To kopā paveica dalībvalstis, tostarp sociālie partneri, nevalstiskās organizācijas, valsts iestādes, un starptautiskās organizācijas. Vēlos uzsvērt iespaidīgo solidaritātes līmeni, ko atzinīgi vērtē tik daudzi eiropieši, kas atvēra savas mājas un sirdis cilvēkiem, kuri bēg no kara.
Vispārīga informācija
2022. gada 4. martā, tikai nedēļu pēc tam, kad Krievijas spēki iebruka Ukrainā, tika aktivizēta Pagaidu aizsardzības direktīva, pateicoties dalībvalstu vienprātīgajam lēmumam par Komisijas priekšlikumu. Solidaritātes platforma “Ukraina”, ko Komisija izveidoja kara sākumā, apvieno ES iestādes, dalībvalstis, Šengenas asociētās valstis, ES aģentūras, starptautiskās organizācijas, Ukrainas un Moldovas iestādes. Tā piedāvā neformālu un elastīgu forumu diskusijām par operatīviem jautājumiem, lai koordinētu atbalstu uz vietas. Informācijas apmaiņa un precīzu datu vākšana ar ES migrācijas sagatavotības un krīzes plāna tīkla starpniecību un Eiropas patvēruma aģentūru darbs palīdzēja ātri izveidot pagaidu aizsardzības reģistrācijas platformu.
Vairāk informācijas
Faktu lapa: Pagaidu aizsardzības direktīvas faktu lapa
Faktu lapa: ES atbalsts dalībvalstīm bēgļu vajadzību apmierināšanai
Gads kopš kara sākuma: Ukraina nepadodas
10 punktu plāns ciešākai Eiropas koordinācijai nolūkā uzņemt cilvēkus, kas bēg no kara Ukrainā
To cilvēku uzņemšana, kuri bēg no kara Ukrainā
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2023. gada 8. marts
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā