Jautājumi un atbildes. Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2022. gadā

Kas ir digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss un ko pēc tā vērtē?  

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) ir ikgadējs ziņojums, kuru publicē Eiropas Komisija, kas seko ES dalībvalstu attīstībai digitālajā jomā. Šajā ziņojumā ir iekļauti valstu profili, kas dalībvalstīm palīdz noteikt prioritārās rīcības jomas, un tematiskās nodaļas, kurās ES līmenī analizētas četras galvenās politikas jomas: cilvēkkapitāls, savienojamība, digitālo tehnoloģiju integrācija un digitālie publiskie pakalpojumi. Turklāt DESI ziņojumos par atsevišķām valstīm ir dots to digitālās politikas novērtējums un pārskats par atveseļošanas un noturības plānos iekļautajām digitālajām investīcijām un reformām.

Kāds ir sakars starp DESI un digitālo desmitgadi?

Ierosinātajā Digitālās desmitgades ceļa politikas programmā DESI rādītāji tiks izmantoti, lai uzraudzītu virzību uz 2030. gada mērķrādītājiem. Ierosinātajā Digitālās desmitgades politikas programmā noteiktie mērķrādītāji ir sakārtoti ap četriem “kardinālajiem punktiem”: digitāli prasmīgi iedzīvotāji un augsti kvalificēti digitālie speciālisti, droša un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra, uzņēmumu digitālā pārveide un publisko pakalpojumu digitalizācija. DESI struktūra un rādītāji ir attiecīgi pielāgoti. Pēc politikas programmas stāšanās spēkā, kas paredzēta 2022. gada beigās, DESI dati tiks iekļauti gada ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē. Šis ziņojums dos daudzpusīgu pārskatu un novērtējumu par digitālo pārveidi ES.

Kāds ir ES dalībvalstu vispārējais sniegums digitālajā jomā saskaņā ar šā gada DESI?

Vispārēji vērtējot, Somijai, Dānijai, Nīderlandei un Zviedrijai ir visattīstītākā digitālā ekonomika ES, tām seko Īrija, Malta un Spānija. Rumānijai, Bulgārijai un Grieķijai ir viszemākais DESI rezultāts. Dati rāda, ka Itālija, Polija un Grieķija pēdējos 5 gados ir guvušas vislielākos panākumus.

DESI 2022 galvenie konstatējumi 4 politikas jomās

Digitālās prasmes

Digitālo prasmju jomā tikai 54 procentiem cilvēku ir vismaz digitālās pamatprasmes, bet 87 procenti internetu izmanto vismaz reizi nedēļā (par 1 procentpunktu vairāk nekā iepriekšējā gadā). Digitālās desmitgades ceļa mērķis ir panākt, lai 2030. gadā vismaz 80 % pilsoņu būtu vismaz digitālās pamatprasmes. Cerības, ka digitālo rīku plašāka izmantošana pandēmijas laikā būs veicinājusi digitālpratību, vēl nav piepildījušās. Liecības rāda, ka ar piekļuvi internetam nepietiek, lai iegūtu vajadzīgās prasmes un pilnībā gūtu labumu no digitālajiem rīkiem. Prasmju jomā vistālāk tikušas Somija, Nīderlande, Īrija un Zviedrija, bet Rumānija un Bulgārija saskaras ar ievērojamām nepilnībām. Vienlaikus lielākajai daļai darba vietu mūsdienās ir vajadzīgas digitālās prasmes, no pamatprasmēm līdz smalkām prasmēm, un šis trūkums ir būtisks šķērslis, kas neļauj ES uzņēmumiem virzīties uz priekšu digitālajā ekonomikā.

Savienojamība

Dati par savienojamību rāda: lai gan ES ir pilnīgs platjoslas pamatinfrastruktūras pārklājums, tikai 70 % mājsaimniecību var izmantot fiksētus ļoti augstas veiktspējas tīklus (VHCN), kas spēj piedāvāt gigabitos izsakāmu ātrumu, un tas ir pieaugums par 10 procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 50 % tagad aptver optiskās šķiedras tīkli (FTTP), un tas ir pieaugums salīdzinājumā ar 43 % iepriekšējā gadā. Neraugoties uz nelielu vispārēju progresu 2021. gadā, daudzās dalībvalstīs joprojām pastāv ievērojama pilsētu un lauku atšķirība. Malta, Luksemburga, Dānija, Spānija, Latvija, Nīderlande un Portugāle ir visprogresīvākās dalībvalstis VHCN kopējā pārklājuma ziņā (visās vairāk nekā 90 % mājokļu), bet Grieķijā tikai 1 no katrām 5 mājsaimniecībām var piekļūt VHCN. Apdzīvoto teritoriju 5G pārklājums 2021. gadā ievērojami pieauga – līdz 66 % salīdzinājumā ar 14 % iepriekšējā gadā, sasniedzot ļoti augstu līmeni tādās valstīs kā Itālija, Dānija, Nīderlande un Vācija. Tomēr atkarībā no izmantotajām spektra joslām veiktspējas līmenis atšķiras ātruma un jaudas ziņā. Digitālās desmitgades ceļa mērķis ir panākt, ka līdz 2030. gadam visi galalietotāji noteiktā atrašanās vietā (piemēram, mājsaimniecības un uzņēmumi) ir iekļauti gigabittīklā un visas apdzīvotās vietas aptver nākamās paaudzes bezvadu ātrgaitas tīkli ar veiktspēju, kas vismaz līdzvērtīga 5G.

Digitālo tehnoloģiju integrēšana

Jaunākie dati par digitālo tehnoloģiju integrāciju rāda, ka 2021. gadā tikai 55 % MVU bijis vismaz pamata līmenis digitālo tehnoloģiju apgūšanā un starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības (no 86 % Zviedrijā un 82 % Somijā līdz 25 % Bulgārijā un 22 % Rumānijā). Lai sasniegtu digitālās desmitgades mērķi, vismaz 90 % MVU Eiropas Savienībā 2030. gadā būtu jābūt digitālās intensitātes pamatlīmenim. Digitālās intensitātes pamatlīmenis nozīmē, ka uzņēmums izmanto vismaz 4 no 12 izceltām digitālajām tehnoloģijām (piemēram, mākoņdatošana, uzņēmuma resursu plānošanas programmatūra, mākslīgais intelekts, sociālie plašsaziņas līdzekļi un pārdošana tiešsaistē). Dati rāda, ka uzņēmumi arvien vairāk digitalizējas, taču progresīvāko digitālo tehnoloģiju izmantošana joprojām ir zema un atšķiras atkarībā no aplūkotās tehnoloģijas. Lai gan mākoņdatošanas izmantošana 2021. gadā sasniedza 34 % no ES uzņēmumiem, lielo datu analīzes un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošana joprojām ir ievērojami vairāk ierobežota: tikai 8 % ES uzņēmumu izmantojuši mākslīgo intelektu (2021. gadā) un 14 % – lielos datus (2020. gadā). Saskaņā ar ierosināto politisko vienošanos par Digitālās desmitgades ceļu vismaz 75 % uzņēmumu līdz 2030. gadam būtu jāievieš mākslīgais intelekts, mākoņdatošana vai lielo datu tehnoloģijas.

Digitālie publiskie pakalpojumi

Digitālo publisko pakalpojumu jomā DESI seko publisko pakalpojumu sniegšanai tiešsaistē, piešķirot dalībvalstīm punktus par to, vai ir iespējams tiešsaistē pilnīgi izpildīt katru pamatpakalpojumu posmu (piemēram, piesakot vai pārplānojot slimnīcas apmeklējumu, pārsūdzot tiesas lēmumu, pieprasot vidisku atļauju vai izveidojot uzņēmumu), un kādā mērā tie ir pieejami pāri robežām. Rezultāts (cik pilnīgi pakalpojumi tiek sniegti tiešsaistē) bija 75 no 100 digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem pilsoņiem un 82 no 100 uzņēmumiem. Igaunijā, Dānijā, Somijā un Maltā ir visaugstākais digitālo publisko pakalpojumu rezultāts DESI, bet Rumānijā un Grieķijā – viszemākais. Digitālās desmitgades ceļā ir izvirzīts mērķis, ka visiem galvenajiem publiskajiem pakalpojumiem pilsoņiem un uzņēmumiem 2030. gadā jābūt pilnībā pieejamiem tiešsaistē. Neraugoties uz panākto, ir daudz iespēju uzlabot pārrobežu digitālo publisko pakalpojumu pieejamību, jo salīdzinājumā ar iekšzemes digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem pārrobežu pakalpojumu rādītāji ir par 13 punktiem zemāki pilsoņiem un par 14 punktiem zemāki uzņēmumiem.

Kādi ir izmantotie datu avoti?

Lielākā daļa DESI rādītāju ņemti no Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat. Dažus ar platjoslu saistītos rādītājus ar Sakaru komitejas palīdzību Eiropas Komisijas dienesti vāc dalībvalstīs. Citi rādītāji, piemēram, daži e-pārvaldes un platjoslas rādītāji, ir balstīti uz Komisijas uzdevumā sagatavotajos pētījumos iegūtajiem datiem. Pilnīgs rādītāju saraksts, precīzas definīcijas un avoti ir pieejami te.

Kā Komisija piešķir dalībvalstij individuālu vērtējumu?

Aprēķinot valsts kopējo DESI rezultātu, Komisija piešķir īpašu svērumu katram rādītāju kopumam un apakškopumam, arī atsevišķu rādītāju līmenī. Lielākā daļa atsevišķo rādītāju katrā apakšdimensijā ir uzskatīti par vienādi svarīgiem, tāpēc attiecīgajā apakšdimensijā tiem piešķirts vienāds svērums. Taču rādītājiem, pēc kuriem vērtē Digitālās desmitgades ceļa mērķrādītājus, ir lielāka nozīme, tāpēc to apakšdimensijā tiem ir piešķirts divkāršs svērums. Salīdzinājumā ar pēdējo ziņojuma izdevumu svērums nav mainījies. Sīkāka informācija pieejama DESI piezīmē par metodiku. Turklāt datu vizualizācijas rīks ļauj mainīt indeksa četru dimensiju svērumu atbilstoši savām vēlmēm.

Kā jūsu publicētajā analīzē atspoguļoti valstu atveseļošanas un noturības plāni?

DESI ziņojumos par valstīm uz indeksu pamata analizēti ES dalībvalstu darbības rezultāti, aprakstītas svarīgākās digitālās politikas iniciatīvas katrā valstī un pēc tam apzinātas to galvenās problēmas. ES dalībvalstis ir apņēmušās vismaz 20 % no saviem piešķīrumiem atbilstoši atveseļošanas un noturības plāniem tērēt digitālās pārveides atbalstei. Šobrīd digitālā pārveide tiek atbalstīta kopumā ar 127 miljardiem eiro, kas veido 26 % no kopējā piešķīruma Eiropas Savienības Padomes apstiprinātajiem 25 plāniem. DESI ziņojumos par valstīm ir iekļauts kopsavilkums par valstu atveseļošanas un noturības plānu digitālajiem aspektiem, ja tos ir apstiprinājusi Padome, ņemot vērā Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) apmēru un nozīmi un šā finansējuma būtisko nozīmi šo problēmu risināšanā.

Ja pastāv tik liela plaisa starp pašreizējo situāciju un 2030. gada mērķiem – ko Komisija plāno darīt, lai palīdzētu novērst šo plaisu?

Paredzams, ka atveseļošanas un noturības plāni būtiski ietekmēs digitālās attīstības plānus, jo ES dalībvalstis ir apņēmušās vismaz 20 % no saviem piešķīrumiem tērēt digitālajai jomai.

Šo plaisu palīdzēs novērst arī pārvaldes satvars saskaņā ar Digitālās desmitgades politikas programmu, par kuru nesen tika panākta politiska ES likumdevēju vienošanās. Komisija vispirms izstrādās prognozētās ES trajektorijas katram mērķrādītājam, lai varētu sekot veikumam. Dalībvalstis savukārt iesniegs savus stratēģiskos ceļvežus, kuros būs izklāstītas to trajektorijas un darbības, ko tās veiks, lai tos ievērotu, ieskaitot plānotos regulatīvos pasākumus un investīcijas. Progress ES un valstu trajektorijās tiks novērtēts, izmantojot DESI, un tas izklāstīts digitālās desmitgades ziņojumā. Daudzvalstu projektos būtu arī jāieplūdina investīcijas no ES finansiālajiem resursiem, ieskaitot Atveseļošanas un noturības mehānismu, kā arī no dalībvalstīm. Attiecīgos gadījumos šajos projektos ar ieguldījumiem var piedalīties arī citas publiskas un privātas struktūras. Komisija palīdzēs dalībvalstīm formulēt, izveidot un īstenot daudzvalstu projektus. Tādos projekti cita starpā var būt kopīga datu infrastruktūru un pakalpojumi, blokķēde un augstas veiktspējas datošana.

Sīkāka informācija

Paziņojums presei – Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss 2022. gadā: kopumā gūti panākumi, bet digitālo prasmju, MVU un 5G tīklu jomas iepaliek

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss

Atsevišķu dalībvalstu sniegums

Skaidrojums par metodoloģiju  

2022. gada PREDICT pētījums IKT un pētniecības un izstrādes jomā