Jautājumi un atbildes. Ilgtspējīgs transports, infrastruktūra un degviela

1. Kā transports palīdzēs sasniegt ES mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55 % un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti?

Pašlaik transporta nozares siltumnīcefekta gāzu emisijas veido ceturto daļu no ES kopējām emisijām, un atšķirībā no citām nozarēm emisijas joprojām pieaug. Līdz 2050. gadam transporta radītās emisijas jāsamazina par 90 %. Pāreja uz zaļāku un viedāku mobilitātes sistēmu jau ir sākusies, taču tā ir jāpaātrina, lai visiem eiropiešiem garantētu tīrus, pieejamus un cenas ziņā pieņemamus transporta un loģistikas risinājumus, kas savieno lauku un attālus reģionus. Veiksmīga pāreja uz zaļo transportu sniegs jaunas ekonomiskās iespējas un radīs sociālus un vides ieguvumus, tostarp samazinās gaisa un trokšņa piesārņojumu un to negatīvo ietekmi uz mūsu veselību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Eiropas zaļā kursa sekmes ir atkarīgas no mūsu spējas padarīt visu transporta sistēmu ilgtspējīgāku. Katram transporta veidam ir jāpilda sava loma un jādod savs ieguldījums Eiropas Klimata aktā noteikto mērķu sasniegšanā. Lai to panāktu, šodien Komisija ierosina:

• CO₂ standartu pārskatīšana vieglajiem automobiļiem un furgoniem, lai paātrinātu mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu ražošanu un pārdošanu un lai autotransporta nozare virzītos uz bezemisiju mobilitāti 2050. gadā. CO₂ standarti ir efektīvs instruments, lai nodrošinātu, ka tirgū ienāk vairāk un lētāki bezemisiju vieglie automobiļi un furgoni.
• Jauna ES regula par degvielas uzpildi RefuelEU Aviation atbalsta ātru pāreju no fosilās degvielas uz ilgtspējīgu degvielu gaisa transportā. Priekšlikums padarīs gaisa transportu videi nekaitīgāku un ļaus ES iedzīvotājiem izmantot priekšrocības, ko sniedz lidošana atbildīgākā veidā. Tas nodrošinās, ka ES lidostās būs arvien vairāk ilgtspējīgas aviācijas degvielas, un pirms izlidošanas visām aviokompānijām būs jāuzpilda šāda degviela. Priekšlikums ietver vērienīgus obligātos mērķus un koncentrējas uz visnovatoriskākajām un ilgtspējīgākajām aviācijas degvielām, jo īpaši sintētiskajām degvielām, kas salīdzinājumā ar fosilajām degvielām var sasniegt 80 % vai 100 % emisiju ietaupījumu.
• Jauns priekšlikums FuelEU Maritime stimulēs ilgtspējīgu kuģu degvielu un bezemisijas kuģu dzinēju tehnoloģiju ieviešanu, nosakot siltumnīcefekta gāzu satura maksimālo ierobežojumu enerģijai, ko izmanto Eiropas ostās ienākošie kuģi.
• Priekšlikums Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulai, ar ko aizstāj pašreizējo direktīvu, nodrošina, ka mūsu transporta parku ekoloģizācija tiek atbalstīta ar atbilstīgu uzlādes un uzpildes infrastruktūru. Tā ļaus vadītājiem viegli uzlādēt vai uzpildīt savus elektriskos vai ūdeņraža degvielas elementa transportlīdzekļus visā ES. Tā arī nodrošinās, ka gaisa kuģiem, kuģiem un liellaivām ir piekļuve elektroenerģijai lielākajās ostās un lidostās. Turklāt tiks izvērstas ne tikai vieglajiem, bet arī lielas noslodzes transportlīdzekļiem paredzētas ūdeņraža uzpildes stacijas. Šī regula garantēs, ka katrā dalībvalstī būs pietiekama publiskās uzlādes jauda, lai apmierinātu lielāka bezemisiju automobiļu autoparka prasības, kas ienāks tirgū, tostarp saskaņā ar pārskatītajiem CO₂ standartiem. Tā arī nodrošinās maksas iekasēšanas infrastruktūras pārklājumu ES mērogā noteiktos intervālos lielos transporta koridoros. Renovācijas vilnis un gaidāmais priekšlikums par ēku energoefektivitāti vēl vairāk palielinās privāto uzlādes vietu piedāvājumu mājās vai darbā.
• Komisija arī ierosina emisijas kvotu tirdzniecību piemērot jaunām nozarēm, kurās, lai sasniegtu 2030. gada mērķrādītāju, ir vajadzīgi lielāki samazinājumi. Saskaņā ar priekšlikumu emisijas no jūrniecības darbībām tiks iekļautas ES ETS. Lai uzlabotu gaisa transporta ilgtspēju, tiks stiprināta aviācijas ETS. Kvotas, kas aviosabiedrībām piešķirtas bez maksas, laika gaitā tiks pakāpeniski atceltas. ES arī piemēros Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) shēmu — Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu (CORSIA) — starptautiskiem lidojumiem, tādējādi kompensējot aviācijas emisijas, kas pārsniedz 2019. gada līmeni. Uz autotransporta degvielas radītajām emisijām attieksies jauna, atsevišķa emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas stimulēs degvielas ražotājus nodrošināt tīrākas degvielas vieglajiem un kravas automobiļiem, tostarp automobiļiem ar iekšdedzes motoru, kas paliks ekspluatācijā. Lai risinātu jautājumu par sociālo ietekmi, ko rada šī jaunā emisijas kvotu tirdzniecība autotransporta jomā, Komisija ir iesniegusi arī priekšlikumu par Klimatrīcības sociālo mehānismu.
• Arī citi pasākumi kopējā tiesību aktu kopumā atbalsta pāreju uz tīru mobilitāti. Atjaunojamo energoresursu direktīvas (AED) pārskatīšana palielina obligāto atjaunojamo transporta degvielu īpatsvaru. Saskaņā ar Kopīgo centienu regulā izvirzīto emisiju samazināšanas mērķi dalībvalstīm valsts līmenī būs jādara vairāk, lai dekarbonizētu transportu. Pārskatot Enerģijas nodokļu direktīvu, transporta degviela tiks aplikta ar nodokli, lai novērstu šķēršļus atjaunojamo energoresursu izmantošanai, un tiks atcelti pašreizējie atbrīvojumi fosilajam kurināmajam, kas veido faktiskas subsīdijas.

AUTOTRANSPORTS

2. Kādi jauni CO₂ emisiju standarti ir ierosināti vieglajiem automobiļiem un furgoniem?

Līdz 2050. gadam gandrīz visiem ekspluatācijā esošajiem automobiļiem un furgoniem būs jābūt bezemisiju transportlīdzekļiem. CO₂ emisiju standarti vieglajiem automobiļiem un furgoniem ir galvenie virzītājspēki CO₂ emisiju samazināšanai autotransporta nozarē. Lai gan Covid-19 pandēmijas dēļ kopējais jaunu automobiļu tirgus sarūk, 2020. gadā kopējais reģistrēto elektromobiļu skaits trīskāršojās, pirmo reizi pārsniedzot 1 miljonu gadā. Tirgū ienāk arvien vairāk un lētāki elektrisko automobiļu modeļi. Palielinoties bezemisiju automobiļu modeļu piedāvājumam, tiem būtu jākļūst pieejamākiem.

Šī pieaugošā tirgus daļa sakrīt ar stingrāku CO₂ emisiju standartu ieviešanu vieglajiem automobiļiem no 2020. gada 1. janvāra. Šodien Komisija ierosina vēl vairāk stiprināt pašreizējos standartus. Jaunu reģistrēto automobiļu parkam līdz 2030. gadam ir jāsamazina emisijas par 55 % un līdz 2035. gadam – par 100 % salīdzinājumā ar 2021. gadu. Attiecībā uz jauniem furgoniem samazinājuma mērķi ir attiecīgi 50 % un 100 %.

Šie stingrākie CO₂ emisiju standarti stimulēs bezemisiju transportlīdzekļu ienākšanu Savienības tirgū. Tāpēc regulatīvais stimulu mehānisms bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem, kura mērķis ir atbalstīt agrīnu ienākšanu tirgū, vairs nekalpotu savam sākotnējam mērķim un tiktu atcelts no 2030. gada. Visiem vieglo automobiļu un furgonu ražotājiem būs jāpalīdz samazināt CO₂ emisijas, tāpēc no 2030. gada tiek atcelta atkāpe maziem ražotājiem — tiem, kas kalendārajā gadā pārdod no 1000 līdz 10 000 jauniem vieglajiem automobiļiem vai līdz 22 000 jauniem furgoniem.

Stingrāki CO₂ standarti ne tikai labvēlīgi ietekmēs dekarbonizāciju, bet arī dos labumu iedzīvotājiem, samazinot izdevumus par enerģiju un uzlabojot gaisa kvalitāti. Tajā pašā laikā tie skaidri un ilgtermiņā signalizē virzīt autobūves nozares ieguldījumus inovatīvās bezemisiju tehnoloģijās, kā arī uzlādes un uzpildes infrastruktūras izvēršanā. Inovācija bezemisiju mobilitātē ir būtiska, lai saglabātu ES rūpniecības vadošo lomu autobūves tehnoloģiju jomā, kā arī lai stimulētu nodarbinātību jaunu tehnoloģiju jomā.

Komisijas ietekmes novērtējums liecina, ka arī degvielas ietaupījumu dēļ bezemisiju automobiļi dod labumu visām ienākumu grupām, tostarp jo īpaši mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kurām degvielas izmaksas ir salīdzinoši lielas mājsaimniecības mēneša izmaksas.

3. Kādi ir vieglo un smago transportlīdzekļu uzlādes un uzpildes infrastruktūras attīstīšanas mērķi?

Elektriskās uzlādes infrastruktūras izvēršanai ir jāpaātrinās atbilstoši paredzamajam elektrisko transportlīdzekļu parkam uz ES ceļiem, kas saskaņā ar prognozēm līdz 2030. gadam sasniegs vismaz 30 miljonus automobiļu. Mērķrādītāji, kas balstīti uz autoparka apjomu, nodrošinās, ka uz katru dalībvalstī reģistrētu akumulatora elektrotransportlīdzekli ir nodrošināts 1 kW uzlādes jaudas. Tam būtu jāatbilst arī iepriekšējiem infrastruktūras mērķiem, kas noteikti Komisijas Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā, jo paredzams, ka līdz 2025. gadam paredzēts nodrošināt vairāk nekā 1 miljonu uzlādes punktu un līdz 2030. gadam – aptuveni 3,5 miljonus.

Lai nodrošinātu pilnīgu savienojamību visā Eiropas autoceļu TEN-T tīklā līdz 2025. gadam uz 60 km garu TEN-T pamattīkla posmu būs jāuzstāda vismaz 300 kW jauda, ko nodrošina ātrās uzlādes punkti (kur vismaz viens ir ar 150 kW jaudu) un līdz 2030. gadam — 600 kW jauda. TEN-T visaptverošajā tīklā šie mērķi ir jāsasniedz attiecīgi līdz 2030. un 2035. gadam.

Attiecībā uz ūdeņrža degvielas uzpildi vienai uzpildes stacijai būs jābūt pieejamai ik pēc 150 km gar TEN-T pamattīklu un katrā pilsētas mezglā, kas apkalpo gan vieglos automobiļus, gan lielas noslodzes transportlīdzekļus.

Attiecībā uz lielas noslodzes elektrotransportlīdzekļiem uzlādes punkti TEN-T pamattīklā ik pēc 60 km ir jānodrošina ar vismaz 1400 kW jaudu līdz 2025. gadam un 3500 kW līdz 2030. gadam.  TEN-T visaptverošajā tīklā šie mērķrādītāji uz katriem 100 km ir jāsasniedz attiecīgi līdz 2030. un 2035. gadam. Tāpat uzlādes punkti ir jānodrošina drošās un aizsargātās stāvvietās un lielākajās pilsētās un aglomerācijās Eiropas transporta tīklā (pilsētu mezglos), lai jo īpaši varētu uzlādēt pilsētas piegādes kravas automobiļus. Sašķidrinātas dabasgāzes uzpildes infrastruktūras nepilnības kravas automobiļiem tiks novērstas līdz 2025. gadam.

4. Kā darbosies emisiju kvotu tirdzniecības piemērošana autotransporta nozarē?

Lai gan ES tiesību akti ir piemērojami kopš 2010. gada un transporta nozare ir iekļauta dalībvalstu mērķos saskaņā ar Kopīgo centienu regulu, emisiju samazinājumi šajā nozarē nav bijuši pietiekami strauji. Lai gan CO₂ emisiju standarti laiž tirgū jaunus un tīrākus automobiļus, ir svarīgi dekarbonizēt transporta degvielu, kas kalpo esošajam autoparkam. Tāpēc Komisija ierosina izveidot jaunu ES mēroga emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu degvielas piegādes nozarei, kas noteiktu cenu autotransporta (un apkures) degvielas oglekļa emisijām. Šo sistēmu nepiemēros atsevišķu transporta lietotāju līmenī, bet gan degvielas piegādātāja līmenī kā struktūrai, kas kontrolē fosilā oglekļa saturu degvielā (sk. Informatīvu paziņojumu par ETS priekšlikumu šeit).

AVIĀCIJA

5. Kāpēc mums ir vajadzīga jauna iniciatīva par ilgtspējīgu aviācijas degvielu?

Pretēji autotransporta nozarei bezemisiju gaisa kuģi vēl nav pieejami tirgū un tuvajos reisos netiks plaši izmantoti līdz 2035. gadam. Iespējas dekarbonizēt aviāciju ir ierobežotas. Ir nepieciešams dekarbonizēt aviācijas degvielu, jo turpmākajos gadu desmitos tā joprojām būs norma gaisa kuģu darbināšanai. Ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) var ievērojami samazināt emisijas. ReFuelEU Aviation veicinās SAF ražošanu un ieviešanu jau īstermiņā un, lai veicinātu ieguldījumus, dos ilgtermiņa signālu tirgum. Papildu ieguldījums emisiju samazināšanā tiks panākts ar tirgus pasākumiem, kas saistīti ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, CORSIA un enerģijas nodokļu pārskatīšanu.

6. Kādi pienākumi attiecībā uz ilgtspējīgas aviācijas degvielas izmantošanu ir noteikti ReFuelEU iniciatīvā?

ReFuelEU Aviation iniciatīva ierosina ES mērogā saskaņotus noteikumus par ilgtspējīgām aviācijas degvielām (SAF), kas attieksies uz degvielas piegādātājiem un aviokompānijām un tādējādi radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Aviokompānijām būs pienākums uzpildīt SAF un aviācijas degvielas maisījumu, kad tās izlidos no ES lidostām. ReFuelEU arī liek degvielas piegādātājiem no 2030. līdz 2050. gadam iekļaut vairāk SAF reaktīvo dzinēju degvielā:

• 2 % līdz 2025. gadam;
• 5 % līdz 2030. gadam;
• 20 % līdz 2035. gadam;
• 32 % līdz 2040. gadam;
• 38 % līdz 2045. gadam;
• 63 % līdz 2050. gadam.

Priekšlikums pirmām kārtām veicina modernas biodegvielas un sintētiskās degvielas, kas ražotas no zaļās elektroenerģijas, un saskaņā ar pārskatītajā Atjaunojamo energoresursu direktīvā (RED) noteiktajām ilgtspējības prasībām. Šīs degvielas ir daudzsološas emisiju ietaupījumu, inovācijas potenciāla un mērogojamības ziņā, lai apmierinātu nākotnes vajadzības.

Ilgtspējības apsvērumu dēļ biodegvielas, kas ražotas no kultūraugiem, nav iekļautas iniciatīvā RefuelEU. Nav iekļauts arī ūdeņradis un elektroenerģija. Tās ir daudzsološas iespējas, kā vēl vairāk dekarbonizēt aviāciju, bet paredzams, ka tās būs pieejamas tikai īsajiem lidojumiem un pēc 2035. gada.

7. Kādas izmaiņas tiek ierosinātas attiecībā uz aviācijas degvielas aplikšanu ar nodokli Enerģijas nodokļu direktīvā?

Pārskatītā Enerģijas nodokļu direktīva (sk. Informatīvu paziņojumu) ievieš minimālās nodokļu likmes, ko piemēro ES iekšējos lidojumos izmantotajai aviācijas degvielai. Tas ļaus labāk ņemt vērā fosilo degvielu radītās vides izmaksas un stimulēt ilgtspējīgākas aviācijas degvielas, piemēram, modernas biodegvielas vai e-degvielas. Tas arī mudinās aviosabiedrības izmantot efektīvākus un mazāk piesārņojošus gaisa kuģus. Ierosinātās nodokļu likmes aviācijas degvielai desmit gadu laikā pakāpeniski pieaugs, sasniedzot minimālo likmi 10,75 EUR par GJ visā ES. Ilgtspējīga un alternatīva aviācijas degviela gūs labumu no nulles minimālās nodokļa likmes.

8. Kā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reforma stimulēs aviācijas nozares dekarbonizāciju?

Lai sasniegtu mūsu 2030. gada klimata mērķrādītājus, aviācijas nozarē ir ievērojami jāsamazina emisijas. Komisija ierosina pārskatīt ETS aviācijas noteikumus, lai stiprinātu cenu signālu, lai stimulētu rentablus aviācijas emisiju samazinājumus un palīdzētu nodrošināt, ka nozare paātrina savu dekarbonizāciju un sniedz taisnīgu ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā. Jo īpaši ETS kvotas, kas aviosabiedrībām piešķirtas bez maksas, laika gaitā tiks pakāpeniski atceltas (sk. Informatīvu paziņojumu par emisiju tirdzniecību šeit).

9. Kā tiks samazinātas stāvošu gaisa kuģu emisijas?

Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, piesārņojumu un troksni, ko rada stāvoši gaisa kuģi, ar priekšlikumu regulai par alternatīvo degvielu ievieš pienākumu visiem stāvošajiem gaisa kuģiem TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla lidostās nodrošināt elektropadevi, nevis reaktīvo dzinēju degvielu. Šis pienākums no 2025. gada attieksies uz visiem izejpunktiem un no 2030. gada — uz visām attālajām vietām. Turklāt ne vēlāk kā līdz 2030. gadam dalībvalstīm būs jānodrošina, ka visa stāvošajiem gaisa kuģiem piegādātā elektroenerģija tiek iegūta tieši no elektrotīkla vai tā ir uz vietas saražota atjaunojamā enerģija.

Turklāt, lai veicinātu alternatīvo degvielu izmantošanu un attīstītu attiecīgo infrastruktūru, valstu politikas satvariem, kas dalībvalstīm jāizstrādā, reaģējot uz jauno regulu par alternatīvo degvielu infrastruktūru, ir jābūt piemērotiem nākotnes vajadzībām, un tajos būs jāiekļauj detalizētas ilgtermiņa dekarbonizācijas stratēģijas, galveno uzmanību pievēršot infrastruktūras izvēršanai mazemisiju un bezemisiju gaisa kuģiem.

10. Kā gaisa transporta tirgū tiks saglabāti vienlīdzīgi konkurences apstākļi?

Komisija ir rūpīgi izvērtējusi šīs paketes kumulatīvo ietekmi un ir pievērsusi īpašu uzmanību ietekmei uz gaisa transporta nozares konkurētspēju. Ir būtiski nodrošināt, ka visi aviācijas dalībnieki, kas darbojas virzienā uz ES vienoto aviācijas tirgu, no tā vai tajā, var paļauties uz stabiliem noteikumiem un gūt labumu no vienlīdzīgām iespējām. Pāreja uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu ir jāīsteno visām aviosabiedrībām, kas darbojas ES lidostās, neatkarīgi no to valstspiederības. Tas ļaus pilnībā atraisīt ilgtspējīgu aviācijas degvielu dekarbonizācijas potenciālu, vienlaikus nodrošinot, ka visas papildu degvielas izmaksas tiek sadalītas vienmērīgi. Tā kā paredzams, ka ilgtspējīgu aviācijas degvielu cenas laika gaitā samazināsies, jo īpaši pateicoties apjomradītiem ietaupījumiem, aviosabiedrības gūs labumu arī no finansiāliem stimuliem izmantot šādas degvielas saskaņā ar ES ETS un CORSIA.

ES ETS noteikumi attiecas uz visiem lidojumiem EEZ teritorijā neatkarīgi no ekspluatanta izcelsmes valsts. Tāpēc, lai izvairītos no tirgus izkropļojumiem, uz aviosabiedrībām, kas darbojas konkrētā maršrutā, ES ETS noteikumi attiecas vienādi.

CORSIA noteikumi paredz, ka jebkādu izlīdzināšanas prasību piemērošanai CORSIA sistēmā ir jāiekļauj gan izlidošanas valsts, gan galamērķa valsts. Tādējādi tiek nodrošināts, ka viena un tā paša maršruta operatoriem CORSIA noteikumus piemēro vienlīdzīgi.

Enerģijas nodokļu direktīvā ierosināts atcelt obligāto atbrīvojumu no degvielas nodokļa degvielai, ko izmanto ES iekšējos lidojumos. Tomēr, ņemot vērā to, ka vienīgi kravu pārvadājumu ES iekšējos lidojumos lielu tirgus daļu veic konkrēti trešo valstu pārvadātāji, ko nevar aplikt ar nodokli starptautisku nolīgumu dēļ, direktīvā no degvielas nodokļa ierosināts atbrīvot vienīgi kravu pārvadājumus. Tādējādi tiks saglabāti vienlīdzīgi konkurences apstākļi ES un trešo valstu vienīgi kravu pārvadātājiem.

JŪRNIECĪBA

11. Kā jūras transports kļūs videi nekaitīgāks?

Mūsdienās jūrniecības nozare gandrīz pilnībā ir atkarīga no ļoti piesārņojošiem un oglekļietilpīgiem šķidrajiem ogļūdeņražiem, piemēram, smagajām degvieleļļām, kuģu dīzeļdegvielas vai gāzeļļas. Ir svarīgi strauji mainīt šo tendenci, lai jūras transportu saskaņotu ar Eiropas zaļā kursa mērķrādītājiem.

Mūsu mērķis ar šiem priekšlikumiem ir nodrošināt, ka jūras transporta nozare pienācīgi piedalās pastiprinātajos ES centienos klimata jomā, vienlaikus koordinējot mūsu rīcību pasaules līmenī, jo īpaši Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā (SJO), un nodrošinot godīgu konkurenci un ES jūras transporta tirgus pienācīgu darbību.

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas paplašināšana, to attiecinot arī uz jūrniecības nozari, nodrošinās, ka kuģniecības radītās emisijas pirmo reizi tiks iekļautas arī vispārējā maksimālajā apjomā, un radīs cenu signālu dekarbonizācijas veicināšanai. Papildus emisiju tirdzniecībai FuelEU Maritime palielinās ilgtspējīgu alternatīvo degvielu izmantošanu kuģniecībā un Eiropas ostās.

Abu priekšlikumu pamatā būs siltumnīcefekta gāzu emisiju uzraudzības, kontroles un ziņošanas esošā sistēma. Tām būs arī tāda pati ģeogrāfiskā darbības joma, proti, satiksme ES iekšienē un puse no starptautiskajiem reisiem (proti, puse no ienākošā posma un puse no izejošā posma). Šī pieeja palīdzēs nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, saglabāt tuvsatiksmes kuģošanas konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem un novērst oglekļa emisiju pārvirzi.

Turklāt Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšana atbalstīs arī SEG emisiju samazināšanu, nosakot minimālās nodokļu likmes attiecīgajām degvielām, ko izmanto ES iekšējiem prāmjiem, zvejas un kravas kuģiem.

Visbeidzot, lai atbalstītu tīru degvielu izmantošanu pietauvošanās vietās, jaunā Alternatīvo degvielu infrastruktūras regula prasa TEN-T jūras ostās uzstādīt elektropadevi, kas apmierinātu vismaz 90 % to konteineru un pasažieru kuģu vajadzības, kuri ienāk attiecīgajā ostā. Katrā TEN-T iekšzemes ūdensceļu ostā jānodrošina krasta elektroenerģija.

Tajā pašā laikā priekšlikumi stimulēs pētniecību un inovāciju un palīdzēs ES uzņēmumiem izvirzīt priekšplānā pārkārtošanos, ko sāk jūrniecības nozare.

Šis tiesību aktu kopums arī saglabās vienlīdzīgus konkurences apstākļus kuģu operatoriem un kuģniecības uzņēmumiem, kas ir ļoti svarīgi labi funkcionējošam ES jūras transporta tirgum.

12. Kādi mērķi ir noteikti attiecībā uz ilgtspējīgu degvielu izmantošanu iniciatīvā FuelEU Maritime?

Priekšlikumā ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz kuģa izmantotās enerģijas siltumnīcefekta gāzu intensitāti. Robežvērtības nosaka attiecībā pret atsauces vērtību, kas atspoguļo flotes vidējo siltumnīcefekta gāzu intensitāti enerģijai, ko 2020. gadā izmanto uz kuģiem, un samazina par šādām procentuālajām daļām:

- 2 % līdz 2025. gadam;

- 6 % līdz 2030. gadam;

- 13 % līdz 2035. gadam;

- 26 % līdz 2040. gadam;

- 59 % līdz 2045. gadam;

- 75 % līdz 2050. gadam.

Turklāt pasažieru kuģiem un konteinerkuģiem ir jāizmanto sauszemes energoapgāde, ja vien tie nevar pierādīt citas bezemisiju tehnoloģijas izmantošanu. Atbalstot tehnoloģiski neitrālu pieeju, priekšlikumā ir iekļautas visas jūras transporta atjaunojamo energoresursu un mazoglekļa degvielas, piemēram, šķidrās biodegvielas, e-šķidrumi, dekarbonizēta gāze (tostarp sašķidrinātsa biometāns un e-gāze), dekarbonizēts ūdeņradis un dekarbonizētas no ūdeņraža iegūtas degvielas (tostarp metanols un amonjaks), kā arī elektroenerģija. Lai gan dažas no šīm degvielām jau ir tehnoloģiski nobriedušas, to izmantošana jūrniecības nozarē vēl ir plaši jāpārbauda un jāizvērš, un līdz šim tā ir bijusi ļoti ierobežota, nebija noteikti skaidri mērķi, kas nodrošinātu investoriem noteiktību.

13. Kā jūras transports tiks iekļauts ETS?

Lai nodrošinātu, ka jūras transporta nozare dod ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā, Komisija ierosina paplašināt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomu, iekļaujot tajā CO₂ emisijas no lieliem kuģiem (bruto tilpība virs 5000 tonnām). Sīkāku informāciju par ETS attiecināšanu arī uz jūras transportu sk. Informatīvu paziņojumu par ETS pārskatīšanu šeit.

14. Ko ES dara starptautiskā līmenī, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus?

ES aktīvi strādā SJO kontekstā, lai samazinātu kuģniecības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Konkrētāk, mēs plānojam izstrādāt kopīgas pamatnostādnes alternatīvo degvielu aprites cikla veiktspējas novērtēšanai, un saskaņā ar mūsu Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju mēs 2022. gadā SJO iesniegsim priekšlikumu par tirgus pasākumiem kuģniecībā.

Tomēr mēs nevaram atļauties gaidīt, ja vēlamies izpildīt mērķrādītājus klimata jomā, tāpēc ES līmenī mēs rīkojamie jau tagad. Mēs pievērsīsim vislielāko uzmanību mūsu tiesību aktu iespējamajai ietekmei uz trešām valstīm, taču, tā kā jūras transporta nozare darbojas atvērtu tirgu un intensīvas starptautiskās konkurences vidē, mums arī jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi un jānovērš oglekļa emisiju pārvirze. Tāpēc mūsu pasākumi vienādi jāpiemēro visu valstu kuģiem, kas piestāj ES ostās.

Pieredze liecina, ka vērienīga reģionālā rīcība var palīdzēt paātrināt rīcību klimata jomā trešās valstīs un starptautiskā līmenī. Turpmāk mēs noteikti apsvērsim iespēju vajadzības gadījumā saskaņot ES tiesību aktus ar turpmākajām norisēm starptautiskā līmenī.

15. Vai uz jūras transporta degvielu attieksies Enerģijas nodokļu direktīva?

Degviela, ko piegādā izmantošanai kuģniecībā, pašlaik ir atbrīvota no nodokļa saskaņā ar spēkā esošo direktīvu. Šodien publicētajā priekšlikumā (sk. Informatīvu paziņojumu) ir ierosinātas minimālās nodokļu likmes, kas veicina pāreju uz ilgtspējīgākām degvielām. Praksē jaunie noteikumi paredz minimālo akcīzes nodokļa likmi attiecīgajām degvielām, ko izmanto ES iekšējie prāmji, zvejas un kravas kuģi.

Šīs minimālās nodokļu likmes atspoguļos to, cik lielā mērā nozare ir pakļauta iespējamas oglekļa emisiju pārvirzes riskam. Lai ierobežotu paaugstināto bunkurēšanas risku, kad kuģus, ko izmanto ES iekšējiem reisiem, uzpilda ar degvielu ārpus ES, kuģošanas degvielai piemēros tādu pašu zemāku nodokļa likmi kā lauksaimniecības nozarei. Šīs zemās likmes atspoguļo arī jūras transporta nozīmi ES attālāko un nomaļāko reģionu un salu sasniegšanā.

Vienlaikus, lai veicinātu tīrākas enerģijas izmantošanu, saskaņā ar iniciatīvu FuelEU Maritime 10 gadu pārejas periodā ilgtspējīgām un alternatīvām degvielām tiks piemērota minimālā nulles nodokļa likme, ja tās izmantos kuģošanai pa ūdensceļiem.