Šodien Eiropas Komisija pieņēma tiesību aktu priekšlikumu paketi, ar ko ES klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politiku pielāgo tā, lai līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Bez šāda emisiju samazinājuma nākamajā desmitgadē Eiropai neizdosies līdz 2050. gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo pasaules daļu un Eiropas zaļo kursu īstenot dzīvē. Ar šodien pieņemtajiem priekšlikumiem Komisija ir izklāstījusi leģislatīvos rīkus, ar kuriem sasniegt Eiropas Klimata aktā ietvertos mērķrādītājus un fundamentāli pārveidot ekonomiku un sabiedrību taisnīgai, zaļai un labklājīgai nākotnei.
Visaptveroši un savstarpēji saistīti priekšlikumi
Šodien pieņemtie priekšlikumi nākamajā desmitgadē paātrinās siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos. Tie paredz: emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā iekļaut jaunus sektorus un esošo ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu padarīt stingrāku, plašāk izmantot atjaunīgos energoresursus, kāpināt energoefektivitāti, straujāk izvērst mazemisiju transporta veidus un to izmantošanai vajadzīgo infrastruktūru un degvielas, saskaņot nodokļu politiku ar Eiropas zaļā kursa mērķiem, īstenot oglekļa emisiju pārvirzes novēršanas pasākumus un ieviest instrumentus dabisko oglekļa piesaistītāju aizsardzībai un uzturēšanai.
- ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) nosaka katra gada oglekļa cenu un emisiju griestus konkrētos ekonomikas sektoros. Tā pēdējos 16 gados emisijas elektroenerģijas ražošanas un energoietilpīgās nozarēs ir samazinājusi par 42,8 %. Šodien Komisija ierosina kopējo emisiju maksimālo apjomu samazināt vēl vairāk un paātrināt to ikgadējo samazināšanu. Komisija arī ierosina pakāpeniski atteikties no kvotu bezmaksas iedales aviācijā un noteikumus saskaņot ar Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu (CORSIA), un pirmo reizi ES ETS iekļaut kuģniecības emisijas. Lai risinātu emisiju nepietiekamos samazinājumus autotransporta un ēku sektoros, ir ierosināts piemērot jaunu atsevišķu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu autotransporta degvielas un ēku kurināmā izplatīšanai. Komisija arī ierosina palielināt Inovācijas fonda un Modernizācijas fonda apmērus.
- Līdztekus ievērojamiem klimata izdevumiem ES budžetā dalībvalstīm visi ieņēmumi no emisiju tirdzniecības ir jānovirza ar klimatu un enerģētiku saistītiem projektiem. Noteikta daļa ieņēmumu no jaunās autotransportam un ēkām paredzētās sistēmas būtu jāvelta tam, lai novērstu iespējamo sociālo ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem.
- Kopīgo centienu regulā katrai dalībvalstij ir noteikti jauni emisiju samazināšanas mērķrādītāji ēkām, autotransportam un jūras transportam, lauksaimniecībai, atkritumu sektoram un maziem rūpniecības uzņēmumiem. Atzīstot katras dalībvalsts dažādos sākumpunktus un iespējas, šo mērķrādītāju pamatā ir IKP uz vienu iedzīvotāju, un ir veikti pielāgojumi, lai ņemtu vērā izmaksu lietderību.
- Dalībvalstis ir kopīgi atbildīgas par oglekļa dioksīda piesaistīšanu no atmosfēras, un tāpēc Zemes izmantošanas, mežsaimniecības un lauksaimniecības regulā ir noteikts ES kopējais mērķrādītājs oglekļa piesaistei ar dabiskiem piesaistītājiem, līdz 2030. gadam sasniedzot 310 milj. tonnu CO2 ekvivalenta. Valstu mērķrādītāji noteikti tā, lai šo mērķrādītāju izpildīšanai dalībvalstīm būtu jāpalielina savi oglekļa piesaistītāji un jārūpējas par tiem. Līdz 2035. gadam ES būtu jācenšas sasniegt klimatneitralitāti zemes izmantošanā, mežsaimniecībā un lauksaimniecībā, ieskaitot arī emisijas, kas nav CO2 emisijas, piemēram, no mēslošanas līdzekļu izmantošanas un lopkopības. ES meža stratēģijas mērķis ir uzlabot ES mežu kvalitāti, kvantitāti un noturību. Tā atbalsta mežsaimniekus un uz meža resursiem balstītu bioekonomiku un vienlaikus saglabā mežizstrādes un biomasas izmantošanas ilgtspēju, aizsargā biodaudzveidību un paredz plānu, kā līdz 2030. gadam visā Eiropā iestādīt trīs miljardus koku.
- Enerģijas ražošana un izmantošana veido 75 % no ES emisijām, un tāpēc svarīgi ir uz zaļāku energosistēmu pārkārtoties straujāk. Atjaunojamo energoresursu direktīvā būs noteikts augstāks mērķrādītājs — līdz 2030. gadam 40 % no mūsu enerģijas iegūt no atjaunīgiem avotiem. Šo mērķi palīdzēs sasniegt visas dalībvalstis, un konkrēti mērķrādītāji par atjaunīgas enerģijas izmantošanu ir ierosināti transportam, ēkām, siltumapgādei un aukstumapgādei un rūpniecībai. Lai sasniegtu klimata un vides mērķus, ir nostiprināti ilgtspējības kritēriji bioenerģijas izmantošanai, un dalībvalstīm ar bioenerģiju saistītās atbalsta shēmas ir jāveido tā, lai attiecībā uz koksnes biomasas izmantošanu tiktu ievērots kaskādes princips.
- Lai samazinātu kopējo enerģijas izmantošanu, emisijas un novērstu enerģētisko nabadzību, Energoefektivitātes direktīvā ES līmenī būs noteikti vērienīgāki saistoši ikgadēji mērķrādītāji par enerģijas izmantošanas samazināšanu. Tajā būs norādīts, kā tiek noteikts valsts devums, un dalībvalstu energotaupības pienākums ir gandrīz divkāršots. Lai virzītu renovācijas vilni, radītu darbvietas un samazinātu enerģijas patēriņu un izmaksas nodokļu maksātājiem, publiskajam sektoram katru gadu būs jārenovē 3 % no tā ēkām.
- Lai mazinātu emisiju pieaugumu autotransporta jomā, līdztekus emisiju kvotu tirdzniecībai ir vajadzīgs vairāku pasākumu kopums. Stingrāki CO2 emisiju standarti vieglajiem automobiļiem un furgoniem paātrinās pārkārtošanos uz bezemisiju mobilitāti, paredzot prasību, ka vidējās emisijas no jauniem vieglajiem automobiļiem no 2030. gada jāsamazina par 55 % un no 2035. gada — par 100 % salīdzinājumā ar 2021. gada līmeni. Tādējādi visi jaunie vieglie automobiļu, kas reģistrēti no 2035. gada, būs bezemisiju automobiļi. Lai nodrošinātu, ka vadītāji var uzlādēt vai uzpildīt transportlīdzekļus uzticamā tīklā visā Eiropā, pārskatītajā Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulā būs noteikts, ka dalībvalstīm jāpaplašina uzlādes iespējas, ņemot vērā bezemisiju vieglo automobiļu pārdošanas apjomu, un uz lielākajām maģistrālēm ik pēc noteiktiem intervāliem jāizveido uzlādes un uzpildes punkti: ik pēc 60 km elektrouzlādei un ik pēc 150 km ūdeņraža uzpildei.
- Aviācijas un kuģu degvielas izraisa ievērojamu piesārņojumu, un arī šajās jomās līdztekus emisiju kvotu tirdzniecībai ir vajadzīga īpaša rīcība. Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulā noteikts, ka gaisa kuģiem un kuģiem lielākajās ostās un lidostās ir jābūt piekļuvei tīrai elektroenerģijai. Iniciatīva ReFuelEU Aviation noteiks degvielas piegādātājiem pienākumu veidot aizvien ilgtspējīgāku aviācijas degvielu maisījumu, ko uzpilda ES lidostās, tostarp sintētisko mazoglekļa degvielu jeb e-degvielu ieviešanu. Tāpat iniciatīva FuelEU Maritime stimulēs ilgtspējīgu kuģu degvielu un bezemisijas tehnoloģiju ieviešanu, nosakot siltumnīcefekta gāzu satura maksimālo ierobežojumu enerģijai, ko izmanto Eiropas ostās ienākušie kuģi.
- Energoproduktu nodokļu sistēmai ir jāaizsargā un jāuzlabo vienotais tirgus un jāatbalsta zaļā pārkārtošanās, proti, tai jādod pareizi stimuli. Pārskatītājā Enerģijas nodokļu direktīvā ierosināts energoproduktu nodokļu sistēmu saskaņot ar ES enerģētikas un klimata rīcībpolitikām, tādējādi veicinot tīras tehnoloģijas un atceļot novecojušus atbrīvojumus un samazinātas likmes, kas šobrīd tikai sekmē fosilā kurināmā izmantošanu. Jauno noteikumu mērķis ir samazināt kaitīgās sekas, ko rada konkurence enerģijas nodokļu jomā, tās vietā dalībvalstīm nodrošinot ienākumus no zaļajiem nodokļiem, kam ir mazāka ietekme uz izaugsmi nekā darbaspēka nodokļiem.
- Visbeidzot, jauns oglekļa ievedkorekcijas mehānisms noteiks oglekļa cenu mērķtiecīgi atlasītu produktu importam, lai nodrošinātu, ka Eiropas vērienīgā rīcība klimata jomā nerada oglekļa emisiju pārvirzi. Tas nodrošinās, ka Eiropas emisiju samazinājumi dos ieguldījumu globālo emisiju samazināšanā, nevis veicinās oglekļintensīvās ražošanas pārvirzīšanos ārpus Eiropas. Tā mērķis ir arī mudināt rūpniecību ārpus ES un mūsu starptautiskos partnerus veikt pasākumus šajā virzienā.
Visi šie priekšlikumi ir saistīti un cits citu papildina. Šī līdzsvarotā pakete un tās radītie ieņēmumi mums ir vajadzīgi, lai nodrošinātu pārkārtošanos, kas padara Eiropu taisnīgu, zaļu un konkurētspējīgu, proti, sadalot atbildību vienlīdzīgi starp dažādām nozarēm un dalībvalstīm un vajadzības gadījumā sniedzot papildu atbalstu.
Sociāli taisnīga pārkārtošanās
Lai arī vidējā termiņā un ilgtermiņā ES klimata rībībpolitiku priekšrocības neapšaubāmi atsver šīs pārkārtošanās izmaksas, tomēr pastāv risks, ka klimata rīcībpolitikas īstermiņā var radīt papildu slogu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem. Tāpēc šodien publicētajā paketē iestrādātie pasākumi klimata pārmaiņu problēmu risināšanas izmaksas sadala taisnīgi.
Turklāt oglekļa cenu noteikšanas instrumenti palielina ieņēmumus, ko var atkārtoti investēt inovācijā, ekonomikas izaugsmē un tīrās tehnoloģijās. Ierosināts izveidot jaunu Klimata sociālo fondu, kas nodrošinās dalībvalstīm īpašu finansējumu, ar ko palīdzēt iedzīvotājiem finansēt investīcijas energoefektivitātē, jaunās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmās un tīrākā mobilitātē. Klimata sociālo fondu finansētu no ES budžeta, izmantojot summu, kas ir 25 % no sagaidāmajiem ieņēmumiem no emisiju kvotu tirdzniecības ēku kurināmā un autotransporta degvielu jomā. Tas, pamatojoties uz mērķorientētu daudzgadu finanšu shēmas grozījumu, dalībvalstīm periodā no 2025. līdz 2032. gadam nodrošinās finansējumu 72,2 miljardu eiro apmērā. Ar priekšlikumu piesaistīt vienlīdz lielu dalībvalstu finansējumu fonds sociāli taisnīgai pārkārtošanai mobilizētu 144,4 miljardus eiro.
Ieguvumi, ko sniedz tūlītēja rīcība cilvēku un planētas aizsardzībai, ir nepārprotami: tīrāks gaiss, vēsākas un zaļākas pilsētas, veselīgāki iedzīvotāji, mazāks enerģijas patēriņš un rēķini, darbvietas Eiropas iedzīvotājiem, tehnoloģiskas un rūpnieciskas izdevības, vairāk vietas dabai un veselīgāka planēta, ko nodot nākamajām paaudzēm. Eiropas zaļās pārkārtošanās radītais izaicinājums ir nodrošināt, ka tās ieguvumi un iespējas ir pieejami visiem pēc iespējas ātrāk un taisnīgāk. Izmantojot dažādos ES līmenī pieejamos rīcībpolitikas instrumentus, mēs varam nodrošināt, ka pārmaiņu temps ir pietiekams, bet ne pārāk traucējošs.
Pamatinformācija
Eiropas zaļais kurss, ar ko Komisija nāca klajā 2019. gada 11. decembrī, paredz mērķi līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Eiropas Klimata aktā, kas stājas spēkā šomēnes, nostiprināta ES apņemšanās panākt klimatneitralitāti un sasniegt starpposma mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Par ES apņemšanos līdz 2030. gadam samazināt savas siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % tika paziņots UNFCCC 2020. gada decembrī kā par ES devumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā.
ES spēkā esošo klimata un enerģētikas tiesību aktu ietekmē ES siltumnīcefekta gāzu emisijas jau ir kritušās par 24 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, bet ES ekonomika šajā periodā ir augusi par aptuveni 60 %, kas nozīmē, ka izaugsme ir atsaistīta no emisijām. Šis pārbaudītais un sevi pierādījušais tiesiskais regulējums ir šīs tiesību aktu paketes pamats.
Pirms nākšanas klajā ar šiem priekšlikumiem Komisija ir veikusi plašus ietekmes novērtējumus, kuros vērtētas zaļās pārkārtošanās iespējas un izmaksas. 2020. gada septembrī veikts visaptverošs ietekmes novērtējums bija pamatā Komisijas priekšlikumam palielināt ES 2030. gada neto emisiju samazinājuma mērķrādītāju līdz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem. Tas parādīja, ka šāds mērķrādītājs ir sasniedzams un labvēlīgs. Šodien publicētie tiesību aktu priekšlikumi ir pamatoti ar detalizētiem ietekmes novērtējumiem, kuros ņemta vērā savstarpējā saistība starp šīs paketes daļām.
Atbalstu zaļai pārkārtošanai sniegs ES ilgtermiņa budžets nākamajiem septiņiem gadiem. 30 % no finansējuma , ko paredz 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēma un instruments NextGenerationEU (pavisam 2 triljoni eiro) atvēlēts klimatrīcībai, un tai paredzēti 37 % no 723,8 miljardiem eiro (pašreizējās cenās) Atveseļošanas un noturības mehānisma satvarā, ar ko finansēs dalībvalstu atveseļošanās programmas saskaņā ar NextGenerationEU.
Kolēģijas locekļu izteikumi.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena:
Fosilā kurināmā ekonomika ir nonākusi galapunktā. Mēs vēlamies nākamajai paaudzei atstāt veselīgu planētu, kā arī labas darbvietas un izaugsmi, kas nedara pāri dabai. Eiropas zaļais kurss ir mūsu izaugsmes stratēģija, kas virza mūs uz dekarbonizētu ekonomiku. Eiropa bija pirmā pasaules daļa, kas paziņoja, ka būs klimatneitrāla līdz 2050. gadam, un tagad mēs esam pirmie, kuriem ir konkrēts plāns. Eiropa klimata politika tiks īstenota, izmantojot inovāciju, investīcijas un sociālo kompensēšanu.
Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss:
Šī ir izšķirīgā desmitgade cīņā pret klimata un biodaudzveidības krīzēm. Eiropas Savienība ir noteikusi vērienīgus mērķrādītājus, un šodien mēs nākam klajā ar iecerēm, kā tos sasniegt. Lai nākotne būtu zaļa un veselīga visiem, ievērojamas pūles būs jāpieliek visās nozarēs un dalībvalstīs. Kopā mūsu priekšlikumi rosinās vajadzīgās izmaiņas, kas dos visiem iedzīvotājiem iespēju pēc iespējas ātrāk gūt labumu no klimatrīcības un sniegs atbalstu vismazāk aizsargātajām mājsaimniecībām. Eiropas pārkārtošanās būs taisnīga, zaļa un konkurencē balstīta.
Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni uzsvēra:
Mūsu centieniem risināt klimata pārmaiņas jābūt politiski vērienīgiem, globāli saskaņotiem un sociāli taisnīgiem. Mūsu teju divdesmit gadus vecos nodokļu noteikumus enerģētikas jomā atjauninām tā, lai veicinātu zaļāku degvielu izmantošanu un mazinātu nelabvēlīgu enerģijas nodokļu konkurenci. Mēs ierosinām pieņemt oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, ar ko importam noteiktā oglekļa cena tiks saskaņota ar tā cenu ES. Pilnībā ievērojot mūsu PTO saistības, tas nodrošinās, ka ārvalstu uzņēmumi, uz kuriem attiecas mazāk stingras vides prasības, neapdraud mūsu klimata mērķus. Tas arī veicinās videi draudzīgākus standartus aiz ES robežām. Šis patiešām ir pēdējais brīdis. Katru gadu klimata pārmaiņu briesmīgā realitāte kļūst aizvien pamanāmāka, un šodien mēs apstiprinām savu apņemšanos rīkoties, pirms ir par vēlu.
Enerģētikas komisāre Kadri Simsone:
Zaļā kursa mērķu sasniegšana nebūs iespējama, ja nepārveidosim mūsu energosistēmu — tā rada lielāko daļu no mūsu emisijām. Lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, mums atjaunīgo energoresursu evolūcija ir jāpārvērš revolūcijā un jānodrošina, ka ceļā uz mērķi enerģija netiek izšķērdēta. Šodien iesniegtajos priekšlikumos ir izvirzīti vērienīgi mērķi, likvidēti šķēršļi un izveidoti stimuli, lai mēs vēl ātrāk virzītos uz bezemisiju energosistēmu.
Transporta komisāre Adina Veleana sacīja:
Mūsu trīs transporta jomas iniciatīvas — “ReFuel Aviation”, “FuelEU Maritime” un Alternatīvo degvielu infrastruktūras regula — atbalstīs transporta nozares pārkārtošanos par nākotnei gatavu sistēmu. Mēs izveidosim ilgtspējīgu alternatīvo degvielu un mazoglekļa tehnoloģiju tirgu, vienlaikus veidojot pareizu infrastruktūru, kas nodrošinās plašu bezemisiju transportlīdzekļu un kuģu ieviešanu. Šī pakete dos mums ko vairāk par videi nekaitīgu mobilitāti un loģistiku — tā ir iespēja padarīt ES par progresīvo tehnoloģiju pirmtirgu.
Par vidi, okeāniem un zivsaimniecību atbildīgais Komisijas loceklis Virgīnijs Sinkēvičs:
Meži ir liela daļa no daudzu mūsu klimata un biodaudzveidības problēmu risinājuma. Tie ir arī ļoti svarīgi ES 2030. gada klimata mērķrādītāju sasniegšanai. Taču pašreizējais mežu saglabāšanas statuss ES nav labvēlīgs. Mums ir jāpalielina biodaudzveidībai draudzīgu darbību izmantošana un jāaizsargā mežu ekosistēmu veselība un noturība. Meža stratēģija ir pavērsiena punkts tajā, kā mēs aizsargājam, apsaimniekojam un audzējam mežus mūsu planētas, cilvēku un ekonomikas labā.
Lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis sacīja:
Meži ir ļoti svarīgi klimata pārmaiņu pārvarēšanā. Tie arī nodrošina darbvietas lauku apgabalos, ilgtspējīgus materiālus, ar kuriem attīstīt bioekonomiku, un tie sniedz vērtīgus ekosistēmu pakalpojumus mūsu sabiedrībai. Meža stratēģijas mērķis, vienlaikus pievēršoties sociālajiem, ekonomikas un vides aspektiem, ir nodrošināt un uzlabot mūsu mežu daudzfunkcionalitāti un izcelt nozīmīgo darbu, ko veic miljoniem mežsaimnieku. Jaunā Kopējā lauksaimniecības politika būs iespēja mūsu mežsaimniekiem saņemt mērķorientētu atbalstu mežu ilgtspējīgai attīstībai.
Sīkākai informācijai:
Paziņojums: gatavi mērķrādītājam 55 %: ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana
Eiropas zaļā kursa īstenošana (tai skaitā tiesību aktu priekšlikumi)
Audiovizuāli materiāli par priekšlikumiem
Jautājumi un atbildes: ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēma
Jautājumi un atbildes: energosistēmas pielāgošana klimata mērķrādītājiem
Jautājumi un atbildes: oglekļa ievedkorekcijas mehānisms
Jautājumi un atbildes: Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšana
Jautājumi un atbildes: ilgtspējīga transporta infrastruktūra un degvielas
Faktu lapa: paketes arhitektūra
Faktu lapa: sociāli taisnīga pārkārtošanās
Faktu lapa: oglekļa ievedkorekcijas mehānisms
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 14. jūlijs