Jautājumi un atbildes par energosistēmas pielāgošanu klimata mērķrādītājiem

1. Kā atjaunīgā enerģija un energoefektivitāte palīdzēs sasniegt ES 2030. gada mērķrādītāju vismaz par 55 % samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas?

75 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām rada enerģētikas nozare. Lai dekarbonizētu tautsaimniecību, svarīgi ir taupīt enerģiju ar energoefektivitātes pasākumiem un krasi palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu — lai tas būtu ēkās, rūpniecībā, transportā vai citās nozarēs. Kā vienā, tā otrā gadījumā tiešā veidā tiek samazinātas emisijas, gaisa piesārņojums un atkarība no fosilā kurināmā.

Vislētākā un vistīrākā ir tā enerģija, ko mēs neizlietojam, tāpēc Komisija ierosina ES tiesībās ierakstīt principu “energoefektivitāte pirmajā vietā” un pastiprināt energoefektivitātes pasākumus, kā arī pārstrādāt Energoefektivitātes direktīvu. Jo mazāks būs enerģijas patēriņš, jo mazākas būs zaļās pārkārtošanās izmaksas, mazāki būs mūsu mājsaimniecību rēķini un mēs izmantosim mazāk dabas resursu.

Šodien ES ir atjaunīgās enerģijas priekšgalā un jau ir veikusi nozīmīgus pasākumus, lai pastiprinātu tās izmantošanu. Eiropas Savienībā atjaunīgās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā ir pieaudzis no 9,6 % 2004. gadā līdz 19,7 % 2019. gadā. Pašlaik 34 % no elektroenerģijas dod atjaunīgie energoresursi.

Lai palielinātu atjaunīgās enerģijas īpatsvaru, ir vajadzīgas divas lietas: investīcijas pastāvošajās un jaunās atjaunīgās enerģijas ražošanas tehnoloģijās, lai varētu palielināt ražošanu (un vēl vairāk samazināt ražošanas izmaksas), un tādas energosistēmas izveide, kurā iespējams pēc iespējas efektīvāk integrēt lielu, galalietotājiem izmantojamu atjaunīgo energoresursu īpatsvaru. Šīs vajadzības ir aplūkotas Komisijas priekšlikumā pārstrādāt Atjaunojamo energoresursu direktīvu, kas dos lielāku noteiktību investoriem, pateicoties lielākam atbalstam atjaunīgajiem resursiem nozarēs, kurās progress nav bijis pietiekami ātrs, un īpaši veicinot tādu atjaunīgo degvielu kā ūdeņradis izmantošanu nozarēs, kuras ir grūti dekarbonizējamas. Arī papildu pasākumi, kas padara efektīvākus atļaujas piešķiršanas procesus un vēl vairāk sekmē tiešu līgumu slēgšanu starp ražotājiem un patērētājiem, atjaunīgās enerģijas projektus padarīs privātajiem investoriem pievilcīgākus.

2. Kā atjaunīgā enerģija un energoefektivitāte palīdzēs īstenot citas šīs priekšlikumu kopuma daļas?

Enerģija ir arī citu šodien iesniegto priekšlikumu stūrakmens. Ja minimālais nodokļu līmenis būs pielāgots energonesēju oglekļa saturam, kā ierosināts enerģijas nodokļu direktīvas pārskatītajā redakcijā, finansiāli izdevīgākas būs tīrākas degvielas, un vēl vairāk tiks stimulēta pāreja uz atjaunīgajiem energoresursiem (sk. jautājumus un atbildes). Tāpat ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas nostiprināšana attiecībā uz rūpniecību un elektroenerģijas ražošanu un jaunā emisiju tirdzniecība, kas aptvers transporta nozari un ēku apsildē izmantoto kurināmo, būs spēcīgs signāls cenu dēļ samazināt enerģijas patēriņu un palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā, rūpniecībā un transporta nozarē (sk. jautājumus un atbildes). Ar oglekļa ievedkorekcijas mehānismu oglekļa emisiju pārvirze elektroenerģijas un rūpniecības nozarē tiek risināta tā, lai stimulētu un atalgotu vērienīgu klimata un enerģētikas politiku (sk. jautājumus un atbildes). Ar enerģētikas politiku ir cieši sasaistīta arī Alternatīvo degvielu infrastruktūras regula, CO₂ emisiju standarti attiecībā uz vieglajiem automobiļiem un furgoniem un iniciatīvas ilgtspējīgu aviācijas un flotes degvielu jomā (sk. jautājumus un atbildes). Līdz gada beigām Komisija arī ierosinās pārstrādāt Ēku energoefektivitātes direktīvu un noteiks konkrētus pasākumus gāzes dekarbonizēšanai, jaunā ūdeņraža tirgus atbalstam un metāna emisiju samazināšanai.

3. Vai pārskatītā Atjaunojamo energoresursu direktīva palielinās ES un valstu līmeņa mērķrādītājus?

2019. gadā atjaunīgās enerģijas īpatsvars ES kopumā bija 19,7 % — pilnīgi pietiekami, lai līdz 2020. gadam varētu sasniegt kopīgo mērķrādītāju 20 %. Tomēr dažādās dalībvalstīs progress ir ļoti atšķirīgs (Eurostat, 2019. gads). 2018. gada Atjaunojamo energoresursu direktīvā ir izvirzīts mērķis, ka līdz 2030. gadam ES energoresursu struktūrā jābūt vismaz 32 % atjaunīgo energoresursu, un tā pamatā būs nacionālie devumi. Kad dalībvalstis 2020. gadā iesniedza nacionālos enerģētikas un klimata plānus (NEKP), šo 27 plānu kumulatīvā ietekme jau bija lielāka par šo skaitli un, pamatojoties uz paziņotajiem pasākumiem, prognozētais atjaunīgo energoresursu kopējais īpatsvars sanāk 33,1–33,7 %.

Tomēr līdz ar klimatieceru paplašināšanos — līdz 2030. gada par 55 % samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, — skaidrs, ka ES jāmērķē vēl augstāk. Šodienas priekšlikums ir ES līmeņa saistošo mērķrādītāju attiecībā uz atjaunīgajiem energoresursiem palielināt līdz 40 %. Dalībvalstīm savs devums būs jāpalielina, lai kopā sasniegtu jauno mērķrādītāju, kas pamatojas uz nacionālajos enerģētikas un klimata plānos izklāstītajiem vērienīgajiem mērķiem. 

4. Kā Atjaunojamo energoresursu direktīva veicinās atjaunīgās enerģijas izmantošanu?

Lai varētu sasniegt ES 2030. gada emisijas samazināšanas mērķrādītāju un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, ir vajadzīgi visi atjaunīgie energoresursi. Priekšlikumā nav norādīts, kādas tehnoloģijas jāizmanto, bet ir izvirzīti mērķrādītāji lielākajām ekonomikas nozarēm, kas veido enerģijas pieprasījumu.

• Tā paaugstina atjaunīgo energoresursu mērķrādītājus:
  • transporta nozarei (siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitātes samazināšana par 13 %);
  • siltumapgādei un aukstumapgādei (juridiski saistošs mērķis ik gadu obligāti palielināt par 1,1 procentpunktu valsts līmenī).
• Tā izvirza orientējošus mērķrādītājus:
  • rūpniecībai (atjaunīgās enerģijas izmantošanu ik gadu palielināt par 1,1 procentpunktu);
  • ēkām (vismaz 49 % atjaunīgās enerģijas īpatsvars).

Direktīva arī dod papildu impulsu modernajām biodegvielām un ievieš apakšmērķrādītājus attiecībā uz atjaunīgo ūdeņradi un sintētiskajām degvielām uz ūdeņraža bāzes:

• transporta nozarē (2,6 % nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām);
• rūpniecībā (50 % atjaunīgo resursu īpatsvars ūdeņraža patēriņā).

Šie mērķrādītāji ir pieskaņoti ES Ūdeņraža stratēģijas vērienīgajam plānam līdz 2030. gadam uzstādīt elektrolīzerus ar kopējo ražošanas jaudu 40 GW.

Atbilstīgi pagājušā gada ES energosistēmas integrācijas stratēģijai pārskatītā direktīva cenšas novērst šķēršļus noteiktām tehnoloģijām, kas ir būtiskas integrētākai un apritīgākai energosistēmai, tādām kā centralizētā siltumapgāde, un motivē izmantot atjaunīgo elektroenerģiju transportā un siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē, kā arī atjaunīgo ūdeņradi, kas nepieciešams grūti elektrificējamās nozarēs.

Komisija ierosina ieviest ES mēroga sertifikācijas sistēmu atjaunīgajām degvielām (arī ūdeņradim), lai palīdzētu panākt adekvātu energoresursu struktūru, ar ko izdosies īstenot ES vērienīgākās klimatieceres.

Runājot par atkrastes atjaunīgās enerģijas ieviešanu Eiropas Savienībā, tagadējā direktīvā ir ietvertas iespējas dalībvalstīm brīvprātīgi sadarboties. Priekšlikums ir paaugstināt prasības, lai nodrošinātu, ka tiek izstrādāti kopīgi izmēģinājuma projekti. Turklāt Komisija sagatavos nostādnes par atļauju izsniegšanu, kas ļaus nodrošināt pašreizējo noteikumu ātru izpildi un paraugprakses apzināšanu.

5. Kā Komisija nodrošinās, lai bioenerģija būtu ilgtspējīga?

Bioenerģija ir svarīga ES energosistēmas daļa, kas veido 12 % no kopējās energoresursu struktūras un 60 % no atjaunīgās enerģijas patēriņa. Bioenerģijas ilgtspējīga izmantošana palīdz dekarbonizēt ES ekonomiku.

Lai sasniegtu klimatneitralitāti, būs vajadzīgs vairāk atjaunīgo energoresursu, un svarīga loma joprojām būs ilgtspējīgai bioenerģijai. Tas ir īpaši svarīgi nozarēs, kurās integrētas energosistēmas kontekstā ir grūti samazināt emisijas (piemēram, lielas noslodzes transportā un rūpniecībā). Vairākām dalībvalstīm bioenerģija ir nepieciešama arī pārejai no fosilā kurināmā uz tīrākiem enerģijas avotiem.

ES bioenerģijas ilgtspējas kritēriji jau ir ievērojami pastiprināti ar 2018. gada Atjaunojamo energoresursu direktīvu, lai samazinātu risku, ka tiek ražota neilgtspējīga bioenerģija, un rūpētos, lai tā tiktu efektīvi izlietota un dotu lielus siltumnīcefekta gāzu samazinājumus. Direktīvas noteikumi papildus transporta biodegvielām skar arī biomasu un biogāzi, ko izmanto siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā. Direktīvā ir iekļauti arī īpaši biodaudzveidības un klimata aizsardzības pasākumi attiecībā uz meža biomasu, kas dod aptuveni 60 % ES bioenerģijas.

Ar šodienas priekšlikumiem ES bioenerģijas ilgtspējas kritēriji tiek pastiprināti vēl vairāk atbilstoši vērienīgākām Eiropas zaļā kursa iecerēm klimata un biodaudzveidības jomā:

• lai vēl labāk aizsargātu mežus, kuros ir liela bioloģiskā daudzveidība, priekšlikumi aizliedz koksnes biomasu enerģijas ražošanai iegūt no pirmatnējiem mežiem, kūdrājiem un mitrājiem, savukārt no mežiem ar lielu bioloģisko daudzveidību to atļauj iegūt tikai tad, ja tas nav pretrunā ar dabas aizsardzību;
• tas sīkāk precizē ilgtspējības kritērijus, kas attiecas uz mežizstrādi un augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu;
• lai līdz minimumam samazinātu kvalitatīvu apaļkoku izmantošanu enerģijas ražošanai, nevajadzīgu kropļojošu ietekmi uz biomasas izejvielu tirgu un kaitīgu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, priekšlikums sekmē biomasas izmantošanu atbilstoši tās visaugstākajai pievienotajai vērtībai ekonomikas un vides ziņā (izmantošana pēc t. s. kaskādes principa). Tas aizliedz valstu finansiālos stimulus, ar kuriem tiek atbalstīta zāģbaļķu, finiera baļķu (augstas kvalitātes koksne) un celmu un sakņu (kas ir svarīgi augsnei) izmantošana enerģijas ražošanai un ar noteiktiem nosacījumiem elektroenerģijas ražošana no meža biomasas iekārtās, kurās ražo tikai elektroenerģiju;
• jaunā deleģētajā aktā tiks noteikts, kāda prakse tiek uzskatīta par atbilstošu kaskādes principam, lai līdz minimumam samazinātu kvalitatīvu apaļkoku izmantošanu enerģijas ražošanā, pienācīgi ņemot vērā valstu specifiku. Nākotnē var tikt apsvērti turpmāki ierobežojumi attiecībā uz meža biomasas atbalsta shēmām, pamatojoties uz ziņojumu par to, vai tās ietekmē bioloģisko daudzveidību un izkropļo tirgu;
• lai sekmētu siltumnīcefekta gāzu samazināšanu, direktīva noteiks, ka visām uz biomasu balstītām siltuma un elektroenerģijas ražošanas iekārtām jāatbilst minimālajām siltumnīcefekta gāzu samazināšanas robežvērtībām. Patlaban tas attiecas tikai uz jaunām iekārtām;
• ES biomasas ilgtspējas kritēriji nākotnē būtu jāpiemēro mazākām siltuma un elektroenerģijas ražošanas iekārtām (ar 5 MW vai lielāku jaudu) atšķirībā no pašreizējās direktīvā noteiktās 20 MW robežvērtības.

Šie jaunie pasākumi papildus garantēs Eiropas Savienībā enerģijas ražošanai izmantotās meža biomasas ilgtspēju. Tie arī sekmēs, ka biomasa tiek izmantota resursu ziņā efektīvāk, līdz minimumam samazinot risku, ka augstas kvalitātes apaļkoki nenonāk izmantošanā ar augstu pievienoto vērtību, kā būvniecība vai mēbeļu ražošana.

Šodienas pakete ietver arī jauno ES mežu stratēģiju, kuras mērķis ir palielināt ES mežu platību, un tas apliecina ne tikai to, cik liela ir koku nozīme klimata sistēmā, bet arī to, cik lieli ir to sniegtie ekonomiskie un vidiskie ieguvumi. 

6. Kā Atjaunojamo energoresursu direktīva sekmē ēku dekarbonizāciju?

Ēku patērētā enerģija veido 40 % no Eiropas Savienībā izlietotās enerģijas un rada ap 36 % emisiju, kas izriet no enerģijas patēriņa. Aptuveni 80 % enerģijas patēriņa ēkās aiziet siltumapgādei un aukstumapgādei, bet pārējo paņem apgaismojums un elektroierīces, piemēram, veļas mašīnas, ledusskapji un trauku mazgājamās mašīnas. Lielākā daļa ēkās patērētās enerģijas joprojām tiek iegūta no fosilajiem kurināmajiem, t. sk. 76 % siltumapgādei un aukstumapgādei.

Tāpēc pārskatītā Atjaunojamo energoresursu direktīva atbilstoši Renovācijas viļņa stratēģijai ievieš mērķtiecīgākus pasākumus, ar kuriem paātrināt ēku siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu pāreju uz atjaunīgo enerģiju ēku modernizācijas ietvaros. Tā izvirza mērķi panākt, ka līdz 2030. gadam vismaz 49 % no ēkās izmantotās enerģijas ir no atjaunīgajiem energoresursiem. Šo mērķi var sasniegt, izmantojot tiešu elektrifikāciju (piemēram, izmantojot atjaunīgo elektroenerģiju no vēja un saules vai siltuma vai aukstuma apgādi ar siltuma sūkņiem), tiešu atjaunīgo energoresursu siltumu (piemēram, ģeotermālo un apkārtējās vides enerģiju, saules siltumenerģiju u. tml.) vai centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi, kurā var izmantot atjaunīgos energoresursus, kā arī atlikumsiltumu un atlikumaukstumu, kas rodas rūpniecības un pakalpojumu sektora procesos.

Priekšlikums nosaka par obligātu tagadējo mērķrādītāju attiecībā uz siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunīgajiem resursiem, proti, ikgadēju palielinājumu par 1,1 procentpunktiem, kopā ar papildu indikatīvajiem nacionālajiem mērķrādītājiem, pēc kuriem vadīties dalībvalstīm, kuras atpaliek. Būs plašāki pieejamie atbalsta pasākumi, t. sk. plānotas apsildes sistēmu nomaiņas shēmas vai fosilo kurināmo izmantošanas pakāpeniskas izbeigšanas shēmas ar atskaites punktiem, vietējās un reģionālās siltumapgādes plānošana un siltuma iegādes līgumi, kurus var slēgt mazu patērētāju grupas.

Pārskatītā direktīva arī gādā, lai tiktu attīstītas modernas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas, kurās izmanto enerģiju no vietējiem atjaunīgajiem energoresursiem, tādiem kā ģeotermālie, apkārtējās vides un saules siltuma avoti, un rentabli integrētu atjaunīgo elektroenerģiju, atjaunīgās gāzes un šķidro kurināmo, lai apgādātu ēkas un citus lietotājus. Lai veicinātu vajadzīgās investīcijas, priekšlikums ir centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē izmantoto atjaunīgo energoresursu gada pieauguma orientējošo mērķrādītāju paaugstināt no tagadējā 1,0 uz 2,1 procentpunktu.

7. Vai transporta nozarē būs vairāk jāizmanto atjaunīgie energoresursi?

2019. gadā atjaunīgo energoresursu īpatsvars transporta nozarē bija tikai aptuveni 9 %, un transporta radītās emisijas joprojām palielinās. Autotransportā liela loma būs elektrifikācijai, savukārt aviācijas un jūrniecības nozares dekarbonizācijā būtisks būs ūdeņradis un uz ūdeņradi balstītas sintētiskās degvielas, kā arī modernās biodegvielas. Priekšlikumā īpaša labvēlība izrādīta atjaunīgajām degvielām, kas rada vismazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju, un nosaka mērķrādītāju transporta, arī starptautiskās aviācijas un jūras transporta, degvielu emisiju intensitāti samazināt par 13 %. Tiek paaugstināts mērķis attiecībā uz modernajām biodegvielām, proti, līdz 2,2 % no transporta nozares enerģijas patēriņa, un šajā nozarē tiek ieviests 2,6 % mērķrādītājs ūdeņradim un uz ūdeņradi balstītām sintētiskajām degvielām.

Priekšlikums arī ievieš jaunus stimulus elektrotransportlīdzekļiem vajadzīgās infrastruktūras ieviešanai, jo prasa dalībvalstīm ieviest kredītmehānismu, kas palīdz šī mērķrādītāja sasniegšanā iesaistīties uzlādes punktu operatoriem. Šie pasākumi papildina ierosinātos stingrākos automašīnu CO₂ standartus, priekšlikumu pārskatīt tiesību aktus par alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstību un priekšlikumus veicināt atjaunīgo degvielu izmantošanu jūras un gaisa transportā. 

8. Kādus mērķrādītājus Komisija ir ierosinājusi ES un valstu līmenī, lai uzlabotu energoefektivitāti?

Priekšlikums ir paaugstināt ES energoefektivitātes mērķrādītājus un noteikt tos par juridiski saistošiem. Energoefektivitātes direktīva liek dalībvalstīm kopīgi nodrošināt, ka līdz 2030. gadam enerģijas patēriņš tiek samazināts vismaz par 9 %, salīdzinot ar 2020. gada atsauces scenāriju. Šis 9 % mērķrādītājs ir līdzvērtīgs 39 % un 36 % energoefektivitātes mērķrādītājiem attiecībā uz primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu, kas iekļauti klimata mērķrādītāju plānā, bet to vienkārši mēra, salīdzinot ar 2020. gadā izdarītajām atjauninātajām bāzlīnijas prognozēm. 

Jaunais mērķrādītājs atbilst maksimālajam primārās enerģijas patēriņam 1023 miljonu tonnu naftas ekvivalenta [Mtoe] apmērā un enerģijas galapatēriņam 787 Mtoe apmērā līdz 2030. gadam. Enerģijas galapatēriņš ir galalietotāju patērētā enerģija, savukārt primārās enerģijas patēriņš ietver arī enerģiju, kas tiek izmantota enerģijas ražošanai un piegādei.

Dalībvalstis palīdzēs sasniegt vispārējo ES mērķrādītāju, vadoties pēc orientējošiem nacionālajiem devumiem, kuru pamatā būs etaloni, ko veido vairāku kritēriju kombinācija un kuros būs ņemti vērā katras valsts īpašie apstākļi. To vidū ir energointensitāte, IKP uz vienu iedzīvotāju un enerģijas ietaupīšanas potenciāls papildus nemainīgām enerģijas samazināšanas normām. Ja valstis atpaliks nacionālo devumu realizēšanā, tiks aktivizēti uzlaboti nepilnību novēršanas mehānismi.

Nosakot, ciktāl sasniegts Energoefektivitātes direktīvas galvenais pamatmērķrādītājs 9 %, vērā tiks ņemts energoefektivitātes pieaugums visā tautsaimniecībā, arī tas, kas panākts, ātrāk ieviešot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, izvirzot augstākus CO₂ standartus automobiļiem un piemērojot ETS jaunām nozarēm. Turklāt priekšlikums ir gandrīz divkāršot ikgadējo enerģijas ietaupījuma pienākumu, kas jāizpilda katrai dalībvalstij atsevišķi papildus ietaupījumiem, ko tās panāk, īstenojot ES tiesību aktus. Enerģijas ietaupīšanas pienākums ir viens no galvenajiem politikas instrumentiem, ar ko nodrošināt augstāku Eiropas ekonomikas energoefektivitāti. Dalībvalstīm būs jāpanāk vēl lielāks enerģijas galapatēriņa ietaupījums — vismaz par 1,5 % gadā no 2024. līdz 2030. gadam, salīdzinot ar tagadējiem 0,8 %. Tas ir svarīgs Energoefektivitātes direktīvas instruments, kas palīdz aktīvi ietaupīt enerģiju tādās galapatēriņa nozarēs kā ēkas, rūpniecība un transports, un tāpēc sekmē vispārējā ES mērķrādītāja sasniegšanu.

9. Kāda loma energoefektivitātes veicināšanā būs publiskajam sektoram?

Publiskajam sektoram energoefektivitātes veicināšanā būs nozīmīga loma – ne tikai tāpēc, ka tas rāda priekšzīmi uzņēmumiem un iedzīvotājiem, bet arī tāpēc, ka publiskajām ēkām un pakalpojumiem tiek patērēts daudz enerģijas. Komisija lēš, ka publiskā sektora pasākumiem — izglītības, veselības un sociālajiem pakalpojumiem, sabiedriskajam transportam, ūdensapgādei un attīrīšanai un ielu apgaismojumam — ik gadus tiek patērēti 50 Mtoe, kas ir 5 % no ES enerģijas galapatēriņa. Tālab priekšlikums ietver īpašu pienākumu publiskajam sektoram ik gadus enerģijas patēriņu samazināt par 1,7 %.

Vēl dalībvalstīm ik gadus būs jārenovē vismaz 3 % no visu līmeņu valsts pārvaldei piederošo ēku kopējās platības. Publiskajām struktūrām energoefektivitātes prasības būs sistemātiski jāņem vērā arī publiskajā preču, pakalpojumu, ēku un būvdarbu iepirkumā.

Publiskajām iestādēm arī jāveicina energoefektivitātes līgumu izmantošana, it īpaši lielām nedzīvojamajām ēkām (kuru platība pārsniedz 1000 m²), kuras paredzēts renovēt. Lai likvidētu šķēršļus energoefektivitātes līgumu slēgšanai, dalībvalstīm jāizveido vienoti kontaktpunkti un konsultatīvie dienesti, kas palīdz energopakalpojumu uzņēmumiem un to klientiem sagatavot projektus un atrast vislabākos finansēšanas risinājumus. Svarīgi arī, lai energoefektivitātes profesijās strādājošajiem būtu prasmes un apmācības iespējas. Tāpēc priekšlikumā ir ietvertas stingrākas prasības gādāt, lai šīs prasmes tiktu regulāri novērtētas.

10. Kā jūs energoefektivitāti popularizēsiet patērētāju, mājokļu īpašnieku un īrnieku vidū?

Mērķtiecīgi energoefektivitātes pasākumi ir efektīvs veids, kā mazināt enerģētisko nabadzību, jo tie samazina kopējo enerģijas izlietojumu un rēķinus. Ievērojamu ietaupījumu un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabojumu var panākt, nomainot logus un izolējot sienas. Katrai dalībvalstij būs jāgarantē, ka zināma enerģijas ietaupījuma daļa ir paredzēta mazaizsargātiem patērētājiem, enerģētiskajai nabadzībai pakļautiem cilvēkiem un sociālo mājokļu iemītniekiem. Darbs, kas tiks koncentrēts uz visnelabvēlīgākajā situācijā esošo iedzīvotāju grupām, katrā valstī būs proporcionāls šajā kategorijā iekļauto iedzīvotāju īpatsvaram. Tam būs vajadzīgi drīzi un efektīvi energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, arī lai risinātu iespējamo distributīvo ietekmi, kāda var rasties, ja emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļauj ēkas.

Ēku renovācija ir augsta prioritāte ES 672,5 miljardu EUR vērtajā Atveseļošanas un noturības mehānismā, un tai ir nozīmīga vieta attiecīgajos valstu plānos. Komisija ierosina izveidot jaunu sociālo klimata fondu, kas atbalstītu ieguldījumus ēku un transporta dekarbonizēšanā un vienlaikus risinātu enerģētisko nabadzību.

Šodien vairumā gadījumu, kad ir jārenovē ēka, nav noteikumu par taisnīgu un saprātīgu izmaksu un ieguvumu sadali starp īpašniekiem un īrniekiem. Priekšlikums pastiprina dalībvalstu pienākumu novērst šķēršļus, kas pazīstami kā “pretrunīgas intereses” starp īpašniekiem, kam parasti jāmaksā par energoefektivitātes pasākumiem, un īrniekiem, kas var tieši gūt labumu no tiem.

Saskaņā ar priekšlikumu ES valstīm jāievieš patērētāju aizsardzības un informēšanas pasākumi un jāatbalsta daudzpusējs dialogs starp īpašnieku un īrnieku organizācijām, patērētāju organizācijām, atjaunīgās enerģētikas kopienām, iedzīvotāju enerģētikas kopienām un vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Šim dialogam jāvainagojas ar visiem pieņemamu pasākumu priekšlikumiem un ar vajadzīgajiem stimuliem un nostādnēm. Vēlāk šogad pārskatot Direktīvu par ēku energoefektivitāti, tiks arī izskatīta iespēja ieviest minimālos energoefektivitātes standartus, kas efektīvi risina renovāciju pretrunīgu interešu kontekstā.

Zināšanu trūkums par to, kādi var būt ieguvumi no energoefektivitātes uzlabojumiem, ir liels šķērslis investīcijām. Tāpēc priekšlikums liek dalībvalstīm izveidot vienotus kontaktpunktus, kur patērētāji varēs iegūt informāciju un palīdzību, kāpēc un kā ietaupīt enerģiju.

11. Kā enerģētikas pārkārtošanas tiks finansēta?

Lai līdz 2030. gadam varētu par 55 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, salīdzinot ar 1990. gada līmeņiem, ES ik gadu vajadzēs energosistēmā ieguldīt par aptuveni 392 miljardiem EUR vairāk nekā 2011.–2020. gada periodā. Energoefektivitātē ir viens no lielākajiem investīciju deficītiem, kas pēc aplēsēm ir aptuveni 165 miljardi EUR. Paaugstinātā klimata mērķrādītāja dēļ no 2021. līdz 2030. gadam katru gadu būs vajadzīgas šādas papildu investīcijas ēku sektorā (atjaunīgajā enerģijā un energoefektivitātē).

Lielākā daļa no vajadzīgajām investīcijām būs jāiegulda no privātiem līdzekļiem, un mēs jau redzam privāta finansējuma pieaugumu, kas balstīts tikai uz tirgus ieņēmumiem. Tomēr liela loma privāto investīciju piesaistīšanā joprojām ir publiskā sektora līdzekļiem.  Daudzgadu finanšu shēmā un iniciatīvā Next Generation EU ir jaunas un jau pastāvošas programmas, kas atbalsta enerģētikas pārkārtošanu.

Galvenais ES instruments, kas atbalstīs investīcijas enerģētikas pārkārtošanā tuvākajā nākotnē būs 672,5 miljardus EUR vērtais Atveseļošanas un noturības mehānisms, no kura vismaz 37 % jāatvēl klimatrīcībai. Daudzas dalībvalstis savu ieceri izdot ievērojamas summas par energoefektivitāti un atjaunīgajiem energoresursiem ir apstiprinājušas nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos, īpašu uzmanību pievēršot ēkām ar vissliktākajiem rādītājiem un mājsaimniecībām, kas nespēj samaksāt par enerģiju.

Papildus tam 30 % no ES daudzgadu budžeta no 2021. līdz 2027. gadam ir atvēlēts izdevumiem klimata jomā. Liela kohēzijas politikas līdzekļu daļa arī turpmāk tiks novirzīta atjaunīgajiem energoresursiem, energoefektivitātei un ēku renovācijai. Iniciatīvā InvestEU tiks mobilizētas privātā un publiskā sektora investīcijas visās ES valstīs, liekot lietā īpašus finanšu instrumentus un tehnisko palīdzību, piemēram, mehānismu ELENA.

Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kura kopējais budžets ir 17,5 miljardi EUR, mazinās sociālekonomiskās izmaksas, kas izriet no pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, arī ar investīcijām atjaunīgajos energoresursos, energoefektivitātē un ēku renovācijā, kas daudzkārtīgi atmaksāsies ar jaunām vietējām darbvietām, mazāku piesārņojumu un enerģētiskās nabadzības noturīgu samazināšanu.

Centralizēti pārvaldītām programmām, tādām kā LIFE un “Apvārsnis Eiropa”, būs īpašas finansēšanas prioritātes, kas atbalsta taisnīgu zaļo pārkārtošanos atbilstoši to vispārējiem mērķiem.

ETS priekšlikums paredz, ka visi ieņēmumi no izsolēm ES un valstu līmenī jānovirza zaļajās investīcijās, arī investīcijās energoefektivitātes pasākumos un atjaunīgajos energoresursos. Ierosinātais sociālais klimata fonds īpaši palīdzēs mazaizsargātajām mājsaimniecībām finansēt energorenovāciju un citus pasākumus, kas samazina to enerģijas patēriņu un ļauj pārkārtoties uz atjaunīgajiem energoresursiem.

Plašāka informācija

Paziņojums presei par tiesību aktu priekšlikumiem, kas pārveidos ekonomiku un sabiedrību mūsu klimata mērķrādītāju sasniegšanas nolūkā

Jaunumi tīmeklī par Energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanu (Enerģētikas ģenerāldirektorāta tīmekļa vietne)

Jaunumi tīmeklī par Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanu (Enerģētikas ģenerāldirektorāta tīmekļa vietne)

Eiropas zaļā kursa īstenošana (īpaša tīmekļa lapa) 

Eiropas zaļā kursa īstenošana (videoklipi un fotoattēli)