Jautājumi un atbildes par jaunajiem ES noteikumiem komunālo notekūdeņu attīrīšanas jomā

Kāpēc ES pārskata noteikumus par komunālo notekūdeņu attīrīšanu?

Ja komunālie notekūdeņi netiek pienācīgi savākti un attīrīti, tie ir viens no galvenajiem ūdens piesārņojuma avotiem. Pašreizējā Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva ir spēkā jau vairāk nekā 30 gadus. Kopš direktīvas pieņemšanas Eiropas upju, ezeru un jūru kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies. ES valstis ar ES finansējuma palīdzību ir izveidojušas kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Visā ES atbilstība direktīvas prasībām ir augsta: saskaņā ar direktīvas pašreizējo tvērumu 98 % notekūdeņu tiek savākti un 92 % tiek pienācīgi attīrīti.

Tomēr joprojām pastāv piesārņojums, ko pašreizējie noteikumi neaptver, un šī problēma ir jārisina, lai līdz 2050. gadam panāktu, ka vide ir brīva no piesārņojuma. Te minams piesārņojums no mazākām pilsētām, kas neietilpst direktīvas darbības jomā, un piesārņojums, ko rada nokrišņu ūdeņu pārplūde. Pašlaik direktīva neaptver arī mikropiesārņotājus, piemēram, farmaceitisko līdzekļu un kosmētikas līdzekļu atliekas. Šīs atliekas bieži atrodamas visos mūsu ūdensobjektos, un tām ir kaitīga ietekme uz dabu. Kad šie mikropiesārņotāji nonāk vidē, ir vajadzīga papildu attīrīšana, lai tos likvidētu.

Notekūdeņu attīrīšana ir viena no enerģiju visvairāk patērējošām darbības nozarēm publiskajā sektorā. Tāpēc pārskatītajā direktīvā ir noteikts arī nozares energoneitralitātes mērķrādītājs.

Visbeidzot, nesenā pieredze liecina, ka vīrusu klātbūtne notekūdeņos izsekojama ar augstu ticamību; šādi dati sniedz vērtīgu informāciju sabiedrības veselības lēmumu pieņemšanā. Lai varētu savākt vajadzīgos datus, direktīva bija jāatjaunina.

Pašreizējā direktīvas pārskatīšana ir saskaņā ar 2019. gada izvērtējuma rezultātiem un tās nolūks ir direktīvu pielāgot jaunākajām zinātnes atziņām.

 

Ko Komisija plāno sasniegt ar šo priekšlikumu?

Komunālo notekūdeņu attīrīšanas noteikumu pārskatīšanas priekšlikuma mērķis ir labāk aizsargāt Eiropas iedzīvotāju veselību un vidi. Konkrētāk, pārskatīšanas mērķis ir:

• padarīt notekūdeņu nozari energoneitrālu un pietuvināt to klimatnetralitātei, samazinot enerģijas patēriņu, izmantojot dažu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu lielākas platības saules/vēja enerģijas ražošanai, veicinot ūdens atkalizmantošanu un izmantojot dūņas biogāzes ražošanai, kas var aizstāt dabasgāzi;  
• panākt, lai rūpniecības nozare būtu atbildīga par toksisko mikropiesārņotāju apstrādi (princips “piesārņotājs maksā”), kuri nonāk vidē pēc rūpniecības ražojumu izmantošanas; te īpaši minamas kaitīgas atliekas farmācijas un kosmētikas nozares ražojumu izmantošanas rezultātā;
• uzlabot sanitārijas pieejamību publiskajās vietās 2 miljoniem visneaizsargātāko un marginalizētāko iedzīvotāju ES;
• pieprasīt veselības parametru monitoringu notekūdeņos, lai uzlabotu ES gatavību pandēmijām vai citiem būtiskiem sabiedrības veselības apdraudējumiem, kā tas pašlaik tiek darīts attiecībā uz Covid-19.

 

Kādi ir galvenie Komisijas ierosinātie pasākumi?

Pārskatīšanā ir ierosināti vairāki pasākumi, kas tiks pakāpeniski piemēroti līdz 2040. gadam.

Lai vēl vairāk samazinātu piesārņojumu, jaunie noteikumi pašreizējās direktīvas darbības jomu paplašina (pašlaik tā attiecas uz pilsētām, kurās ir vairāk nekā 2000 iedzīvotāju), lai aptvertu visas pilsētas, kurās ir vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. Jaunie noteikumi attieksies arī uz nokrišņu ūdeni un liks ES valstīm lielās pilsētās izstrādāt integrētus komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plānus (sākotnēji pilsētās ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, bet vēlāk pilsētās ar 10 000 iedzīvotāju, ja nepieciešams). Tas ne tikai samazinās organisko vielu, slāpekļa un fosfora tiešo emisiju ūdensobjektos, bet arī mazinās piedrazojumu un mikroplastmasas daudzumu, kas nonāk pilsētu noteces ūdeņos. Tā arī ievieš labāku kontroli attiecībā uz individuālām sistēmām, piemēram, septiskajām tvertnēm, stingrākus standartus attiecībā uz barības vielām un mikropiesārņotāju standartus. Jaunie noteikumi paredz arī siltumnīcefekta gāzu emisiju un mikroplastmasas monitoringu.

Lai nodrošinātu, ka notekūdeņu nozare ne tikai uzlabo ūdens kvalitāti, bet arī virzās uz klimatneitralitāti un apritīgumu, ar pārskatīšanu tiek ieviests visai nozarei saistošs energoneitralitātes mērķrādītājs dalībvalsts līmenī. Tas nozīmē, ka komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām būs ievērojami jāsamazina enerģijas patēriņš un jāražo enerģija, izmantojot atjaunīgus avotus (piemēram, izmantojot saules, vēja enerģiju un ražojot biogāzi). Tas tiks panākts, veicot energoauditus un aizstājot fosilo kurināmo ar atjaunīgajiem energoresursiem. Lai palielinātu iespējas atkārtoti izmantot dūņas un attīrītus notekūdeņus, tādējādi nodrošinot, ka vērtīgi resursi netiek zaudēti, ES valstīm būs arī jāseko līdzi rūpnieciskajam piesārņojumam tā rašanās vietā. Priekšlikums arī pilnvaro Komisiju noteikt minimālos fosfora reģenerācijas rādītājus.

Lai notekūdeņu nozarē uzlabotu pārvaldību un nodrošinātu pārredzamību starp operatoriem un sabiedrību, jaunie noteikumi nodrošinās, ka operatori publisko galvenos darbības rādītājus. Zāļu un kosmētikas ražotājiem būs jāsedz izmaksas par notekūdeņos no ražojumiem nonākošo mikropiesārņotāju atdalīšanu, tādējādi īstenojot principu “piesārņotājs maksā”.

Priekšlikuma centrālais elements ir uzlabot piekļuvi sanitārijas pakalpojumiem neaizsargātajām un marginalizētajām personām visā ES. Lai to panāktu, dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja sabiedriskās vietās izveidot sanitārijas iekārtas un tās nodrošināt bez maksas vai par zemām cenām tiem, kuriem tās visvairāk nepieciešamas.

Visbeidzot, Covid-19 krīze ir parādījusi, ka dati par vīrusu klātbūtni notekūdeņos ir ļoti uzticami, tāpēc priekšlikums ievieš veselības parametrus pandēmiju uzraudzības nolūkiem.

Ja jaunie noteikumi tiks pienācīgi īstenoti, tie līdz 2040. gadam vairākās jomās radīs pozitīvu ietekmi. Paredzams, ka visā ES tie ietaupīs gandrīz 3 miljardus eiro gadā, par 62,5 % salīdzinājumā ar 1990. gadu samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, mazinās ūdens piesārņojumu, samazinot organisko vielu, slāpekļa un fosfora daudzumu par vairāk nekā 365 000 tonnu, un par 9 % samazinās mikroplastmasas emisijas, pateicoties labākai nokrišņu ūdeņu apsaimniekošanai.

 

Kā jaunie noteikumi ietekmēs kanalizācijas pakalpojumu sniedzējus?

Kanalizācijas pakalpojumu sniedzēji arī turpmāk būs atbildīgi par komunālo notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu, monitoringu un pienācīgu novadīšanu.

Nozares pārredzamības prasību uzlabošana dos ieinteresētajām personām vairāk iespēju sadarbībai ar nozari.  

Ūdens un attīrīšanas tehnoloģiju nozare gūs tiešu labumu ne tikai no stingrākiem standartiem, bet arī no pasākumiem, kas paplašina direktīvas darbības jomu, attiecinot to arī uz mazākām aglomerācijām, optimizējot darbības un samazinot enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tas pavērs ceļu jaunām darījumdarbības iespējām, īpaši saistībā ar tādu jaunu attīrīšanas metožu izstrādi, kuras ļauj samazināt enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu.

Būs vajadzīgas papildu investīcijas, sevišķi barības vielu labākai apsaimniekošanai (gan attiecībā uz eitrofikācijas novēršanu, gan attiecībā uz atbalstu rekuperācijai un atkārtotai izmantošanai) un mikropiesārņotāju apstrādei. Tāpat būs nepieciešamas investīcijas energoneitralitātes mērķrādītāja sasniegšanai, un tās būs ienesīgas vidējā līdz ilgā termiņā, it īpaši ņemot vērā pašreizējo enerģijas cenu kraso pieaugumu.

Nav gaidāms, ka izmaiņas sadārdzinās ūdensapgādes pakalpojumus, turklāt kopumā tiek lēsts, ka ieguvumi būs daudz lielāki par izmaksām.

 

Kāpēc tiks ieviests princips “piesārņotājs maksā”?

Ar pārskatīto direktīvu tiks paplašināta ražotāju atbildība. Tas nozīmē, ka nozarei būs jāmaksā par tādu kaitīgo piesārņotāju apstrādi, kas notekūdeņos nonāk viņu ražojumu lietošanas rezultāta. Pašlaik 92 % no toksisko vielu piesārņojuma slodzes notekūdeņos rodas no farmācijas un kosmētikas nozares ražojumiem. Abu nozaru gadījumā ir pietiekami daudz pierādījumu tam, ka to ražojumi veicina mikropiesārņotāju nonākšanu notekūdeņos, bet pastāv apstrādes veidi, kas ļauj attīrīt notekūdeņus no šīm kaitīgām atliekām. Ilgtermiņā Komisija izvērtēs, vai ražotāju paplašinātas atbildības sistēmā var iekļaut citas nozares.

 

Kāpēc pārskatītajā direktīvā ir noteikta prasība par piekļuvi sanitārijai?

Saskaņā ar Eurostat datiem Eiropas Savienībā aptuveni 2 % iedzīvotāju nav piekļuves iekštelpu tualetēm ar skalojamiem klozetpodiem, bet aptuveni 10 miljoniem cilvēku joprojām nav piekļuves sanitārijas pamatpakalpojumiem. Šis piekļuves trūkums nesamērīgi skar visneaizsargātākos un marginalizētākos cilvēkus, un tas nozīmē, ka ES nespēj īstenot 6. ilgtspējīgas attīstības mērķi, kurš tiecas “visiem nodrošināt piekļuvi pienācīgai un vienlīdzīgai sanitārijai un higiēnai”. Tāpēc saskaņā ar jaunajiem noteikumiem ES valstīm ir jāapzina marginalizētās un neaizsargātās personas, kurām nav piekļuves sanitārijai, un jāveic pasākumi viņu dzīves praktiskai uzlabošanai. ES valstis tiek arī mudinātas visiem nodrošināt piekļuvi sabiedriskām tualetēm pilsētās.

 

Kā veselības parametru monitorings notekūdeņos var palīdzēt pandēmiju uzraudzībā?

Nesenā pieredze ar SARS-CoV-2 vīrusu liecina, ka tam var ar augstu uzticamību izsekot notekūdeņos, un šie dati sniedz vērtīgu informāciju pandēmijas vai citu sabiedrības veselības apdraudējumu pārvaldībai. Pārskatītā direktīva mainīs situāciju pandēmijas uzraudzības jomā. Ar to ievieš prasību ES valstīm ieviest veselības parametru monitoringu komunālajos notekūdeņos attiecībā uz SARS-CoV-2 vīrusu un tā variantiem, kā arī attiecībā uz poliomielītu un gripas vīrusiem, jauniem patogēniem, potenciāli problemātiskiem kontaminantiem un visiem citiem sabiedrības veselības parametriem, kurus valsts kompetentās iestādes uzskata par uzraudzībai būtiskiem.

 

Kā šie pārskatītie noteikumi ir saistīti ar pārskatīto virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņotāju sarakstu?

Šī pārskatīšana kopā ar pārskatīto gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņotāju sarakstu ir svarīgs solis Eiropas zaļā kursa nulles piesārņojuma ieceres īstenošanā. Abi priekšlikumi viens otru papildina.

Nosakot prasību par papildu attīrīšanu no mikropiesārņotājiem, noteikumos par notekūdeņiem ir izmantota ļoti plaša pieeja notekūdeņos nonākošo mikropiesārņotāju problēmas risināšanai. Šie noteikumi turklāt ļauj ES valstīm un to vietējām iestādēm pievērsties problēmām, ko rada citas papildu ķimikālijas, kuras tās uzskata par būtiskām. Jaunajā virszemes ūdeņu piesārņojuma direktīvā ir noteiktas papildu sliekšņvērtības viknei ķimikāliju, no kurām ne visas nāk no komunālajiem notekūdeņiem.

Pašreizējā pārskatīšana turklāt papildina priekšlikumu par pārskatīto Rūpniecisko emisiju direktīvu, jo tajā labāk aplūkota rūpniecisko notekūdeņu novadīšana publiskajās kanalizācijas sistēmās.

 

Plašāka informācija

Paziņojums presei

Faktu lapa par Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas pārskatīšanu  

Priekšlikums Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas pārskatīšanai

Jautājumi un atbildes par ES gaisa kvalitātes tiesību aktu pārskatīšanu

Jautājumi un atbildes par virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņotājiem