Jautājumi un atbildes par jaunajiem ES noteikumiem par virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojumu

Kāpēc ir svarīgi atjaunināt noteikumus par ūdens piesārņojumu?

Eiropā ir gandrīz 100 000 virszemes ūdensobjektu (ūdensteces, upes, ezeri, mitrāji un ūdenskrātuves) un 12 000 pazemes ūdensobjektu, kas ir vitāli svarīgi kā dzeramā ūdens avots, veselīgu ekosistēmu un biodaudzveidīgas dabas pamats, lauksaimnieciski un rūpnieciski resursi, transporta ceļi un neaizstājami elektroenerģijas un siltuma ražošanas līdzekļi. Kopš 2000. gadu sākuma un vidus satvaru to ilgtspējīgai apsaimniekošanai ir nodrošinājusi Ūdens pamatdirektīva kopā ar Vides kvalitātes standartu direktīvu attiecībā uz virszemes ūdeņiem un Gruntsūdeņu direktīvu attiecībā uz pazemes ūdeņiem.

Ja pazemes un virszemes ūdeņos nonāk noteikti piesārņotāji (ko dēvē arī par vielām, kas raisa bažas), piemēram, pesticīdi, mēslošanas līdzekļi, ķimikālijas un sāļi, apmērā, kas pārsniedz noteiktas sliekšņvērtības, ūdens var kļūt bīstams un nepiemērots cilvēka lietošanai vai apūdeņošanas vajadzībām. Zivju masveida bojāeja Oderas upē šovasar ilustrēja, cik svarīgi ir aizsargāt mūsu upes un tās padarīt noturīgākas, jo ekstrēmi klimatiskie apstākļi kombinācijā ar piesārņojumu var ātri novest pie biodaudzveidības kritiskajiem punktiem.

Noteikumi ir regulāri jāpielāgo, lai iestādes varētu reaģēt uz pašreizējiem un nākotnes piesārņojuma draudiem gan nacionālā, gan pārrobežu mērogā. Jauni zinātniskie pierādījumi mums palīdz labāk izprast ķīmisko vielu un to maisījumu ietekmi uz veselību un vidi.

Spēkā esošajos tiesību aktos ir uzskaitītas vairākas piesārņojošas vielas un vielu grupas, kā arī kvalitātes standarti vai sliekšņvērtības, kas ES valstīm jāievēro. Līdz šim tiesību aktos ES līmenī ir iekļautas 53 vielas, galvenokārt pesticīdi, rūpnieciskās ķimikālijas un metāli virszemes ūdeņu gadījumā un nitrāti un pesticīdu aktīvās vielas pazemes ūdeņu gadījumā. Tomēr šis piesārņotāju saraksts ir nepilnīgs, jo tajā nav iekļautas dažas potenciāli problemātiskas vielas ar būtisku negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Tajā pašā laikā dažas no joprojām uzskaitītajām vielām vidē ievērojamos daudzumos vairs nav sastopamas, savukārt citu gadījumā standarti vairs neatbilst jaunākajiem pierādījumiem.

Visbeidzot, 2019. gadā veiktajā ūdens jomas tiesību aktu atbilstības pārbaudē tika konstatēti daži citi trūkumi, kas saistīti ar ūdens piesārņojuma monitoringu un ziņošanu par to, un pašreizējais pārskatīšanas priekšlikums vairākus no šiem trūkumiem novērš.

Ko Komisija ar šo priekšlikumu vēlas panākt? 

Komisijas mērķis ir Eiropas iedzīvotājus un dabiskās ekosistēmas aizsargāt pret piesārņotāju un to maisījumu radītajiem riskiem, nosakot jaunus standartus virknei šādu vielu virszemes un pazemes ūdeņos. Ir paredzēti arī noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka standarti tiek biežāk arī ievēroti praksē.

Konkrētāk, priekšlikums paredz

• samazināt akūti toksisku un/vai noturīgu ķimikāliju koncentrāciju virszemes un pazemes ūdeņos. Ieguvumi būs, piemēram, mazāka ietekme uz vidi, cilvēka veselību, apputeksnētājiem un lauksaimniecību. Priekšlikums papildina citus pasākumus, piemēram, nesen ierosināto Ilgtspējīgas pesticīdu lietošanas regulu un priekšlikumu pārskatīt tiesību aktu par notekūdeņiem (arī to Komisija pieņem šodien);
• uzlabot okeānu, ezeru, upju, ūdensteču, estuāru un mitrāju un to sniegto pakalpojumu (piemēram, tīrs ūdens, bagātīga augsne un liela biodaudzveidība) kvalitāti;
• ierobežot vai novērst nākotnes ūdens attīrīšanas izmaksas, piesārņojumu samazinot tā avotā;
• ķīmiskā monitoringa datus padarīt vieglāk pieejamus, piekļūstamus un atkalizmantojamus, kas palīdzēs kopumā labāk novērtēt ķimikāliju drošumu;
• prasīt, lai dalībvalstu iestādes tā paša upes baseina lejteces dalībvalstis, kā arī Komisiju nekavējoties brīdinātu dabiskas izcelsmes ārkārtējiem apstākļiem vai nepārvaramas varas apstākļiem, piemēram, ārkārtējiem plūdiem, ilgu sausumu vai lieliem piesārņojuma incidentiem. Tas dos iespēju ātrāk un labāk reaģēt uz tādiem notikumiem kā Oderas upes piesārņojuma gadījums 2022. gada vasarā;
•  izstrādāt rīkus, ar ko monitorēt problemātiskus elementus (piemēram, mikroplastmasu un mikrobu rezistences gēnus), un izstrādāt rīcībpolitisko reakciju uz tiem;
• atbalstīt pieeju “viena viela — viens novērtējums”, kas paredz, ka dažādos ES tiesību aktos un rīcībpolitikās vienas un tās pašas ķimikālijas radītais risks tiek izvērtēts vienādi, lai ierobežotu regulatīvo slogu;
• ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību nodrošināt dinamiskāku un aktuālāku informāciju par ūdens resursu stāvokli.

Jaunajos noteikumos ir atzīta maisījumu kumulatīvā vai kombinētā ietekme, tā atvirzoties no pašreizējā fokusa tikai uz atsevišķām vielām. Turklāt priekšlikumā par jaunajiem noteikumiem ir ņemtas vērā piesārņojuma daudzuma sezonālās svārstības, piemēram, attiecībā uz pesticīdiem, ko lauksaimnieki izmanto stādīšanas sezonās.

Dalībvalstīm būs jāveic šo piesārņotāju klātbūtnes mazināšanas pasākumi. Tas nozīmē, ka tām jāpaplašina monitoringa programmas un jāveic pasākumi, piemēram, jāmaina rūpniecības atļaujas, jāorganizē atsevišķa zāļu savākšana, jāizstrādā noteikumi par pesticīdu lauksaimniecisko un mājsaimniecisko izmantošanu vai jāattīra sedimenti un augsne, lai novērstu ūdens piesārņojumu.

Kādi ir galvenie ieguvumi no ierosinātajiem noteikumiem?

Ieguvumi iedzīvotājiem: ierosinātie noteikumi labāk aizsargās cilvēka veselību no dažādu piesārņotāju ietekmes, piemēram, samazinot rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem. Jaunie pasākumi arī padarīs ūdens attīrīšanas finansēšanu taisnīgāku saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”. Rūpniecības un lauksaimnieku veiktie preventīvie pasākumi (piemēram, citu rūpniecisko ķimikāliju izmantošana vai to izmantošana mazākā daudzumā pirmajā gadījumā vai citu pesticīdu izmantošana vai to izmantošana mazākā daudzumā otrajā gadījumā) notekūdeņu attīrīšanas stacijām vai dzeramā ūdens ražotājiem atvieglos ūdens attīstīšanu atbilstoši juridiskajiem standartiem.

Ūdens nozarei pārskatīšana nodrošinās, ka neapstrādātais ūdens, kas jāattīra vai jāizmanto par resursu, prasīs aizvien mazāku apstrādi, tā iegrožojot saistītās izmaksas.

Kopumā ieguvumi no šo jauno noteikumu piemērošanas būs daudz lielāki nekā izmaksas: veselības aprūpes izmaksas un ūdens un dūņu attīrīšanas izmaksas saruks, un ekosistēmas būs veselīgākas. Piemēram, tiek lēsts, ka ekspozīcija PFAS Eiropā ik gadu veselības jomā izmaksā 52–84 miljardus EUR (sakarā ar tādiem veselības traucējumiem kā augsts holesterīna līmenis, ietekme uz imūnsistēmu un vēzis), savukārt diklofenaks var ietekmēt ūdensdzīvnieku un zīdītāju attīstību, augšanu un imūnsistēmu.

Kopā ar citiem ES tiesību aktiem, kas jau ir ieviesti vai plānoti saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, šī iniciatīva nesīs ievērojamus ieguvumus Eiropas sabiedrībai un videi.

Kā šie pārskatītie noteikumi ir saistīti ar pārskatīto Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu un Dzeramā ūdens direktīvu?

Priekšlikums ir pilnīgi saskanīgs ar citiem tiesību aktiem ūdens resursu jomā, kā arī citām Eiropas zaļā kursa rīcībpolitikām, kuru mērķis ir līdz 2050. gadam piesārņojumu samazināt līdz neto nulles līmenim. Attiecībā uz Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu, kuras pārskatīšanas priekšlikums ir iesniegts vienlaikus ar šo priekšlikumu, būtisks izaicinājums ir mikropiesārņotāji. Nepieciešamība tos atdalīt notekūdeņu attīrīšanas kompleksos palielina attīrīšanas izmaksas, turklāt tos atdalīt ne vienmēr ir iespējams. Tāpēc šā priekšlikuma mērķis ir emisijas samazināt to rašanās avotā, piemēram, kad valsts iestādes nosaka industriju darbības nosacījumus, izmantojot atļaujas.

Šis priekšlikums ir saskanīgs arī ar nesen pārskatīto Dzeramā ūdens direktīvu, kas stājas spēkā 2023. gadā. Tiecoties samazināt virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojumu, tiks aizsargāti vitāli svarīgi dzeramā ūdens avoti un samazinātas attīrīšanas izmaksas. Dzeramā ūdens direktīva un šis priekšlikums aptver plašu piesārņotāju klāstu, piemēram, pesticīdus, zāles un perfluoralkilvielu un polifluoralkilvielu (PFAS) grupu.

Papildinformācija

Paziņojums presei

Jautājumi un atbildes par Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas izskatīšanu

Jautājumi un atbildes par ES gaisa kvalitātes tiesību aktu pārskatīšanu

Virszemes un pazemes ūdeņu piesārņotāju faktu lapa

Pazemes un virszemes ūdeņu piesārņotāju saraksta pārskatīšanas priekšlikumi