Skip to main content
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei26 oktobris 2022Pārstāvniecība Latvijā

Jautājumi un atbildes par jaunajiem gaisa kvalitātes noteikumiem

Gaisa piesārņojums

Kāpēc ir jāmodernizē ES noteikumi par gaisa kvalitāti un kāpēc tagad?

Aptuveni 300 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu gadā un ievērojamu skaitu tādu nepārnēsājamu slimību kā astma, sirds un asinsvadu slimības un plaušu vēzis var joprojām saistīt ar gaisa piesārņojumu. Gaisa piesārņojums aizvien ir galvenais ar vidi saistītais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā. Šajā ziņā visbīstamākie piesārņotāji ir smalkās daļiņas, slāpekļa dioksīds un ozons.

Lai gan gaisa piesārņojums skar mūs visus, tas visvairāk ietekmē visneaizsargātākās un jutīgākās sabiedrības grupas: bērnus, cilvēkus ar veselības traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkus un cilvēkus, kas dzīvo sliktākos sociālekonomiskajos apstākļos, jo viņi bieži dzīvo vietās, kur gaisa piesārņojuma līmenis ir augstāks.

Turklāt gaisa piesārņojums apdraud vidi, radot paskābināšanos, eitrofikāciju un ar ozonu saistīto kaitējumu, kas posta mežus, ekosistēmas un kultūraugus. Ekosistēmas jau cieš no pārmērīgi augsta slāpekļa līmeņa ūdenī, un slāpekļa nosēdumi no gaisa rada papildu piesārņojumu. Pašlaik eitrofikācija pārsniedz kritisko slodzi divās trešdaļās ekosistēmu platību visā ES. Tas būtiski ietekmē biodaudzveidību un pakalpojumus, ko tā sniedz mums visiem. 

Gaisa kvalitātes direktīvu pēdējais atjauninājums tika veikts 2008. gadā. Kopš tā laika ir pieejami jauni zinātniski pierādījumi par gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību. Pārskatītajās PVO Gaisa kvalitātes pamatnostādnēs, kas publicētas 2021. gada septembrī, ir ieteikts ieviest stingrākus gaisa kvalitātes standartus.

Gaisa kvalitātes direktīvu izvērtēšana (atbilstības pārbaude) parādīja, ka spēkā esošās direktīvas ir palīdzējušas samazināt gaisa piesārņojumu: salīdzinājumā ar 20. gs. 90. gadiem ar gaisa piesārņojumu saistāmo priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits ir samazinājies par aptuveni 70 %. Taču gaiss Eiropā joprojām ir pārāk piesārņots un kaitē mūsu veselībai un videi.  

 

Kādas ir galvenās ierosinātās izmaiņas un kā tās uzlabos gaisa kvalitāti?

Kopā ar citām ES rīcībpolitikām ierosinātā direktīva par vairāk nekā 75 % desmit gadu laikā samazinās ar galveno gaisa piesārņotāju – smalkajām daļiņām (PM2.5) – saistīto priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu. Turklāt tā tieksies samazināt tādu slimību skaitu un smagumu, kuras izraisa vai saasina gaisa piesārņojums, piemēram, elpceļu un sirds un asinsvadu slimības. Tas jo īpaši nāks par labu visjutīgākajām un neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām.

Ar ierosināto pārskatīšanu tiks noteikti provizoriskie 2030. gada ES gaisa kvalitātes standarti, kas ir ciešāk saskaņoti ar PVO ieteikumiem, vienlaikus ES virzoties uz mērķi ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt gaisa nulles piesārņojumu sinerģijā ar centieniem panākt klimatneitralitāti. Lai to panāktu, mēs ierosinām regulāri pārskatīt gaisa kvalitātes standartus, tos atkārtoti novērtējot saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, kā arī sabiedrības un tehnoloģiju attīstību. Pirmā pārskatīšana notiks līdz 2028. gada beigām, un tās mērķis ir jo īpaši nodrošināt pilnīgu saskaņotību ar PVO ieteikumiem.

Piemēram, smalko daļiņu (PM2.5) gada robežvērtība 2030. gadā tiks samazināta par vairāk nekā pusi — no 25 µg/m³ līdz 10 µg/m³ 2030. gadā.  

Pārskatīšana nodrošinās, ka cilvēkiem, kuri cieš no gaisa piesārņojuma radītā kaitējuma veselībai, ir tiesības saņemt kompensāciju, ja tiek pārkāpti ES gaisa kvalitātes noteikumi. Turklāt šiem cilvēkiem būs tiesības uz to, lai viņus pārstāvētu nevalstiskas organizācijas, iesniedzot kolektīvu prasījumu par kaitējuma kompensēšanu. Priekšlikums ieviesīs arī lielāku skaidrību par tiesu iestāžu pieejamību, iedarbīgiem sodiem un labāku sabiedrības informēšanu par gaisa kvalitāti.

Uzlaboti noteikumi par gaisa kvalitātes monitoringu un modelēšanu ļaus rūpīgāk pārbaudīt atbilstību standartiem, arī zemākās koncentrācijās, par kurām tagad zināms, ka tās ir kaitīgas, un atbalstīs efektīvāku un iedarbīgāku rīcību standartu pārkāpumu novēršanai un risināšanai.

Ierosinātais tiesību akts labāk palīdzēs vietējām iestādēm panākt, ka gaiss ir tīrāks. Papildus jautājumam par to, kā novērst gaisa kvalitātes standartos noteikto robežlielumu pārsniegšanu, priekšlikumā ir prasīts izstrādāt preventīvus gaisa kvalitātes plānus, ja pastāv risks, ka 2030. gadā robežlielums varētu tikt pārsniegts.

Pārskatīšana arī racionalizēs un vienkāršos spēkā esošos tiesību aktus, apvienojot vienā direktīvā divas pašreizējās gaisa kvalitātes direktīvas.

Priekšlikumā netiks paredzēti konkrēti veicamie pasākumi, bet tajā tiks noteikti gaisa kvalitātes standarti, kas jāsasniedz visur. Dalībvalstis arī turpmāk būs atbildīgas par vispiemērotāko pasākumu izvēli gaisa kvalitātes standartu sasniegšanai un to pielāgošanu valsts un vietējiem apstākļiem.

 

Kādas ir gaisa piesārņojuma radītās izmaksas sabiedrībai un kādi būs pārskatīšanas ieguvumi?

Kopumā gaisa piesārņojuma ietekme sabiedrībai izmaksā aptuveni no 231 līdz 853 miljardiem euro gadā, no kuriem 8 miljardi euro tikai par zaudētajām darbdienām. Tiešā veidā tiek ietekmēta arī ES ekonomika, un kaitējums ēkām, ekosistēmām, kultūraugu ražībai un mežiem arī mērāms desmitiem miljardu gadā.

Kopumā paredzams, ka izmaksas par jauno standartu sasniegšanu saglabāsies krietni zem 0,1 % no IKP, un ieguvumi ekonomikai un sabiedrībai atsvērs šīs izmaksas vismaz septiņkārtīgi. Būtiski papildu ieguvumi no citām politikas jomām, piemēram, klimatrīcības politikas, ievērojami samazinās gaisa kvalitātes uzlabošanas izmaksas. Paredzams, ka nozares izlaide un augkopība palielināsies, taču sagaidāms, ka jauno standartu ievērošanas izmaksas laika gaitā samazināsies.

Tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam kopējie bruto ieguvumi sabiedrībai būs 42–121 miljards euro gadā salīdzinājumā ar 5,7 miljardu euro kopējām gada izmaksām, kas saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem un saistītām administratīvajām izmaksām.

 

Kā Komisija noteica 2030. gada standartus?

2030. gadam ierosināto standartu pamatā ir novērtējums par ietekmi uz veselību, tehnisko iespējamību un sociālekonomisko ietekmi. Tajos ņemts vērā ieguldījums, ko devušas saistītās spēkā esošās un jaunierosinātās rīcībpolitikas, piemēram, par klimatu, enerģiju, transportu un vidi, jo īpaši klimata pakete "Gatavi mērķrādītājam 55 %” ar pasākumiem energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas jomā, plāns “RePowerEU”, Metāna stratēģijaIlgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijaBiodaudzveidības stratēģija un stratēģija “No lauka līdz galdam”. Turklāt paredzams, ka transportlīdzekļu emisijas samazināsies līdz ar jaunu transportlīdzekļu emisiju standartu ieviešanu, attiecībā uz kuriem Komisija pašlaik strādā pie jauniem priekšlikumiem.

 

Kāda ir pārskatīšanas starptautiskā ietekme un ko ES dara, lai uzlabotu gaisa kvalitāti starptautiskā mērogā?

ES rāda piemēru – neilgi pēc PVO standartu pārskatīšanas, ES paaugstina arī savus gaisa kvalitātes standartus. ES gan ar divpusēju, gan daudzpusēju rīcību turpinās veicināt tīra gaisa politiku starptautiskā mērogā. Tas ietver kaimiņattiecību politiku, Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Gaisa konvenciju, stratēģiskās partnerības visā pasaulē un starptautiskos forumos un organizācijās, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmā (UNEP), Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā (SJO), Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmā (UNDP) un Arktikas Padomē. ES sniedz atbalstu spēju veidošanai, dalās ar zinātību un veicina stingrākus noteikumus un vērienīgākas saistības tīra gaisa jomā.

ES ir īpaši svarīga loma ANO/EEK Gaisa konvencijā, kas ir visprogresīvākais starptautiskais tiesiskais regulējums tīra gaisa jautājumos. ES un visas dalībvalstis ir Konvencijas puses, un ES ir pievienojusies visiem tās jaunākajiem protokoliem, piemēram, Gēteborgas protokolam, kurā noteiktas maksimāli pieļaujamās emisijas. 

ES teritorijā radies gaisa piesārņojums ietekmē gaisa kvalitāti arī kaimiņreģionos. Vērienīgāka Gaisa kvalitātes direktīva ne tikai nodrošinās tīrāku gaisu ES, bet arī palīdzēs samazināt gaisa piesārņojumu citos reģionos.

Pārskatīšanas vispārējie ekonomiskie ieguvumi veicinās ES ekonomikas konkurētspēju, piemēram, samazinot veselības aprūpes izmaksas, zaudēto darbdienu skaitu un kaitējumu kultūraugiem, mežiem un ēkām. Turklāt tīrāks gaiss palīdzēs padarīt Eiropas pilsētas par pievilcīgāku vietu dzīvošanai un uzņēmējdarbībai. 

 

Sīkākai uzziņai 

Paziņojums presei

Jautājumi un atbildes par jaunajiem ES noteikumiem par virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanu

Jautājumi un atbildes par Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas pārskatīšanu

Faktu lapa par ES gaisa kvalitātes tiesību aktu pārskatīšanu 

Priekšlikums par gaisa kvalitātes tiesību aktu pārskatīšanu

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
26 oktobris 2022
Autors
Pārstāvniecība Latvijā