Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2023. gada 14. jūlijsPārstāvniecība Latvijā

Jūlija pārkāpuma lietu pakete: svarīgākie lēmumi

Tiesiskums

Pārskats pa rīcībpolitikas jomām

Eiropas Komisija ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpuma lietās, proti, tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas ES tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES rīcībpolitikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā.

Tālāk izklāstīti svarīgākie Komisijas pieņemtie lēmumi, kas sagrupēti pa rīcībpolitikas jomām. Komisija arī slēdz 135 lietas, kurās problemātiskie jautājumi ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisināti un Komisijai nav pamata procedūru turpināt.

Lai par ES pārkāpuma procedūru uzzinātu vairāk, sk. visus jautājumus un atbildes. Lai uzzinātu vairāk par visiem pieņemtajiem lēmumiem, sk. pārkāpuma procedūras lēmumu reģistru.

1. Vide un zivsaimniecība

(Vairāk informācijas: Adalbert Jahnz – tālr. +32 229 53156, Célia Dejond – tālr.: +32 229 88199)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Atkritumi: Komisija aicina BULGĀRIJU piemērot principu "piesārņotājs maksā", aprēķinot atkritumu apsaimniekošanas maksu
Eiropas Komisija nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Bulgārijai (INFR(2023)2064), kas nav pareizi piemērojusi principu “piesārņotājs maksā”, kā noteikts Atkritumu pamatdirektīvā (Direktīva 2008/98/EK). Bulgārijā atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, ko maksā iedzīvotāji un uzņēmumi, ir balstītas uz īpašuma nodokļa vērtību un tajās neņem vērā tādus relevantus parametrus kā mājsaimniecības atkritumu daudzums. Lai gan Bulgārija grozīja savus tiesību aktus, lai risinātu šo jautājumu, noteikumu piemērošana tika secīgi atlikta katru gadu kopš 2015. gada. Jaunākā no Bulgārijas iestādēm saņemtā informācija liecina, ka noteikumu piemērošana varētu sākties tuvāko divu gadu laikā. Tāpēc Komisija sūta Bulgārijai oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un novērst Komisijas norādītos trūkumus. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija varētu lemt par argumentēta atzinuma izdošanu.

Gaisa kvalitāte: Komisija aicina ČEHIJU un SLOVĀKIJU atjaunināt savus valsts tiesību aktus, lai ierobežotu gaisa piesārņojumu no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām
Eiropas Komisija nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Čehijai(INFR(2023)2066) un Slovākijai (INFR(2023)2067), kas savos valsts tiesību aktos nav pareizi iestrādājusi Direktīvu par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (Direktīva (ES) 2015/2193). Šādas iekārtas izmanto dažādiem lietojumiem, tostarp elektroenerģijas ražošanai, mājokļu/dzīvojamo ēku siltumapgādei un aukstumapgādei, siltuma/tvaika ražošanai industriālajos procesos. Tās emitē sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdu un putekļus un ir nozīmīgs gaisa piesārņojuma avots. 
Eiropas zaļais kurss un tā nulles piesārņojuma iecere akcentē gaisa piesārņojuma mazināšanu, kas ir viens no galvenajiem cilvēka veselību ietekmējošajiem faktoriem. Lai sekmīgi aizsargātu cilvēka veselību un nosargātu dabisko vidi, ir ļoti svarīgi pilnībā īstenot ES tiesību aktos nostiprinātos gaisa kvalitātes standartus. Čehija un Slovākija nav pareizi transponējušas šo direktīvu savos valsts tiesību aktos par tādiem jautājumiem kā, piemēram, dažu definīciju, dažu informācijas prasību pareiza transponēšana vai emisiju robežvērtību noteikšana. 
Tāpēc Komisija šīm abām dalībvalstīm sūta oficiāla paziņojuma vēstules, dodot tām divus mēnešus laika atbildēt un novērst Komisijas norādītos trūkumus. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija varētu lemt par argumentēta atzinuma izdošanu.

Gaisa kvalitāte: Komisija aicina HORVĀTIJU iesniegt ziņojumu atbilstoši valstu emisiju samazināšanas saistību direktīvai
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Horvātijai (INFR(2023)2044), kas nav izpildījusi ES direktīvas par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu (NEC direktīva — Direktīva (ES) 2016/2284) prasību attiecībā uz emisiju ziņošanu. 
NEC direktīvā katrai dalībvalstij ir noteiktas emisiju samazināšanas saistības attiecībā uz vairākiem tādiem gaisa piesārņotājiem kā slāpekļa oksīdi (NOx), sēra dioksīds (SO2) un smalkas daļiņas (PM2,5), kas jāsasniedz par katru gadu laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam. Direktīvā prasīta valstu gaisa piesārņojuma kontroles programmas (NAPCP) izveidošana, lai izpildītu samazināšanas saistības. Turklāt dalībvalstīm būtu jāsagatavo un jāpaziņo valstu emisiju pārskati un prognozes, kā arī informatīvi pārskata ziņojumi par visiem gaisa piesārņotājiem, uz kuriem attiecas šī direktīva. Šāda informācija ir būtiska NAPCP izveidei un atjaunināšanai, kas palīdz uzlabot gaisa kvalitāti, kā arī ES ziņošanas pienākumu izpildei saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. 
Slikta gaisa kvalitāte, īpaši pilsētu teritorijās, joprojām ietekmē Eiropas iedzīvotāju veselību. Eiropas zaļais kurss un Nulles piesārņojums satur ES ieceri par nulles piesārņojumu. Lai sekmīgi aizsargātu cilvēka veselību un nosargātu dabisko vidi, ir ļoti svarīgi pilnībā īstenot ES tiesību aktos nostiprinātos gaisa kvalitātes standartus. Horvātija nav paziņojusi emisiju pārskatus, emisiju prognozes un iesniegusi informatīvo pārskata ziņojumu, kas viss bija jāizdara līdz 2023. gada marta vidum. Tāpēc Komisija sūta Horvātijai oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un novērst Komisijas norādītos trūkumus. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija varētu lemt par argumentēta atzinuma izdošanu.

Daba: Komisija aicina AUSTRIJU pareizi transponēt Dzīvotņu direktīvu Likumā par Augstā Tauerna nacionālo parku Zalcburgā
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Austrijai (INFR(2023)2045), kas nav pareizi transponējusi Dzīvotņu direktīvu (Direktīva 92/43/EEK) Likumā par Augstā Tauerna nacionālo parku Zalcburgā, kurš ir lielākā aizsargātā teritorija Alpos. Tās vissvarīgākais mērķis ir Eiropas mērogā unikālas un ar sugām bagātas kalnu ainavas saglabāšana. Ar Salzburger Nationalparkgesetz (Likums par Zalcburgas Nacionālo parku) Dzīvotņu direktīva un Putnu direktīva tiek transponēta konkrēti attiecībā uz šī nacionālā parka teritoriju, kam saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu piešķirts īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss. Nacionālajā parkā ir sastopami prioritāri dabisko dzīvotņu veidi, kuriem draud izzušana. Neraugoties uz labi dokumentētiem pierādījumiem par dabisko dzīvotņu (tostarp prioritāro dzīvotņu) būtisku pasliktināšanos pēdējos gados, Austrija nav veikusi pienācīgus pasākumus, lai risinātu šo problēmu un attiecīgi reglamentētu attiecīgās saimnieciskās darbības. Austrija nav arī pareizi transponējusi savos tiesību aktos Dzīvotņu direktīvas prasību iesniegt pienācīgai novērtēšanai jebkādu plānu vai projektu, kas nav tieši saistīts ar teritorijas pārvaldību, lai pienācīgi novērtētu tā ietekmi uz doto teritoriju, ņemot vērā tās aizsardzības mērķus. Saskaņā ar Salzburger Nationalparkgesetz daudzu veidu projektiem netiek veikta nekāda novērtēšana. Tāpēc Komisija sūta Austrijai oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un novērst Komisijas norādītos trūkumus. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija varētu lemt par argumentēta atzinuma izdošanu.

Atkritumi: Komisija aicina SLOVĀKIJU veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkritumu apsaimniekošana tiek veikta bez riska cilvēku veselībai un videi
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Slovākijai (INFR(2023)2065), kas nav izpildījusi Atkritumu pamatdirektīvā (Direktīva 2008/98/EK) noteiktos pienākumus attiecībā uz 67 pamestām atkritumu izgāztuvēm. Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstīm ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka atkritumu apsaimniekošana notiek, neapdraudot cilvēku veselību un nekaitējot videi. Tām arī jānodrošina, ka atkritumi tiek droši apglabāti un ka ikviens sākotnējais atkritumu radītājs vai cits īpašnieks pats veic atkritumu apstrādi vai nodrošina šo apstrādi. 
Eiropas zaļais kurss un tā Nulles piesārņojuma iecere aicina gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu samazināt līdz līmeņiem, kas vairs nav uzskatāmi par cilvēka veselībai un dabiskajām ekosistēmām kaitīgiem, tādējādi radot netoksisku vidi un uzlabojot kolektīvo noturību. Komisija ir saņēmusi vairākas sūdzības un kopš 2019. gada ir apspriedusi ar Slovākijas iestādēm nepieciešamību ievērot Atkritumu pamatdirektīvu attiecībā uz vienu no poligoniem — “Vrakunská cesta” izgāztuvi. Slovākija ir noteikusi, ka šīs 67 atkritumu izgāztuves ir piesārņoti objekti, kuriem nepieciešama sanācija, bet nav veikusi efektīvus pasākumus, lai ierobežotu risku cilvēku veselībai un videi. 
Tāpēc Komisija sūta Slovākijai oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un novērst Komisijas norādītos trūkumus. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija varētu lemt par argumentēta atzinuma izdošanu.

Zivsaimniecība un jūrlietas

Oficiāla paziņojuma vēstules un argumentēti atzinumi

Jūras telpiskā plānošana: Komisija aicina HORVĀTIJU un PORTUGĀLI izveidot to jūras telpiskos plānus un nosūtīt to kopijas
Eiropas Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Portugālei  (INFR(2023)2042), kas nav nodrošinājusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvas (ES) 2014/89, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru, pareizu īstenošanu. Komisija arī nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Horvātijai(INFR(2021)2225), kas nav nodrošinājusi pareizu Direktīvas (ES) 2014/89 īstenošanu. Direktīvā ir noteikta vienota pieeja ES valstu jūras teritoriju plānošanai. Jūras telpiskās plānošanas mērķis ir organizēt cilvēku darbības jūras teritorijās, lai sasniegtu dažādus ekoloģiskus, ekonomiskus un sociālus mērķus. To vidū ir ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstība, jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un veselīgu jūras ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Piekrastes ES dalībvalstīm līdz 2021. gada martam bija jāizstrādā jūras telpiskie plāni un trīs mēnešu laikā pēc to publicēšanas jāiesniedz minēto plānu kopijas Komisijai un citām attiecīgajām dalībvalstīm. Portugāle vēl nav izstrādājusi dažu tās jūras ūdeņu telpiskos plānus un nosūtījusi kopijas Komisijai. Tāpēc Komisija sūta Portugālei oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un veikt nepieciešamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par argumentēta atzinuma izdošanu. Horvātija vēl nav izstrādājusi dažu tās jūras ūdeņu telpiskos plānus un nosūtījusi kopijas Komisijai. Oficiāla paziņojuma vēstuli par šo lietu Komisija Horvātijai nosūtīja 2021. gada decembrī. Komisija neuzskatīja, ka Horvātijas atbilde uz oficiālā paziņojuma vēstuli ir pilnībā apmierinoša, un tagad ir sniegusi argumentētu atzinumu. Horvātijai ir divi mēneši, lai atbildētu uz argumentēto atzinumu un veiktu nepieciešamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par lietas nodošanu Eiropas Savienības Tiesai.

2. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Vairāk informācijas: Sonya Gospodinova, tālr. +32 229 66953; Flore Boutier - tālr.: +32 229 66043)

Oficiāla paziņojuma vēstules un argumentēti atzinumi

Profesionālo kvalifikāciju atzīšana: Komisija aicina BEĻĢIJU, VĀCIJU, KIPRU un RUMĀNIJU izpildīt ES noteikumus
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Vācijai (INFR(2023)4010), un nosūtīja argumentētu atzinumu Beļģijai (INFR(2018)2162), Kiprai (INFR(2018)2165) un Rumānijai (INFR(2018)2303), kas nav pareizi transponējušas Profesionālo kvalifikāciju Direktīvu 2005/36/EK. Šī direktīva atvieglo profesionālo mobilitāti un kvalifikāciju pārrobežu atzīšanu. Šiem ES noteikumiem ir nozīmīga loma kvalificēta darbaspēka trūkuma jautājuma risināšanā visā ES. Tas īpaši attiecas uz COVID-19 pandēmijas smagi skarto veselības aprūpi, palīdzot labāk pārvirzīt prasmīgus profesionāļus uz vietām, kur tie vajadzīgi. Vācijas gadījumā tas attiecas uz šķēršļiem vecmāšu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai. Beļģijas gadījumā tas attiecas uz nesamērīgām valodas zināšanu prasībām apmācību profesionāļiem, kuri vēlas strādāt franču kopienā, un tas būtiski ierobežo ārvalstu skolotāju darba iespējas Beļģijā. Kipras gadījumā pārkāpums attiecas uz prasību pēc dzīvesvietas Kiprā juristiem, kuri vēlas tur nodrošināt savus pakalpojumus, kaut gan ES noteikumi liedz noteikt dzīvesvietas prasības. Rumānijas gadījumā tas attiecas uz būtisku ierobežojumu veterinārārstiem nodrošināt pagaidu pakalpojumu sniegšanu no citas ES dalībvalsts, jo Rumānijas tiesību aktos prasīta iepriekšēja atļaujas saņemšana no attiecīgās profesionālās apvienības, lai varētu sniegt pagaidu pakalpojumus. Beļģijai, Vācijai, Kiprai un Rumānijai ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu sūtīt Vācijai argumentētu atzinumu vai celt prasību pret Beļģiju, Kipru un Rumāniju Eiropas Savienības Tiesā.

Pakalpojumi: Komisija aicina KIPRU, SPĀNIJU un SLOVĒNIJU atcelt ierobežojumus pakalpojumiem būvniecības un nekustamā īpašuma nozarēs
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai (INFR(2023)4009), kas nav ievērojusi ES noteikumus par pakalpojumiem un profesionālajām kvalifikācijām būvniecības nozarē. Tas attiecas uz ierobežojumiem uzņēmumiem, kas veic gāzes iekārtu uzstādīšanu un darbus saistībā ar elektrību vai gaisa kondicionēšanu un vēlas piesaistīt apakšuzņēmējus ar konkrētām kompetencēm. Komisija arī nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Kiprai (INFR(2022)2170), kas nav pareizi transponējusi Pakalpojumu direktīvu, saglabājot ierobežojumus, kas nosaka, kam var piederēt daļas nekustamā īpašuma starpnieku uzņēmumos. Turklāt Komisija nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Slovēnijai (INFR(2022)4119), kas nav atrisinājusi jautājumu par likumā fiksētiem nekustamā īpašuma aģentūru tarifiem un tādējādi pārkāpj Pakalpojumu direktīvas un Līguma noteikumus. Lai turpinātu uzlabot ES vienotā tirgus darbību, Komisijas rīcību nosaka paziņojumā “Vienotajam tirgum 30 gadi” ietvertās prioritātes. Konkrētas prioritātes ir vienotā tirgus spēkā esošo noteikumu nostiprināšana un dalībvalstu līmeņa ierobežojumu atcelšana nozaru ekosistēmās ar vislielāko ekonomiskās integrācijas potenciālu, tostarp būvniecībā un uzņēmējdarbības pakalpojumos. Kiprai, Spānijai un Slovēnijai ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem, jo pretējā gadījumā Komisija varētu nolemt sūtīt argumentētu atzinumu Spānijai vai celt prasības pret Kipru un Slovēniju Eiropas Savienības Tiesā.

Argumentēti atzinumi

Iepirkums un koncesijas līgumi: Komisija mudina NĪDERLANDI ievērot ES noteikumus
Eiropas Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Nīderlandei (INFR(2022)2054) par publiskā iepirkuma noteikumu transponēšanu sabiedrisko pakalpojumu nozarē (Direktīva 2014/25/ES) un saistībā ar pasta pakalpojumu koncesijām (Direktīva 2014/23/ES). Komisija uzskata, ka pasta pakalpojumiem vajadzēja būt iekļautiem Nīderlandes īstenošanas tiesību aktu darbības jomā. Nīderlandes izmantotā īpašo un ekskluzīvo tiesību definīcija atšķiras no abās direktīvās izmantotās, jo no tās darbības jomas var izslēgt subjektus, kuriem ir pienākums piemērot ES publiskā iepirkuma tiesību aktus. Komisija nosūtīja Nīderlandei vēstuli, un tai ir divi mēneši, lai atbildētu un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par lietas nodošanu Eiropas Savienības Tiesai.

Energoprodukti: Komisija aicina UNGĀRIJU atcelt ar energoproduktiem saistītus eksporta ierobežojumus
Eiropas Komisija šodien nolēma sūtīt Ungārijai argumentētu atzinumu (INFR(2022)4108) ar prasību Ungārijas iestādēm nodrošināt savu valsts noteikumu par elektroenerģijas nozarei paredzētiem koksnes un ogļu izstrādājumiem atbilstību ES tiesību aktiem. Ungārijas pasākumi ievieš iepriekšējas paziņošanas shēmas, kas iestādēm ļauj bloķēt energonesēju eksportu. Komisija uzskata, ka pasākumi ir pielīdzināmi kvantitatīvam eksporta ierobežojumam iekšējā tirgū un tādējādi pārkāpj Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 35. pantu. Ungārija ir pārkāpusi arī Vienotā tirgus pārredzamības direktīvā (Direktīva (ES) 2015/1535) noteikto bezdarbības laikposmu, pieņemot minētos pasākumus pēc paziņošanas, nedodot citām dalībvalstīm un Komisijai iespēju sniegt atsauksmes par šiem pasākumiem. Turklāt šis ierobežojums, kas attiecas arī uz eksportu no Ungārijas uz trešām valstīm, ietekmē tirdzniecību ar trešām valstīm. Ungārijai tagad ir divi mēneši, lai veiktu vajadzīgos pasākumus, kas apmierina argumentētā atzinuma prasības. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par prasības celšanu pret Ungāriju Eiropas Savienības Tiesā.

Publiskais iepirkums: Komisija mudina BULGĀRIJU ievērot publiskā iepirkuma un koncesiju noteikumus
Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Bulgārijai (INFR(2018)2268) par tās valsts tiesību aktu neatbilstību publiskā iepirkuma noteikumiem (Direktīva 2014/24/ES). Bulgārijas tiesību aktos ir noteikti divi izņēmumi attiecībā uz publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu, proti, attiecībā uz noteiktām zālēm un traucējošu inženiertehnisko iekārtu būvniecību un uzturēšanu, lai aizsargātu valsts robežu. Lai gan kopš pārkāpuma procedūras sākšanas 2019. gadā Bulgārija ir atrisinājusi lielāko daļu neatbilstības jautājumu, Bulgārija to nav izdarījusi attiecībā uz iepriekš minētajiem izņēmumiem. Bulgārijai ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par prasības celšanu pret Bulgāriju Eiropas Savienības Tiesā.

Tiesai nodotās lietas

Profesionālo kvalifikāciju atzīšana: Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret KIPRU un MALTU par profesionālo kvalifikāciju atzīšanas noteikumu nepareizu transponēšanu
Eiropas Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Kipru(INFR(2017)4086) un Maltu (INFR(2018)2299) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanas ES noteikumu (Direktīva 2005/36/EK, grozīta ar Direktīvu 2013/55/ES) nepareizu transponēšanu. Pašreizējie valstu noteikumi rada nepamatotus šķēršļus profesionālo kvalifikāciju pārrobežu atzīšanai un tādējādi kavē profesionālo mobilitāti. ES noteikumi ir palīdzējuši izveidot mūsdienīgu sistēmu profesionālo kvalifikāciju un pieredzes atzīšanai visā ES. Tie atvieglo profesionāļu iespējas nodrošināt savus pakalpojumus dažādās dalībvalstīs, garantējot patērētāju un iedzīvotāju aizsardzību augstākā līmenī. Komisija uzskata, ka Kipras tiesību akti nosaka nepamatotus priekšnosacījumus inženieru un arhitektu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai un pilnībā nenodrošina arhitektu automātisku atzīšanu. Visbeidzot, Maltas tiesību aktos ir noteiktas papildu apmācības un valodas prasības mediķu un vidējā medicīniskā personāla profesijām. Turklāt tas nosaka pārmērīgas procesuālās un dokumentācijas prasības veterinārārstiem, kuri vēlas sniegt pagaidu pakalpojumus Maltā. Tā kā Komisija uzskata, ka Kipra un Malta joprojām pārkāpj ES noteikumus, tā ir nolēmusi celt attiecīgas prasības Eiropas Savienības Tiesā. Ar paziņojumu presei var iepazīties šeit.

Pakalpojumi: Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret POLIJU par aptieku un to darbības reklamēšanas aizliegumu
Eiropas Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Poliju (INFR(2018)4028) par aptieku un to darbības reklamēšanas aizliegumu Polijas Farmācijas likumā. Saskaņā ar Polijas tiesību aktiem aptiekas var sniegt sabiedrībai tikai ierobežotu informāciju par savu atrašanās vietu un darba laiku. Līdz ar to tās nevar izmantot internetu vai citus elektroniskus un neelektroniskus līdzekļus komerciālai saziņai. Komisija uzskata, ka pašlaik saistošais Polijas tiesību akts ir pretrunā E-komercijas direktīvai, kā arī LESD 49. pantam un 56. pantam, jo pilnīgs aizliegums nav pamatots un nav samērīgs ar sabiedrības veselības interesēm. Tā kā Komisija uzskata, ka Polija joprojām pārkāpj ES noteikumus, tā ir nolēmusi nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai. Ar paziņojumu presei var iepazīties šeit.

Būvmateriāli: Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret UNGĀRIJU par pārkāpumiem attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību
Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Ungāriju (INFR(2022)4009) attiecībā uz noteikumiem, kas ievieš fiksētas būvmateriālu (smilts, grants, cementa) cenas, apjomīgas soda naudas maksāšanu par šo fiksēto cenu neievērošanu un pienākumu ražot būvmateriālus un izejmateriālus būvniecības nozarei. Komisija uzskata, ka šie valsts pasākumi nav ne pamatoti, ne samērīgi un tāpēc neatbilst LESD 49. pantā noteiktajai brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Turklāt pasākums, ar ko nosaka fiksētas cenas un soda naudas maksāšanu, nav paziņots saskaņā ar ES Vienotā tirgus pārredzamības direktīvu, kas dalībvalstīm nosaka pienākumu paziņot tehnisku noteikumu projektus. Tā kā Komisija uzskata, ka Ungārija pārkāpj ES noteikumus, tā ir nolēmusi nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai. Ar paziņojumu presei var iepazīties šeit.

3. Migrācija, iekšlietas un drošības savienība

(Vairāk informācijas: Christian Wigand, tālr. +32 229 62253; Andrea Masini – tālr.: +32 2 299 15 19; Fiorella Belciu – tālr.: +32 2 299 37 34)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Migrantu kontrabanda: Komisija aicina UNGĀRIJU saskaņot tās tiesību aktus ar ES Veicinātāju paketi
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai (INFR(2023)2095), kas nav izpildījusi ar Padomes Direktīvu 2002/90/EK uzliktos pienākumus noteikt iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas par neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās ES atbalstīšanu (t.i., migrantu kontrabandu) un pienākumus, ko uzliek Padomes Pamatlēmums (2002/946/TI), kas satur noteikumus par kriminālsodiem, ko piemēro par šādiem likumpārkāpumiem. Ungārijā 2023. gada aprīlī tika pieņemts valdības dekrēts, kas nodrošina ar kontrabandu saistītu likumpārkāpumu brīvības atņemšanas sodu vispārīgu konversiju par “apcietinājumu reintegrācijas nolūkā”. Tajā noteikts, ka notiesātie tiek atbrīvoti pat tad, ja izcietuši tikai nelielu daļu no piespriestā soda. Šīm personām tad ir jāpamet Ungārijas teritorija 72 stundu laikā, lai izciestu “apcietinājumu reintegrācijas nolūkā” valstī, kur iepriekš bijusi parastā dzīvesvieta vai valstspiederība. Valdības dekrēts nesatur noteikumus par šā “apcietinājuma reintegrācijas nolūkā” pārraudzības vai izpildes nodrošināšanu ārpus Ungārijas. Komisija uzskata, ka šādas saīsinātas sankcijas, ko piemēro personām, kuras notiesātas par kontrabandas likumpārkāpumiem, nav ne iedarbīgas, ne atturošas neatkarīgi no konkrēto lietu apstākļiem. Tādēļ tiek sūtīta oficiāla paziņojuma vēstule. Ungārijai tagad ir divi mēneši atbildes sniegšanai un Komisijas konstatēto nepilnību novēršanai. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija varētu lemt par argumentēta atzinuma izdošanu.

Cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju: Komisija aicina ČEHIJU, UNGĀRIJU, POLIJU, SLOVĒNIJU un SOMIJU pilnībā transponēt ES noteikumus par kriminālatbildības noteikšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju
Eiropas Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Čehijai (INFR(2023)2068), Ungārijai (INFR(2023)2070), Polijai (INFR(2023)2072), Slovēnijai (INFR(2023)2073) un Somijai (INFR(2023)2069), kas savos valsts tiesību aktos nav pilnībā transponējušas Direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām (Direktīva (ES) 2018/1673). Lai atvieglotu policijas un tiesu iestāžu sadarbību starp ES valstīm un nepieļautu to, ka noziedznieki izmanto iecietīgākas tiesību sistēmas, šīs direktīvas noteikumi definē noziedzīgus nodarījumus un sankcijas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā. Tie nosaka kriminālatbildību par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja tā veikta ar nodomu un apzinoties, ka attiecīgie līdzekļi ir iegūti noziedzīgās darbībās. Komisija uzskata, ka Čehija, Ungārija, Polija, Slovēnija un Somija savos tiesību aktos nav transponējušas visus direktīvā noteiktos pasākumus, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas nodarījumiem. Šīm piecām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši, lai veiktu nepieciešamos pasākumus Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija varētu lemt par argumentēta atzinuma izdošanu.

Argumentēts atzinums un papildu oficiāla paziņojuma vēstule

Cīņa ar terorismu: Komisija aicina VĀCIJU un SLOVĒNIJU nodrošināt ES īstenošanas noteikumu par terorisma apkarošanu pareizu transponēšanu
Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Vācijai (INFR(2021)2045) un argumentētu atzinumu Slovēnijai (INFR(2021)2153), jo to valsts tiesību aktos nav pilnībā transponēti ES noteikumi par terorisma apkarošanu (Direktīva (ES) 2017/541). Šī direktīva ir ES Terorisma apkarošanas programmas stūrakmens. Tā satur noteikumus, kas nosaka kriminālatbildību un sankcijas par tādiem nodarījumiem saistībā ar terorismu kā ceļošana uz ārvalstīm nolūkā izdarīt teroristisku nodarījumu, atgriešanās ES vai pārvietošanās ES robežās šādu darbību veikšanai, apmācības teroristiskā nolūkā un terorisma finansēšana. Šajos noteikumos ir arī īpaši nosacījumi par terorismā cietušajiem, lai nodrošinātu viņiem piekļuvi uzticamam padomam, kā arī profesionāliem un specializētiem atbalsta pakalpojumiem. Direktīva dalībvalstīm bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2018. gada 8. septembrim. Komisija 2021. gada jūnijā nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli Vācijai un 2021. gada oktobrī — Slovēnijai. Pēc atbildēm Komisija konstatēja, ka Vācija savos tiesību aktos nav pareizi transponējusi konkrētus noteikumus par kriminālatbildības noteikšanu par teroristu nodarījumu, savukārt Slovēnija nav pilnībā kliedējusi visas bažas, ko Komisija pauda savā oficiālā paziņojuma vēstulē. Vācijai un Slovēnijai tagad ir divi mēneši, lai veiktu nepieciešamos pasākumus Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt sūtīt Vācijai argumentētu atzinumu un celt prasību pret Slovēniju Eiropas Savienības Tiesā.

Tiesai nodotā lieta

Šaujamieroči: Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret ZVIEDRIJU par to, ka tā nav transponējusi ES noteikumus
Eiropas Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Zviedriju (INFR(2020)0255) par to, ka tā nav pilnībā transponējusi ES noteikumus par trauksmes un signālieroču tehniskajām specifikācijām. Komisijas Īstenošanas direktīvā (ES) 2019/68 noteiktas šaujamieroču un to būtisko sastāvdaļu unikālā marķējuma tehniskās specifikācijas atbilstoši kodificētajai Šaujamieroču direktīvai (Direktīva (ES) 2021/555). Zviedrija direktīvu nav pilnībā transponējusi līdz 2020. gada 17. janvārim, kā tas bija prasīts. Nepilnīga transponēšana no Zviedrijas puses apdraud direktīvas mērķi uzlabot sabiedrisko drošību visā Savienībā. Komisija 2020. gada maijā sāka pārkāpuma procedūru pret Zviedriju, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli, kam 2022. gada februārī sekoja argumentēts atzinums. Zviedrijas iestāžu Komisijai paziņotais likumprojekts, kura mērķis ir transponēt Komisijas īstenošanas direktīvu, līdz šim nav pieņemts. Tādēļ Komisija nolēma nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai. Vairāk informācijas ir mūsu paziņojumā presei.

4. Tieslietas

(Vairāk informācijas: Christian Wigand, tālr. +32 229 62253; Yuliya Matsyk, tālr. +32 2 291 31 73; Cristina Torres Castillo – tālr. +32 229 90679)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Procesuālās tiesības: Komisija aicina IGAUNIJU, LIETUVU un SLOVĒNIJU pilnībā transponēt ES noteikumus par procesuālajām garantijām bērniem kriminālprocesā.
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Igaunijai (INFR(2023)2076), Lietuvai (INFR(2023)2074) un Slovēnijai (INFR(2023)2075), kas savos valsts tiesību aktos nav pilnībā transponējušas Direktīvu par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā (Direktīva (ES) 2016/800). Šī direktīva ir daļa no ES visaptverošās stratēģijas garantēt kopīgu standartu minimumu attiecībā uz aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesībām uz taisnīgu tiesu visā ES. Piemēram, tā garantē bērnu tiesības uz individuālu izvērtējumu, specifisku attieksmi brīvības atņemšanas gadījumā (kā nošķiršanu no pieaugušajiem apcietinājumā un piekļuvi apmācībai un izglītībai) un to, ka procesa laikā viņus pavada persona, kam ir vecāku atbildība. Komisija uzskata, ka Igaunija, Lietuva un Slovēnija nav transponējušas direktīvas prasības attiecībā uz bērnu tiesībām uz informāciju par savām tiesībām un attiecībā uz atsauces uz direktīvu iekļaušanu transponēšanas pasākumu pieņemšanā vai saistībā ar to. Tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem skaidrību par to, kā viņu tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem tiek transponētas dalībvalstu tiesību sistēmās. Turklāt Igaunija un Slovēnija nav pilnībā transponējušas vairākus citus noteikumus, jo īpaši noteikumu, kas garantē tiesības uz medicīnisku izmeklēšanu, specifisku ārstēšanu brīvības atņemšanas laikā un to tiesībaizsardzības, tiesu un citu ieinteresēto personu apmācību, kuras kontaktējas ar bērniem kriminālprocesā. Lietuva nav pilnībā transponējusi tiesības uz individuālu izvērtējumu. Tāpēc Komisija šodien nolēma sūtīt šīm trijām dalībvalstīm oficiāla paziņojuma vēstules. Igaunijai, Lietuvai un Slovēnijai tagad ir divi mēneši, lai veiktu nepieciešamos pasākumus Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.

Brīva pārvietošanās: Komisija aicina BULGĀRIJU, GRIEĶIJU un PORTUGĀLI ievērot ES noteikumus par personas apliecībām un uzturēšanās dokumentiem
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Bulgārijai (INFR (2023)2001), Grieķijai (INFR(2023)2003) un Portugālei (INFR(2023)2002), kas neievēro ES noteikumus par personas apliecībām un uzturēšanās dokumentiem, ko izdod ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem (Regula (ES) 2019/1157). Šo noteikumu mērķis ir atvieglot brīvu pārvietošanos ES, pastiprinot personas apliecību un uzturēšanās dokumentu drošības un formāta standartus. Komisija uzskata, ka šīs trīs dalībvalstis neizsniedz personas apliecības vai uzturēšanās dokumentus formātā, kas atbilst regulai, kuru sāka piemērot 2021. gada augustā. Bulgārijas gadījumā tas attiecas uz personas apliecībām, ES pilsoņiem izdotiem uzturēšanās dokumentiem un uzturēšanās atļaujām, kas izsniegtas ģimenes locekļiem, kuri nav ES pilsoņi. Grieķijas gadījumā tas attiecas uz personas apliecībām. Portugāles gadījumā tas attiecas uz personas apliecībām un uzturēšanās dokumentiem, kas izsniegti ES pilsoņiem. Bulgārijai, Grieķijai un Portugālei tagad ir divi mēneši, lai veiktu nepieciešamos pasākumus Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.

Procesuālās tiesības: Komisija aicina BEĻĢIJU, UNGĀRIJU, ITĀLIJU, IGAUNIJU, AUSTRIJU un ZVIEDRIJU savos valsts tiesību aktos pareizi iekļaut ES noteikumus par tiesībām uz advokāta palīdzību un sazināties apcietināšanas gadījumā.
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai (INFR(2023)2006), Austrijai (INFR(2023)2009) un Zviedrijai (INFR(2023)2005), un sūtīt argumentētu atzinumu Beļģijai (INFR(2021)2106), Ungārijai (INFR(2021)2137) un Igaunijai (INFR(2021)2135), kas nav pareizi transponējušas Direktīvu par tiesībām uz advokāta palīdzību un sazināties apcietināšanas gadījumā (Direktīva 2013/48/ES). Šīs direktīvas mērķis ir aizdomās turētajām un apsūdzētajām personām kriminālprocesā, kā arī personām, uz kurām attiecas Eiropas apcietināšanas orderis (EAO), nodrošināt advokāta palīdzību jau agrīnā procesa stadijā; un nodrošināt, ka personas, kurām atņemta brīvība, par to var informēt tādas trešās personas kā darba devējus vai ģimenes locekļus, kā arī konsulārās iestādes, un sazināties ar tām. Komisija uzskata, ka daži sešu dalībvalstu paziņotie valsts transponēšanas pasākumi neatbilst direktīvas prasībām, tostarp par advokāta efektīvu līdzdalību nopratināšanas laikā (Beļģija un Itālija), par iespējamām atkāpēm no tiesībām uz advokāta palīdzību, pamatojoties uz ģeogrāfisko attālumu vai izmeklēšanas vajadzībām (Beļģija, Ungārija, Itālija, Austrija), attiecībā uz noteikumiem par trešās personas informēšanu brīvības atņemšanas gadījumos (Itālija) un atkāpēm no šīm tiesībām (Igaunija un Zviedrija), attiecībā uz noteikumiem par to, kā informēt personu, kam ir vecāku atbildība, vai citu atbilstošu pilngadīgu personu, ja bērniem ir atņemta brīvība (Itālija un Austrija), par atteikšanos no tiesībām uz advokāta palīdzību (Ungārija, Austrija, Zviedrija) un attiecībā uz noteikumiem, kas piemērojami EAO procesā (Igaunija). Beļģijai, Ungārijai, Itālijai, Igaunijai, Austrijai un Zviedrijai tagad ir divi mēneši, lai veiktu nepieciešamos pasākumus Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Ja Itālija, Austrija vai Zviedrija nesniegs apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt turpināt pārkāpuma procedūru un nosūtīt argumentētu atzinumu. Komisija 2021. gada septembrī un 2021. gada novembrī nosūtīja Beļģijai, Igaunijai un Ungārijai oficiāla paziņojuma vēstules. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var celt prasību pret Beļģiju, Igauniju un Ungāriju Eiropas Savienības Tiesā.

Eiropas apcietināšanas orderis: Komisija mudina BEĻĢIJU, BULGĀRIJU, POLIJU, SLOVĀKIJU un SOMIJU izpildīt pamatlēmuma prasības
Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Beļģijai (INFR(2021)2002), Polijai (INFR(2020)2308) un Somijai (INFR(2021)2110), kas nav nodrošinājušas atbilstību pamatlēmumam par Eiropas apcietināšanas orderi (EAO) un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (Padomes Pamatlēmums 2002/584/JHA). Turklāt Komisija nolēma sūtīt argumentētus atzinumus Bulgārijai (INFR(2021)2262) un Slovākijai (INFR(2021)2240). Komisija var nolemt sūtīt papildu oficiāla paziņojuma vēstuli, ja dalībvalstu atbildēs paziņotie pasākumi nepilnīgi īsteno Pamatlēmuma noteikumus. EAO ir vienkāršota pieprasītās personas pārrobežu juridiska nodošanas procedūra ar mērķi veikt kriminālvajāšanu, izpildīt brīvības atņemšanas sodu vai aizturēšanas rīkojumu. EAO darbojas kopš 2004. gada 1. janvāra, un tas ir aizstājis garās izdošanas procedūras, kuras pastāvēja starp ES dalībvalstīm. Komisija 2022. gada februārī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli Bulgārijai un 2021. gada decembrī — Slovākijai. Pēc atbildēm Komisija secināja, ka Bulgārija nav pareizi transponējusi noteikumus par neizpildīšanas obligāto pamatu, efektīvu pārskatīšanu tiesā pirms nodošanas un humānu iemeslu jēdzienu nodošanas atlikšanai. Savukārt Slovākija nav pilnībā transponējusi noteikumu par spriedumiem, kuros notiesātā persona personīgi nepiedalījās lietas izskatīšanā tiesā, un nav pareizi transponējusi pienākumu izpildīt EAO, obligātos atteikuma iemeslus, termiņus lēmuma pieņemšanai par EAO izpildi un noteikumu par tranzītu. Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli Beļģijai 2021. gada jūnijā, Polijai — 2020. gada decembrī un Somijai — 2021. gada septembrī. Pēc atbildēm Komisija secināja, ka visas trīs dalībvalstis nav pareizi transponējušas pieprasītās personas pagaidu pārsūtīšanu, gaidot lēmumu par nodošanu. Turklāt Beļģija un Polija nepareizi transponēja nosacījumus pieprasītās personas uzklausīšanai, gaidot lēmumu par nodošanu, un Polija – noteikumus, kas saistīti ar spriedumiem, kuros notiesātā persona personīgi nepiedalījās lietas izskatīšanā tiesā, un konkurējošām starptautiskām saistībām. Beļģijai, Bulgārijai, Polijai, Slovākijai un Somijai tagad ir divi mēneši Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu nolemt sūtīt Beļģijai, Polijai un Somijai argumentētu atzinumu un celt prasību pret Bulgāriju un Slovākiju Eiropas Savienības Tiesā.

Argumentēti atzinumi

Patērētāju tiesību aizsardzība: Komisija aicina IGAUNIJU, ĪRIJU, KIPRU, LATVIJU, LUKSEMBURGU un POLIJU transponēt noteikumus par pārstāvības prasībām
Eiropas Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Igaunijai, (INFR(2023)0011Īrijai (INFR(2023)0021), Kiprai (INFR(2023)0005), Latvijai (INFR(2023)0027Luksemburgai (INFR(2023)0025) un Polijai (INFR(2023)0030), kas nav transponējušas Pārstāvības prasību direktīvā (Direktīva (ES) 2020/1828) noteiktos ES noteikumus. Direktīvā ir prasība dalībvalstīm ļaut izraudzītajām patērētāju organizācijām un valsts iestādēm patērētāju vārdā celt prasību tiesā pret tirgotāju nelikumīgu praksi. Patērētāji, kuriem nelikumīgas komercprakses dēļ nodarīts kaitējums, var prasīt tādu atlīdzinājumu kā kompensācija, nomaiņa vai remonts. Komisija 2023. gada janvārī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules 24 dalībvalstīm par to, ka tās līdz noteiktajam termiņam — 2022. gada 25. decembrim — nepaziņoja valsts pasākumus, ar kuriem pilnībā transponē direktīvu. Pēc informācijas apmaiņas ar šīm dalībvalstīm un to atbilžu rūpīgas analīzes Komisija secināja, ka Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga un Polija nav sniegušas pietiekamu informāciju par direktīvas transponēšanas pasākumiem. Šīm sešām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt celt prasību pret šīm dalībvalstīm Eiropas Savienības Tiesā.

Eiropas Piekļūstamības akts: Komisija aicina BULGĀRIJU, ĪRIJU, KIPRU, NĪDERLANDI un POLIJU transponēt Direktīvu par produktu un pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti
Eiropas Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Bulgārijai, (INFR(2022)0290Īrijai (INFR(2022)0309), Kiprai(INFR(2022)0291), Nīderlandei (INFR(2022)0315) un Polijai (INFR(2022)0317), kas savos valsts tiesību aktos nav transponējušas ES noteikumus par produktu un pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti (Direktīva (ES) 2019/882). Eiropas Piekļūstamības aktā ir noteikts, ka tādiem galvenajiem ražojumiem un pakalpojumiem kā tālruņi, datori, e-grāmatas, banku pakalpojumi un elektroniskie sakari ir jābūt piekļūstamiem personām ar invaliditāti. Tas palīdzēs aktivizēt personu ar invaliditāti dalību sabiedrības dzīvē, arī izglītībā un nodarbinātībā, kā arī dos viņiem vairāk patstāvības un pārvietošanās iespēju; personas ar invaliditāti ir vismaz 87 miljoni Eiropas iedzīvotāju. Uzņēmumiem un dienestiem jānodrošina, ka līdz 2025. gadam tie ir panākuši atbilstību kopīgo ES piekļūstamības prasību kopumam. Komisija 2022. gada jūlijā nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules 24 dalībvalstīm un 2023. gada aprīlī — vēl trim dalībvalstīm par to, ka tās nebija paziņojušas pasākumus, ar kuriem pilnībā transponē direktīvu. Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētus atzinumus Bulgārijai, Īrijai, Kiprai, Nīderlandei un Polijai par to, ka tās nav paziņojušas savus transponēšanas pasākumus. Šīm piecām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši atbildes sniegšanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par prasības celšanu pret šīm dalībvalstīm Eiropas Savienības Tiesā.

5. Enerģētika un klimats

(Vairāk informācijas: Tim McPhie, tālr. +32 229 58602; Giulia Bedini, tālr. +32 229 58661)

Oficiāla paziņojuma vēstule

Aizsardzība pret starojumu Komisija aicina ZVIEDRIJU pareizi transponēt Euratom Drošības pamatstandartu direktīvu
Eiropas Komisija nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Zviedrijai (INFR(2023)2085), kas nav pareizi transponējusi pārskatīto Drošības pamatstandartu direktīvu (Padomes Direktīva 2013/59/Euratom). Direktīva, kura modernizē un konsolidē ES tiesību aktus par aizsardzību pret starojumu, nosaka drošības pamatstandartus iedzīvotāju, darbinieku un pacientu veselības aizsardzībai pret apdraudējumu, ko rada jonizējošais starojums. Tajā ir arī noteikumi par gatavību ārkārtas situācijai un reaģēšanu tādā situācijā, kas tika pastiprināti pēc Fukušimas kodolavārijas. Komisija konstatēja, ka Zviedrijas transponēšanas pasākumi nav pareizi transponējuši dažas direktīvas daļas, tostarp noteikumus par esošo apstarošanas situāciju pārvaldību, apstarojuma dozu noteikšanu iedzīvotājiem, piemērojot atļautās prakses, cilvēkresursu un finanšu resursu iedalīšanu pretradiācijas aizsardzības iestādei, augstas aktivitātes slēgtu starojuma avotu nodošanas licencēšanu un monitoringu un nacionālo ārkārtas situāciju pārvaldības sistēmu. Zviedrijai tagad ir divi mēneši atbildes sniegšanai un Komisijas konstatēto nepilnību novēršanai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu nolemt sūtīt Zviedrijai argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītāji Komisija aicina HORVĀTIJU, UNGĀRIJU un RUMĀNIJU iesniegt ziņojumus par 2020. gada mērķrādītāju sasniegšanu
Eiropas Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētus atzinumus Horvātijai (INFR(2022)2164), Ungārijai (INFR(2022)2165) un Rumānijai (INFR(2022)2166) par ziņošanas pienākuma neizpildi atbilstoši Regulai (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību. Konkrēti, Komisija aicina Horvātiju šim nolūkam izveidotā e-platformā pilnībā ziņot par energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara 2020. gada mērķrādītāju sasniegšanu. Tā arī aicina Ungāriju un Rumāniju pilnībā ziņot par savu energoefektivitātes 2020. gada mērķrādītāju sasniegšanu. Pārvaldības regulā ir noteikta prasība dalībvalstīm līdz 2022. gada 30. aprīlim paziņot Komisijai par 2020. gada energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanu, kas noteikti Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti. Pārvaldības regulā arī noteikts, ka dalībvalstīm līdz tam pašam termiņam ir jāpaziņo par saviem mērķrādītājiem attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru 2020. gadā, kā noteikts Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamajiem energoresursiem.
Komisija šīm trim dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules 2023. gada janvārī. Līdz šim, neraugoties uz daļēju progresu, tās nav iesniegušas pilnīgus ziņojumus, kā prasīts regulā. Šīm dalībvalstīm tagad ir divi mēneši, lai labotu situāciju un pilnībā izpildītu ziņošanas pienākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par lietas nodošanu Eiropas Savienības Tiesai.

Iekšējais enerģijas tirgus: Komisija mudina HORVĀTIJU, ITĀLIJU, LATVIJU, LIETUVU un SLOVĀKIJU pilnībā transponēt ES noteikumus par iekšējo elektroenerģijas tirgu
Eiropas Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Horvātijai (INFR(2021)0051), Itālijai (INFR(2021)0059), Latvijai ((INFR(2021)0072), Lietuvai (INFR(2022)2036) un Slovākijai (INFR(2021)0102), kas nav pilnībā transponējušas ES noteikumus par iekšējo elektroenerģijas tirgu, kas noteikti Direktīvā (ES) 2019/944, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES. Šī direktīva nosaka galvenos ES elektroenerģijas nozares organizācijas un darbības noteikumus, lai visā Savienībā izveidotu patiesi integrētus, konkurētspējīgus, uz patērētājiem orientētus, elastīgus, taisnīgus un pārredzamus elektroenerģijas tirgus. Termiņš direktīvas transponēšanai valstu tiesību aktos bija 2020. gada 31. decembris. Komisija 2021. gada februārī nosūtīja Horvātijai, Itālijai, Latvijai un Slovākijai oficiāla paziņojuma vēstules un 2022. gada maijā nosūtīja Lietuvai oficiāla paziņojuma vēstuli pēc tam, kad tā bija secinājusi, ka ne visi direktīvas noteikumi ir transponēti valstu tiesību aktos. Izskatījusi attiecīgo dalībvalstu atbildes, kā arī paziņotos transponēšanas pasākumus, Komisija uzskata, ka minētās dalībvalstis tomēr nav pilnībā transponējušas direktīvu. Šīm piecām dalībvalstīm ir divi mēneši, lai veiktu nepieciešamos pasākumus un paziņotu par tiem Komisijai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par lietas nodošanu Eiropas Savienības Tiesai.

Ēku energoefektivitāte: Komisija mudina MALTU pilnībā transponēt Ēku energoefektivitātes direktīvu
Eiropas Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Maltai (INFR(2021)2271), kas nav pilnībā transponējusi ES noteikumus par ēku energoefektivitātes uzlabošanu, kas noteikti Direktīvā (ES) 2018/844, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES. Ar direktīvu tika ieviesti tādi jauni spēkā esošās sistēmas stiprināšanas un ēku energoefektivitātes uzlabošanas elementi kā minimālās energoefektivitātes prasības jaunām ēkām, elektromobilitāte un uzlādes punkti un jauni noteikumi par apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu. Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos bija 2020. gada 10. marts.
Komisija 2022. gada februārī nosūtīja Maltai oficiāla paziņojuma vēstuli, secinājusi, ka ne visi direktīvas noteikumi ir transponēti valsts tiesību aktos. Izskatījusi Maltas atbildi, kā arī paziņotos transponēšanas pasākumus, Komisija uzskata, ka Malta tomēr nav pilnībā transponējusi direktīvu. Maltai tagad ir divi mēneši, lai veiktu nepieciešamos pasākumus pilnīgas transponēšanas nodrošināšanai un ziņotu par tiem Komisijai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par lietas nodošanu Eiropas Savienības Tiesai.

Atjaunīgā enerģija: Komisija mudina ČEHIJU pilnībā transponēt Atjaunojamo energoresursu direktīvu
Eiropas Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Čehijai (INFR(2021)0181), kas nav pilnībā transponējusi ES noteikumus par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu, kas noteikti Direktīvā (ES) 2018/2001 Direktīva nodrošina tiesisko regulējumu atjaunīgās enerģijas plašākai apguvei ES elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta jomā. Tā noteic saistošu ES līmeņa mērķrādītāju 2030. gadam, kur atjaunīgās enerģijas īpatsvars ir vismaz 32 %, un satur pasākumus, kas nodrošina atbalstu atjaunīgajai enerģijai, lai tā būtu rentabla, un vienkāršo atjaunīgās enerģijas projektiem piemērojamās administratīvās procedūras. Tā arī atvieglo iedzīvotāju iesaisti enerģētikas pārkārtošanā un nosaka līdz 2030. gadam sasniedzamus konkrētus mērķrādītājus atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanai siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta nozarē. Termiņš direktīvas transponēšanai valstu tiesību aktos bija 2021. gada 30. jūnijs. Komisija 2021. gada jūlijā nosūtīja Čehijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Līdz šim šī dalībvalsts nav pilnībā transponējusi šo direktīvu. Čehijai tagad ir divi mēneši, lai labotu situāciju un paziņotu Komisijai par direktīvas pilnīgu transponēšanu. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par lietas nodošanu Eiropas Savienības Tiesai.

6. Nodokļu politika un muitas savienība

(Vairāk informācijas: Daniel Ferrie, tālr. +32 229 86500; Aikaterini Apostola - tālr.: +32 229 87624)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Nodokļi: Komisija pieprasa ZVIEDRIJAI grozīt tās noteikumus par ārvalstu darbuzņēmēju ienākuma aplikšanu ar iepriekš aprēķinātu nodokli
Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Zviedrijai (INFR(2023)4007), vēršot uzmanību uz tās tiesību aktu par ienākuma aplikšanu ar iepriekš aprēķinātu nodokli iespējamu neatbilstību ES tiesību aktiem. Zviedrijas klientiem, kuri maksā par darbu, ko veikuši citās ES dalībvalstīs vai EEZ valstīs iedibināti darbuzņēmēji, ir pienākums ieturēt iepriekš aprēķinātu ienākuma nodokli 30 % apmērā no attiecīgās atlīdzības, ja vien Zviedrijas nodokļu iestāde nav apstiprinājusi ārvalstu darbuzņēmējus attiecībā uz iepriekš aprēķināto ienākuma nodokli (parasti dēvēts par “F nodokļa apstiprinājumu”). Komisija uzskata, ka šāds pienākums ieturēt iepriekš aprēķinātu ienākuma nodokli situācijās, kad ārvalstu darbuzņēmēji nav iedibināti Zviedrijā un līdz ar to nav ienākuma nodokļa maksāšanas pienākuma Zviedrijā, varētu ietekmēt pakalpojumu sniegšanas brīvību (LESD 56. pants un EEZ līguma 36. pants). Zviedrijai tagad ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem, pēc kā Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.

Nodokļi: Komisija aicina UNGĀRIJU saskaņot tās noteikumus par uzņēmumu ienākuma nodokli ar ES nodokļu apiešanas novēršanas noteikumiem
Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai (INFR(2023)2041) ar pieprasījumu vairākos punktos saskaņot tās noteikumus par uzņēmumu ienākuma nodokli ar Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvu (Padomes Direktīvu (ES) 2016/1164). Komisija konstatēja atšķirīgus noteikumus par kontrolētu ārvalstu uzņēmumu (CFC) aplikšanu ar nodokli, kā arī problemātisku “asociētā uzņēmuma” definīciju, kam direktīvas noteikumu piemērošanas nolūkā būtu jāietver arī kopīgi kontrolēti meitasuzņēmumi. Ungārijas tiesību akti to negarantē. Ungārijai tagad ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem; pēc tam Komisija var nolemt sūtīt tai argumentētu atzinumu.

Nodokļi: Komisija veic turpmākus pasākumus pret BEĻĢIJU par darba ņēmēju brīvas pārvietošanās neievērošanu
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru saskaņā ar LESD 260. pantu, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Beļģijai (INFR(2014)2191), kas nav pareizi izpildījusi Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 10. marta spriedumu (Lieta C-60/21). Tiesa konstatēja, ka Beļģija pārkāpj Līguma noteikumus, liedzot no nodokļu maksātāju, kas nav rezidenti un Beļģijā pelna mazāk nekā 75 % no saviem ienākumiem visā pasaulē, ar nodokli apliekamajiem ienākumiem atskaitīt alimentu maksājumus. Atskaitīšana Beļģijā tiek liegta pat tad, ja nodokļu maksātājam dzīvesvietas valstī nav vērā ņemamu ar nodokli apliekamu ienākumu, padarot iepriekš minēto maksājumu atskaitīšanu no ienākumiem, kas apliekami ar nodokli, neiespējamu dzīvesvietas valstī. Ar šo atteikumu tiek sodīti nodokļu maksātāji nerezidenti, kas izmantojuši darba ņēmēju brīvas pārvietošanās tiesības, jo alimentu maksājumi netiek atskaitīti no ienākumiem, kas apliekami ar nodokli, ne dzīvesvietas valstī, ne Beļģijā kā nodarbinātības valstī. Beļģijai ir divi mēneši, lai atbildētu uz oficiāla paziņojuma vēstuli. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var atkārtoti vērsties Eiropas Savienības Tiesā un pieprasīt finansiālo sankciju piemērošanu.

Argumentēti atzinumi

Nodokļi: Komisija aicina BEĻĢIJU novērst diskriminējošos nosacījumus atbrīvošanai no nodokļa par atalgojumu, kas saņemts par krājnoguldījumiem
Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Beļģijai (INFR(2015)4212) par diskriminējošu nosacījumu uzturēšanu atbrīvošanai no nodokļa par atalgojumu, kas saņemts par krājnoguldījumiem. Komisija uzskata, ka Beļģijas nodokļu atbrīvojuma sistēma, kas piemērojama ienākumiem no krājnoguldījumiem, rada diskriminējošus nosacījumus piekļuvei Beļģijas banku tirgum pakalpojumu sniedzējiem, kas iedibināti citās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, un tādējādi ir pretrunā pakalpojumu sniegšanas brīvībai (LESD 56. pants un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 36. pants). Beļģijai tagad ir divi mēneši atbildei uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par lietas nodošanu Eiropas Savienības Tiesai.

Nodokļi: Komisija mudina BEĻĢIJU, GRIEĶIJU, SPĀNIJU, KIPRU, POLIJU un PORTUGĀLI pabeigt nodokļu pārredzamības noteikumu transponēšanu valsts tiesību aktos un izbeidz pārkāpuma procedūru pret SLOVĒNIJU par to, ka tā netransponēja minēto direktīvu
Eiropas Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētus atzinumus Beļģijai (INFR(2023)0003), Grieķijai(INFR(2023)0014),Spānijai (INFR(2023)0016), Kiprai (INFR(2023)0006), Polijai (INFR(2023)0031) un Portugālei (INFR(2023)0033), kas nepaziņoja valsts pasākumus, ar ko īsteno Padomes 2021. gada 22. marta Direktīvu (ES) 2021/514 (DAC7), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Saskaņā ar DAC7 tādām digitālajām platformām kā tīmekļa vietnes un mobilās lietotnes, kas ļauj nodokļu maksātājiem pārdot preces, piedāvāt tiešsaistes un bezsaistes individuālos pakalpojumus vai iznomāt nekustamo īpašumu vai transportlīdzekļus, ir jāziņo par šiem nodokļu maksātājiem un to saimniecisko darbību. Šī informācija palīdzēs nodokļu iestādēm novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nepatiesu ziņošanu, izmantojot digitālās platformas. Valsts transponēšanas pasākumu paziņošanas termiņš bija 2022. gada 31. decembris. Beļģijai, Grieķijai, Spānijai, Kiprai, Polijai un Portugālei ir divi mēneši atbildes sniegšanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai. Ja netiks saņemts pilnīgs ziņojums par visiem valsts īstenošanas pasākumiem, Komisija varētu nolemt celt prasību Eiropas Savienības Tiesā.

Tiesai nodotās lietas

Nodokļi: Eiropas Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret LUKSEMBURGU par to, ka tā nav pareizi transponējusi ES nodokļu apiešanas novēršanas noteikumus
Eiropas Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Luksemburgu (INFR(2020)2183) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvu (ATAD1) (Padomes Direktīvu (ES) 2016/1164). ATAD1 ir noteikta atkāpe no pasākumiem, kas ierobežo procentu maksājumu atskaitīšanu no finanšu uzņēmumiem piemērojamās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes. Direktīvā ir izsmeļošs to vienību saraksts, kuras šajā nolūkā tiek uzskatītas par finanšu uzņēmumiem. Tomēr Luksemburga paplašina atkāpi, attiecinot to arī uz vērtspapīrošanas sabiedrībām, un tas pārsniedz ATAD1 noteikumos ietverto. Šis lēmums seko oficiāla paziņojuma vēstulei, kas nosūtīta Luksemburgai 2020. gadā, un argumentētam atzinumam 2021. gada decembrī. Tā kā Luksemburgas atbilde uz Komisijas argumentēto atzinumu nebija apmierinoša un dalībvalsts nav rīkojusies, lai pieņemtu labojumu tiesību aktā, Komisija tagad ir nolēmusi vērsties pret Luksemburgu Eiropas Savienības Tiesā. Pilnais paziņojums presei ir pieejams tiešsaistē.

7. Mobilitāte un transports

(Vairāk informācijas: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156, Deborah Almerge Ruckert– tālr.: +32 229 87986)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Dzelzceļa transports: Komisija aicina NĪDERLANDI ievērot ES noteikumus par dzelzceļa sabiedriskā transporta līgumu piešķiršanas konkursiem
Eiropas Komisija nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Nīderlandei (INFR(2023)4011), kas nav pareizi piemērojusi Regulu (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus. Nīderlande ir nolēmusi piešķirt koncesijas līgumu par pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem pa dzelzceļu vēsturiskajam operatoram “Nederlandse Spoorwegen”, Nīderlandes dzelzceļam. Līguma darbība sākas 2025. gada 1. janvārī, un tas piešķirts saskaņā ar regulas noteikumu, kas ļauj bez nosacījumiem tieši piešķirt sabiedrisko pakalpojumu līgumus par dzelzceļa pakalpojumiem, bet kuru beidz piemērot no 2023. gada 24. decembra. Pēc minētā datuma par pakalpojumu līgumiem par pasažieru sabiedriskā transporta pakalpojumiem pa dzelzceļu principā būtu jārīko konkurss. Šādu līgumu tieša piešķiršana ir izņēmums, un no 2023. gada decembra to var darīt tikai ierobežotos, labi definētos apstākļos. Ilgajam laikposmam no piešķiršanas dienas, vēlākais, 2023. gada 24. decembra, līdz pakalpojumu sniegšanas uzsākšanai 2025. gada 1. janvārī nav objektīva pamatojuma. Šajā kontekstā Komisija uzskata, ka lēmums tieši piešķirt šo līgumu tagad ir uzskatāms par principa par pakalpojumu līgumu piešķiršanu konkursa kārtībā apiešanu. Tāpēc Komisija Nīderlandei sūta oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt uz šo vēstuli un novērst Komisijas norādītos trūkumus. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija varētu lemt par argumentēta atzinuma izdošanu.

Jūras transports: Komisija aicina NĪDERLANDI izpildīt ES noteikumus par kuģu aprīkojumu
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Nīderlandei (INFR(2023)2079), kas nav nodrošinājusi atbilstību ES noteikumiem par kuģu aprīkojumu, kas noteikti Kuģu aprīkojuma direktīvā (Direktīva 2014/90/ES). Direktīva satur kopīgus drošības noteikumus attiecībā uz tādu aprīkojumu kā glābšanas vestes, kanalizācijas attīrīšanas sistēmas un radari uz ES dalībvalstu karoga kuģiem. Nīderlande, izmantojot atbilstīgus novērtēšanas procesus, nav nodrošinājusi, ka kuģu aprīkojums uz tās atbildībā esošajiem kuģiem atbilst direktīvas prasībām. Tāpēc Komisija Nīderlandei sūta oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt uz šo vēstuli un novērst Komisijas norādītos trūkumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par argumentēta atzinuma izdošanu.

Jūras transports: Komisija aicina VĀCIJU panākt atbilstību ES noteikumiem par ostas pakalpojumiem
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Vācijai (INFR(2021)2041), kas nav izpildījusi savus pienākumus, kuri noteikti Ostu pakalpojumu regulas 2017/352/ES 16. pantā. Šajā pantā ir noteikts pienākums ieviest efektīvu procedūru to sūdzību izskatīšanai, kas izriet no regulas piemērošanas, izvairoties no interešu konfliktiem un tādā veidā, kas ir funkcionāli neatkarīgs no ostas jebkādas pārvaldes iestādes vai ostas pakalpojumu sniedzējiem. Komisija uzskata, ka Vācija i) nav pilnībā izpildījusi savu paziņošanas pienākumu saskaņā ar 16. panta 7. punktu un ii) izmanto sūdzību izskatīšanas procedūras, kas neatbilst regulas 16. panta 2. punkta prasībām. Tāpēc Komisija sūta Vācijai oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt uz šo vēstuli un novērst Komisijas norādītos trūkumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par argumentēta atzinuma izdošanu.

Gaisa transports: Komisija aicina ČEHIJU, DĀNIJU, VĀCIJU IGAUNIJU, ĪRIJU, GRIEĶIJU, HORVĀTIJU, ITĀLIJU, KIPRU, LIETUVU, UNGĀRIJU, NĪDERLANDI, PORTUGĀLI, SLOVĒNIJU, SLOVĀKIJU, SOMIJU un ZVIEDRIJU nodrošināt atbilstību Pirmā kopprojekta regulai, lai ieviestu tehniskus gaisa satiksmes pārvaldības risinājumus
Eiropas Komisija nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Čehijai (INFR(2023)2047), Dānijai (INFR(2023)2049), Vācijai (INFR(2023)2048), Igaunijai (INFR(2023)2050), Īrijai (INFR(2023)2055), Grieķijai (INFR(2023)2051), Horvātijai (INFR(2023)2053), Itālijai (INFR(2023)2056), Kiprai (INFR(2023)2046), Lietuvai (INFR(2023)2057), Ungārijai (INFR(2023)2054), Nīderlandei (INFR(2023)2058), Portugālei (INFR(2023)2059), Slovēnijai (INFR(2023)2061), Slovākijai (INFR(2023)2062), Somijai (INFR(2023)2052) un Zviedrijai (INFR(2023)2060), kas nav nodrošinājušas, ka to ieinteresētās personas atbilst konkrētām prasībām, kuras noteiktas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/116 par pirmā kopprojekta izveidi Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāna īstenošanas atbalstam. Projekts nodrošina dažādu procedūru un tehnisko risinājumu sinhronizētu īstenošanu, kas ir būtiski, lai nodrošinātu labu gaisa satiksmes pārvaldības darbību visā Eiropas vienotās gaisa telpas tīklā. Dažas ieinteresētās personas šajās dalībvalstīs vēl nav īstenojušas dažās no šīm procedūrām, kuru īstenošanas datums bija 2022. gada 31. decembris. Līdz ar to Komisija uzskata, ka attiecīgās dalībvalstis nav nodrošinājušas, ka to ieinteresētās personas izpilda Pirmā kopprojekta regulas prasības. Tāpēc Komisija attiecīgajām dalībvalstīm sūta oficiāla paziņojuma vēstules, dodot tām divus mēnešus laika atbildēt uz šo vēstuli un novērst Komisijas norādītos trūkumus. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija varētu lemt par argumentēta atzinuma izdošanu.

Civilās aviācijas drošums: Komisija aicina GRIEĶIJU panākt atbilstību ES noteikumiem par gaisa kuģu ekspluatāciju un lidlaukiem
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Grieķijai (INFR(2023)2078), kas nav izpildījusi ES noteikumus par gaisa pārvadātāju atbilstības verifikāciju un civilās aviācijas drošuma uzraudzības darbībām (Regula (ES) 2018/1139 un Regula (ES) 965/2012), kā arī ES noteikumus par lidlauku sertifikāciju (Regula (ES) 2018/1139 un Regula (ES) 139/2014).
Attiecībā uz gaisa kuģu ekspluatāciju dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir jāverificē komerciālu gaisa pārvadātāju atbilstība noteiktām prasībām, attiecībā uz kurām šiem pārvadātājiem jāizveido un jāuztur pārvaldības sistēma ar kvalificētu darbinieku minimālo skaitu. Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) veiktās izmeklēšanas liecina, ka Grieķijas kompetentā iestāde (Hellenic Civil Aviation Authority, HCAA) nav veikusi nepieciešamās atbilstības verifikācijas, kā noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 965/2012. Turklāt HCAA un EASA ir identificējušas 10 lidlaukus, kas nav pareizi sertificēti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139. Grieķija arī nevarēja sniegt pierādījumus, ka četros publiski pieejamos militāros lidlaukos ir sasniegts prasītais drošuma līmenis un sadarbspēja ar civilajām sistēmām. Tāpēc Komisija sūta Grieķijai oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt uz šo vēstuli un novērst Komisijas norādītos trūkumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par argumentēta atzinuma izdošanu.

Oficiāla paziņojuma vēstules un argumentēti atzinumi

Autotransports: Komisija aicina BEĻĢIJU, BULGĀRIJU, DĀNIJU, FRANCIJU, ITĀLIJU, UNGĀRIJU, MALTU, POLIJU, SLOVĒNIJU un SOMIJU pareizi transponēt noteikumus par transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Dānijai (INFR(2023)2086) un Francijai (INFR(2023)2087), kas nav paziņojušas Komisijai par visu Direktīvā (ES) 2020/1057 noteikto pasākumu transponēšanu valsts tiesību aktos.
Eiropas Komisija nolēma arī sūtīt argumentētus atzinumus Beļģijai (INFR(2022)0194), Bulgārijai (INFR(2022)0196), Itālijai (INFR(2022)0231), Ungārijai (INFR(2022)0226), Maltai (INFR(2022)0240), Polijai (INFR(2022)0247), Slovēnijai (INFR(2022)0260) un Somijai (INFR(2022)0217), kas nav paziņojušas Komisijai, ka ir transponējušas valsts tiesību aktos visus Direktīvā (ES) 2020/1057 noteiktos pasākumus. Šī direktīva satur ES noteikumus par autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā. Tā garantē transportlīdzekļa vadītājam tiesības saņemt algu valstī, kurā viņš ir norīkots darbā, un nosaka operatoriem skaidru darbības tiesisko regulējumu (piem., slēgts administratīvo prasību un kontroles pasākumu saraksts). Dalībvalstīm bija jāpieņem valsts pasākumi, lai direktīvu transponētu līdz 2022. gada 2. februārim.
Dānija un Francija nav veikušas visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu direktīvas pilnīgu transponēšanu valsts tiesību aktos, un/vai nav paziņojušas Komisijai par šiem pasākumiem. Tāpēc Komisija šīm abām dalībvalstīm sūta oficiāla paziņojuma vēstules, dodot tām divus mēnešus laika atbildēt uz šo vēstuli un novērst Komisijas norādītos trūkumus. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija varētu lemt par argumentēta atzinuma izdošanu.
Beļģija, Bulgārija, Itālija, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Somija nav pietiekami skaidri un precīzi norādījušas visus valsts pasākumus, kurus tās uzskata par atbilstošiem dažādiem pienākumiem, kas uzlikti ar šo direktīvu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sūtīt šīm dalībvalstīm argumentētu atzinumu, dodot tām divus mēnešus laika atbildēt un veikt nepieciešamos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par lietas nodošanu Eiropas Savienības Tiesai.

Ceļu satiksmes drošība: Komisija aicina BULGĀRIJU, DĀNIJU, GRIEĶIJU, LIETUVU, AUSTRIJU un SOMIJU pareizi transponēt ES noteikumus par periodiskajām tehniskajām apskatēm
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Dānijai (INFR(2023)2082), Grieķijai (INFR(2023)2083), Lietuvai (INFR(2023)2084) un Austrijai (INFR(2023)2081), kas nav pareizi transponējušas Komisijas Deleģēto direktīvu (ES) 2021/1717.
Eiropas Komisija nolēma arī sūtīt argumentētu atzinumu Bulgārijai (INFR(2022)0414) un Somijai (INFR(2022)0421), kas nav pareizi transponējušas Komisijas Deleģēto direktīvu (ES) 2021/1717. Šī direktīva groza Direktīvu 2014/45/ES par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodisko tehnisko apskašu praktiskiem aspektiem, jo īpaši atjauninot ātrgaitas traktoru, motorizētu divu un trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu transportlīdzekļu kategoriju apzīmējumus. Tā arī pievieno eZvanu – sistēmu automatizētai ziņojumu nosūtīšanai neatliekamās palīdzības dienestiem pēc sadursmes – to pozīciju sarakstam, kas būtu jāpārbauda periodiskajās tehniskajās apskatēs. Direktīva bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2022. gada 27. septembrim.
Dānija, Grieķija, Lietuva un Austrija nav pareizi transponējušas direktīvu dažādos aspektos un attiecībā uz specifiskām prasībām, tostarp prasību testēt eZvanu. Tāpēc Komisija attiecīgajām dalībvalstīm sūta oficiāla paziņojuma vēstules, dodot tām divus mēnešus laika atbildēt uz šo vēstuli un novērst Komisijas norādītos trūkumus. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija varētu lemt par argumentēta atzinuma izdošanu. 
Kas attiecas uz Bulgāriju un Somiju, Komisija 2022. gada novembrī abām dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Komisija konstatēja nepietiekamu transponējumu dažās direktīvas aptvertās jomās, tostarp attiecībā uz pienākumu papildināt testa pozīciju sarakstu ar eZvanu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sūtīt Bulgārijai un Somijai argumentētu atzinumu, dodot tām divus mēnešus laika atbildēt un veikt nepieciešamos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par lietas nodošanu Eiropas Savienības Tiesai.

Ceļu satiksmes drošība: Eiropas Komisija aicina BEĻĢIJU, DĀNIJU, NĪDERLANDI un POLIJU pareizi transponēt ES noteikumus par tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Nīderlandei (INFR(2023)2080), kas nav pareizi transponējusi Komisijas Deleģēto direktīvu (ES) 2021/1716.
Eiropas Komisija arī nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Beļģijai (INFR(2022)0399), Dānijai (INFR(2022)0418) un Polijai (INFR(2022)0432), kas nav pareizi transponējušas Komisijas Deleģēto direktīvu (ES) 2021/1716. Ar šo direktīvu atjaunina Direktīvu 2014/47/ES, jo īpaši attiecībā uz ātrgaitas traktoru kategoriju, un tās mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, nodrošinot uz koplietošanas ceļiem izmantotu smago komerciālo transportlīdzekļu pienācīgu tehnisko stāvokli. Direktīva bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2022. gada 27. septembrim. Neskatoties uz to, ka Nīderlande bija paziņojusi par direktīvas pilnīgu transponējumu, Komisija uzskata, ka daži ar šo direktīvu uzliktie pienākumi ir transponēti nepareizi. Tāpēc Komisija Nīderlandei sūta oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt uz šo vēstuli un novērst Komisijas norādītos trūkumus. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija varētu lemt par argumentēta atzinuma izdošanu.
Kas attiecas uz Bulgāriju, Dāniju un Poliju, Komisija 2022. gada novembrī visām trim dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Tika konstatēts, ka transponējums nav atbilstošs dažās jomās, ko aptver direktīva. Komisijas konstatētās atbilstības problēmas katrā dalībvalstī ir atšķirīgas un ietver atsauci uz direktīvu tiesību aktos un tās oficiālo publikāciju. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sūtīt šīm trijām dalībvalstīm argumentētu atzinumu, dodot tām divus mēnešus laika atbildēt un veikt nepieciešamos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par lietas nodošanu Eiropas Savienības Tiesai.

Argumentēti atzinumi

Autotransports: Komisija aicina SOMIJU pareizi transponēt valsts tiesību aktos ES noteikumus par ceļu lietotāju nodevu iekasēšanu
Eiropas Komisija nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Somijai (INFR(2022)2108), kas nav transponējusi valsts tiesību aktos visus nepieciešamos Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas pakalpojumu (EETS) direktīvas (Direktīva (ES) 2019/520) noteikumus. EETS ir ceļu lietotāju nodevu iekasēšanas sistēma, kurā ES ceļu lietotāji var maksāt nodevas ar vienu abonēšanas līgumu, ar viena pakalpojumu sniedzēja starpniecību un izmantojot vienu transportlīdzeklī uzstādītu iekārtu, un kura aptvertu visas dalībvalstis, tiklīdz tā būtu pilnībā ieviesta. Direktīvai ir divi mērķi: nodrošināt ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu sadarbspēju un veicināt pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu. Direktīvas transponēšanas termiņš bija 2021. gada 19. oktobris. Ja šie noteikumi nav pilnībā transponēti, tiek traucēta ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu sadarbspēja dalībvalstīs un ceļu lietošanas maksu maksāšanas pienākuma pārrobežu izpilde ES. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sūtīt Somijai argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un veikt nepieciešamos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par lietas nodošanu Eiropas Savienības Tiesai.

Iekšzemes kuģošana: Komisija aicina VĀCIJU transponēt ES noteikumus par profesionālajām kvalifikācijām iekšzemes kuģošanā, kā arī transponēt ES noteikumus par pārejas pasākumiem trešo valstu sertifikātu atzīšanai
Eiropas Komisija nolēma sūtīt argumentētus atzinumus Vācijai (INFR(2022)0203 un INFR(2022)0206), kas nav pilnībā transponējusi Direktīvu (ES) 2017/2397 par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem un Komisijas Deleģēto direktīvu (ES) 2020/12, kura papildina minēto direktīvu. Turklāt Komisija arī nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Vācijai (INFR(2022)0204), kas nav pilnībā transponējusi Direktīvu (ES) 2021/1233, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/2397 attiecībā uz pārejas pasākumiem trešo valstu sertifikātu atzīšanai iekšzemes kuģošanā.
Direktīvā (ES) 2017/2397 noteikti nosacījumi un procedūras to personu kvalifikācijas apliecināšanai, kuras iesaistītas peldlīdzekļa ekspluatācijā Savienības iekšzemes ūdensceļos, un tādas kvalifikācijas atzīšanai dalībvalstīs. Sertifikācijas mērķis ir veicināt mobilitāti, nodrošināt kuģošanas drošību un aizsargāt cilvēku dzīvības un vidi. Turklāt Direktīvā (ES) 2017/2397 ir noteikti pārejas pasākumi, kas nodrošina, ka kvalifikācijas sertifikāti, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnāli, kas izdoti pirms direktīvas transponēšanas perioda beigām, paliek spēkā, kamēr kvalificēti komandas locekļi piesakās uz Savienības kvalifikācijas sertifikātu vai citu par līdzvērtīgu atzītu sertifikātu. Atskaitot Reinas kuģošanas licences, šie pārejas pasākumi neattiecas uz trešu valstu izdotiem kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem, ko dalībvalstis patlaban atzīst.
Lai nodrošinātu netraucētu pāreju uz Direktīvā (ES) 2017/2397 noteikto trešu valstu dokumentu atzīšanas sistēmu, Direktīvā (ES) 2021/1233 noteikti pārejas pasākumi trešām valstīm savu prasību saskaņošanai ar ES tiesību normās noteiktajām. Saskaņā ar Komisijai iesniegtajiem ziņojumiem Vācija minētos pārejas pasākumus vēl nav pilnībā transponējusi. Turklāt Direktīvā (ES) 2020/12, papildinot Direktīvu (ES) 2017/2397, ir noteikti harmonizēti kompetenču, zināšanu un prasmju standarti praktiskiem eksāmeniem, veselības stāvoklim un trenažieru apstiprināšanai. Komisija ir nolēmusi sūtīt Vācijai argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un veikt nepieciešamos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par lietas nodošanu Eiropas Savienības Tiesai.

8. Finansiālā stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

(Vairāk informācijas: Daniel Ferrie, tālr. +32 229 86500, Aikaterini Apostola, tālr. +32 229 87624)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana: Komisija aicina KIPRU pareizi transponēt 5. nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Kiprai (INFR(2023)2063), jo tā nav pareizi transponējusi 5. nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu (5. AML(Direktīvu (ES) 2018/843). Kipra bija paziņojusi par direktīvas pilnīgu transponēšanu, bet Komisija ir konstatējusi vairākus direktīvas nepareizas transponēšanas gadījumus, galvenokārt saistībā ar faktisko īpašnieku valsts reģistra darbību (reģistrs, kurā norādīts, kam faktiski kas pieder). Piemēram, Kipra ir apturējusi sankciju piemērošanu nepareizas informācijas iekļaušanas gadījumā, nav paziņojusi nekādus izpildes pasākumus, kas garantē reģistra pilnīgumu, un vēl nav izveidojusi uzņēmumu faktisko īpašnieku reģistru. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumi ir svarīgi cīņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Likumdošanas nepilnības vienā dalībvalstī ietekmē visu ES kopumā. Turklāt attiecībā uz sankcijām, ko ES piemēro pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ir obligāti jāidentificē to uzņēmumu faktiskie īpašnieki, kuriem piemērotas sankcijas. Ir ārkārtīgi svarīgi efektīvi īstenot un uzraudzīt ES noteikumus, lai apkarotu noziedzību, aizsargātu mūsu finanšu sistēmu un nodrošinātu ES sankciju izpildi. Ja Kipra divu mēnešu laikā nesniegs apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.

Vienotais tirgus: Komisija aicina ČEHIJU panākt valsts tiesību aktu atbilstību ES noteikumiem par apdrošināšanas sabiedrību pakalpojumu sniegšanas brīvību
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Čehijai (INFR(2023)4008), kas nav nodrošinājusi Direktīvas par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Direktīva 2009/138/EK), dēvētas par “Maksātspēja II”, pareizu piemērošanu. Šajā direktīvā ir noteikti saskaņoti noteikumi par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību licencēšanu ES. Daži grozījumi Čehijas tiesību aktos, kas tika pieņemti 2021. gadā, ir radījuši pagaidu monopolu konkrētai apdrošināšanas sabiedrībai attiecībā uz privāto veselības apdrošināšanu, kas ar konkrētu nosacījumu ir obligāta dažiem ārvalstniekiem, kuri uzturas Čehijā. Grozītie Čehijas tiesību akti liedz iedzīvotājiem izvēlēties citu apdrošināšanas sabiedrību. Turklāt tie neļauj apdrošināšanas sabiedrībām veikt saistīto uzņēmējdarbību Čehijā. Līdz ar to Komisija uzskata, ka Čehijas tiesību akti ir pretrunā direktīvas “Maksātspēja II” noteikumiem. Konkrēti, direktīvā noteikts, ka apdrošinājuma ņēmējs var noslēgt līgumu ar jebkuru apdrošināšanas sabiedrību, kas ir pienācīgi licencēta kādā no dalībvalstīm. Tas var notikt, ja vien šāda līguma noslēgšana nav pretrunā attiecīgajām tiesību normām, kas aizsargā vispārējo labumu, un kamēr apdrošināšanas sabiedrības licence ir derīga visā ES un tā attiecas uz uzņēmējdarbību saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību. Čehijai tagad ir divi mēneši, lai veiktu nepieciešamos pasākumus Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija varētu nolemt sūtīt Čehijai argumentētu atzinumu.

9. Darbs un sociālās tiesības

(Vairāk informācijas: Veerle Nuyts, tālr. +32 229 96302; Flora Matthaes, tālr. +32 229 83951)

Argumentēti atzinumi

ES darba tiesības: Komisija aicina ITĀLIJU saskaņot savus tiesību aktus par goda miertiesnešu darba nosacījumiem ar ES tiesību aktiem
Eiropas Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Itālijai (INFR(2016)4081), kas nav pilnībā saskaņojusi valsts tiesību aktus, kas attiecas uz goda miertiesnešiem, ar ES darba tiesībām. Komisijas ieskatā Itālijas tiesību akti neatbilst ES noteikumiem par darbu uz noteiktu laiku, nepilna laika darbu, darba laiku un strādājošām grūtniecēm (attiecīgi pamatnolīgums pielikumā Direktīvai 1999/70/EK, pamatnolīgums pielikumā Direktīvai 97/81/EK, Direktīva 2003/88/EKDirektīva 92/85/EEK). Vairāku kategoriju goda miertiesnešiem – goda miertiesnešiem, goda prokuroru vietniekiem un goda tiesu tiesnešiem – saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem nav “darba ņēmēja” statusa, un viņus uzskata par brīvprātīgajiem, kas sniedz pakalpojumus saskaņā ar “goda” principu. Šā iemesla dēļ uz viņiem neattiecas aizsardzība, kas darba ņēmējiem piešķirta saskaņā ar ES darba tiesībām, kā rezultātā viņiem, piemēram, trūkst pabalstu slimības, nelaimes gadījumu un grūtniecības gadījumā, ir darba samaksas atšķirības un diskriminācija nodokļu jomā. Goda miertiesneši arī nav pietiekami aizsargāti pret secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, un viņiem nav iespējas saņemt pienācīgu kompensāciju par šādu ļaunprātīgu izmantošanu. Turklāt Itālija nav izveidojusi sistēmu katra goda miertiesneša ikdienas darba laika uzskaitei. Šis argumentētais atzinums seko papildu oficiāla paziņojuma vēstulei, kas nosūtīta 2022. gada jūlijā. Komisija uzskata, ka Itālijas 2022. gada decembra atbildē nav pietiekami ievēroti tās aizrādījumi, un tagad ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu. Itālijai ir divi mēneši laika atbildēt un veikt nepieciešamos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par lietas nodošanu Eiropas Savienības Tiesai.

Tiesai nodotās lietas

Darbaspēka mobilitāte: Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret ITĀLIJU par to, ka tā nav izbeigusi ārvalstu lektoru diskrimināciju
Eiropas Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Itāliju (INFR(2021)4055) par to, ka tā nav izbeigusi ārvalstu lektoru diskrimināciju. Itālija pienācīgi neizpilda valsts tiesību aktus, ar kuriem īsteno ES noteikumus par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos (Regula (ES) Nr. 492/2011 un Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. pants). Saskaņā ar ES tiesību aktiem ES pilsoņus, kuri izmanto tiesības uz brīvu pārvietošanos, nedrīkst diskriminēt ne attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai, ne darba apstākļiem, pamatojoties uz viņu valstspiederību. Itālijas tiesību akti nodrošina tiesisko regulējumu tā sauktajai ārvalstu lektoru (“Lettori”) karjeras atjaunošanai Itālijas universitātēs, kas atbilst ES tiesību aktiem. To ir atzinusi Eiropas Savienības Tiesa lietā C-119/04. Tomēr līdz šim lielākā daļa Itālijas universitāšu nav veikušas pasākumus, kas vajadzīgi, lai pareizi atjaunotu “Lettori” karjeru. Līdz ar to lielākā daļa ārvalstu lektoru joprojām nav saņēmuši algu un pabalstus, uz kuriem viņiem ir tiesības. Komisija 2023. gada janvārī nosūtīja Itālijai argumentētu atzinumu un tagad vēršas pret Itāliju Eiropas Savienības Tiesā. Paziņojums presei ir pieejams tiešsaistē.

10. Konkurence

(Vairāk informācijas: Arianna Podesta, tālr. +32 2 298 70 24; Sara Simonini, tālr.: +32 2 298 33 67)

Argumentēti atzinumi un Tiesai nodotās lietas

Pretmonopolu politika: Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret IGAUNIJU un nosūta argumentētu atzinumu RUMĀNIJAI , kas nav transponējušas EKT+ direktīvu
Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Igauniju (INFR(2021)0112) un izdot argumentētu atzinumu Rumānijai (INFR(2021)0128), kas nav pilnībā transponējušas EKT+ direktīvu (Direktīva (ES) 2019/1) valsts tiesību aktos. EKT+ direktīva dod valstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk īstenot ES pretmonopola noteikumus, nodrošinot tām tādas nepieciešamās neatkarības garantijas, resursus un pienācīgus naudas sodu un izpildes instrumentus kā lēmumu pieņemšanas pilnvaras, efektīvas iecietības programmas un savstarpējas palīdzības mehānismus. Dalībvalstīm bija jāpieņem un jāpublicē nepieciešamie pasākumi, kas nodrošina EKT+ direktīvas pilnīgu transponējumu līdz 2021. gada 4. februārim. Līdz šim Igaunija nav paziņojusi Komisijai nekādus transponēšanas pasākumus, un Rumānija ir paziņojusi tikai par daļējiem transponējumiem. Tāpēc Komisija ir nolēmusi vērsties pret Igauniju ES Tiesā un sūtīt Rumānijai argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un veikt nepieciešamos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par prasības celšanu pret Rumāniju Eiropas Savienības Tiesā. Paziņojums presei ir pieejams tiešsaistē.

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2023. gada 14. jūlijs
Autors
Pārstāvniecība Latvijā