Skip to main content
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2023. gada 3. aprīlisPārstāvniecība Latvijā

Kohēzijas fonda 30. gadadiena: 179 miljardi eiro konverģencei un ilgtspējīgai attīstībai

Lauku attīstība

Šodien mēs atzīmējam Kohēzijas fonda 30. gadadienu.

Pēdējo 30 gadu laikā Kohēzijas fonds ir ieguldījis gandrīz 179 miljardus eiro ES ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā.

Kohēzijas fondam, kas tika izveidots ar Māstrihtas līgumu kā kohēzijas politikas instruments, kurš, no savas puses, ir nepieciešams vienotā tirgus papildinājums, tika dots uzdevums atbalstīt investīcijas transporta infrastruktūrā un klimata un vides aizsardzībā. Tā galveno investīciju virzienu vidū ir ūdensapgādes un atkritumu apstrādes uzlabošana, energoefektivitāte, atjaunīgā enerģija un autoceļu un dzelzceļa infrastruktūra.

Fonds aptver dalībvalstis, kuru NKI ir mazāks par 90 % no ES vidējā rādītāja, un mērķis ir veicināt konverģenci starp Eiropas ekonomikām. Atbalsts no Kohēzijas fonda, tāpat kā viss finansējums saskaņā ar kohēzijas politiku, ir veicinājis saņēmējvalstu nacionalo ienākumu pieaugumu. Īrija un Spānija bija pirmās valstis, kuru NKI pārsniedza Kohēzijas fonda izmantojuma slieksni – 90 % no ES vidējā rādītāja.

Tilti, metro, lidostas, ātrgaitas vilcieni un daudz kas cits

Kohēzijas fonds ir finansējis emblemātiskus projektus, kas ir pārveidojuši veselus reģionus un pilsētas, lai palīdzētu tiem panākt pārējo ES daļu. Piemēram, 1998. gadā Fonds atbalstīja tilta “Vasko da Gama” būvniecību Lisabonā (Portugāle), kurš ar tā 12,3 km ir garākais tilts ES. Tas ir atbalstījis arī Alkevas dambja izbūvi uz Gvadjanas upes, Portugāles dienvidos, kurš ir viena no lielākajām Eiropas stratēģiskajām ūdens rezervēm.

Fonds, sniedzot atbalstu 7800 km TENT-T autoceļu un 3650 km TEN-T dzelzceļu un daudzu tiltu un tuneļu izbūvei un modernizēšanai, ir ievērojami veicinājis arī Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstību.  Tas finansēja garāko dzelzceļa tuneli Dienvidaustrumeiropā, kas pašlaik tiek būvēts starp Elinpelinu–Vakarelu–Kostenecu Bulgārijā,  kā arī otro sliežu ceļu starp Koperu (Slovēnijas lielāko Adrijas ostu) un Divaču, kurš ievērojami palielinās kravu pārvadājumu jaudu un nodrošinās savienojumu ar Austrijas dzelzceļu tīklu.

Spānijā Kohēzijas fonds palīdzēja izbūvēt valsts moderno ātrgaitas vilcienu tīklu. Ātrgaitas dzelzceļa līnija Madride–Barselona–Francijas robežlīnija, ar kopējo garumu 804 km, ir viena no galvenajām komunikācijas asīm starp Spāniju un pārējo Eiropas daļu.

Pateicoties Fondam, dzelzceļa līnija Varšava-Gdiņa ir uzlabojusi pasažieru pārvadājumus Baltijas-Adrijas koridorā. Polijas galvenās pilsētas tagad izmanto modernu dzelzceļu savienojumus.

Fonds arī ir investējis ilgtspējīgā sabiedriskajā pilsētu transportā, piemēram, Varšavas, Budapeštas, Bukarestes, Sofijas un Prāgas metro būvniecībā. Bratislavā Petržalkas tramvaja līnija ar tās slaveno tiltu tika uzbūvēta, pateicoties Kohēzijas fonda finansējumam.

Turklāt Fonds ir ļāvis izbūvēt lidostas, lai labāk savienotu dalībvalstis, kas pievienojās ES 2000. gados: TallinasVaršavas, Vroclavas, Žešovas lidostas ir tikai daži piemēri . 

Cīņa pret klimata pārmaiņām un vides un iedzīvotāju veselības aizsardzība

Fonds ir arī atbalstījis investīcijas infrastruktūrās, tostarp tīra dzeramā ūdens nodrošināšanu 6 miljoniem personu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pieejamību 10,5 miljonu personu. Tas arī palīdzējis reciklēt 4,2 miljonus tonnu sadzīves atkritumu.

Videi nozīmīgs projekts ceļā uz tādas ekoloģiskas un ilgtspējīgas ekonomikas izveidi, kas uzlabo tūkstošiem iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir ES finansēta atkritumu pārstrādes iekārta Aleksandrupolē, Grieķijā. Iekārta par 60 % samazināja kopējo atkritumu apjomu no četrām Rodopi prefektūras pašvaldībām un divām Evras prefektūras pašvaldībām.

Notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūra Maltas dienviddaļā un ūdens resursu apsaimniekošana lielākajās aglomerācijās Latvijā ir uzlabojusi notekūdeņu attīrīšanu un dzeramā ūdens kvalitāti iedzīvotājiem.

Tīras enerģijas jomā Kohēzijas fonda investīcijas ir palīdzējušas Lietuvā uzstādīt tehnoloģijas enerģijas ražošanai no atjaunīgajiem resursiem. Ar tām pašlaik tiek saražota elektroenerģija gandrīz 20 000 mājsaimniecību.

Fonds arī ir investējis mežu ugunsdrošības projektos, kuri aptver 8,3 miljonus personu, un pretplūdu aizsardzības sistēmās, kuras aptver 11,4 miljonus personu Šo projektu vidū ir pretplūdu aizsardzības sistēma un rezervuārs Augštisas teritorijas aizsardzībai pret Tisas upes plūdiem Ungārijā.

Kohēzijas un reformu komisāre Elīza Ferreira:

Kohēzijas fondam ir bijusi izšķiroša loma konverģences, konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības, kā arī iekšējā tirgus veicināšanā. Tas lielā mērā veicina vienlīdzīgākus konkurences apstākļus mūsu Savienībā un ir viens no veiksmīgākajiem ES atbalsta veidiem: emblemātiski tilti, efektīvi un moderni dzelzceļi un metro, lidostas, kā arī atkritumu apstrādes un ūdens attīrīšanas sistēmas ir uzlabojušas dzīvi miljoniem eiropiešu un modernizējušas veselas valstis.

Konteksts

Kohēzijas finanšu instrumentu, kas ir sākotnējais Kohēzijas fonda nosaukums, izveidoja 1993. gada 1. aprīlī, un tas stājās spēkā 1994. gadā. Tas tika izveidots, lai paātrinātu ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un palīdzētu attiecīgajām valstīm panākt pārējo ES daļu.

Kohēzijas fonda līdzekļu sākotnējie saņēmēji bija Grieķija, Īrija, Portugāle un Spānija (1994–1999); pēc tam, kopš 2004. gada, Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija; Bulgārija un Rumānija (kopš 2007. gada); Horvātija (kopš 2013. gada).

Kohēzijas fonda budžets ievērojami pieauga kopš ES-12 paplašināšanās 2004. gadā: 18 miljardi eiro 1994.–1999. gadā, 30,6 miljardi eiro 2000.–2006. gadā, 68,5 miljardi eiro 2007.–2013. gadā un 61,4 miljardi eiro 2014.–2020. gadā.

2021.–2027. gada plānošanas periodā, ar kopējo piešķīrumu 48,03 miljardi eiro, vairāk nekā 37 % Fonda līdzekļu tiks ieguldīti klimata mērķu atbalstam. Tādējādi 6,9 miljardi eiro tiks atvēlēti tīram pilsētas transportam, 3,3 miljardi eiro energoefektivitātei un 16,9 miljardi eiro TEN-T dzelzceļu un autoceļu tīklam.

Pašlaik Fondu izmanto 15 dalībvalstis, kuru nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju 2021.–2027. gada periodam paredzētās daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas brīdī ir mazāks par 90 % no ES vidējā rādītāja. Šīs valstis ir Bulgārija, Čehija, Igaunija, Grieķija, Horvātija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija un Slovākija.

Sīkāka informācija

Kohēzijas atvērto datu platforma

Kohesio

Kohēzijas fonds

@ElisaFerreiraEC

#EUinmyregion (“Eiropa manā reģionā”)

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2023. gada 3. aprīlis
Autors
Pārstāvniecība Latvijā