Komisija ierosina pilnībā apturēt ES un Krievijas nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu. Tādai valstij kā Krievija, kas izvērš agresīvu karu, nevajadzētu baudīt atvieglotu vīzu režīmu, kamēr tā turpina īstenot savu destruktīvo ārpolitiku un militāro agresiju pret Ukrainu, tādējādi pilnībā ignorējot starptautiskos noteikumos balstīto kārtību. Vīzu režīma atvieglojumu apturēšana notiek, reaģējot uz pieaugošajiem riskiem un draudiem Savienības drošības interesēm un dalībvalstu nacionālajai drošībai, ko izraisījusi Krievijas militārā agresija pret Ukrainu. Tas nozīmē, ka Krievijas iedzīvotājiem vairs nebūs priviliģētas ieceļošanas ES un viņi saskarsies ar ilgāku, dārgāku un sarežģītāku vīzu pieteikumu iesniegšanas procesu. Dalībvalstīm būs plaša rīcības brīvība, izskatot Krievijas iedzīvotāju īstermiņa vīzu pieteikumus, un tās varēs nodrošināt lielāku kontroli Krievijas valstspiederīgajiem, kas ceļo uz ES. ES joprojām būs atvērta noteiktām Krievijas vīzu pieteikumu iesniedzēju kategorijām, kas ceļo būtiskos nolūkos, tostarp jo īpaši ES iedzīvotāju ģimenes locekļiem, žurnālistiem, disidentiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.
Komisija arī iepazīstina ar priekšlikumu par Ukrainas okupētajos reģionos izdoto Krievijas pasu neatzīšanu.
Šie priekšlikumi ir ārlietu ministru 31. augusta neformālajā sanāksmē panāktās politiskās vienošanās rezultāts par kopīgu un saskaņotu turpmāko rīcību saistībā ar vīzu izsniegšanu Krievijas iedzīvotājiem.
Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins teica:
ES vīzu politika ir uzticības zīme — uzticēšanās, ko Krievija ir pilnībā iedragājusi ar savu neizprovocēto un nepamatoto agresijas karu pret Ukrainu. Kamēr turpinās Krievijas militārā agresija pret ES kandidātvalsti, Krievijas iedzīvotāji nevar baudīt ceļošanas atvieglojumus uz Eiropu. ES atkal ir parādījusi nelokāmu vienotību, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju.
Iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone piebilda:
Krievija turpina pārkāpt starptautiskās tiesības ar savām nelikumīgajām militārajām darbībām, izdarot zvērības pret ukraiņiem un graujot Eiropas un pasaules drošību un stabilitāti. Šīs darbības pārkāpj pamatprincipus, uz kuriem tika balstīts nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu, un ir pretrunā ES un tās dalībvalstu interesēm. Šodienas priekšlikums liecina par spēcīgu un vienotu ES reakciju. Drīzumā mēs izstrādāsim papildu vadlīnijas, lai nodrošinātu pastiprinātu kontroli pār Krievijas iedzīvotāju vīzu pieteikumiem un robežu šķērsošanu, neliedzot piekļuvi Krievijas disidentiem un pilsoniskajai sabiedrībai.
Krievijas iedzīvotāju priviliģētās piekļuves ES izbeigšana
Ar priekšlikumu apturēt nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu tiks izbeigti visi atvieglojumi Krievijas iedzīvotājiem, kuri piesakās īstermiņa vīzai Šengenas zonā. Tā vietā piemēros Vīzu kodeksa vispārīgos noteikumus.
Praksē pieteikuma iesniedzējiem no Krievijas tas nozīmēs, ka turpmāk tiks piemērots zemāk uzskaitītais.
- Lielāka vīzas nodeva Visiem pieteikumu iesniedzējiem vīzas nodeva palielināsies no 35 eiro līdz 80 eiro.
- Ilgāks izskatīšanas laiks Standarta termiņš, kurā konsulātiem jāpieņem lēmums par vīzu pieteikumiem, tiks pagarināts no 10 līdz 15 dienām. Atsevišķos gadījumos šo termiņu var pagarināt līdz 45 dienām, ja ir vajadzīga pieteikuma papildu pārbaude.
- Ierobežojošāki noteikumi par vairākkārtējas ieceļošanas vīzām Pieteikuma iesniedzējiem vairs nebūs vieglas piekļuves vīzām, kas derīgas vairākkārtējai ieceļošanai Šengenas zonā.
- Garāks apliecinošo dokumentu saraksts Iesniedzot vīzas pieteikumu, pieteikuma iesniedzējiem būs jāiesniedz pilns apliecinošo dokumentu saraksts. Tie vairs nevarēs izmantot vienkāršoto sarakstu, kas iekļauts nolīgumā par vīzu atvieglotu izsniegšanu.
ES ir noslēgusi nolīgumus par vīzu atvieglotu izsniegšanu tikai ar ierobežotu skaitu valstu. Šo nolīgumu pamatā ir savstarpēja uzticēšanās un kopīgo vērtību ievērošana starp ES un attiecīgo valsti. Krievijas iebrukums Ukrainā nav savienojams ar uzticamām attiecībām un ir pretrunā partnerības garam, uz kura ir balstīti nolīgumi par vīzu atvieglotu izsniegšanu. Tas pamato pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt būtiskas ES un tās dalībvalstu drošības intereses.
Kopš Krievijas agresijas pret Ukrainu sākuma situācija ir pasliktinājusies, radot traģiskas humanitārās sekas civiliedzīvotājiem un plašu galvenās infrastruktūras iznīcināšanu.
Okupētajos Ukrainas reģionos izdoto Krievijas pasu neatzīšana
Komisija arī ierosina vienotu ES pieeju tādu Krievijas pasu neatzīšanai, kuras izdotas citu valstu okupētajos reģionos, jo Krievija pašlaik paplašina savu parasto Krievijas pasu izsniegšanas praksi, aptverot vairākus Ukrainas reģionus, kurus nekontrolē valdība; īpaši tas attiecas uz Hersonas un Zaporižjas reģioniem. Dalībvalstīm nevajadzētu atzīt Krievijas pases, kas izdotas okupētajos Ukrainas reģionos, par derīgiem dokumentiem vīzas izsniegšanai un ES ārējo robežu šķērsošanai. Šis tiesību akta priekšlikums nodrošinās visās dalībvalstīs piemērojamu saistošu pieeju, kas aizstās dalībvalstu brīvprātīgās darbības kopš Krimas nelikumīgās aneksijas. Šis priekšlikums ir ES kopīgās reakcijas nākamais solis uz Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un Krievijas praksi izsniegt pases nelikumīgi okupētos ārvalstu reģionos.
Turpmākie pasākumi
Tagad Padomei ir jāizskata un jāpieņem priekšlikums apturēt nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu. Pēc pieņemšanas apturēšana stāsies spēkā otrajā dienā pēc tās publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Lēmumu par apturēšanu Krievijai paziņos ne vēlāk kā 48 stundas pirms tā stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamentam un Padomei jālemj par priekšlikumu neatzīt Krievijas ceļošanas dokumentus, kas izdoti okupētajos ārvalstu reģionos. Pasākumi stāsies spēkā pirmajā dienā pēc to publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī.
Komisija drīzumā nāks klajā arpapildu vadlīnijām, lai atbalstītu dalībvalstu konsulātus vispārējos vīzu jautājumos ar Krieviju, tostarp, lai apturētu nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu.
Konteksts
ES un Krievijas nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu stājās spēkā 2007. gada jūnijā. Tas atvieglo vīzu izsniegšanu Savienības un Krievijas Federācijas iedzīvotājiem plānotām uzturēšanās reizēm uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas katrā 180 dienu periodā.
2022. gada 1. septembrī aptuveni 963 000 Krievijas iedzīvotāju bija derīgas vīzas Šengenas zonā.
Ārlietu ministri 31. augusta neformālajā sanāksmē vienojās par kopīgu un koordinētu turpmāko rīcību attiecībā uz vīzu izsniegšanu Krievijas iedzīvotājiem, tostarp par nolīguma par vīzu atvieglotu izsniegšanu Krievijai pilnīgu apturēšanu. Ministri arī vienojās, ka netiks atzītas pases, ko Krievijas iestādes izdevušas okupētajos Ukrainas reģionos. Vīzu pieteikumus turpinās apstrādāt individuāli, pamatojoties uz katra atsevišķa gadījuma izvērtējumu.
ES jau 2022. gada 25. februārī bija daļēji apturējusi nolīgumu ar Krieviju par vīzu atvieglotu izsniegšanu attiecībā uz Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem. Ar šo priekšlikumu nolīgums tiks pilnībā apturēts, un pieteikuma iesniedzējiem no Krievijas tiks apturēti visi atvieglojumi.
Priekšlikums par pasu neatzīšanu ir sagatavots pēc tam, kad Komisija 2014., 2016. un 2019. gadā izdeva dalībvalstīm vairākas vadlīnijas par to, kā apstrādāt Krimas, Doņeckas un Luhanskas iedzīvotāju vīzu pieteikumus, kā arī par konkrētu Krievijas pasu neatzīšanu.
Savienība atkārtoti pauž nelokāmu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās.
Sīkākai uzziņai
Priekšlikums Padomes lēmumam par ES un Krievijas nolīguma par vīzu atvieglotu izsniegšanu, piemērošanas apturēšanu
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam par okupētajos ārvalstu reģionos izdotu Krievijas ceļošanas dokumentu neatzīšanu
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 7. septembris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā