Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2023. gada 22. novembrisPārstāvniecība Latvijā

Komisija ierosina visaptverošu monitoringu ar mērķi uzlabot Eiropas mežu izturētspēju

Aerial views of Liège province, Belgium

Lai dalībvalstis, meža īpašnieki un meža apsaimniekotāji varētu labāk reaģēt uz arvien pieaugošo meža noslogojumu un stiprināt meža izturētspēju, Komisija ierosina Meža monitoringa aktu, kas palīdzēs iegūt šobrīd trūkstošo informāciju par Eiropas mežiem un izveidos vispusīgu meža zināšanu bāzi.

Meži ir būtisks sabiedrotais cīņā pret klimata pārmaiņām un biodaudzveidības izzušanu un svarīgs lauku apvidu un bioekonomikas uzplaukuma faktors. Diemžēl Eiropas meži cieš no daudziem un dažādiem noslogojumiem, kuru vidū jāmin klimata pārmaiņas un ilgtnespējīgas cilvēka darbības. 

Labāks monitorings dos iespēju rīkoties, lai mežus padarītu izturīgākus pret pārrobežu apdraudējumiem, ko rada kaitīgie organismi, sausuma periodi un dabas ugunsgrēki, kurus vēl saasina klimata pārmaiņas, pavērs iespējas pievērsties jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, piemēram oglekļsaistīgai lauksaimniecībai, un atbalstīs jau pieņemto ES tiesību aktu izpildi. Galu galā tas palīdzēs stiprināt mežu spēju pildīt daudzās vidiskās un sociālekonomiskās funkcijas, arī dabisku oglekļa piesaistītāju funkciju.

Labāki dati, lielāka izturētspēja, jaunas ekonomiskās iespējas

Monitoringa satvars dos iespēju vākt un kopīgot savlaicīgus un salīdzināmus meža datus, kurus iegūs, Zemes novērošanas tehnoloģiju kombinējot ar lauka mērījumiem. Balstīdamies uz pašreizējiem valstu centieniem, satvars nodrošinās labākus datus un zināšanas, kas noderīgi lēmumu pieņemšanā un rīcībpolitikas īstenošanā, arī jaunāko informāciju par dabiskiem traucējumiem un meža katastrofām visās dalībvalstīs.

Patlaban pieejamā informācija par mežu stāvokli un meža resursu un pakalpojumu izmantošanu ir sadrumstalota un nepilnīga, dati par ES mežiem nereti ir novecojuši un sagatavoti, izmantojot atšķirīgas definīcijas, un tā rezultātā rodas liels zināšanu iztrūkums. Visaptveroša monitoringa sistēma šīs nepilnības novērsīs.

Nodrošinot sadarbību starp dalībvalstīm un rosinot tās izstrādāt ilgtermiņa meža plānus, satvars palīdzēs veidot integrētu meža pārvaldību, kas ņems vērā visas relevantās rīcībpolitikas dimensijas un mežu daudzfunkcionalitāti. Priekšlikums neievieš jaunas tiešas administratīvas prasības uzņēmumiem, meža īpašniekiem un mežsaimniekiem.

Satvars sagādās ekonomiskas priekšrocības, jo palīdzēs meža apsaimniekotājiem tirgot ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, oglekļa piesaistījumus ES oglekļa piesaistījumu sertifikācijas satvarā. Pamatojoties uz ticamākiem un piekļūstamākiem datiem, meža apsaimniekotāji un meža īpašnieki varēs attīstīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas, kas nodrošinās papildu ienākumus, un vienlaikus izvērst oglekļsaistīgu lauksaimniecību un dot savu artavu klimata pārmaiņu mīkstināšanā un klimatadaptācijā. Jaunais akts atbalstīs arī jaunu tirgu digitālā monitoringa pakalpojumu sniedzējiem, kuru vidū ir liels skaits MVU un inovatīvu jaunuzņēmumu.

Visbeidzot, priekšlikums palīdzēs īstenot citus svarīgus tiesību aktus, tādus kā ZIZIMM regula, Dzīvotņu direktīva un Putnu direktīva, Atmežošanas regula, kā arī Oglekļa piesaistījumu sertifikācijas regulu un Dabas atjaunošanas aktu, tiklīdz abi likumdevēji tos būs pieņēmuši. 

Kā daļu no plašāka darba, kas norit saskaņā ar ES Meža stratēģiju, Komisija šodien pieņēmusi arī priekšlikumu par atjauninātu ES meža pārvaldību, kura atspoguļo visus ES Meža stratēģijas vidiskos, sociālos un ekonomiskos mērķus. Tālab ar priekšlikumu tiek izveidota atjaunota, iekļaujoša un starpdisciplināra dalībvalstu ekspertu grupa, kas ir kompetenta visos meža un mežsaimniecības jautājumos.

Arvien augošo meža noslogojumu pārvaldība

Priekšlikums izstrādāts laikā, kad meža noslogojumi arvien pieaug. Komisija šodien publicējusi ziņojumu par meža ugunsgrēkiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā 2022. gadā, kas parāda, ka 2022. gadā ES izdeguši teju 900 000 ha zemes, kas aptuveni atbilst Korsikas teritorijai. 

Trešo gadu pēc kārtas nepieredzēti dabas ugunsgrēki ir nodarījuši lielu vidisku un ekonomisku kaitējumu ES un prasījuši cilvēku upurus. Lai gan lielāko daļu ugunsgrēku (96 %) izraisa cilvēka rīcība, tos vēl vairāk saasina klimata pārmaiņu rezultātā paaugstinātā ugunsbīstamība. Tas ir brīdinājuma signāls tam, pie kā globālā sasilšana var novest nākamajos gados, kad daudzās Eiropas valstīs temperatūra turpinās kāpt un sausums kļūs vēl jūtamāks. Ziņojumā turklāt norādīts, ka meža ugunsgrēku biežuma un ietekmes mazināšanā svarīga nozīme ir profilakses pasākumiem, kuru panākumu atslēga ir atjauninātas zināšanas.

Nākamie soļi

Tagad priekšlikumu parastās likumdošanas procedūras kārtībā izskatīs Eiropas Parlaments un Padome.

Konteksts

Meži sagādā nenovērtējamus vidiskus, klimatiskus un sociālekonomiskus ieguvumus. Tie darbojas kā biodaudzveidības centri un dzīvotnes, ražo skābekli un filtrē gaisu, regulē ūdens plūsmas, aizkavē eroziju un ir neaizstājams palīgs klimata pārmaiņu mīkstināšanā un klimatadaptācijā. Tie ir stūrakmens pārejā uz klimatneitrālu Eiropu, aprites bioekonomiku un veselīgu sabiedrību.  Saskaņā ar Komisijas pētījumiem paplašinātās meža resursu vērtības ķēdes nodrošina izejvielas, piemēram, koksni, pārtiku, ārstnieciskos augus, korķi un sveķus, un patlaban atbalsta 4,5 miljonus darbvietu ES.

Tomēr daudzu ES mežu stāvoklis kopumā nav labs. Tie cieš no biodaudzveidības zuduma, un tos smagi ietekmē klimata pārmaiņas, kuru rezultātā citi postoši noslogojumi, ko rada, piemēram, kaitēkļi, piesārņojums un slimības, kļūst vēl smagāki un intensīvāki. Klimata pārmaiņas noved arī pie ilgstošiem sausuma un karstuma periodiem, kuru dēļ nākamajos gados ES meža ugunsgrēku apmērs un intensitāte, visticamāk, pieaugs. To sekas aizvien smagāk ietekmē meža stabilitāti un produktivitāti, tajā pašā laikā pieprasījums pēc meža produktiem un pakalpojumiem palielinās. 

Ziņojumi, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) regulu, liecina, ka vairākās svarīgās jomās visā Eiropas Savienībā meži aizvien sliktāk spēj pildīt dabiska oglekļa piesaistītāja funkciju. Dažos apgabalos meži ir kļuvuši par CO2 emisiju avotu.

Lai nenovirzītos no pareizā kursa, ES ir jāstiprina dabisko ekosistēmu izturētspēja, jāpalielina to spēja palīdzēt pielāgoties klimata pārmaiņām un jāsaglabā to produktivitāte, kas ļauj garantēt ilgstošu nodrošinājumu ar pārtiku un izejvielām.

Šodienas iniciatīvu un to mērķrādītāju pamatā ir risinājumi, ko sniegusi daba – mūsu labākais sabiedrotais cīņā pret klimata pārmaiņām. Tās palīdzēs ES panākt klimatneitralitāti, palielinot dabisko piesaistītāju uzkrātā oglekļa apjomu. Turklāt tās palīdzēs ES pildīt starptautiskās saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu un Kuņminas-Monreālas biodaudzveidības satvaru.

Plašākai uzziņai

Jautājumi un atbildes

Faktu lapa

Meža monitoringa akta priekšlikums

Ziņojums par meža ugunsgrēkiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā 2022. gadā

Oglekļa piesaistījumu sertifikācija (europa.eu)

Oglekļa piesaistījumu sertifikācija (europa.eu)

Citāti

Eiropas meži un mežsaimnieki sniedz neaizstājamus pakalpojumus, sākot no oglekļa uzglabāšanas un bagātīgas biodaudzveidības un beidzot ar pārtiku, izejvielām un atpūtas iespējām. Lai īstajā laikā pieņemtu pareizos lēmumus un nodrošinātu, ka meži arī turpmāk ir veselīgi un izturētspējīgi, publiskā sektora iestādēm, meža īpašniekiem un citām ieinteresētajām personām vajadzīgi savlaicīgi un kvalitatīvi dati par mežiem. Tieši to nodrošinās ES meža monitoringa satvars, kura ieceres pamatā ir dalībvalstu labā prakse.

Maroš Šefčovič, priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu, iestāžu attiecībām un nākotnes plānošanu - 22/11/2023

 

Meži ir vieni no mūsu vērtīgākajiem resursiem un mūsu planētas “zaļās plaušas”. Mums tie pienācīgi jānovērtē, un par tiem labi jārūpējas. Meža monitoringa akts ne tikai sagādās skaidru priekšstatu par Eiropas mežu stāvokli, bet arī ļaus dalībvalstīm, meža īpašniekiem un meža apsaimniekotājiem labāk reaģēt uz klimata pārmaiņu radītajiem noslogojumiem. Izturētspējīgi meži ir viens no mūsu svarīgākajiem sabiedrotajiem cīņā pret klimata pārmaiņām un biodaudzveidības aizsardzībā.

Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs - 22/11/2023

 

Lai stātos pretī klimata pārmaiņām, vajadzīga veselīga daba. Tieši tagad mežiem visā Eiropā pienākuši grūti laiki, arī kaitēkļu, karstuma viļņu un nepieredzētu dabas ugunsgrēku dēļ. Tas ir brīdinājums, pie kā var novest globālā sasilšana, kad temperatūra turpina kāpt un sausuma periodi kļūst vēl jūtamāki un ilgāki. Meži arī absorbē oglekli, un nākotnē mums šis oglekļa piesaistītājs būs jāpalielina, lai sasniegtu klimata mērķrādītājus, kas tagad ierakstīti tiesību aktos. Lai rīcība dotu cerēto rezultātu, mums vajadzīgi pēc iespējas labāki un viegli salīdzināmi dati. Mūsu priekšlikums sagādā iespējas mežsaimniecības nozarē strādājošajiem un atbalsta citu zaļā kursa tiesību aktu īstenošanu.

Wopke Hoekstra, Commissioner for Climate Action - 22/11/2023

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2023. gada 22. novembris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā