Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2023. gada 28. novembrisPārstāvniecība Latvijā

Komisija nosaka pasākumus elektrotīklu izvēršanas paātrināšanai

Electricity pylons

Savstarpēji savienoti un stabili energotīkli ir ES iekšējā elektroenerģijas tirgus pamats un svarīgs faktors pārejā uz zaļo ekonomiku. Lai palīdzētu realizēt Eiropas zaļo kursu, Komisija šodien ierosina rīcības plānu, kurš nodrošinās, ka mūsu elektrotīkli darbosies efektīvāk un tiks izvērsti plašāk un ātrāk. Komisija ir jau izveidojusi atbalstošu tiesisko regulējumu elektrotīklu izvēršanai visā Eiropā. Modernizēts infrastruktūras tīkls pilnībā integrētajos ES tirgos nodrošinās to, ka iedzīvotāji un uzņēmumi varēs gūt labumu no lētākas un tīrākas enerģijas.

Sagaidāms, ka elektrības patēriņš ES laikposmā līdz 2030. gadam pieaugs par aptuveni 60 %. Tīklos būs jāiekļauj digitalizētas, decentralizētas un elastīgas sistēmas ar miljoniem jumta saules paneļu, siltumsūkņu un vietēju energokopienu ar kopīgiem resursiem, lielākas atkrastes atjaunīgo energoresursu jaudas, vairāk elektroautomobiļu, kas jāuzlādē, un arvien lielāki ūdeņraža ražošanas apjomi. Ir nepieciešami 584 miljardi EUR investīciju, jo 40 % mūsu sadales tīklu ir vairāk nekā 40 gadus veci un pārrobežu pārvades spēja līdz 2030 gadam dubultosies.

Rīcības plāns trūkstošo posmu nosegšanai pārejā uz tīru enerģiju

Rīcības plāna mērķis ir risināt galvenos izaicinājumus ES elektropārvades un sadales tīklu paplašināšanā, digitalizācijā un labākā izmantošanā. Tajā identificēti konkrēti un specifiski pasākumi, kas palīdzēs piesaistīt investīcijas, kas vajadzīgas, lai modernizētu Eiropas elektrotīklus. Pasākumi fokusējas uz īstenošanu un ātru ieviešanu, lai sasniegtu mūsu 2030. gada mērķus:

  • paātrināt kopīgu interešu projektu ieviešanu un attīstīt jaunus projektus ar politisku virzību, pastiprinātu pārraudzību un lielāku skaitu priekšlikumu;
  • uzlabot tīklu ilgtermiņa plānošanu, lai energosistēmā iekļautu vairāk atjaunīgo energoresursu un apmierinātu augošo pieprasījumu pēc elektrifikācijas, tai skaitā ūdeņraža, virzot sistēmu operatoru un valstu regulatoru darbu;
  • ieviest regulatīvus stimulus, nosakot vadlīnijas apsteidzošām, uz nākotni vērstām investīcijām un izmaksu pārrobežu dalīšanai attiecībā uz atkrastes projektiem;
  • stimulēt tīklu labāku izmantošanu, palielinot pārskatāmību un uzlabojot tīkla tarifus, lai panāktu viedākus, efektīvākus tīklus un inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu ienākšanu, atbalstot sistēmu operatoru sadarbību un Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) ieteikumus;
  • uzlabot piekļuvi tīklu projektu finansēšanas resursiem, akcentējot ES fondu programmu iespējas, īpaši viediem elektrotīkliem un sadales tīklu modernizācijai;
  • stimulēt atļauju ātrāku izdošanu tīklu izvēršanai, nodrošinot iestādēm tehnisku atbalstu un vadlīnijas ieinteresēto personu un kopienu labākai iesaistei;
  • uzlabot un nodrošināt tīklu apgādes ķēdes, tai skaitā saskaņojot nozarei piemērojamās ražošanas prasības sekmīgākai elektroenerģijas ražošanas un pieprasījuma iekārtu pieslēgšanai.

Konteksts

ES ir viens no plašākajiem un noturīgākajiem tīkliem pasaulē, kas piegādā elektrību miljoniem iedzīvotāju. Mūsu savstarpēji labi savienotie enerģijas tirgi ir pierādījuši sevi kā svarīgu līdzekli stabilas energoapgādes nodrošināšanai enerģētiskās krīzes laikā. ES ir izveidojusi tiesisko satvaru tīklu izvēršanas atbalstam, ko veido pārskatītā TEN-E regulapārskatītā Atjaunojamo energoresursu direktīva un priekšlikumi par Neto nulles emisiju industrijas aktu un reformēto elektroenerģijas tirgus modeli.

Nolūkā panākt mērķi, kas noteikts plānā REPowerEU, lai izbeigtu fosilo degvielu importu no Krievijas, un nesen nosprausto mērķrādītāju līdz 2030. gadam sasniegt atjaunīgo energoresursu 42,5 % īpatsvaru, tiecoties sasniegt 45 %, ES ir vajadzīgi uzlaboti tīkli un spēcīgāka energoinfrastruktūra. Komisija pagājušajā mēnesī Eiropas vēja enerģijas rīcības plāna ietvaros prezentēja ES elektrotīklu ieviešanas rīcības plānu. Tas sasaucas ar pirmo Augsta līmeņa elektrotīklu forumu, ko Komisijas aizgādībā septembrī rīkoja Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSO-E). 

Šodienas rīcības plāns tiek prezentēts līdzās vairākiem būtiskiem pārrobežu energoinfrastruktūras projektiem saistībā ar Savienības pirmo kopīgu un savstarpēju interešu projektu sarakstu, kas palīdzēs pieskaņot ES energoinfrastruktūru tās klimata mērķiem. To papildina arī Iesaistes pakts, kurš nodrošinās ieinteresēto personu plašu iesaisti tīklu attīstībā.

Sīkāka informācija 

Jautājumi un atbildes

Faktu lapa

ES rīcības plāns attiecībā uz tīkliem
 

Citāti

Tīkli ir mūsu energosistēmas balsts. Mūsu rīcības plāns nodrošinās labāku atbalstu infrastruktūras plānošanai, attīstībai un darbībai, galveno pamatu Eiropas augošo atjaunīgo energoresursu sasaistei ar tiešajiem lietotājiem, kuriem tie ir vajadzīgi, – no mājsaimniecībām līdz ūdeņraža ražotājiem. Ar kopīgiem centieniem mēs varam izveidot vēl efektīvāku, viedāku un integrētāku energoinfrastruktūru, tādējādi panākot, ka mēs varam nodrošināt tīru enerģiju, kas mums ir vajadzīga, lai sekmīgi pārietu uz zaļo ekonomiku.

Maroš Šefčovič, priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu, iestāžu attiecībām un nākotnes plānošanu - 28/11/2023

 

Eiropa nodrošinās savu enerģētisko drošību un realizēs savas vērienīgās klimatiskās ieceres tikai tad, ja izvērsīsim un attīstīsim mūsu energoinfrastruktūru, lai tā būtu piemērota dekarbonizētai energosistēmai. Pārejā uz tīru enerģiju elektrotīkliem jābūt veicinātājiem, nevis šķēršļiem. Tā mēs varēsim integrēt lielu daudzumu atjaunīgo energoresursu, elektrotransportlīdzekļus, siltumsūkņus un elektrolīzerus, kas ir vajadzīgi mūsu ekonomikas dekarbonizācijai. Šodienas rīcības plāns iezīmē laukumu, un es rēķinos ar visu nozares spēlētāju atbalstu, lai plāns transformētos konkrētās darbībās.

Enerģētikas komisāre Kadri Simsone - 28/11/2023

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2023. gada 28. novembris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā