
Godātais prezidenta Nausēdas kungs, godātais Gitan!
Paldies par mūsu uzņemšanu šeit Viļņā.
Godātie prezidentu kungi, man ir patiess prieks būt šeit kopā ar Jums. Šodien mēs veidojam vēsturi. Mēs savienojam Baltijas valstis ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu. Tiek demontētas elektrolīnijas, kas mūs savienoja ar Krieviju un Baltkrieviju. Šī elektrolīniju maiņa, kas savienoja Jūs ar naidīgiem kaimiņiem, kļūs par pagātni. Tā ir brīvība – brīvība no draudiem, brīvība no šantāžas. Ilgi pirms Krievijas tanku iebrukuma Ukrainā Jūs brīdinājāt mūs par to, ka lētajai Krievijas gāzei ir slēpta atkarības cena. Tagad visa Eiropa pakāpeniski atsakās no Krievijas fosilā kurināmā – tas ir jauns laikmets.
Šodien mēs runāsim ne tikai par ekonomisko drošību, bet arī par mūsu kontinenta drošību plašākā nozīmē. Jūs ļoti labi apzināties attiecīgos izaicinājumus. Tikai divu mēnešu laikā ir tikuši bojāti vairāki kabeļi, kas savieno Jūsu valstis ar kaimiņiem. Tā nav nejaušība, un mēs nevaram to ignorēt. Tādēļ es atzinīgi vērtēju pagājušajā mēnesī uzsākto NATO misiju Baltic Sentry (Baltijas sardze). Tagad vairāk nekā jebkad Eiropai un NATO ir jādarbojas pilnīgā saskaņotībā. Kā pirmdien tika apspriests ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti, es uzskatu, ka attiecībā uz mūsu kritiskās tīkla infrastruktūras aizsardzību ir četras prioritātes, proti, pirmā prioritāte ir prevencija, ko panāksim, ierīkojot jaunus kabeļus un dažādojot mūsu riskus; otra prioritāte ir atklāšana, ko nodrošināsim, uzlabojot agrīno ziņošanu par aizdomīgām darbībām šo kabeļu tuvumā; trešā prioritāte, protams, ir ātra reaģēšana un remonts; ceturtā prioritāte ir atturēšana, kas nozīmē, ka ir jābūt sekām par šādām darbībām.
Papildus infrastruktūras aizsardzībai ir pienācis laiks – ir pienācis pēdējais laiks – pārņemt savās rokās mūsu drošību un aizsardzību. Jūs rādāt labu piemēru citiem. Igaunija, Lietuva, Latvija un Polija ir vienas no tām NATO valstīm, kuras aizsardzībai atvēl vislielākos līdzekļus attiecībā pret IKP. NATO joprojām ir mūsu aizsardzības pamats. Taču ir skaidrs, ka aizsardzības izdevumiem jāpieaug visā Eiropas Savienībā. Mūsdienu karadarbībai ir nepieciešams atbilstīgs mērogs, tehnoloģijas un koordinācija – tas ir pārāk daudz, lai kāds valsts varētu ar to tikt galā vienatnē. Šī ir joma, kurā Eiropas sadarbība dod rezultātus. Mums būs vajadzīgs finansējums – gan publiskais, gan privātais; par to mēs diskutējām Eiropadomes sanāksmē nedēļas sākumā. Mums būs ciešāk jāsadarbojas, lai panāktu labāku sadarbspēju un mazākas izmaksas. Tas nozīmē vienkāršākus tiesību aktus, lielāku inovāciju un lielāku atdevi no investīcijām, kas izpaudīsies kā lielāka zinātība un labas darbvietas šeit Eiropā. Komisija sagatavo Balto grāmatu par Eiropas aizsardzības nākotni, un līdz marta vidum mēs to iesniegsim Eiropas valstu vadītājiem.
Tas ir vēl jo steidzamāk tādēļ, ka pasaule strauji mainās. Mūsu ilgtermiņa sabiedrotais – Amerikas Savienotās Valstis – ir izvirzījušas jaunu darba kārtību. Pieaugošās nenoteiktības apstākļos Eiropa ir gatava risināt stingru, bet konstruktīvu dialogu ar ASV. Mēs atzīstam potenciālus izaicinājumus, taču esam tam gatavi; Eiropa stingri saglabā kursu attiecībā uz savu globālo iesaisti un partnerībām.
Tas it sevišķi attiecas uz ļoti īpašu partneri un ES dalībvalsti nākotnē – Ukrainu. Šajā jaunajā realitātē Ukrainai vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgs mūsu atbalsts. Eiropa līdz šim ir atvēlējusi 135 miljardus eiro. Mūsu finansiālais atbalsts, kuru koordinējam ar G7 valstu partneriem, sedz lielāko daļu no finansējuma deficīta šogad. Tas dod ukraiņiem atelpu, ļauj viņiem koncentrēties uz to, kas ir vissvarīgākais, proti, savas valsts aizstāvēšana. Taču viens no visneatliekamākajiem izaicinājumiem ir arī enerģētika. Laikā, kamēr Krievija sistemātiski uzbrūk Ukrainas enerģētikas sistēmai, mēs kopīgiem spēkiem atbalstam Ukrainu un zibenīgā ātrumā nodrošinām remonta veikšanu. Arī šajā jomā jūs rādāt labu piemēru citiem. Tieši pašlaik viena termoelektrostacija no Lietuvas tiek demontēta un nosūtīta uz Ukrainu, lai tur to atkal uzstādītu. Šādi izpaužas Baltijas solidaritāte praksē. Šodien, kad svinam jūsu enerģētisko neatkarību, jūs bruģējat ceļu uz Ukrainas enerģētisko drošību nākotnē. Vēlreiz apsveicu jūs visus ar šodienas vēsturisko sasniegumu.
Lai dzīvo Eiropa! Liels paldies.
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2025. gada 9. februāris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā