Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2022. gada 6. aprīlisPārstāvniecība Latvijā

Pārkāpuma lietu pakete aprīlī: svarīgākie lēmumi

Tiesiskums

Pārskats pa rīcībpolitikas jomām

Eiropas Komisija ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpuma lietās, proti, tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas ES tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES rīcībpolitikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā.

Tālāk tekstā izklāstīti svarīgākie Komisijas pieņemtie lēmumi, kas grupēti pa rīcībpolitikas jomām. Komisija arī slēdz 90 lietas, kurās problemātiskie jautājumi ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisināti un Komisijai nav pamata procedūru turpināt.

Lai par ES pārkāpuma procedūru uzzinātu vairāk, sk. visus jautājumus un atbildes. Lai uzzinātu vairāk par visiem pieņemtajiem lēmumiem, sk. pārkāpuma procedūras lēmumu reģistru.

 

1. Vide un zivsaimniecība

(Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156, Daniela Stoycheva, tālr.: +32 229 53664)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Atkritumi. Komisija aicina ČEHIJU uzlabot atkritumu apstrādi poligonos

Komisija aicina Čehiju (INFR(2022)2017) izpildīt Atkritumu poligonu direktīvas (Direktīva 1999/31/EK) un Atkritumu pamatdirektīvas (Direktīva 2008/98/EK) uzliktās saistības. Atkritumu poligonu direktīva nosaka standartus attiecībā uz poligoniem, un tās mērķis ir nepieļaut nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, ūdeni, augsni un gaisu. Eiropas zaļā kursa un Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķis ir virzīt ES uz nulles piesārņojumu, kas nāks par labu sabiedrības veselībai, videi un klimatneitralitātei. Eiropas Savienības Tiesa 2014. gada 15. oktobra spriedumā nosprieda, ka pirms iestrādāšanas poligonos atkritumi vispiemērotākajā veidā ir jāapstrādā, lai pēc iespējas samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Pēc šā sprieduma Komisija 2015. gadā sāka pētījumu, kura uzdevums bija izpētīt neapstrādātu sadzīves atkritumu apglabāšanu ES dalībvalstu poligonos. Čehijas gadījumā pētījumā atklājās nepilnības visos piecos apmeklētajos atkritumu poligonos. Čehijā atkritumus apglabā poligonos bez pienācīgas apstrādes, jo nav nodrošināta dažādu atkritumu frakciju atdalīšana un organisko atkritumu stabilizācija. Turklāt Čehija valsts tiesību aktos nav pareizi transponējusi pienākumu pirms atkritumu apglabāšanas poligonos veikt atkritumu priekšapstrādi. Tāpēc Komisija sūta Čehijai oficiāla paziņojuma vēstuli; Čehijas rīcībā tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz vēstuli un novērstu Komisijas norādītās nepilnības. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

Daba. Komisija aicina LATVIJU uzlabot tās noteikumus par sugu aizsardzību

Komisija aicina Latviju (INFR(2021)2260) saskaņot valsts tiesību aktus ar Dzīvotņu direktīvu (92/43/EEK), īpaši lūšu aizsardzības jautājumā. Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums izveidot stingru aizsardzības režīmu attiecībā uz direktīvā uzskaitītajām dzīvnieku sugām, to vidū lūšiem. Atkāpes no stingrās aizsardzības sistēmas ir iespējamas, ja ir izpildīti precīzi nosacījumi. Neraugoties uz Latvijas Republikas Valsts kontroles 2020. gada ziņojumu, kurā ieteikts valsts tiesību aktus saskaņot ar Dzīvotņu direktīvu, Komisijas ieskatā tas joprojām nav izdarīts. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli. Latvijas rīcībā tagad ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un novērstu Komisijas konstatētās nepilnības. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

Oficiāla paziņojuma papildvēstule

 

Gaisa kvalitāte. Komisija aicina AUSTRIJU ievērot ES tiesību aktus par rūpnieciskajām emisijām

Komisija aicina Austriju (INFR(2020)2094) valsts tiesību aktus par rūpnieciskajām emisijām saskaņot ar ES noteikumiem. Rūpniecisko emisiju direktīvā (2010/75/ES) attiecībā uz lielām rūpnieciskām iekārtām noteikti galvenie atļauju piešķiršanas un kontroles principi, kuri pamatojas uz integrētu pieeju un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu piemērošanu. Direktīvas mērķis ir nodrošināt piesārņojuma novēršanu un kontroli. Nulles piesārņojuma rīcības plānā uzsvars likts uz gaisa piesārņojuma samazināšanu, kas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē cilvēka veselību. Lai sekmīgi aizsargātu cilvēka veselību un nosargātu dabisko vidi, ir ļoti svarīgi ES tiesību aktus īstenot visā pilnībā. Direktīva nodrošina attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem iespēju vērsties tiesā, lai apstrīdētu tādu lēmumu, darbību vai bezdarbības likumību, kas saistīti ar atļauju piešķiršanas procedūru. Viens no Austrijas tiesību aktiem, kas grozīts, atbildot uz Komisijas 2020. gada maija oficiālā paziņojuma vēstuli, ierobežo saskaņā ar Rūpniecisko emisiju direktīvu pieņemto lēmumu juridisko pārskatīšanu. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma papildvēstuli. Austrijai divu mēnešu laikā jāpanāk atbilstība prasībām. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

Oficiāla paziņojuma vēstule, LESD 260. pants

 

Atkritumi. Komisija aicina ITĀLIJU ievērot ES noteikumus par atkritumu poligoniem

Komisija aicina Itāliju (INFR(2011)2215) izpildīt Atkritumu poligonu direktīvas (Direktīva 1999/31/EK) prasības. Atkritumu poligonu direktīva nosaka standartus attiecībā uz poligoniem, un tās mērķis ir nepieļaut nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, ūdeni, augsni un gaisu. Eiropas zaļā kursa un Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķis ir virzīt ES uz nulles piesārņojumu, kas nāks par labu sabiedrības veselībai, videi un klimatneitralitātei. Saskaņā ar Atkritumu poligonu direktīvu dalībvalstīm līdz 2009. gada 16. jūlijam bija jāslēdz atkritumu poligoni, kuri neatbilst direktīvas prasībām, ja vien tās nav iesniegušas atbilstošus “uzlabošanas plānus”, kas ļautu tām turpināt pieņemt atkritumus apglabāšanai. Eiropas Savienības Tiesa 2019. gada 29. marta spriedumā nolēma, ka Itālija nav nodrošinājusi to 44 atkritumu poligonu galīgo slēgšanu un rekultivāciju, kuri neatbilst Atkritumu poligonu direktīvas prasībām. Tikmēr Komisija ir pārliecinājusies, ka, lai gan Itālija ir sistemātiski slēgusi poligonus (slēgti 32), tā nav nodrošinājusi 12 atlikušo poligonu galīgo slēgšanu un rekultivāciju. Tāpēc Komisija sūta Itālijai oficiāla paziņojuma vēstuli (saskaņā ar agrāko 260. pantu), dodot tai divus mēnešus laika situācijas labošanai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

Argumentēti atzinumi

 

Atkritumi. Komisija aicina POLIJU panākt atbilstību ES noteikumiem par atkritumu poligoniem

Komisija aicina Poliju (INFR(2019)2013) izpildīt Atkritumu poligonu direktīvas (1999/31/EK) uzliktās saistības. Atkritumu poligonu direktīva nosaka standartus attiecībā uz poligoniem, un tās mērķis ir nepieļaut nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, ūdeni, augsni un gaisu. Eiropas zaļā kursa un Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķis ir virzīt ES uz nulles piesārņojumu, kas nāks par labu sabiedrības veselībai, videi un klimatneitralitātei. Dalībvalstīm līdz 2009. gada 16. jūlijam bija jāslēdz atkritumu poligoni, kuri neatbilda direktīvas prasībām, ja vien tās nav iesniegušas atbilstošus “uzlabošanas plānus”, kas ļautu tām turpināt pieņemt atkritumus apglabāšanai. Lai gan Komisija 2019. gada martā nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuliPolija nav nodrošinājusi piecu prasībām neatbilstošu pašvaldības atkritumu poligonu galīgu slēgšanu un rekultivāciju. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sniegt argumentētu atzinumu. Tagad Polijai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

Daba. Komisija aicina KIPRU rīkoties, lai aizsargātu un pārvaldītu tās Natura 2000 teritorijas

Komisija aicina Kipru (INFR(2021)2064) veikt pasākumus Natura 2000 teritoriju aizsardzībai un pārvaldībai un tādējādi izpildīt Dzīvotņu direktīvā (Direktīva 92/43/EEK) noteiktos pienākumus. Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstīm ir jānāk klajā ar priekšlikumiem par Kopienā nozīmīgām ES teritorijām (KNT), kuras pēc tam pievieno ES bioģeogrāfiskajiem sarakstiem. Sešu gadu laikā, kopš teritorijas pievienotas sarakstiem, dalībvalstīm Kopienā nozīmīgām teritorijām ir jāpiešķir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT) statuss, jānosaka saglabāšanas mērķi un pasākumi, kuru uzdevums ir saglabāt vai atjaunot teritorijās esošās sugas un dzīvotnes, lai būtu iespējams sasniegt labvēlīgu saglabāšanās stāvokli. Tās ir galvenās prasības biodaudzveidības aizsardzībai visā ES. Gan Eiropas zaļā kursa, gan ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam mērķis ir Eiropas Savienībā apturēt biodaudzveidības izzušanu, saglabājot dabas teritorijas un atjaunojot iedragātās ekosistēmas līdz labvēlīgam saglabāšanās stāvoklim. 2021. gada jūlijā Komisija Kiprai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Tomēr līdz šim no 37 attiecīgajām teritorijām aizsardzības mērķi vēl nav noteikti trim īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Turklāt aizsardzības mērķi, kas noteikti pārējās 34 teritorijās, neatbilst Dzīvotņu direktīvas prasībām, jo tie ir vai nu pārāk neskaidri, vai arī tajos nav pienācīgi identificētas mērķsugas. Turklāt trīsdesmit triju ĪADT saglabāšanas pasākumi nav noteikti, savukārt pasākumi, kas noteikti četrām ĪADT, ir pārāk vispārīgi sugu un dzīvotņu pienācīgas aizsardzības nodrošināšanai. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sniegt argumentētu atzinumu. Tagad Kiprai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

Vēršanās Eiropas Savienības Tiesā

 

Komunālie notekūdeņi. Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret SPĀNIJU par Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas neievērošanu

Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Spāniju (INFR(2016)2134) par Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas (Padomes Direktīva 91/271/EEK) neievērošanu. Direktīvas mērķis ir aizsargāt vidi no sadzīves un dažu rūpniecības nozaru komunālo notekūdeņu kaitīgās ietekmes. Saskaņā ar direktīvu pilsētām ir jāizveido infrastruktūra, kas vajadzīga, lai savāktu un attīrītu to komunālos notekūdeņus pirms to novadīšanas ūdenstilpēs. Eiropas zaļais kurss Eiropas Savienībai nosaka nulles piesārņojuma mērķi, kas nāks par labu sabiedrības veselībai, videi un klimatneitralitātei un tādējādi uzlabos arī Eiropas noturību. ES tiesību aktu, piemēram, Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas, mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību un dabisko vidi, un ir svarīgi, lai dalībvalstis to īstenotu pilnībā. Komisijas veiktā izmeklēšana atklāja plašu direktīvā noteikto pienākumu neizpildi 133 Spānijas aglomerācijās. Aicinot Spāniju pilnībā ievērot Komunālo notekūdeņu direktīvas prasības, 2016. gada decembrī Komisija nosūtīja Spānijai oficiāla paziņojuma vēstuli un 2020. gada februārī – argumentētu atzinumu. Lai gan Komisija atzinīgi vērtē to, ka Spānija ir panākusi zināmu progresu, Spānija visās aglomerācijās vēl nav izveidojusi kanalizācijas sistēmas vai – kur tas ir pamatoti – individuālas vai citas piemērotas sistēmas, piemēram, septiskās tvertnes, kas ļautu sasniegt tādu pašu vides aizsardzības līmeni. Spānijai turklāt ir jāpastiprina centieni nodrošināt, ka savāktie notekūdeņi tiek pietiekami attīrīti, lai tie atbilstu attiecīgajiem standartiem. Tas nozīmē, ka vēl aizvien ir aglomerācijas, kurās ir jābūvē vai jāuzlabo infrastruktūra. Tam var būt nepieciešamas investīcijas jaunas fiziskās infrastruktūras izbūvē vai jau esošo attīrīšanas iekārtu modernizācijā. Sīkāka informācija atrodama paziņojumā presei.

 

Zivsaimniecība un jūrlietas

 

Argumentēti atzinumi

 

Zivsaimniecība. Komisija aicina BEĻĢIJU ieviest iedarbīgus nozvejas svēršanas un reģistrācijas pasākumus

Komisija aicina Beļģiju (INFR(2021)2163) nodrošināt pilnīgu atbilstību Zivsaimniecības kontroles regulai (Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009). Konkrētāk, Beļģija nav ieviesusi kontroles pasākumus attiecībā uz zvejas produktu svēršanu, transportēšanu un izsekojamību un nozvejas reģistrēšanu. Pārbaudes apmeklējumā, ko Komisija veica Beļģijā, tika konstatēti vairāki nopietni trūkumi, uz kuru pamata Komisija 2020. gada 30. oktobrī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Tomēr Komisija uzskata, ka Beļģija joprojām nav pienācīgi novērsusi visus konstatētos trūkumus un nenodrošina Beļģijas zvejas flotes darbības pienācīgu kontroli, kas var izraisīt pārzveju un zvejas kvotu neievērošanu. Ilgtspējīga zveja ir viens no Eiropas zaļā kursa mērķiem. Atlikušo nepilnību dēļ Komisija ir nolēmusi sniegt argumentētu atzinumu. Tagad Beļģijai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nodot lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

2. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Sīkāka informācija: Sonya Gospodinova, tālr. +32 229 66953; Federica Miccoli, tālr. +32 229 58300)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Profesionālās kvalifikācijas atzīšana. Komisija aicina MALTU izpildīt ES noteikumus par advokātu profesiju

Šodien Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru pret Maltu (INFR(2022)4011) saistībā ar ES noteikumiem, kas nodrošina advokātu brīvu pārvietošanos ES. Komisija mudina Maltu izpildīt pienākumus, ko tai uzliek divas direktīvas – Advokātu direktīva (Direktīva 98/5) un ES direktīva par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (Direktīva 2005/36). Lai gan Advokātu direktīva ļauj advokātiem pastāvīgi praktizēt savā profesijā dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā viņi ieguvuši kvalifikāciju, ar direktīvu par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu izveido vispārēju sistēmu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai visā Eiropas Savienībā. Komisija uzskata, ka Maltas tiesību akti par advokātu profesionālo nosaukumu un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, sistemātiski uzspiežot Maltas advokātu eksāmenu, neatbilst abu direktīvu prasībām. Turklāt Komisija arī risina jautājumu par to, ka Malta automātiski neatzīst citā dalībvalstī izsniegtu advokāta profesionālo nosaukumu, ja ES advokāts vēlas kļūt par advokāta palīgu. Maltai tagad divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem, pretējā gadījumā Komisija var lemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Pakalpojumi. Komisija aicina PORTUGĀLI nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz pludmales koncesijām

Šodien Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru pret Portugāli (INFR(2022)2020) par to, ka tā nav pareizi īstenojusi noteikumus par iepirkuma procedūrām pludmales koncesiju piešķiršanai. Komisija pieprasa Portugālei izpildīt Pakalpojumu direktīvas (Direktīva 2006/123/EK) noteikumus un īstenot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 49. pantā noteikto brīvību veikt uzņēmējdarbību. Komisija uzskata, ka Portugāles tiesību akti, kas spēkā esošo “pludmales koncesiju” turētājiem piešķir priekšrocības iepirkuma procedūrās par šo koncesiju atjaunošanu, nav saderīgi ne ar Pakalpojumu direktīvu, ne ar Līgumā noteikto brīvību veikt uzņēmējdarbību. Komisija uzskata, ka priekšrocību tiesības par labu vēsturiskajiem operatoriem atturētu citu dalībvalstu uzņēmumus no pludmales pakalpojumu sniegšanas Portugālē. Portugālei tagad divu mēnešu laikā jāatbild uz Komisijas argumentiem. Ja tas netiks darīts, Komisija var nolemt nosūtīt Portugāles iestādēm argumentētu atzinumu.

 

Oficiāla paziņojuma papildvēstules

 

Publiskais iepirkums. Komisija mudina UNGĀRIJU un ITĀLIJU izpildīt publiskā iepirkuma direktīvu prasības

Lai nodrošinātu Publiskā iepirkuma direktīvu un Koncesiju direktīvas (Direktīvas 2014/24/ES2014/25/ES un 2014/23/ES) pareizu transponēšanu, šodien Komisija nolēma turpināt uzsāktās pārkāpuma procedūras pret Ungāriju (INFR(2018)2310) un Itāliju (INFR(2018)2273). ES publiskā iepirkuma tiesību aktos ir noteikts, ka par publiskā iepirkuma līgumiem, kuru vērtība pārsniedz konkrētu summu, iepirkums jāizsludina, ievērojot pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes, brīvas konkurences un diskriminācijas aizlieguma principus. Panākot, ka dalībvalstis šīs direktīvas pareizi transponē valsts tiesību aktos, Komisija veicina godīgas konkurences aizsardzību un labāku rezultātu par nodokļu maksātāju naudu. Komisija uzskata, ka Ungārijas tiesību akti ļauj plašāk piemērot izņēmumus gan drošības apsvērumu gadījumā, gan līgumiem, ko subsidē, izmantojot nodokļu atvieglojumus. Šo izņēmumu dēļ līgumi tiek plašāk izslēgti no ES publiskā iepirkuma direktīvās noteikto saistību piemērošanas. Turklāt Komisija arī uzskata, ka izmaiņas Ungārijas kalnrūpniecības likumā, kas paredz iespēju piešķirt kalnrūpniecības koncesijas bez pārredzamas iepirkuma procedūras, ir pretrunā pārredzamības principam un tādējādi neatbilst koncesiju direktīvā noteiktajām saistībām.

Itālijas gadījumā Komisija aicina Itālijas iestādes atrisināt dažus atlikušos un papildu jautājumus saistībā ar ES publiskā iepirkuma noteikumu transponēšanu. Komisija uzskata, ka daži jaunie Itālijas noteikumi, piemēram, noteikumi par sarunu procedūrām bez uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus, neatbilst ES tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā. Lai gan Komisija atzīst, ka Itālija panākusi ievērojamu progresu valsts tiesību aktu saskaņošanā ar ES publiskā iepirkuma regulējumu, Komisija aicina Itāliju atrisināt atlikušos jautājumus, kas jau tika aplūkoti iepriekšējās oficiālā paziņojuma vēstulēs, tādi kā aizliegums apakšuzņēmējiem izmantot citus apakšuzņēmējus.

Tāpēc Komisija sūta Ungārijai un Itālijai oficiāla paziņojuma papildvēstuli. Tagad abām dalībvalstīm doti divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas minētajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

Argumentēti atzinumi

 

Būvizstrādājumi. Komisija pieprasa UNGĀRIJAI izpildīt ES noteikumu prasības par preču brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību

Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Ungārijai (INFR(2021)2158) saistībā ar Ungārijas iestāžu ieviesto iepriekšēja paziņojuma shēmu, kas ļauj bloķēt būvizstrādājumu eksportu. Komisija uzskata, ka pasākums ir pielīdzināms kvantitatīvam eksporta ierobežojumam iekšējā tirgū, tādējādi pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 35. pantu. Komisija arī uzskata, ka Ungārija nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Vienotā tirgus pārredzamības direktīvu, kurā noteikts, ka dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai par tehniskajiem noteikumiem un jāatturas no to pieņemšanas nogaidīšanas periodā. Turklāt šis ierobežojums, kas attiecas arī uz eksportu no Ungārijas uz trešām valstīm, šķiet, pārsniedz Ungārijas kompetenci kopējās tirdzniecības politikas ietvaros, jo tā ir Savienības ekskluzīvās kompetences joma.

Komisija ir arī nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru pret Ungāriju (INFR(2022)4009), pieprasot tai panākt Ungārijas būvniecības nozari regulējošo valsts noteikumu atbilstību ES tiesību aktiem. Ungārija ir ieviesusi pasākumus, ar kuriem nosaka konkrētu izejvielu cenas būvniecības nozarē, un noteikumus, saskaņā ar kuriem ekonomikas dalībniekiem ir jāsaglabā noteikti izlaides līmeņi, pat ja tie nav saimnieciski ilgtspējīgi. Komisija uzskata, ka šo pasākumu kopējā ietekme negatīvi ietekmē ekonomikas dalībnieku piekļuvi darbībām un to veikšanu šajā nozarē un tādējādi varētu pārkāpt Pakalpojumu direktīvu, kā arī LESD 49. pantā noteikto brīvību veikt uzņēmējdarbību. Turklāt Ungārija nav paziņojusi par pasākumiem, tādējādi pārkāpjot Vienotā tirgus pārredzamības direktīvu. Šie lēmumi ir saistīti ar Komisijas lēmumu, kas arī tika pieņemts šodien, par Ungārijas neatbilstību publiskā iepirkuma direktīvām, proti, par kalnrūpniecības koncesiju piešķiršanu bez pārredzamas iepirkuma procedūras būvizstrādājumu nozarē. Tagad Ungārijas rīcībā ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt pirmajā gadījumā vērsties pret Ungāriju Eiropas Savienības Tiesā un otrajā gadījumā – nosūtīt tai argumentētu atzinumu.

 

Vēršanās Eiropas Savienības Tiesā

 

Profesionālās kvalifikācijas atzīšana. Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret PORTUGĀLI

Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Portugāli (INFR(2018)4145) par tādu noteikumu pārkāpumiem kā darba ņēmēju pārvietošanās brīvība (LESD 45. pants), brīvība veikt uzņēmējdarbību (LESD 49. pants) un pakalpojumu sniegšanas brīvība (LESD 56. pants), kā arī par pārkāpumiem saistībā ar Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas direktīvu (Direktīva 2005/36/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2013/55/ES). Šie ES noteikumi ir palīdzējuši izveidot mūsdienīgu sistēmu profesionālo kvalifikāciju un pieredzes atzīšanai visā ES. Saskaņā ar ES tiesību aktiem, konkrētāk, Direktīvas 2005/36/EK VI pielikumu, inženieriem, kuru diploms apliecina apmācību, kas sākās vēlākais 1987./1988. akadēmiskajā gadā, ir tiesības turpināt īstenot arhitektūras projektus Portugālē. Tika panākta vienošanās, ka šie diplomi pietiekami atbilst standartiem un ļauj piešķirt iegūtās tiesības. Tādējādi citām ES un EEZ dalībvalstīm, kā arī Šveicei ir automātiski jāatzīst šo speciālistu kvalifikācija. Portugāles tiesību akti groza noteikumus attiecībā uz sarakstā iekļauto Portugāles diplomu turētājiem, ieviešot jaunus un ierobežojošus nosacījumus, kas nav minēti VI pielikumā. Tādējādi tiesības uz brīvu pārvietošanos, ko cilvēki ir izmantojuši kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, tiks ierobežotas. Tāpēc Komisija vēršas Eiropas Savienības Tiesā pret Portugāli, jo uzskata, ka Portugāle nav novērsusi attiecīgo ES noteikumu pārkāpumus pēc tam, kad Komisija 2020. gada februārī tai nosūtījusi argumentēto atzinumu, un pēc turpmāka dialoga ar Portugāles iestādēm. Paziņojumu presei var izlasīt šeit.

 

3. Migrācija, iekšlietas un drošības savienība

(Sīkāka informācija: Anitta Hipper, tālr. +32 229 85691; Laura Bérard, tālr. + 32 229 55721; Ciara Bottomley, tālr. +32 229 69971)

 

Argumentēti atzinumi

 

Bezskaidras naudas maksājumi. Komisija mudina GRIEĶIJU, LUKSEMBURGU un SPĀNIJU izpildīt prasības, ko paredz ES noteikumi par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem

Šodien Komisija pieprasījusi Grieķijai (INFR(2021)0210), Luksemburgai (INFR(2021)0287) un Spānijai (INFR(2021)0222) paziņot informāciju par to, kā šīs valstis savos tiesību aktos transponējušas ES noteikumus par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem (Direktīva 2019/713). Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē un valsts transponēšanas pasākumi bija jāpaziņo Komisijai līdz 2021. gada 31. maijam. Direktīva paredz kriminālatbildību par maksājumu datu zādzību un nelikumīgu piesavināšanos, kā arī to turpmāku pārdošanu un izplatīšanu. Tā attiecas uz bezskaidras naudas darījumiem, kas veikti ar jebkāda veida maksājumu instrumentiem, arī bankas kartēm, kā arī virtuāliem instrumentiem, piemēram, mobilajiem maksājumiem. Tā kā Grieķija, Luksemburga un Spānija nav ievērojušas sākotnējo transponēšanas termiņu, Komisija 2021. gada jūlijā visām trim dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Grieķija, Luksemburga un Spānija līdz šai dienai nav paziņojušas par transponēšanas pasākumiem, tāpēc Komisija nolēma tām nosūtīt argumentētus atzinumus. Tagad šīm trim dalībvalstīm ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietas nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Komisija mudina BEĻĢIJU paziņot par visiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu ES noteikumus par kriminālatbildības noteikšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju

Šodien Komisija nosūtīja Beļģijai argumentētu atzinumu (INFR(2021)0007) par to, ka tā nav paziņojusi dažus transponēšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai valsts tiesību aktos ieviestu ES noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu, paredzot kriminālatbildību par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Lai atvieglotu policijas un tiesu iestāžu sadarbību starp ES valstīm un nepieļautu to, ka noziedznieki izmanto iecietīgākas tiesību sistēmas, Direktīvas (ES) 2018/1673 noteikumi definē noziedzīgus nodarījumus un sankcijas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā. Minētie noteikumi nosaka kriminālatbildību par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja tā veikta ar nodomu un apzinoties, ka attiecīgie līdzekļi ir iegūti noziedzīgās darbībās. Dalībvalstīm direktīva bija jātransponē līdz 2020. gada 3. decembrim. Tā kā Beļģija līdz noliktajam termiņam nebija paziņojusi par visiem direktīvas transponēšanas pasākumiem, Komisija 2021. gada februārī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Beļģija vēl aizvien nav paziņojusi noteikumus par atbildību pastiprinošiem apstākļiem, tāpēc direktīvas transponēšana ir nepilnīga. Tagad Beļģijai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Psihoaktīvās vielas. Komisija mudina ĪRIJU ziņot par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai izotonitazēnu pasludinātu par narkotisku vielu

Šodien Komisija nolēma sūtīt Īrijai argumentētu atzinumu (INFR(2021)0264) par to, ka tā nav paziņojusi Komisijai par pasākumiem Komisijas Deleģētās direktīvas (ES) 2020/1687 ieviešanai valsts tiesību aktos. Šī direktīva ES regulējumā (Padomes Pamatlēmums 2004/757/TI) definētajām “narkotiskajām vielām” pievieno jaunu psihoaktīvo vielu – izotonitazēnu. Minētā direktīva ir daļa no ES tiesiskā regulējuma narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai un nelikumīgu narkotisko vielu piegādes un patēriņa ierobežošanai. “Narkotiskās vielas” definīciju attiecinot uz jaunām psihoaktīvām vielām, vajadzētu izveidoties situācijai, kurā tiek veikti pasākumi, kas samazina to pieejamību, aizsargā sabiedrības veselību un novērš šo vielu nelikumīgu tirdzniecību visā ES. Dalībvalstīm direktīva bija jātransponē līdz 2021. gada 3. jūnijam. Tā kā Īrija līdz noteiktajam termiņam nebija paziņojusi nevienu pasākumu, Komisija 2021. gada jūlijā nosūtīja tai oficiāla paziņojuma vēstuli. Īrija vēl aizvien nav paziņojusi Komisijai nevienu attiecīgu pasākumu. Tagad Īrijai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

 4. Tieslietas

(Sīkāka informācija: Christian Wigand, tālr. +32 229 62253; Katarzyna Kolanko, tālr. +32 229 63444; Cristina Torres Castillo, tālr. +32 229 90679)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Datu aizsardzība. Komisija aicina GRIEĶIJU, SOMIJU, VĀCIJU un ZVIEDRIJU pareizi transponēt ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumus un Direktīvu par datu aizsardzību tiesībaizsardzības jomā

Šodien Eiropas Komisija nolēma sūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Grieķijai (INFR(2022)2021), Somijai (INFR(2022)4010), Vācijai (INFR(2022)2019) un Zviedrijai (INFR(2022)2022) par to, ka šīs valstis nav izpildījušas paziņošanas pienākumus, ko tām uzliek Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) (Regula (ES) 2016/679) un Direktīva par datu aizsardzību tiesībaizsardzības jomā (Direktīva (ES) 2016/680). Vācija vēl nav paziņojusi par pasākumiem, ar kuriem direktīvu transponē attiecībā uz Federālās policijas darbību. Grieķija nav pareizi transponējusi noteikumus, kas cita starpā attiecas uz Tiesībaizsardzības direktīvas piemērošanas jomu un datu glabāšanas termiņiem. Somija un Zviedrija dažos gadījumos nav izpildījušas savus pienākumus attiecībā uz datu subjektu tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Šīm dalībvalstīm tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz vēstuli un veiktu nepieciešamos pasākumus Komisijas konstatēto ES tiesību aktu pārkāpumu novēršanai. Ja tas netiks darīts, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

Argumentēti atzinumi

 

“Zelta pasu” shēmas. Komisija turpina pārkāpuma lietu pret MALTU

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt Maltai argumentētu atzinumu (INFR(2020)2301) par tās ieguldītāju pilsonības shēmu, ko dēvē arī par “zelta pasu” shēmu. Komisija uzskata, ka ES pilsonības piešķiršana apmaiņā pret iepriekš noteiktiem maksājumiem vai ieguldījumiem bez patiesas saiknes ar attiecīgo dalībvalsti apdraud ES pilsonības būtību un ir pretrunā ES tiesību aktiem. Komisija 2020. gada 20. oktobrī nosūtīja Maltai oficiāla paziņojuma vēstuli, kurā tai pieprasīja izbeigt Maltas ieguldītāju pilsonības shēmu, bet tad 2021. gada 9. jūnijā Maltai nosūtīja papildu oficiāla paziņojuma vēstuli pēc tam, kad Malta 2020. gada beigās ieviesa jaunu shēmu. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Malta nesen apturējusi šīs jaunās shēmas piemērošanu Krievijas un Baltkrievijas valstspiederīgajiem. Lai gan tas bija pozitīvs solis, Malta turpina piemērot šo shēmu visiem pārējiem valstspiederīgajiem un neizteica nekādu nodomu to apturēt. Komisija uzskata, ka šāda shēma ir pretrunā lojālas sadarbības principam (LES 4. panta 3. punkts) un pārkāpj pašu Savienības pilsonības statusu, kas noteikts Līgumos (LESD 20. pants). Tāpēc Komisija šodien nolēma sūtīt Maltai argumentētu atzinumu. Tagad Maltai ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz Komisijas argumentēto atzinumu. Ja atbilde būs neapmierinoša, Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā. Paziņojumu presei var izlasīt šeit.

 

5. Enerģētika un klimats

(Sīkāka informācija: Stefan de Keersmaecker, tālr. + 32 460 76 46 80; Ana Crespo Parrondo, tālr. +32 229 81325; Giulia Bedini, tālr. +32 229 58661)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Energoresursu piegādes drošība. Komisija aicina Bulgāriju un GRIEĶIJU iesniegt elektroenerģijas riskgatavības plānus

Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstules Bulgārijai (INFR(2022)2023) un Grieķijai (INFR(2022)2024) par to, ka tās nav iesniegušas savus elektroenerģijas riskgatavības plānus, kas prasīti Regulā (ES) 2019/941 par riskgatavību elektroenerģijas nozarē. No 2019. gada 25. jūnija piemērojamās regulas mērķis ir novērst elektroenerģētiskās krīzes, tām sagatavoties un tās pārvarēt, dalībvalstīm rīkojoties solidāri un pārredzami un vienlaikus ievērojot konkurētspējīga elektroenerģijas iekšējā tirgus prasības. Šajā nolūkā regula uzliek dalībvalstīm vairākus pienākumus par noteiktas informācijas paziņošanu Komisijai. Šajā sakarībā nedz Bulgārija, nedz Grieķija nav paziņojušas Komisijai savus riskgatavības plānus. Grieķija nav paziņojusi arī tās novērtējumu par riskiem, kas saistīti ar infrastruktūras īpašumtiesībām. Tagad abām dalībvalstīm ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.

 

Argumentēti atzinumi

 

Iekšējais enerģijas tirgus. Komisija mudina VĀCIJU un ZVIEDRIJU transponēt direktīvu par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas nozares iekšējo tirgu

Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Vācijai (INFR(2021)0028) un Zviedrijai (INFR(2021)0096) par to, ka tās nav paziņojušas valsts pasākumus, ar kuriem transponē ES noteikumus par elektroenerģijas iekšējo tirgu, kas noteikti Direktīvā (ES) 2019/944, ar kuru groza Direktīvu 2012/27/ES. Šī direktīva nosaka galvenos elektroenerģijas nozares organizācijas un darbības noteikumus, kuru mērķis ir Savienībā izveidot patiesi integrētus, konkurētspējīgus, uz patērētājiem orientētus, elastīgus, taisnīgus un pārredzamus elektroenerģijas tirgus.

Termiņš, kurā direktīva bija jātransponē valsts tiesību aktos, bija 2020. gada 31. decembris. 2021. gada februārī Vācijai, Zviedrijai un citām dalībvalstīm, kuras pēc transponēšanas termiņa beigām nebija paziņojušas nekādus transponēšanas pasākumus, tika nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule. Līdz šim ne Vācija, ne Zviedrija vēl aizvien nav paziņojušas par jebkādiem valsts pasākumiem, ar kuriem transponē direktīvu. Pēc šodien sniegtā argumentētā atzinuma abām dalībvalstīm ir divi mēneši laika, lai paziņotu Komisijai par saviem transponēšanas pasākumiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

Atjaunojamie energoresursi. Komisija mudina IGAUNIJU transponēt pārskatīto Atjaunojamo energoresursu direktīvu

Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Igaunijai (INFR(2021)0200) par to, ka Igaunija nav transponējusi ES noteikumus par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu, kas izklāstīti Direktīvā (ES) 2018/2001. Šī direktīva nodrošina tiesisko regulējumu atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstībai elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes, kā arī transporta jomā Eiropas Savienībā. Tajā ir noteikts saistošs ES mērķrādītājs līdz 2030. gadam panākt, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars ir vismaz 32 %; direktīvā ir iekļauti arī pasākumi, kuri nodrošina, ka atbalsts atjaunojamo energoresursu enerģijai ir rentabls un ka administratīvās procedūras atjaunojamās enerģijas projektiem ir vienkāršotas. Tā arī atvieglo iedzīvotāju līdzdalību enerģētikas pārkārtošanā un nosaka līdz 2030. gadam sasniedzamus konkrētus mērķrādītājus atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanai siltumapgādes un aukstumapgādes, kā arī transporta nozarē. Turklāt direktīva nostiprina bioenerģijas ilgtspējas nodrošināšanas kritērijus.

Direktīva bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2021. gada 30. jūnijam. 2021. gada jūlijā Komisija nosūtīja oficiālu paziņojuma vēstuli. Igaunija līdz šim brīdim joprojām nav paziņojusi nevienu valsts pasākumu, ar ko transponē direktīvu, un tagad tai ir divi mēneši, lai izpildītu transponēšanas pienākumu un paziņotu par to Komisijai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Energoefektivitāte. Komisija mudina LATVIJU, MALTU, POLIJU, SOMIJU un ZVIEDRIJU transponēt grozošo Energoefektivitātes direktīvu

Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētus atzinumus Latvijai (INFR(2020)0543), Maltai (INFR(2020)0545), Polijai (INFR(2020)0550Somijai (INFR(2020)0525) un Zviedrijai (INFR(2020)0557) par to, ka šīs valstis nav pilnībā transponējušas pārskatīto Energoefektivitātes direktīvu (Direktīva (ES) 2018/2002), ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES. Šīs direktīvas mērķis ir izveidot kopēju pasākumu sistēmu energoefektivitātes veicināšanai un noteikt saistošu ES energoefektivitātes mērķrādītāju, kas Eiropas Savienībai jāsasniedz 2030. gadā, proti, vismaz 32,5 %. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2020. gada 25. oktobrim. 5 dalībvalstis, kuras noteiktajā termiņā nebija paziņojušas par pārskatītās direktīvas pilnīgu transponēšanu, 2020. gada novembrī saņēma oficiāla paziņojuma vēstuli. Pēc valsts transponēšanas pasākumu pārbaudes Komisija uzskata, ka transponēšana Latvijā, Maltā, Polijā, Somijā un Zviedrijā nav pabeigta. Tagad tām doti divi mēneši atbildes sniegšanai. Ja atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Ēku energoefektivitāte. Komisija mudina HORVĀTIJU, SPĀNIJU un LUKSEMBURGU transponēt grozošo Ēku energoefektivitātes direktīvu

Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētus atzinumus Horvātijai (INFR(2020)0188), Spānijai (INFR(2020)0175) un Luksemburgai (INFR(2020)0215) par to, ka šīs valstis nav savos tiesību aktos pilnībā transponējušas Direktīvu (ES) 2018/844, ar kuru groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti. Ar direktīvu tika ieviesti jauni spēkā esošās sistēmas stiprināšanas elementi, piemēram, minimālās energoefektivitātes prasības jaunām ēkām, elektromobilitāte un uzlādes punkti un jauni noteikumi par apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu. Direktīva deva spēcīgu politisku signālu, kas apliecina ES apņemšanos modernizēt ēku nozari, ņemot vērā tehnoloģiskos uzlabojumus, un palielināt ēku renovācijas zemo līmeni nolūkā uzlabot ES ēku fonda energoefektivitāti. Pārskatītie noteikumi valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 2020. gada 10. martam. 2020. gada maijā visas trīs dalībvalstis saņēma oficiāla paziņojuma vēstuli par direktīvas netransponēšanu. Izskatījusi valsts pasākumus, Komisija uzskata, ka transponēšana Horvātijā, Spānijā un Luksemburgā nav pilnīga, tāpēc tā nosūta minētajām dalībvalstīm argumentētu atzinumu. Tagad tām ir divi mēneši atbildes sniegšanai. Ja Komisija nesaņems apmierinošu atbildi, tā var nodot lietas izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Vēršanās Eiropas Savienības Tiesā

 

Drošības pamatstandarti. Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret PORTUGĀLI saistībā ar ES tiesību aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu

Šodien Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Portugāli (INFR(2018)2049), jo tā nav pilnībā transponējusi pārskatīto Drošības pamatstandartu direktīvu (Padomes Direktīva 2013/59/Euratom). Direktīva, ar kuru tiek modernizēti un konsolidēti ES tiesību akti par aizsardzību pret jonizējošo starojumu, nosaka drošības pamatstandartus iedzīvotāju, darba ņēmēju un pacientu aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem. Tā ietver arī noteikumus par gatavību avārijas situācijām un reaģēšanu uz tām, kuri pēc Fukušimas kodolavārijas tika pastiprināti. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2018. gada 6. februārim. Komisija 2019. gada novembrī Portugālei nosūtīja argumentētu atzinumu, kurā pieprasīja tai paziņot visus pieņemtos transponēšanas pasākumus. Kopš tā laika Portugāle ir paziņojusi par papildu transponēšanas pasākumiem, bet vēl nav izstrādājusi valsts rīcības plānu, kura mērķis ir novērst ilgtermiņa riskus, ko rada apstarošana ar radonu. Tāpēc Komisija ar prasību pret Portugāli vēršas Eiropas Savienības Tiesā. Paziņojumu presei var izlasīt šeit.

 

6. Nodokļu politika un muitas savienība

(Sīkāka informācija: Daniel Ferrie, tālr. +32 229 86500; Francesca Dalboni, tālr. +32 229 88170)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Nodokļi. Komisija pieprasa VĀCIJAI noteikumus par labdarības organizācijām izmaksāto dividenžu un procentu aplikšanu ar nodokli saskaņot ar ES tiesību aktiem

Komisija šodien nolēma sūtīt Vācijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2022)4000), kurā pieprasa grozīt Vācijas tiesību aktus par labdarības organizācijām izmaksāto dividenžu un procentu aplikšanu ar nodokli. Saskaņā ar Vācijas nodokļu tiesībām dividendes un procenti, kas tiek maksāti labdarības organizācijām, kuru juridiskā adrese vai vadības sēdeklis ir Vācijā, ir vai nu atbrīvoti no nodokļa ieturējuma ienākumu gūšanas vietā, vai arī ieturētais nodoklis par tiem tiek atmaksāts. Tomēr dividendēm un procentiem, ko maksā līdzīgām labdarības organizācijām, kuras iedibinātas citās ES un EEZ dalībvalstīs un trešās valstīs, piemēro 25 % likmi, ja vien attiecīgajā nolīgumā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu nav paredzēta samazināta likme. Šī atšķirīgā attieksme pret dividenžu un procentu sadali starp iekšzemes un pārrobežu labdarības organizācijām, šķiet, ir LESD 63. pantā un EEZ līguma 40. pantā garantētās kapitāla brīvas aprites ierobežojums. Ja Vācija nākamo divu mēnešu laikā nesniegs apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

7. Mobilitāte un transports

Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156, Anna Wartberger, tālr. +32 229 82054)

 

Oficiāla paziņojuma vēstule

 

Aviācijas drošums. Komisija aicina SPĀNIJU pareizi piemērot ES tiesību aktus

Komisija šodien nolēma sūtīt Spānijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2022)2001) par to, ka nav pareizi transponēta Regula (ES) 2018/1139 par civilo aviāciju un Eiropas Aviācijas drošības aģentūru un Regula (ES) Nr. 1178/2011 par civilās aviācijas gaisa kuģu apkalpi. Spānija pieprasa, lai gaisa kuģi, kas jau reģistrēti citās dalībvalstīs vai trešās valstīs, tiktu pārreģistrēti Spānijā, pirms tie tur var pastāvīgi atrasties, pat ja uz tiem attiecas Regulas (ES) 2018/1139 darbības joma, kas paredz atzīt deklarācijas un sertifikātus, kas izdoti saskaņā ar tās noteikumiem. Regulā (ES) Nr. 1178/2011 ir noteiktas prasības attiecībā uz gaisa kuģiem, ko izmanto pilotu mācību organizācijas. Spānijas noteiktais pienākums pārreģistrēt konkrētus gaisa kuģus uzliek papildu prasību, kas kavē saskaņošanu, kura nepieciešama, lai garantētu augstu un vienādu civilās aviācijas drošuma līmeni Savienībā, un pārkāpj citās dalībvalstīs vai trešās valstīs reģistrētu gaisa kuģu ekspluatantu tiesības bāzēt šādus gaisa kuģus Spānijā. Atbildei uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem Spānijai tiek doti divi mēneši, pretējā gadījumā Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.

 

Argumentēti atzinumi

 

Autotransports. Komisija aicina BULGĀRIJU, ČEHIJU, KIPRU, UNGĀRIJU un ZVIEDRIJU transponēt noteikumus par “tīro” transportlīdzekļu mērķrādītājiem

Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētus atzinumus Bulgārijai (INFR(2021)0378)Čehijai INFR(2021)0393)Kiprai (INFR(2021)0386), Ungārijai (INFR(2021)0437) un Zviedrijai (INFR(2021)0501) par to, ka šīs valstis nav paziņojušas savus pasākumus, ar kuriem tās transponē ES noteikumus par “tīro” transportlīdzekļu publisko iepirkumu (Direktīva (ES) 2019/1161). “Tīro” transportlīdzekļu direktīvā ir noteikti valstu mērķrādītāji attiecībā uz “tīro” transportlīdzekļu publisko iepirkumu; mērķrādītāji ir noteikti kā “tīro” transportlīdzekļu minimālā daļa no dalībvalstī publiski iepirkto transportlīdzekļu kopējā skaita 2021.–2025. gada un 2026.–2030. gada pārskata periodā. Vieglajiem automobiļiem un furgoniem, kravas automobiļiem un autobusiem ir noteikti atsevišķi apakšmērķrādītāji ar konkrētu apakšmērķrādītāju bezemisiju autobusiem; direktīva dod dalībvalstīm pilnīgu elastību lemt par šo mērķrādītāju sadalījumu to teritorijā. Dalībvalstīm direktīva valsts tiesību aktos bija jātransponē līdz 2021. gada 2. augustam. Lai sniegtu atbildi uz argumentēto atzinumu, valstīm tiek doti divi mēneši; ja tas netiks izdarīts, Komisija var pret šīm valstīm vērsties Eiropas Savienības Tiesā.https://ec.europa.eu/atwork/applying-eu-law/infringements-proceedings/i…

 

Jūras transports. Komisija aicina AUSTRIJU, KIPRU, NĪDERLANDI, POLIJU un ZVIEDRIJU transponēt noteikumus par kuģu atkritumiem

Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētus atzinumus Austrijai (INFR(2021)0138)Kiprai (INFR(2021)0174)Nīderlandei (INFR(2021)0311), Polijai (INFR(2021)0322) un Zviedrijai (INFR(2021)0347) par to, ka šīs valstis nav paziņojušas valsts pasākumus, ar kuriem tās transponē ES noteikumus par kuģu atkritumu pieņemšanas iekārtām ostās (Direktīva (ES) 2019/883). Direktīva par atkritumu pieņemšanas iekārtām ostās ir izstrādāta, lai novērstu kuģu radīto jūras piesārņojumu, nodrošinot, ka uz kuģa radušies atkritumi netiek izmesti jūrā, bet tiek savākti ostās, kurām jāpiedāvā iekārtas dažādu veidu atkritumu apstrādei, lai tos varētu pienācīgi pārstrādāt. Noteikumi attiecas uz iekārtu piemērotību, savācamo atkritumu veidiem, pieņemšanas un pārkraušanas plāniem, kas vajadzīgi visām ostām, un pienākumu inspicēt 15 % kuģu, kas piestāj dalībvalsts ostās. Dalībvalstīm direktīva valsts tiesību aktos bija jātransponē līdz 2021. gada 28. jūnijam. Lai sniegtu atbildi uz argumentēto atzinumu, šīm dalībvalstīm tiek doti divi mēneši; ja tas netiks izdarīts, Komisija var pret šīm valstīm vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

 

Aviācijas drošums. Komisija aicina DĀNIJU izpildīt noteikumus par ārvalstīs reģistrētiem gaisa kuģiem

Komisija šodien nolēma sūtīt Dānijai argumentētu atzinumu (INFR(2020)4056), kurā tā pieprasa Dānijai atcelt prasību gaisa kuģus, kurus ekspluatē nekomerciālos nolūkos un uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2018/1139 darbības joma, un kuri jau ir reģistrēti citās dalībvalstīs vai trešās valstīs, pārreģistrēt Dānijā, pirms tie tur var pastāvīgi atrasties. Prasība pārreģistrēt šādus gaisa kuģus apdraud pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 56. pantā, kā arī preču brīvu apriti, kas noteikta LESD 34. pantā, kas abas ir Regulas (ES) 2018/1139 garantētās brīvības. Regula (ES) 2018/1139 veicina preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti civilās aviācijas nozarē. Šajā nolūkā regulā ir prasīts atzīt deklarācijas un sertifikātus, kas izdoti saskaņā ar tās noteikumiem. Regulu piemēro Savienībā reģistrētiem gaisa kuģiem, kā arī trešās valstīs reģistrētiem gaisa kuģiem, kurus ekspluatē ekspluatants, kas ir iedibināts, dzīvo vai kura galvenā darījumdarbības vieta ir teritorijā, uz kuru attiecas Līgumi. Dānija piekrita mainīt savu administratīvo praksi attiecībā uz citās ES dalībvalstīs reģistrētiem gaisa kuģiem. Tomēr valsts juridiskais pamats šādai praksei vēl nav grozīts, un tas ir pārkāpums. Turklāt Dānija turpina šādu ierobežojošu praksi attiecībā uz trešās valstīs reģistrētiem gaisa kuģiem. Tagad Dānijai tiek doti divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas minētajiem argumentiem; ja tas netiks darīts, Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

8. Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

(Sīkāka informācija: Daniel Ferrie, tālr. +32 229 86500, Aikaterini Apostola, tālr. +32 229 87624)

 

Argumentēti atzinumi

 

Finanšu pakalpojumi. Komisija pieprasa SPĀNIJAI attiecībā uz nodokļu maksājumiem pareizi piemērot SEPA regulu

Komisija šodien nolēma sūtīt Spānijai argumentētu atzinumu (INFR(2018)4029), pamatojoties uz to, ka Spānijas nodokļu tiesību akti liedz privātpersonām maksāt nodokļus ar tiešo debetu un dažos gadījumos ar kredīta pārvedumu, ja viņu bankas konts ir citā ES dalībvalstī. Patlaban Spānijas tiesību aktos ir noteikts, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējam, t. i., bankai, jāsaņem atļauja no Spānijas nodokļu iestādēm kā “sadarbības struktūrai”. Ārvalstu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem praksē ir ļoti grūti saņemt atļauju. Tādējādi šie noteikumi liedz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, maksājot nodokļus Spānijā, izmantot ārpus Spānijas esošos ES banku kontus. Tas ir pretrunā SEPA regulas (Regula (ES) Nr. 260/2012) noteikumiem. SEPA regula nosaka tehniskās un darījumdarbības prasības attiecībā uz euro valūtā veiktiem kredītpārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem, kas ir pamatā vienotā tirgus darbībai maksājumu darījumu apstrādē euro valūtā. Ja nākamo divu mēnešu laikā no Spānijas netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā. Eiropas Savienības Tiesa.

 

Cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Komisija mudina Slovākiju grozīt Ceturtās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas transponēšanu

Komisija šodien nosūtījusi argumentētu atzinumu Slovākijai (INFR(2020)2227) par to, ka Ceturtā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva (4. AML) ir transponēta nepareizi. Lai gan Slovākija bija paziņojusi par direktīvas pilnīgu transponēšanu, Komisija ir konstatējusi vairākus gadījumus, kad direktīva valsts tiesību aktos ir transponēta nepareizi. Šie gadījumi attiecas uz tādiem būtiskiem aspektiem kā finanšu ziņu vākšanas vienību (FIU) pienācīga darbība, sankcijas un administratīvie pasākumi ar mērķi sodīt par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas noziegumiem vai mehānismu izveide, lai ziņotu par tiesību aktu pārkāpumiem (trauksmes celšana). Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumi ir svarīgi cīņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Likumdošanas nepilnības vienā dalībvalstī ietekmē visu ES kopumā. Tāpēc pareizai transponēšanai ir milzīga nozīme. Ja nākamo divu mēnešu laikā no Slovākijas netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā. Eiropas Savienības Tiesa.

 

Komisija mudina IGAUNIJU un GRIEĶIJU atjaunināt valstu tiesību aktus, ar kuriem likvidē regulatīvos šķēršļus saskaņā ar direktīvu par fondu pārrobežu izplatīšanu

Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Igaunijai (INFR(2021)0401) un Grieķijai (INFR(2021)0408) par to, ka šīs valstis nav paziņojušas valsts pasākumus, ar kuriem transponē direktīvu par fondu pārrobežu izplatīšanu (Direktīva 2019/1160), attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārrobežu izplatīšanu. Pārrobežu izplatīšanas direktīvas mērķis ir likvidēt regulatīvos šķēršļus kolektīvo ieguldījumu fondu izplatīšanai, kas bija viens no kapitāla tirgu savienības uzdevumiem. Šo noteikumu nolūks ir palielināt pārredzamību un nodrošināt vienotu piekļuvi informācijai par valstu noteikumiem, kas saistīti ar tirdzniecības prasībām, regulatīvajām maksām un nodevām, ko iekasē valstu kompetentās iestādes. Direktīva ļauj vienkāršāk izstāties no uzņēmējas valsts tirgus (paziņojumu atsaukšana) un ļauj pārvaldības sabiedrībām izvēlēties elastīgākus un lētākus veidus, kā īstenot saziņu un administratīvu pakalpojumu sniegšanu privātajiem ieguldītājiem citās dalībvalstīs. Termiņš šo noteikumu transponēšanai valsts tiesību aktos bija 2021. gada 2. augusts. Ja nākamo divu mēnešu laikā no Igaunijas un Grieķijas netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

9. Digitālā ekonomika

(Sīkāka informācija: Johannes Bahrke, tālr. +32 229 58615, Charles Manoury, tālr. +32 229 13391)

 

Argumentēti atzinumi

 

Atvērtie dati. Komisija mudina BEĻĢIJU, BULGĀRIJU, ČEHIJU, HORVĀTIJU, UNGĀRIJU, LATVIJU, NĪDERLANDI, AUSTRIJU, SLOVĀKIJU un ZVIEDRIJU ieviest ES noteikumus par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu

Eiropas Komisija nosūtījusi argumentētu atzinumu Beļģijai (INFR(2021)0370), Bulgārijai (INFR(2021)0375), Čehijai (INFR(2021)0390), Horvātijai (INFR(2021)0430), Ungārijai (INFR(2021)0434), Latvijai (INFR(2021)0463), Nīderlandei (INFR (2021)0474), Austrijai (INFR(2021)0363), Slovākijai (INFR(2021)0512) un Zviedrijai (INFR(2012)0499), kurā prasa paziņot informāciju par to, kā ES noteikumi par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (Direktīva ES 2019/1024, tā sauktā Atvērto datu direktīva) ir transponēti valsts tiesību aktos. Lai gan transponēšanas termiņš bija 2021. gada 17. jūlijā, iepriekš minētās dalībvalstis joprojām nav paziņojušas visus savus valsts pasākumus, neraugoties uz 2021. gada 30. septembrī nosūtītajām oficiālā paziņojuma vēstulēm. 2019. gada 20. jūnijā pieņemtā direktīva par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu ir vērsta uz to, lai pilnvērtīgāk izmantotu datu sniegtās priekšrocības un padarītu pieejamu atkalizmantošanai plašo un vērtīgo datu resursu kopumu, ko izveidojis publiskais sektors. Tas mazinās šķēršļus MVU ienākšanai tirgū, jo samazināsies datu atkalizmantošanas izmaksas, būs pieejams vairāk datu un augs darījumdarbības iespējas, ko veicinās datu koplietošana, izmantojot lietojumprogrammu saskarnes (API). Direktīva stimulē inovatīvu risinājumu, piemēram, mobilo lietotņu, izstrādi, palielina pārredzamību, atverot piekļuvi publiski finansētas pētniecības datiem, un atbalsta jaunas tehnoloģijas, arī mākslīgo intelektu. Ja nākamo divu mēnešu laikā no minētajām dalībvalstīm netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Vēršanās Eiropas Savienības Tiesā

 

ES Elektronisko sakaru kodekss. Komisija vēršas ES Tiesā pret 10 dalībvalstīm

Komisija šodien vērsās Eiropas Savienības Tiesā pret Spāniju (INFR(2021)0039), Horvātiju (INFR (2021)0049), Latviju (INFR(2021)0069), Lietuvu (INFR(2021)0060), Īriju (INFR 2021/0054), Poliju (INFR(2021)0081), Portugāli (INF(2021)0084), Rumāniju (INFR (2021)0089), Slovēniju (INFR(2021)0097) un Zviedriju (INFR(2021)0094) par to, ka šīs dalībvalstis nav pilnībā transponējušas ES Elektronisko sakaru kodeksu savos tiesību aktos un nav paziņojušas Komisijai par kodeksa transponēšanai pieņemtajiem valsts pasākumiem. Eiropas iedzīvotāji vēlas izmantot ātrus un uzticamus interneta sakarus gan darbā, gan mājās, gan ceļā. Kodekss modernizē ES telesakaru noteikumus patērētāju un nozares labā, stimulējot konkurenci, piesaistot investīcijas un stiprinot iekšējo tirgu un patērētāju tiesību aizsardzību. Pēc ES Elektronisko sakaru kodeksa transponēšanas termiņa beigām 2020. gada 21. decembrī Komisija 2021. gada 4. februārī sāka pārkāpuma procedūras, kam 2021. gada 23. septembrī sekoja argumentēti atzinumi. Iepriekš uzskaitītās dalībvalstis vēl aizvien nav izpildījušas savus pienākumus saskaņā ar ES Elektronisko sakaru kodeksu, tāpēc Komisija ir vērsusies Tiesā. Plašāka informācija atrodama paziņojumā presei.

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2022. gada 6. aprīlis
Autors
Pārstāvniecība Latvijā