Septembra pārkāpuma lietu pakete. Svarīgākie lēmumi

Pārskats pa politikas jomām

Ar kārtējo lēmumu paketi pārkāpumu lietās Eiropas Komisija tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nepilda ES tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES politikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES pilsoņu un uzņēmumu labā.

Tālāk izklāstīti svarīgākie Komisijas pieņemtie lēmumi, kas sagrupēti pa politikas jomām. Komisija arī slēdz 135 lietas, kurās problemātiskie jautājumi ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisināti un Komisijai nav pamata procedūru turpināt.

Lai par ES pārkāpumu novēršanas procedūru uzzinātu vairāk, sk. visus jautājumus un atbildes. Sīkāk par katras lietas vēsturi var uzzināt pārkāpuma lietu reģistrā.

 

1. Vide un zivsaimniecība

(Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156; Daniela Stoycheva, tālr. +32 229 53664)

 

Vide

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina SPĀNIJU noslēgt “Natura 2000” tīkla izveidi

Eiropas Komisija nolēmusi sākt pārkāpuma izbeigšanas procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai (INFR(2023)2037), kas nav izpildījusi Dzīvotņu direktīvas (Direktīvas 92/43/EEK) uzliktos pienākumus. Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstīm ir jānāk klajā ar priekšlikumiem par Kopienā nozīmīgām ES teritorijām (KNT), kuras pēc tam pievieno ES bioģeogrāfiskajiem sarakstiem. Sešu gadu laikā no šādas iekļaušanas sarakstā dalībvalstīm ir jāpiešķir KNT īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT) statuss, jānosaka saglabāšanas mērķi un pasākumi nolūkā saglabāt vai atjaunot teritorijās esošās aizsargājamās sugas un dzīvotnes, lai panāktu labvēlīgu saudzēšanas statusu valsts bioģeogrāfiskajā līmenī. Tās ir galvenās prasības biodaudzveidības aizsardzībai visā ES. Gan paziņojums par Eiropas zaļo kursu, gan Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam rāda, ka Eiropas Savienībai ir ārkārtīgi svarīgi, aizsargājot un atjaunojot biodaudzveidību, apturēt tās izzušanu.

Spānija nav ierosinājusi un nosūtījusi izsmeļošu KNT sarakstu, jo Spānijas ierosināto KNT skaits, lielums un atrašanās vieta un tajās aizsargātās sugas un dzīvotnes nav pietiekamas. Tāpēc Komisija nosūta Spānijai oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildei un Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Nesaņēmusi apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

 

Argumentēti atzinumi

 

Ūdens resursu apsaimniekošana: Komisija aicina BULGĀRIJU, KIPRU, ĪRIJU, SPĀNIJU, MALTU, PORTUGĀLI, SLOVĀKIJU un SLOVĒNIJU pabeigt ūdeņu apsaimniekošanas plānu pārskatīšanu

Komisija aicina 8 dalībvalstis (Bulgāriju (INFR(2022)2189), Kipru (INFR(2022)2190), Īriju (INFR(2022)2185), Spāniju (INFR(2022)2192), Maltu (INFR(2022)2195), Portugāli (INFR(2022)2197), Slovākiju (INFR(2022)2187) un Slovēniju (INFR(2022)2199) pabeigt upju baseinu apsaimniekošanas plānu pārskatīšanu, ko prasa Ūdeņu pamatdirektīva (Direktīva 2000/60/EK), un/vai plūdu briesmu pārvaldības plānu pārskatīšanu, ko prasa Plūdu direktīva (Direktīva 2007/60/EK). Abās direktīvās noteikts, ka dalībvalstīm plāni jāpārskata un jāatjaunina un par tiem jāziņo reizi sešos gados. Upju baseinu apsaimniekošanas plānos ir iekļauta pasākumu programma, kurai ir svarīga nozīme, nodrošinot visām ūdenstilpēm labu stāvokli. Plūdu riska pārvaldības plānus veido pēc kartēm, kurās redzamas potenciālās nelabvēlīgās sekas plūdu scenārijos.

2023. gada februārī Komisija izdeva oficiāla paziņojuma vēstules, aicinot šīs dalībvalstis izpildīt savus pienākumus un pabeigt ūdens saimniecības plānu pārskatīšanu. Tomēr attiecīgās dalībvalstis joprojām nepilda savus pienākumus, ko uzliek viena vai abas direktīvas. Bulgārija, Kipra, Spānija, Malta un Portugāle kavējas ar trešo upju baseinu apsaimniekošanas plānu un otro plūdu riska pārvaldības plānu pārskatīšanu, pieņemšanu un ziņošanu par tiem; Īrija un Slovēnija nokavējušas trešo upju baseinu apsaimniekošanas plānu pārskatīšanas, pieņemšanas un ziņošanas termiņu; Slovākija kavējas ar otro plūdu riska pārvaldības plānu pārskatīšanu, pieņemšanu un ziņošanu par tiem.

ES ūdens resursu tiesību akti ir pilnībā jāīsteno, lai sasniegtu ES aprites ekonomikas, bioloģiskās daudzveidības, nulles piesārņojuma un klimata pārmaiņu mērķus. Tāpēc Komisija sūta šīm 9 dalībvalstīm argumentētu atzinumu, dodot tām divus mēnešus laika atbildēt un veikt nepieciešamos pasākumus. Ja Komisija nesaņems apmierinošu atbildi, tā varēs vērsties pret šīm dalībvalstīm Eiropas Savienības Tiesā.

 

Komunālie notekūdeņi. Komisija aicina PORTUGĀLI izpildīt ES noteikumus

Šodien Eiropas Komisija nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Portugālei (INFR (2022)2028) par to, ka tā nav izpildījusi prasības, kas noteiktas ES Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvā (Padomes Direktīvā 91/271/EEK).

Lai aizsargātu ūdens kvalitāti un ūdens ekosistēmas, dalībvalstīm ir jāievieš nepieciešamā infrastruktūra komunālo notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai. Nesavākti vai neattīrīti notekūdeņi var apdraudēt cilvēka veselību un piesārņot ezerus, upes un augsni, piekrastes un pazemes ūdeņus. Paziņojums par Eiropas zaļo kursu un tajā ietvertā nulles piesārņojuma iecere prasa gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu samazināt līdz tādam līmenim, kas vairs nav uzskatāms par kaitīgu cilvēka veselībai un dabas ekosistēmām.

Šodien nosūtītais argumentētais atzinums attiecas uz 18 aglomerācijām Portugālē. 15 aglomerācijās Portugāle nenodrošina, ka komunālie notekūdeņi, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas tiek pakļauti otrreizējai attīrīšanai vai līdzvērtīgai attīrīšanai. Trijos no tām notekūdeņi tiek novadīti jutīgās zonās, neveicot stingrāku (terciāro) attīrīšanu.

2022. gada jūlijā Komisija Portugālei nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Neraugoties uz zināmiem panākumiem, līdz šim nav panākta pilnīga atbilstība. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Portugālei izdot argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus atbildei un nepieciešamajiem pasākumiem. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varēs lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

Rūpnieciskā emisija. Komisija aicina PORTUGĀLI uzlabot noteikumus par rūpniecības radīto piesārņojumu

Šodien Eiropas Komisija nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu (INFR(2022)2085), aicinot Portugāli saskaņot valsts tiesību aktus ar Rūpniecisko emisiju direktīvu (Direktīvu 2010/75/ES). Rūpnieciskās darbības būtiski ietekmē vidi un veselību. Rūpniecisko emisiju direktīva paredz noteikumus, kuru mērķis ir novērst un samazināt kaitīgas rūpnieciskas emisijas gaisā, ūdenī un zemē un novērst atkritumu rašanos.

Direktīvai neatbilst “bīstamu vielu” definīcija Portugāles tiesību aktos. Turklāt Portugāles tiesību aktos nav skaidri noteikts pienākums rūpniecisko iekārtu operatoram negadījumu vai starpgadījumu gadījumā nekavējoties informēt kompetento iestādi. Nav pareizi transponētas arī dažas citas prasības, piemēram, prasības, kas attiecas uz atļaujas nosacījumu pārskatīšanu un atjaunināšanu, kā arī uz piekļuvi informācijai un sabiedrības dalību atļauju piešķiršanas procedūrā.

2022. gada septembrī Komisija Portugālei nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Pēc tam pilnīga atbilstība nav panākta. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Portugālei izdot argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus atbildei un nepieciešamajiem pasākumiem. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varēs lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

Vides troksnis. Komisija aicina FRANCIJU pieņemt trokšņa rīcības plānus pilsētām un galvenajiem autoceļiem

Šodien Eiropas Komisija nolēmusi nosūtīt Francijai argumentētu atzinumu (INFR(2013)2006) par to, ka tā nav īstenojusi ES noteikumus par vides troksni (Direktīvu 2002/49/EK). Ilgstoša atrašanās liela akustiska piesārņojuma iedarbībā var radīt ievērojamu ietekmi uz veselību (ieskaitot paaugstinātu asinsspiedienu, sirds un asinsvadu slimības un pāragru mirstību) un būtiski ietekmēt fizisko un garīgo veselību un labsajūtu (kā arī radīt hroniskus traucējumus, piemēram, smagus miega traucējumus, stresu un/vai aizkaitinājumu).

Vides trokšņa direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jādara pieejamas trokšņu kartes un rīcības plāni aglomerācijām (pilsētām), galvenajiem autoceļiem, galvenajām dzelzceļa līnijām un galvenajām lidostām. Tos pārskata un vajadzības gadījumā revidē vismaz reizi piecos gados.

2013. gada maijā Komisija nosūtīja Francijai oficiāla paziņojuma vēstuli un 2017. gada decembrī – oficiāla paziņojuma papildvēstuli par nepilnībām šo prasību izpildē. Kopš tā laika Komisija un Francija ir turpinājušas regulāru informācijas apmaiņu par šo jautājumu, un Francijai ir guvusi panākumus trokšņa karšu jomā. Tomēr Francijai joprojām trūkst nepieciešamo rīcības plānu: Francijas iestāžu sniegtā informācija liecina, ka joprojām trūkst 22 rīcības plānu aglomerācijām un 67 rīcības plānu galvenajiem autoceļiem.

Tāpēc Komisija ir nolēmusi Francijai izdot argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus atbildei un nepieciešamajiem pasākumiem. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varēs lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

Ūdens piesārņojums. Komisija aicina BEĻĢIJU kvalitatīvāk aizsargāt iedzīvotājus un ekosistēmas no piesārņojuma ar nitrātiem

Šodien Eiropas Komisija nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu, aicinot Beļģiju (INFR(2022)2051) pilnībā ievērot Nitrātu direktīvu (Direktīvu 91/676/EEK) un steidzami rīkoties sakarā ar nitrātu piesārņojumu Flandrijas reģionā. Direktīvas mērķis ir aizsargāt Eiropas (virszemes un pazemes) ūdeņiem no lauksaimniecības avotu radītā piesārņojuma ar nitrātiem, pieprasot iestādēm veikt pasākumus, kuru mērķis ir šo piesārņojumu novērst.

Saskaņā ar Nitrātu direktīvu dalībvalstīm jāuzrauga savi ūdeņi un jānosaka, kurus ūdeņus ietekmē vai var ietekmēt piesārņojums ar lauksaimnieciskas izcelsmes nitrātiem. Flandrijas oficiālie ziņojumi kopš 2020. gada liecina, ka Flandrijā ir būtiski pasliktinājusies pazemes un virszemes ūdeņu kvalitāte un gandrīz visi virszemes ūdeņi tagad ir eitrofijā. Sekojušās Flandrijas nitrātu rīcības programmas kopš 2015. gada acīmredzami nav devušas gaidītos rezultātus. Saskaņā ar Nitrātu direktīvas 5. panta 5. punktu dalībvalstij jāveic pastiprināta rīcība, tiklīdz tā uzzina, ka pastāvošie pasākumi nesniedz rezultātus. Tomēr līdz šim Flandrija tādus pasākumus nav veikusi, un piesārņojuma līmenis joprojām ir pārāk augsts.

Komisija 2023. gada 15. februārī nosūtīja Beļģijai oficiāla paziņojuma vēstuli, mudinot Flandrijas iestādes steidzami rīkoties ar nitrātu piesārņojumu. Lai gan iestādes nenoliedz ne steidzamību, ne vajadzību rīkoties, rīcība nav gaidāma pirms 2024. gada – četrus gadus pēc rīcības programmu neizdošanās, kad tika atzīta no tās izrietošā nepieciešamība steidzami rīkoties.

Tāpēc Komisija ir nolēmusi Beļģijai izdot argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus atbildei un nepieciešamajiem pasākumiem. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varēs lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai. 

 

Vidiskā atbildība. Komisija aicina BEĻĢIJU paskaidrot, kam ir tiesības pieprasīt valsts iestāžu rīcību

Šodien Eiropas Komisija nolēmusi nosūtīt Beļģijai argumentētu atzinumu (INFR(2020)2107), lūdzot nodrošināt, ka visām Direktīvā par atbildību vides jomā (Direktīvā 2004/35/EK) uzskaitītajām personu kategorijām ir tiesības pieprasīt iestādēm veikt pasākumus, lai novērstu vai izbeigtu kaitējumu videi. Direktīvā uzskaitītas trīs kategorijas, kas nav konsekventi atspoguļotas Beļģijas reģionu un valsts tiesību aktos.

Direktīva paredz, ka kaitējumu videi var novērst vai labot, cita starpā piešķirot tiesības fiziskām un juridiskām personām pieprasīt, lai kompetentā iestāde pieņem lēmumu par preventīvu un korektīvu darbību, kas jāveic atbildīgajam ekonomikas dalībniekam. Direktīva arī nodrošina, ka koriģējošās darbības finansiālās sekas sedz ekonomikas dalībnieks, kas izraisījis kaitējumu videi.

Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli 2020. gada jūlijā. Izanalizējusi Beļģijas atbildi, Komisija joprojām uzskata, ka Beļģijas tiesību sistēma nav pietiekami skaidra attiecībā uz to, kas var pieprasīt korektīvus pasākumus, jo līdz šim ne visas personu kategorijas ir pilnībā un skaidri iekļautas valsts tiesību aktos. Vides aizsardzības nolūkā ir svarīgi novērst jebkādas neskaidrības par to, kurām personām ir tiesības pieprasīt iestāžu rīcību.

Tāpēc Komisija ir nolēmusi Beļģijai izdot argumentētu atzinumu, tai dodot divus mēnešus laika reaģēt un veikt vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varēs lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

Zvejniecība

 

Argumentēts atzinums

 

Zivsaimniecība: Komisija aicina HORVĀTIJU nodrošināt zilās tunzivs audzētavu efektīvu uzraudzību un kontroli

Šodien Eiropas Komisija nolēmusi nosūtīt Horvātijai argumentētu atzinumu (INFR(2021)2259) par to, ka tā nav ievērojusi ES noteikumus, kas nodrošina efektīvu Horvātijas zilo tunzivju audzētavu uzraudzības, kontroles un inspekcijas sistēmu (Regulas (EK) 1224/2009, 1380/2013, 1005/2008 un 2016/1627).

2022. gada februārī Komisija nosūtīja Horvātijai oficiāla paziņojuma vēstuli, kurā konstatēti nopietni trūkumi zilo tunzivju pārvietošanas un turēšanas sprostos uzraudzībā. Horvātija bez tam nav nodrošinājusi, ka visi attiecīgie dati tiek pārbaudīti, izmeklējot iespējamus neatbilstības gadījumus un veicot administratīvus vai krimināltiesiskus pasākumus pret tiem, kas vainojami ES tiesību aktu pārkāpumos.

Komisija uzskata, ka Horvātija nav veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu minētos trūkumus. Horvātijai tagad doti divi mēneši, lai tā atbildētu uz argumentēto atzinumu un veiktu nepieciešamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

2. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Sīkāka informācija: Johannes Bahrke, tālr. +32 229 58615; Ana Martinez Sanjurjo – tālr.: +32 229 63066)

 

Oficiāla paziņojuma vēstule

 

Profesionālā kvalifikācija. Komisija pieprasa ĪRIJAI ievērot ES noteikumus

Eiropas Komisija nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru (INFR(2023)2100), nosūtot Īrijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā neievēro Profesionālās kvalifikāciju direktīvu Direktīvu 2005/36/EK. Šī direktīva atvieglo profesionālo mobilitāti un kvalifikācijas atzīšanu pār ES robežām. Šiem ES noteikumiem visā ES ir būtiska loma kvalificēta darbaspēka deficīta pārvarēšanā. Tas īpaši attiecas uz COVID-19 pandēmijas skarto veselības aprūpes nozari, pie vajadzības palīdzot labāk pārcelt citā vietā prasmīgus speciālistus. Komisija uzskata, ka Īrija uzliek nepamatotus ierobežojumus medicīnas māsām un vecmātēm no citām ES dalībvalstīm, pārmērīgi ierobežojot pierādījumu veidus, kurus šie speciālisti drīkst izmantot valodas zināšanu apliecināšanai.

Tagad Īrijai doti divi mēneši reaģēšanai uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem – pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

 

3. Migrācija, iekšlietas un drošības savienība

(Sīkāka informācija: Anitta Hipper, tālr. +32 229 85691; Yuliya Matsyk, tālr. +32 2 291 31 73)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Dokumentu drošība un Šengenas konvencija. Komisija aicina PORTUGĀLI ES tiesību aktiem pieskaņot Luzofonisko valstu sadraudzības (CPLP) Mobilitātes nolīguma noteikumus

Eiropas Komisija nolēmusi sākt pārkāpuma izbeigšanu, nosūtot Portugālei oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2023)4012) par Luzofonisko valstu sadraudzības (CPLP) Mobilitātes nolīguma noteikumiem. Komisija uzskata, ka Portugāle nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Padomes 2002. gada jūnija Regulu (EK) Nr. 1030/2002, kas nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem, un Konvenciju, kas īsteno 1985. gada jūnija Šengenas nolīgumu, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 265/2010. CPLP Mobilitātes nolīgumā ir paredzēta uzturēšanās atļauja, kas neatbilst Regulā (EK) Nr. 1030/2002 noteiktajai vienotajai formai. Turklāt ne uzturēšanās atļaujas, ne ilgtermiņa vīzas, ko CPLP valstu piederīgajiem izsniedz darba meklēšanas vajadzībām, neļauj to turētājiem braukāt pa Šengenas zonu. Portugālei tagad ir divi mēneši laika atbildei uz šo vēstuli un Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Nesaņēmusi apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

 

Dokumentu drošība. Komisija aicina BULGĀRIJU, GRIEĶIJU, KIPRU un LIETUVU vienotajā vīzas formā ieviest 2D svītrkodu

Šodien Eiropas Komisija nolēmusi sākt pienākuma neizpildes lietu, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Bulgārijai (INFR(2023)2101), Grieķijai (INFR(2023)2103), Kiprai (INFR(2023)2102) un Lietuvai (INFR(2023)2104) par 2D svītrkoda neieviešanu vienotajā vīzas formā. 2D svītrkods ieviests, lai vīzas uzlīmē iekļautos ierakstus aizsargātu no viltošanas. 2020. gada 30. aprīlī visām dalībvalstīm tika paziņots par Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2020) 2672, kas vienotajā vīzu formā ievieš 2D svītrkodu. Īstenošanas termiņš beidzās 2022. gada maijā. Pašlaik četras attiecīgās dalībvalstis to izdotajās vīzu uzlīmēs 2D svītrkodu joprojām nedrukā. Bulgārijai, Grieķijai, Kiprai un Lietuvai tagad ir divi mēneši atbildes sniegšanai un Komisijas konstatēto nepilnību novēršanai. Nesaņēmusi apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

 

Argumentēts atzinums

 

Cīņa ar terorismu. Komisija aicina BEĻĢIJU un ITĀLIJU nodrošināt ES noteikumu par terorisma apkarošanu pareizu transponēšanu

Šodien Eiropas Komisija nolēmusi nosūtīt Beļģijai (INFR(2021)2179) un Itālijai (INFR(2021)2180) argumentētu atzinumu par to, ka tās nav pareizi transponējušas dažus ES noteikumus par terorisma apkarošanu (Direktīvu (ES) 2017/541). Direktīva par terorisma apkarošanu ir ES terorisma apkarošanas programmas pamatelements, un tajā iekļauti noteikumi, kas paredz kriminālatbildību un sodus par nodarījumiem, kas saistīti ar terorismu, piemēram, par braukšanu uz ārvalstīm, lai izdarītu teroristisku nodarījumu, atgriešanos Eiropas Savienībā vai ceļošanu pa to nolūkā to izdarīt, apmācību teroristiskiem nolūkiem un terorisma finansēšanu. Turklāt ES noteikumi paredz īpašus noteikumus terorismā cietušajiem, lai nodrošinātu, ka viņiem ir pieejama uzticama informācija, kā arī profesionāli un specializēti atbalsta pakalpojumi tūlīt pēc uzbrukuma un tik ilgi, cik tas ir nepieciešams. Direktīva dalībvalstīm bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2018. gada septembrim. 2021. gada decembrī Komisija nosūtīja Beļģijai un Itālijai oficiāla paziņojuma vēstules, aicinot tās veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu trūkumus. Šo dalībvalstu atbildes nebija pietiekami gaisinājušas Komisijas bažas. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot Beļģijai un Itālijai argumentētu atzinumu, dodot tām divus mēnešus laika atbildei un nepieciešamajiem pasākumiem. Ja atbildes nebūs apmierinošas, Komisija var nolemt šīs lietas nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

4. Tieslietas

(Sīkāka informācija: Christian Wigand, tālr. +32 229 62253; Cristina Torres Castillo – Tālr. +32 229 90679; Yuliya Matsyk, tālr. +32 2 291 31 73)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Procesuālās tiesības kriminālprocesā. Komisija sāk pārkāpumu procedūru pret BEĻĢIJU, BULGĀRIJU un HORVĀTIJAI par ES noteikumu par nevainīguma prezumpciju nepareizu transponēšanu

Šodien Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma lietu, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Beļģijai (INFR(2023)2094), Bulgārijai (INFR(2023)2093) un Horvātijai (INFR(2023)2092) par to, ka tās nav pareizi transponējušas Direktīvu par nevainīguma prezumpcijas stiprināšanu un tiesībām klātienē piedalīties krimināllietas izskatīšanā (Direktīvu (ES) 2016/343). Minētā direktīva ir viena no sešām, ko ES pieņēmusi, lai radītu kopīgus minimālos standartus, nodrošinot, ka visā ES tiek pietiekami aizsargātas aizdomās turamo un apsūdzēto tiesības uz taisnīgu tiesu krimināllietās. Komisija uzskata, ka daži transponēšanas pasākumi, par kuriem paziņojušas trīs dalībvalstis, neatbilst direktīvas prasībām, it īpaši attiecībā uz publisku norādi uz vainu (Beļģija, Bulgārija un Horvātija), aizmugurisku tiesāšanu (Beļģija un Horvātija), fiziskas ierobežošanas līdzekļu izmantošanu (Horvātija), tiesībām neliecināt pret sevi (Horvātija un Bulgārija), tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret direktīvas doto tiesību pārkāpumiem (Beļģijā un Bulgārijā). Bez tam Komisija uzskata, ka Bulgārijas aktos nav pareizi transponēta direktīvas darbības joma, jo saskaņā ar Bulgārijas tiesību aktiem neaizturētie aizdomās turētie nevar izlietot direktīvas paredzētās tiesības. Beļģijai, Bulgārijai un Horvātijai tagad doti divi mēneši, lai veiktu Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai nepieciešamos pasākumus. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.

 

Argumentēti atzinumi

 

Procesuālās tiesības. Komisija aicina ČEHIJU un FRANCIJU savos tiesību aktos pareizi iekļaut ES noteikumus par tiesībām uz advokāta palīdzību un sazināšanos apcietināšanas gadījumā.

Šodien Eiropas Komisija nolēmusi nosūtīt Čehijai (INFR(2021)2107) un Francijai (INFR(2021)2109) argumentētu atzinumu par to, ka tās nav pilnībā transponējušas direktīvu par tiesībām uz advokāta palīdzību un sazināšanos pēc aizturēšanas (Direktīvu 2013/48/ES). Šīs direktīvas mērķis ir aizdomās turētajām un apsūdzētajām personām kriminālprocesā, kā arī personām, uz kurām attiecas Eiropas apcietināšanas orderis, nodrošināt tiesības uz advokāta palīdzību jau agrīnā procesa stadijā un nodrošināt, ka personas, kurām atņemta brīvība, par to var informēt tādas trešās personas kā darba devējs vai ģimenes locekļi, kā arī savas konsulārās iestādes, un sazināties ar šīm personām. 2021. gada septembrī Komisija Čehijai un Francijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules. Tā uzskata, ka daži transponēšanas pasākumi, par kuriem paziņojušas abas dalībvalstis, neatbilst direktīvas prasībām, ieskaitot prasību, ka cita attiecīga pilngadīga persona informējama par bērna brīvības atņemšanu gadījumos, kad informācija par personu, kam ir vecāku atbildība, ir pretrunā bērna interesēm (Čehijā), pieaugušo tiesības likt par brīvības atņemšanu informēt trešas personas un tiesības sazināties ar trešām personām (Francijā), kā arī izņēmumi no tiesībām uz advokātu – abās dalībvalstīs. Čehijas un Francijas rīcībā tagad ir divi mēneši pasākumiem, kas nepieciešami Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var celt prasību pret Čehiju un Franciju Eiropas Savienības Tiesā.

 

Procesuālās tiesības. Komisija aicina BULGĀRIJU un LATVIJU savos tiesību aktos pareizi iekļaut ES noteikumus par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā

Šodien Eiropas Komisija nolēmusi nosūtīt Bulgārijai (INFR(2021)2098) un Latvijai (INFR(2021)2100) argumentētu atzinumu par to, ka tās nav pareizi transponējušas Direktīvu par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā (Direktīvu 2012/13/ES). Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka personas, kuras tur aizdomās vai apsūdz kriminālprocesā vai par kurām izdots Eiropas apcietināšanas orderis, pietiekami informē par viņu tiesībām. 2021. gada septembrī Komisija Bulgārijai un Latvijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules. Tā uzskata, ka abu dalībvalstu paziņotie transponēšanas pasākumi neatbilst direktīvas prasībām, proti, tiesībām piekļūt lietas materiāliem, kas ir būtiski, lai efektīvi apstrīdētu apcietināšanas vai aizturēšanas likumību. Turklāt Komisija norāda, ka Bulgārijā direktīvas piemērošanas joma un tiesības uz informāciju par tiesībām un noteikumi par paziņošanu par tiesībām aizturēšanas sakarā joprojām nav pareizi transponēti. Tagad Bulgārijai un Latvijai doti divi mēneši, kuros veikt palikušo Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai nepieciešamos pasākumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var celt prasību pret Bulgāriju un Latviju Eiropas Savienības Tiesā.

 

Uzņēmējdarbības tiesības. Komisija aicina BULGĀRIJU un KIPRU nodrošināt uzņēmējdarbības tiesību normu par digitālo rīku un procesu izmantošanu pilnīgu un laicīgu transponēšanu

Šodien Eiropas Komisija nolēmusi nosūtīt Bulgārijai (INFR(2022)0337) un Kiprai (INFR(2022)0339) argumentētu atzinumu par to, ka tās nav transponējušas ES normas par digitālu rīku un procesu izmantošanu uzņēmējdarbības tiesībās (Direktīvu (ES) 2019/1151). Direktīvā noteikts, ka dalībvalstīm jāievieš pilnīgas tiešsaistes procedūras noteiktu veidu uzņēmumu izveidei, pārrobežu filiāļu reģistrācijai un dokumentu iesniegšanai uzņēmumu reģistriem. Tā arī paplašina uzņēmumu datu pieejamību uzņēmumu reģistros par brīvu, izmantojot Uzņēmumu reģistru savienojamības sistēmu. 2022. gada septembrī Komisija nosūtīja Bulgārijai un Kiprai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tās līdz noteiktajam termiņam – 2022. gada 1. augustam – nav paziņojušas par valsts pasākumiem, kuros direktīva pilnībā transponēta. Pēc atbildēm Komisija secināja, ka Bulgārija un Kipra nav paziņojušas par valsts pasākumiem, kas nodrošina direktīvas pilnīgu transponēšanu. Abām dalībvalstīm tagad doti divi mēneši Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Ja nebūs apmierinošas atbildes, Komisija varēs celt prasību pret šīm dalībvalstīm Eiropas Savienības Tiesā.

 

 

5. Mobilitāte un transports

(Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156, Deborah Almerge Ruckert – tālr. +32 229 87986)

 

Oficiāla paziņojuma vēstule

 

Bezpilota lidaparātu sistēmas (UAS). Komisija aicina SLOVĀKIJU izveidot UAS ekspluatantu reģistrācijas sistēmu un iecelt kompetento iestādi

Eiropas Komisija nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot Slovākijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2023)2105) par to, ka tā nav izpildījusi prasības, kas noteiktas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/947 par bezpilota lidaparātu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām. Slovākija nav izpildījusi regulatīvās prasības par tādas kompetentās iestādes norīkošanu, kas atbild kā par regulas vispārējo izpildi, tā par galvenajām drošības funkcijām, piemēram, ekspluatācijas sertifikātu izdošanu un anulēšanu un UAS ekspluatantu reģistrācijas sistēmas izveidi. Pašreizējā situācija nenodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES un var pat radīt nedrošus apstākļus bezpilota lidaparātu ekspluatācijai. Tagad Slovākijai doti divi mēneši atbildei uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Argumentēti atzinumi

 

Autotransports. Komisija aicina LIETUVU pilnīgi īstenot ES normas par noteiktu autotransporta līdzekļu maksimālo masu un gabarītiem

Šodien Eiropas Komisija nolēmusi nosūtīt Lietuvai argumentētu atzinumu (INFR(2020)2284), aicinot valsti savos tiesību aktos transponēt atjauninātos Eiropas noteikumus par noteiktu autotransporta līdzekļu maksimālo masu un gabarītiem (Direktīvu (ES) 2015/719). Cita starpā direktīva ievieš atkāpes attiecībā uz smagajiem kravas transportlīdzekļiem, ko darbina ar alternatīvām degvielām, un transportlīdzekļiem, kas iesaistīti intermodālo pārvadājumu darbībās. Šīs atkāpes ir paredzētas, lai nodrošinātu to, ka videi nekaitīgākiem transportlīdzekļiem netiek piemērots sods, ja tie ir garāki vai smagāki par parastajiem transportlīdzekļiem, un lai veicinātu intermodālo pārvadājumu darbības. Pēc 2020. gada oktobrī izdotās oficiālā paziņojuma vēstules un 2021. gada jūnijā izdotās papildu oficiālā paziņojuma vēstules Komisija palikusi pie uzskata, ka Lietuvas tiesību akti vēl neatbilst direktīvai. Tagad Lietuvai tiek doti divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas minētajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt Lietuvas lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Kuģošana iekšējos ūdeņos. Komisija aicina DĀNIJU un SPĀNIJU transponēt ES noteikumus par profesionālo kvalifikāciju kuģošanai iekšējos ūdeņos

Eiropas Komisija šodien nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Dānijai (INFR(2022)0207) un Spānijai (INFR(2022)2042) par to, ka tās nav transponējušas Direktīvu (ES) 2017/2397 par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem. Direktīvā ir nosacījumi un procedūras to personu kvalifikācijas apliecināšanai, kuras iesaistītas peldlīdzekļa ekspluatācijā ES iekšzemes ūdensceļos, un tādas kvalifikācijas atzīšanai citās dalībvalstīs. Tajā arī izklāstīti pārejas pasākumi, kas nodrošina, ka paliek spēkā kvalifikācijas apliecības, darba grāmatiņas un kuģa žurnāli, kas izdoti pirms direktīvas transponēšanas perioda beigām. Pēc oficiāla paziņojuma vēstulēm, kas 2022. gada 24. martā tika nosūtītas Dānijai un Spānijai 2022. gada 15. jūlijā, Komisija no tām nav saņēmusi paziņojumus, kas liecinātu par direktīvas pilnīgu transponējumu. Līdz ar to Komisija uzskata, ka šo valstu tiesību akti pilnībā direktīvai neatbilst.

Komisija arī nolēmusi nosūtīt otru argumentētu atzinumu Dānijai (INFR(2022)0210) par to, ka nav transponēta Direktīva (ES) 2021/1233, kas groza Direktīvu (ES) 2017/2397, par pārejas pasākumiem trešo valstu iekšzemes kuģošanas sertifikātu atzīšanai. Lai nodrošinātu netraucētu pāreju uz trešo valstu dokumentu atzīšanas sistēmu, direktīvā ir noteikti pārejas pasākumi. Kā lasāms Komisijai iesniegtajos ziņojumos, Dānija vēl nav pilnīgi transponējusi minētos pārejas pasākumus. Pēc oficiāla paziņojuma vēstules, kas 2022. gada 24. martā tika nosūtīta Dānijai, Komisija no tās nav saņēmusi paziņojumu, kas liecinātu par direktīvas pilnīgu transponējumu tās tiesību sistēmā. Līdz ar to Komisija uzskata, ka Dānijas tiesību akti pilnībā direktīvai neatbilst.

Tagad Dānijai un Spānijai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varēs lietas nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

Civilās aviācijas drošums. Komisija aicina SPĀNIJU ievērot ES noteikumus

Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt Spānijai argumentētu atzinumu (INFR(2022)2001) par to, ka tā nav izpildījusi pienākumus, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 34. un 56. pantā par preču un pakalpojumu brīvu kustību, Regulā (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilajā aviācijā un Regulā (ES) Nr. 1178/2011 par pilotu apmācību organizācijām. Spānijas noteiktās prasības reģistrēt visus Spānijā bāzētos gaisakuģus, ieskaitot tos, kuri jau ir reģistrēti citās dalībvalstīs, rada ievērojamu administratīvu slodzi gaisakuģu īpašniekiem un ir pretrunā LESD 34. un 56. pantā garantētajai preču un pakalpojumu kustības brīvībai. Oficiāla paziņojuma vēstuli par šo lietu Komisija Spānijai nosūtīja 2022. gada aprīlī. Komisija neuzskatīja, ka Spānijas atbilde uz oficiālā paziņojuma vēstuli ir pilnībā apmierinoša, un tagad ir sniegusi argumentētu atzinumu. Spānijai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varēs lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

 

6. Finansiālā stabilitāte, finansiālie pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

(Sīkāka informācija: Daniel Ferry – tālr. +32 229 86500, Aikaterini Apostola, tālr. +32 229 87624)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana. Komisija aicina UNGĀRIJU pareizi transponēt 5. nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu

Eiropas Komisija šodien nolēmusi sākt pārkāpuma izbeigšanas procedūru, nosūtot Ungārijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2023)2098) par to, ka tā nepareizi transponējusi 5. nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu. Lai gan Ungārija ziņo par direktīvas pilnīgu transponējumu, Komisija ir konstatējusi, ka valsts tiesību aktos ir nepareizi transponēts direktīvas noteiktais pienākums reģistrēt, licencēt vai regulēt pakalpojumu sniedzējus; Ungārijas tiesību aktos nepastāv prasība reģistrēt vai licencēt virtuālo valūtu un bezseguma valūtu maiņas pakalpojumu sniedzējus. Svarīgs līdzeklis cīņā ar t. s. naudas mazgāšanu un ar terorisma finansēšanu ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumi. Likumdošanas nepilnības vienā dalībvalstī ietekmē visu ES kā veselumu. Savukārt, attiecībā uz sankcijām, ko ES piemēro pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ir obligāti jāidentificē to uzņēmumu faktiskie īpašnieki, kuriem piemērotas sankcijas. ES noteikumi ir faktiski jāīsteno un jāuzrauga, lai apkarotu noziedzību, aizsargātu Savienības finanšu sistēmu un nodrošinātu ES sankciju izpildi. Ja Ungārija divu mēnešu laikā nesniegs apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt pārkāpuma lietu turpināt un nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Finanšu tirgi. Komisija mudina SPĀNIJU pabeigt direktīvas par finanšu instrumentu tirgiem transponēšanu

Eiropas Komisija nolēmusi sākt pārkāpuma izbeigšanu, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai (INFR(2023)2099)par to, ka tās tiesību aktos nav pilnīgi transponēti grozījumi (Direktīvā par finanšu instrumentu tirgiem). Ar Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 15) apakšpunktu Grozījumi aizstāj “finanšu instrumentu” definīciju. Transponēšanas termiņš bija 2023. gada 23. marts, bet Spānija to vēl nav izdarījusi. Tāpēc Komisija aicina Spāniju transponēt nepieciešamos pasākumus un paziņot par tiem. Ja Spānija divu mēnešu laikā nesniegs apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt pārkāpuma lietu turpināt un nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

 

7. Darbs un sociālās tiesības

(Sīkāka informācija: Veerle Nuyts, tālr. +32 229 96302; Flora Matthaes, tālr. +32 229 83951)

 

Oficiāla paziņojuma vēstule

 

Darbinieku aizsardzība. Komisija aicina VĀCIJU pieskaņot ES tiesību normām savus tiesību aktus par bīstamo ķīmisko vielu iedarbības robežvērtībām darbavietā

Eiropas Komisija nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot Vācijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2023)2043) par to, ka tā nav savos tiesību aktos pareizi iestrādājusi direktīvu, ar kuru izveidots ceturtais darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošo robežvērtību saraksts (Direktīvu (ES) 2017/164). Šīs ES robežvērtības tiek formulētas uz jaunāko zinātnisko datu bāzes un atspoguļo iedarbības limitus, kam nebūtu jānodara darbiniekiem kaitējums arī vairākkārtīgā īslaicīgā vai ikdienējā pakļautībā vielu iedarbībai. ES vērtības dalībvalstīm ir jāievēro, nosakot savas robežvērtības. Akrilaldehīdam Vācijas tiesību aktos ir noteikta robežvērtība, kas ir četrreiz augstāka par ES noteikto. Sēra dioksīdam Vācijā noteiktais limits ir divreiz augstāks par ES noteikto. Ķīmisko vielu direktīva (Padomes Direktīva 98/24/EK) ļauj dalībvalstīm brīvi noteikt savu robežvērtību veidu – sevišķi to, vai ES orientējošās vērtības to tiesību aktos un praksē tiks iekļautas kā orientējošas, vai kā saistošas. Lai gan Vācija šīm divām vielām ir ieviesusi saistošas robežvērtības, tā nav ņēmusi vērā ES noteiktās orientējošās robežvērtības un zinātniskos apsvērumus, uz kuriem tās ir balstītas. Vācija arī nav sniegusi pienācīgus paskaidrojumus par augstāku vērtību noteikšanu, galvenais – nav pamatojuma, kāpēc lai Vācijai nebūtu iespējams īstenot ES robežvērtības. Vācijai tagad doti divi mēneši Komisijas aizrādījumu ievērošanai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.