Strauji pieaugot atjaunīgo energoresursu izmantojumam, ES siltumnīcefekta gāzu emisijas 2023. gadā sarukušas par 8 %

Eiropas Komisija publicējusi 2024. gada klimatrīcības progresa ziņojumu, kas parāda, ka ES neto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas 2023. gadā samazinājušās par 8,3 % salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tas ir lielākais gada laikā novērotais samazinājums pēdējo desmitgažu laikā, ja neskaita 2020. gadu, kad Covid-19 pandēmijas apstākļos emisijas saruka par 9,8 %. Neto SEG emisijas tagad ir par 37 % zemākas nekā 1990. gadā, savukārt IKP šajā pašā laikposmā pieaudzis par 68 %, kas liecina par emisiju atsaisti no ekonomikas izaugsmes. ES ir uz pareizā ceļa, lai izpildītu savu apņemšanos līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 55 %.

• Emisijas no elektrostacijām un rūpnieciskām iekārtām, uz kurām attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), 2023. gadā saruka par 16,5%, kas ir līdz šim lielākais samazinājums. ETS aptvertā sektora emisijas šobrīd ir par aptuveni 47,6 % zemākas nekā 2005. gadā, un ES sekmīgi virzās uz to, lai sasniegtu 2030. gada mērķrādītāju, proti, samazinājumu par 62 %.
• ES ETS ietvaros emisijas no elektroenerģijas ražošanas un siltumapgādes ir samazinājušās par 24 % salīdzinājumā ar 2022. gadu. To sekmējusi plašāka atjaunīgo energoresursu, jo īpaši saules un vēja enerģijas, izmantošana un atteikšanās no oglēm. Aviācijas emisijas pēc Covid-19 pandēmijas turpina pieaugt; arī pērn fiksēts 9,5 % kāpums.
• Ieņēmumi no ES ETS 2023. gadā sasniedza €43,6 miljardus eiro, kas tiks investēti klimatrīcībā. 7,4 miljardi eiro ir piešķirti Inovāciju fondam un Modernizācijas fondam, savukārt pārējā nauda tieši novirzīta dalībvalstīm.
• Emisijas ēku, lauksaimniecības, iekšzemes transporta, sīkrūpniecības un atkritumu nozarē (uz kurām attiecas Kopīgo centienu regula) 2023. gadā saruka par aptuveni 2 %. Lielākais kritums bija vērojams ēku sektorā – aptuveni 5,5 %. Lauksaimniecības emisijas samazinājās par 2 %, transporta emisijas – par mazāk nekā 1 %.
• ES dabiskās oglekļa piesaistītājsistēmas 2023. gadā palielinājās par 8,5 %, tādējādi apvēršot pēdējā desmitgadē novēroto samazināšanās tendenci zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā. Tomēr, lai tiktu sasniegti 2030. gada mērķrādītāji, ir nepieciešami papildu pūliņi.

Lai arī šajā ziņojumā atspoguļotais ES emisiju samazinājums vieš cerības, pagājušā gadā piedzīvojām vairāk klimata pārmaiņu izraisītu dabas katastrofu, kas prasījušas cilvēku dzīvības un iztikas līdzekļus, turklāt globālās emisijas vēl nav sasniegušas maksimālo līmeni. Ir nepieciešama turpmāka rīcība, lai garantētu, ka ES sasniedz savus 2030. gada mērķrādītājus, var īstenot 2040. gadam izvirzīto mērķi un līdz 2050. gadam izpilda arī neto nulles emisiju mērķi. ES arī jāturpina sava starptautiskā iesaiste, sākot ar dalību klimata pārmaiņu konferencē COP29 novembrī, lai nodrošinātu, ka arī mūsu starptautiskie partneri veic vajadzīgos pasākumus.

Dalībvalstis pamazām pielāgojas klimata pārmaiņām un veido noturību, taču ir nepieciešami turpmāki pasākumi. 2023. gadā Eiropa piedzīvoja līdz šim plašākos dabas ugunsgrēkus un vienu no augstākajiem reģistrētajiem nokrišņu daudzumiem, spēcīgus jūras karstuma viļņus, plašus un postošus plūdus, kā arī pastāvīgu temperatūras paaugstināšanos. Komisijas paziņojumā par klimatisko risku pārvaldību un Eiropas klimatisko risku novērtējumā uzsvērts, ka, nosakot politikas prioritātes, pakļautība klimata pārmaiņām jāņem vērā visos pārvaldības līmeņos un visās sektorpolitikās.

ES produktīvā sadarbība ar starptautiskajiem partneriem pērn sekmēja klimatrīcības pastiprināšanu. Īpaši izteikti tas bija vērojams COP28 konferencē Dubaijā. COP28 puses noslēdza pirmo globālo izsvēršanu saskaņā ar Parīzes nolīgumu un vienojās paātrināt rīcību līdz 2030. gadam un arī pēc tam, tai skaitā pakāpeniski atteikties no fosilajām degvielām, kā arī līdz 2030. gadam trīskāršot atjaunīgās enerģijas jaudu pasaules mērogā un divkāršot energoefektivitātes uzlabojumu globālo vidējo gada rādītāju. Eiropas komanda, kuru veido ES, tās dalībvalstis un finanšu iestādes, aizvien ir lielākā attīstības palīdzības sniedzēja un pasaulē lielākā klimatfinansējuma sniedzēja, kas nodrošina vismaz trešdaļu no pasaules publiskā klimatfinansējuma.

Vispārīga informācija

Klimatrīcības progresa ziņojums papildina ikgadējo ziņojumu par enerģētikas savienības stāvokli. Tajā ir izklāstīts progress, kas panākts virzībā uz ES emisiju samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu, kā to paredz Pārvaldības regula. Ziņojums iepazīstina arī ar galvenajiem sasniegumiem un jaunākajām norisēm cīņā pret klimata pārmaiņām. Tajā ietverti dati par katras dalībvalsts faktiskajām (vēsturiskajām) emisijām un prognozētajām emisijām, kā arī informācija par ES politikas virzieniem un pasākumiem, klimatfinansējumu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Papildu informācija

2024. gada klimatrīcības progresa ziņojums

2024. gada ziņojums par enerģētikas savienības stāvokli

Paziņojums presei. 2024. gada ziņojums par enerģētikas savienības stāvokli

Nacionālie enerģētikas un klimata plāni (NEKP)

Eiropas zaļā kursa īstenošana

Citāti

ES rāda priekšzīmi pārejā uz tīru enerģiju, 2023. gadā turpinot būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. ES patlaban rada 6 % no globālajām emisijām. Tuvojoties COP29, mēs vēlreiz apliecinām saviem starptautiskajiem partneriem, ka ir iespējams vienlaikus īstenot klimatrīcību un ieguldīt ekonomikas izaugsmē. Diemžēl, redzot postu, kādu mūsu iedzīvotajiem nodara klimata pārmaiņas, ir skaidrs, ka darāmā vēl ir daudz gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās robežām.

Klimatrīcības komisārs Vopke Hukstra