Valsts atbalsts: Komisija apspriežas ar dalībvalstīm par priekšlikumu grozīt krīzes pagaidu regulējumu

Eiropas Komisija ir nosūtījusi dalībvalstīm apspriešanai priekšlikuma projektu par valsts atbalsta krīzes pagaidu regulējuma pielāgošanu, kas sākotnēji pieņemts 2022. gada 23. martā ekonomikas atbalstam sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, sacīja:

Krievijas nepamatotā militārā agresija pret Ukrainu turpinās. Tāpat tas turpina ietekmēt ukraiņus un arī ES ekonomiku. Tāpēc mēs ierosinām pielāgot krīzes pagaidu regulējumu tā, lai tas atspoguļotu un atbalstītu svarīgos un steidzamos “REPowerEU” plāna mērķus paātrināt energoapgādes diversifikāciju nolūkā vēl ātrāk kļūt neatkarīgiem no fosilā kurināmā. Tā kā krīze turpinās, mēs arī ierosinām palielināt maksimālo atbalsta līmeni, ko var piešķirt saskaņā ar regulējumu. Mēs lemsim par turpmāko rīcību, ņemot vērā visu dalībvalstu viedokli un nepieciešamību vienotajā tirgū saglabāt efektīvu konkurenci.

Ņemot vērā Krievijas ilgstošo iebrukumu Ukrainā un tā tiešo un netiešo ietekmi uz ekonomiku un situāciju enerģētikas jomā, Komisija izvērtē nepieciešamību pielāgot valsts atbalsta krīzes pagaidu regulējumu. Dalībvalstīm nosūtītajā priekšlikumā* ir ņemts vērā arī ES mērķis kļūt neatkarīgai no fosilā kurināmā. Cita starpā Komisija apspriežas ar dalībvalstīm par iespējamiem grozījumiem, kas saistīti ar:

• atbalsta maksimālo apjomu pielāgošanu, kas paredzēti noteikumos par ierobežotām atbalsta summām, kuri ļauj dalībvalstīm piešķirt tiešas dotācijas vai citu veidu atbalstu uzņēmumiem jebkurā krīzes skartā nozarē, ieskaitot lauksaimniecību un zivsaimniecību;
• nepieciešamību pēc papildu pasākumiem saskaņā ar “REPowerEU” plānu, kuri veicinātu investīcijas atjaunīgajos energoresursos, tostarp atjaunīgajā ūdeņradī, biogāzē un biometānā, uzglabāšanā un atjaunīgajā siltumenerģijā, tai skaitā izmantojot siltumsūkņus. Šis grozījums ļautu dalībvalstīm izveidot shēmas ar vienkāršotām konkursa procedūrām, kuras var ātri īstenot, vienlaikus iekļaujot pietiekamus aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Proti, dalībvalstis varētu izstrādāt shēmas konkrētai tehnoloģijai, kam nepieciešams atbalsts, ņemot vērā konkrēto valsts energoresursu struktūru, kā arī
• nepieciešamību pēc papildu pasākumiem, lai vēl vairāk paātrinātu energoapgādes diversifikāciju, kas samazinātu atkarību no importētā fosilā kurināmā, atbalstot energoefektivitātes pasākumus un rūpniecisko procesu dekarbonizācijas pasākumus. Šis grozījums ļautu dalībvalstīm vai nu i) izveidot jaunas, uz konkursu balstītas shēmas, vai arī ii) tieši atbalstīt projektus, neizsludinot konkursu, ar konkrētiem ierobežojumiem attiecībā uz publiskā atbalsta īpatsvaru vienā investīcijā. Tiks paredzētas īpašas papildu piemaksas maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī īpaši energoefektīviem risinājumiem.

Saskaņā ar abām jaunajām iedaļām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka projekti tiek īstenoti konkrētā termiņā, lai nodrošinātu efektīvu paātrinājumu “REPowerEU” mērķu sasniegšanā.

Dalībvalstīm tagad ir iespēja sniegt komentārus par Komisijas priekšlikuma projektu.

Konteksts

Komisija 2022. gada 23. martā pieņēma valsts atbalsta krīzes pagaidu regulējumu, kas dalībvalstīm dos iespēju izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību, lai atbalstītu ekonomiku sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Krīzes pagaidu regulējums, kāds tas ir spēkā pašlaik, paredz turpmāk minēto veidu atbalstu, ko var piešķirt dalībvalstis:

• ierobežotas atbalsta summas (jebkādā izteiksmē) līdz 35 000 eiro krīzes skartiem uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, un līdz 400 000 eiro vienam uzņēmumam, kas darbojas jebkurā citā nozarē,
• likviditātes atbalsts valsts garantiju un subsidētu aizdevumu veidā, kā arī
• atbalsts, kura mērķis ir kompensēt augstās enerģijas cenas. Atbalsts, ko var piešķirt jebkādā izteiksmē, daļēji kompensēs uzņēmumiem, jo īpaši intensīviem enerģijas lietotājiem, papildu izmaksas, ko rada gāzes un elektroenerģijas cenu ārkārtējs pieaugums. Kopējais atbalsts vienam saņēmējam nevienā brīdī nedrīkst pārsniegt 30 % no attiecināmajām izmaksām, kā arī tas nedrīkst pārsniegt 2 miljonus eiro. Uzņēmumam, kam rodas darbības zaudējumi, var būt nepieciešams papildu atbalsts, lai nodrošinātu saimnieciskās darbības turpināšanu.  Tāpēc energoietilpīgiem lietotājiem atbalsta intensitāte ir lielāka, un dalībvalstis var piešķirt atbalstu, kas pārsniedz šos maksimālos apjomus, līdz 25 miljoniem eiro, un uzņēmumiem, kuri darbojas sevišķi skartās nozarēs un apakšnozarēs, — līdz 50 miljoniem eiro.

No šiem pasākumiem būs izslēgtas Krievijas kontrolētas vienības, uz kurām attiecas sankcijas.

Krīzes pagaidu regulējums būs spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim. Juridiskās noteiktības labad Komisija pirms šā termiņa izvērtēs, vai ir nepieciešams pagarinājums.

Plašāka informācija par krīzes pagaidu regulējumu un citiem Komisijas veiktajiem pasākumiem, lai novērstu Krievijas iebrukuma Ukrainā radīto ekonomisko ietekmi, ir pieejama šeit.

* Atjaunināts 12. jūlijā, plkst. 12:25